PAR NETRIVILU LAIKA MANU!

Daas fantastiskas idejas un to uzmetumi (par laika manu u.c.) J.T.

FRAGMENTI. STVOKLIS UZ 2025.11.15.

0. Priekvrds 7

I

1. Tikumba un krsu televizors 11

2. Amatiertulkojums:

Jurijs Tambergs. Dai uzdevumi fantzijai 25

(+Piezmes) 44

3. H(a)osu vcji 162

4. Cilvku un dievu pasaule 171

5. anru rji 183

6. Citds robotu dumpis 189

7. Fantzijas matematizcijas princips 195

8. Brlis astokjis, brlis delfns, brlis fantomists 202

9. Asistents astokjis 221

10. Kas bs pc Plutonijas? Sazarot zemeslode? 238

11. Kabatnis, jauks dzvnieci 245

12. Daudzmju dzvoklis 247

13. Piezmes pie Jefremova Andromdas Miglja 250

14. Ko stt kosmos 281

15. Kamaas apgana 291

16. Par teleportciju 297

17. Garmejot: maija un filoloija 332

18. Vl no fantastronautikas 336

19. Daas fantzijas pantos 352

20. Integri un dzve 364

II

21. Kpc mums nav laika manas 466

22. Maksimums no minimuma: Tuvu msdienu fizikai 481

23. Maksimums no minimuma: Pc Novikova principa 490

24. Pastkastt atrasta lapia 507

25. Medana un prmedana 511

26. Neticama situcija un norma 515

27. Tlbraukana, teleportcijas paveids 519

28. Vl par tlbraukanu 521

29. Daas piezmes no nkotnes par tlbraukanu 522

30. Romieu briesmas 523

31. Nekas pas, dokumentla pretruna 527

32. Spoki (komentrs epizodei no N. Grostia Atvrt laika) 528

33. Konkistadori, reideri, algebra 531

34. Kleversona atkljumi u.c. sples ar arheoloiju 533

35. Pasaule, kura nepaspja aiziet boj 539

36. Mans sapu hronoklasms 542

37. K nokt vairs neeksistjo vstur 545

38. Visprintie laika ceojumi jeb Hronooperciju universums 547

39. Hronooperciju universums bet kas tlk? 553

40. Viens=Daudz. Sazarotais laiks uz vienas laika lnijas 560

41. Iz hronoklasmu lietoanas: Enertikas viet 567

42. Iz hronoklasmu lietoanas: Sadzves tehnik 568

43. Hronoklasmus dzv! 569

44. Matemtiku hronoklasmos! 570

45. Minimlismam ir problmas? 572

46. Par Pirmo paradoksu 575

47. Hronoopercijas: Daudzvietba 583

48. Hronoopercijas: Retroizvle 587

49. Hronoopercijas: Indukcija 590

50. Hronoopercijas vispr? 591

51. Un vl dai varianti? 594

52. Laika ceojumi un internets (pris ideju) 596

53. Hronoopercijas: Piederbas efekts 599

54. Hronoopercijas: Redzt sevi uzlcam 600

55. Ceojums ceo 601

56. Ceot uz ceojumu 605

57. Aizrautbas pasaul 608

58. Dvains pasaules neizbgamba 609

59. Daudzmodeu laika ceojumi? 610

60. Visi momenti vl nav viss laiks 620

61. Ceot laik - ceot vispr 623

62. Laika kabelis 625

III

63. Par sazaroto laiku 627

64. Pc Evereta? 1. Retro-sazaroans 648

65. Pc Evereta? 2. Uz sistmm, uz mijiedarbbm, uz maksmumu? 662

66. Pc Evereta? 3. Anomlijas utt.? 675

67. Pc Evereta? 4. Modificts everetiskums? (Uzmet.) 681

68. Uzmetums par hronoklasmiem 698

69. Opercijas migl? (Uzmetums par vstures mainanu) 721

70. Otrs uzmetums par vstures mainanu 742

IV

71. Neolta revolcija, senlaiku domana un progresori 759

72. Fragmentras idejas par progresoriem 768

73. Visi var ceot laik - un katrs pa savam 774

74. Fragmentras piezmes par vsturi 784 *817

75. Daas fantzijas ap Trojas karu 832

V

76. Pafantazsim par zintni, kaut mazliet 837

77. Cilvks, cilvks, vlreiz cilvks! 872

78. urkt vai attstt? 885

79. K panest laika manu? Laika mana un ideologi 897

80. Galilejs un nkotne, kristietba un zintne 900

81. Nemirstba caur atjaunoanos?/Vai TRIZ vl nav par daudz lirikas? 906

VI

82. Latviei un laika mana 953

83. Vienkrs patiesbas 955

84. sas piezmes par nemirstbu 968

85. No Ta ststiem par vsturi 971

86. Fjodorova ideja 983

87. Amatiertulkojums: Henrihs Altullers. 12. uzdevums, 28. uzdevums 994

88. Revia ideja (Komentra uzmetums) 1000

89. Atovs par tls izlkoanas darbu 1007

90. Atgrieans un maldans 1012

91. Par ko dom Toms 1016

92. Ko teica Tlis atvadoties 1025

93. Pcvrds 1026

VIII

Pielikums.

Joprojm laika mana!

Amatiertulkojumi

(Piezme. eit dubljas ar dai teksti,

kuri jau bija krjuma pamatda)

I. Fantadroms uz mana galda

A.01. Leonds Akinazi. rsiela 1027

A.02. Leonds Akinazi. Instrukcija ceotjam laik 1028

A.03. Leonds Akinazi. Instrukcija ceotjam telp 1029

A.04. Vladimirs Malovs. Pc divsimt gadiem 1031

A.05. Mihails Puhovs. Ms un msu vecki 1034

A.06. Oegs Kurguzovs. Ttis zns 1042

A.07. Leonds Akinazi. Nezdambas likums 1044

A.08. Leonds Akinazi. Rotalietas 1047

A.09. Igors Rososhovatskis. Dzvbas dzriens 1048

A.10. Anatolijs Deprovs. Pcvrds Velsam, 2. Laika mana 1053

A.11. Alfrds Besters. FRAGMENTII no ststa: Hobsona izvle 1054

A.12. Leonds Akinazi. Novrotju dls 1056

A.13. Jurijs Dubrovins. ie trs 1058

A.14. Leonds Akinazi. Novliet man laimgu ceojumu! 1061

II. Msu pagtnes nkotne un vl

A.15. Georgijs Lavrovs. Jaun paaudze 1063

A.16. Dmitrijs Bienkins. Diktators un laiks 1067

A.17. Aleksandrs Ziborovs. Firdous 1072

A.18. Leonds Akinazi. Rela iespja izmantot laika manu 1076

A.19. [vl projekt]

A.20. Dmitrijs Trifonovs. Misionrs no zvaigznes (raksts) 1082

A.21. Herberts Franke. Pagtnes kdas 1085

A.22. Dons Skalci. Vstis no iespjamajm nkotnm - 1 1092

A.23. Horhe Luiss Borhess. Fantastiska ststa uzmetums 1095

A.24. Dmitrijs Trifonovs. Hronoklasmu nebs (raksts) 1097

A.25. Aleksandrs Abramovs, Sergejs Abramovs. Happy end 1100

A.26. Leonds Akinazi. Zikre 1105

A.27. Leonds Akinazi. Neturiet ms par muiem 1107

III. Paradoksa pirmkursnieki

A.28. Fredriks Brauns. Eksperiments 1109

A.29. Fredriks Brauns. Pirm laika mana 1110

A.30. Vladens Bahnovs. Tas pats Balabakins 1112

A.31. Mihails Puhovs. Hronosa divas sejas 1115

A.32. Jevgeijs Lukins. Dziesma par Viedo Oegu 1118

A.33. Dmitrijs Trifonovs. Ak, protobionti, protobionti... (raksts) 1121

A.34. Larijs Naivens. FRAGMENTS no ststa Nve kamer 1123

A.35. ons Veianss u.c. FRAGMENTI no filmas teksta

Neesi drauds Centrlajam Dienvidu parkam... 1124

A.36.* PRSTSTS: Marks Tvens. imenes lietas 1139

A.37. Leonds Akinazi. Iespjamais anaas paradoksa izskaidrojums 1130, 1132

IV. Visi ceu miljardi

A.38. Harijs Harisons. Ja... 1135

A.39. Jevgeijs Voiskunskis, Isajs Lukodjanovs.

EPIZODE no romna Zvaigu jru aksti 1140

A.40. Horhe Luiss Borhess. Laiks un D. Danns (raksts) 1142

A.41. Horhe Luiss Borhess. Citda nve 1147

A.42. Leonds Akinazi. Jautjum par daudzkrtju ieieanu up 1154

A.43. Dmitrijs Trifonovs. Parallo pasauu eometrija (raksts) 1156

A.44. Larijs Naivens. Visi ceu miljardi 1158, 1164

A.45. Staislavs Lems. Varbtiskie pi 1174

V. Jauns dimensijs

A.46. Dmitrijs Trifonovs. Konference miljards gadiem (raksts) 1186

A.47. Aizeks Azimovs. etrdimensiju minci 1189

A.48. Herberts Franke. Pagtne un nkotne 1192

A.49. Leonds Akinazi. Koli 1194

A.50. Anatolijs Deprovs. Gar F asi 1197

VI. Informtiskais ce

A.51. Henrihs Atovs. Gaizil gliemenca 1204

A.52. Aleksandrs Abramovs, Sergejs Abramovs. Imperatora na 1205

A.53. Ija Varavskis. Biostrvas, biostrvas... 1224

A.54.* Henrihs Atovs. 12. uzdevums. 28. uzdevums 1226

VII. Un tomr es atgriezos!

A.55. Ija Varavskis. Mazdls 1230

A.56. Horhe Luiss Borhess. Liecinieks 1232

A.57. Aizeks Azimovs. Nemirstgais bards 1233

A.58. Viljams Nolans. Ir vl daudz jdu jnoiet... 1236

A.59. Dmitrijs Trifonovs. Diplomtos - no autiiem (raksts) 1241

A.60. [vl projekt]

VIII. Iespja piedzvojumam

A.61. Leonds Akinazi. Visiem ir savas vjbas 1244

A.62. [vl projekt]

A.63. [vl projekt]

* 1245

0. PRIEKVRDS

1.1

is btb ir fantastisku ideju krjums. Domts lietoanai - gan tiem, kuri mk rakstt literrus darbus, gan vienkri tlkai fantazanai savam priekam.

1.2

Protams, es te ar izmantoju iespju izfantazties un izprtoties pc sirds patikas.

1.3

Krjums ir oti raibs un visai haotisks. Dieml materila tlka sakrtoana ir pri maniem spkiem.

Atvainojiet par trkumiem - un miniet emt par labu, kds ir!

1.4

Es neatzstu ideju: Ja vari nerakstt - neraksti. Otrdi! Labk ir riskt un kdties nek vispr neko nepateikt.

1.5

Daudzas idejas ir nepabeigtas vai dotas jautjuma form - kas tlkai fantazanai ne vienmr ir slikti.

2.1

Idejas pieder dadiem fantastiskuma veidiem un lmeiem, no zintniski fantastiskm ldz humoristiskm, joka pc.

Es uzskatu, ka striktas robeas te nav, reizm ar joki var ko dot pat zintnei. Un es diezgan brvi eju pri m robem.

2.2

Ldz ar to materila nopietnbas pakpe reizm var mainties pat no teikuma uz teikumu. Lai gan es domju, ka s prejas ir redzamas, - tau pie tdas irbanas nepieraduam briem var bt ar pagrti... Katr zi neminiet s manas piezmes skaitt pie kda viena noteikta anra, tda nav! Ir tikai fantzija.

2.3

Ar krjuma nodas nav paas krtbas. Ts ir taistas un papildintas laiku pa laikam, k pagads. Tpc ldzgas idejas reizm agrks nodas ir attsttk veid nek vlkajs.

2.4

Vl jatzm tds trkums (da zi trkums), ka visbiek manas fantzijas nav diez ko tlainas, bet drzk ir verblas un briem diezgan abstraktas.

3

Starp vism tmm ir viena iemot un vado - hronofantastika, tas ir, laika manas un t tlk. Uzskatu, ka hronofantastik ir oti daudz neizmantotu iespju.

4.1

Biei vien es neesmu atzmjis, kuras idejas ir manas, kuras aizgtas (lai gan savu iespju robes centos).

Tas ir grts darbs, un tas vl vairk prslogotu tekstu.

Bez tam fantastisks un prjs literatras koloslais klsts tikpat neauj garantt, ka nav nodublts kaut kur jau bijuais...

4.2

Atvainojos visiem, kuri d veid tikui apieti. Tas iznca netm.

5.1

Es ar pats nepretendju uz autorbu lielkajai daai savu ideju, tikai dam. Un es os tekstus neesmu rakstjis kdas peas ganai.

5.2

Bez tam biei vien galvenais nav atsevia ideja, bet gan fantzijas/domanas pamieni, domas attstba un visprj virzba.

5.3

Un, atkrtoju, visas idejas var brvi lietot - k tas btb ar ir jdara ar idejm!

Kas ders, kas n - to katrs lai skats pats.

6.1

Visvairk aizguvumu, reizm ar izkropoti, vartu bt no TRIZ metodologiem

Henriha Altullera (vi ar zintniskais fantasts Henrihs Atovs) un Jlija

Murakovska. Droi vien ne visi ir atzmti.

6.2

Ja grib redzt autentisko - jlasa viu darbi, tie ir pieejami, gandrz visi ar internet. (Galvenokrt krievu valod, is tas ar angliski, pris Henriha Atova darbu un virkne nozmgu rdzinieka Jlija Murakovska darbu ir ar latviski.)

6.3

Visvairk laps:

altshuller.ru (TRIZ autora Henriha Altullera, 1926-1998, oficil mjaslapa, krievu valod un, iet, daji ar angu, vcu, franu, spu valods),

t-myshlenie.tilda.ws (Jlija Murakovska darbi, krievu valod un, mazliet mazk, ar latvieu un angu valods),

temm.ru (Jlija Murakovska un Mihaila Rubina, Krievija, darbi ldz 2013.gadam, krievu un, nezinu, cik plai, angu valod).

Youtube bija fragmenti no Jlija Murakovska lekciju kursa videoieraksta un, protams, vesela virkne citu TRIZ materilu, visvairk krievu valod.

6.4

Vl mazk es iroju savas un Toma Rorberga idejas, to pat ne tuvu ne vienmr ir

iespjams izdart. Toms ai zi mani pilngi saprot, viam nav iebildumu.

7.1

Savam krjumam es pievienoju daus amatiertulkojumus (no krievu valodas,

izemot vienu gadjumu).

Galvenokrt dadu autoru fantastiskus ststus: 1) kurus man gribjs, lai tie btu latviski; 2) kuri bija pietiekami si, lai es saemtos tulkot.

Tulkojumiem ir provizorisks raksturs, es ceru, ka agri vai vlu kds prtulkos labk.

7.2

Daos gadjumos man sakrjs tik daudz piezmju tulkotajam tekstam, ka es ievietoju dotaj krjum divus variantus - (1) tro tekstu un (2) ar manm piezmm - lai var vieglk last abjdi.

8

Btb dotais darbs ir nepabeigts. Tomr es nolmu to publict, jo citdi varu ar nesagaidt. Varbt ar laiku vl o to papildinu vai pielabou.

9

Es darju, ko varju. Kas var, lai izdara labk!

J.T.

1

TIKUMBA UN KRSU TELEVIZORS

Jurijs Tambergs raksta

(neliel uzdevumu krjumi fantzijai brniem; mans tulkojums):

Iezmjiet cilvkus ar dadm krsm atbilstoi viu tikumiskajm pabm. Piemram, visi godgie taps roz, negodgie lill, aunie/niknie (злые) zili. Jo vairk nelietbu cilvks izdarjis, jo krsa tumka. Aprakstiet, kas td gadjum notiks ar pasauli? Daudzi droi vien pat neizietu no mjas. // Юрий Тамберг. Развитие творческого мышления ребенка. СПб., Речь, 2002. - Глава 6

Manas reakcijas

(tdu ir uzkrjies diezgan daudz, tikai ts ir vji sistematiztas):

1.1

s krsas atvieglos darbu, ja jums vajag sameklt, teiksim, cildenu zagli.

dus mekljumus var veikt ar Zemes pavadou (sateltu) paldzbu, no turienes viss ir labi redzams.

1.2

Vieglk ir risint personla jautjumus.

Piemram, mafij.

2.1

Ar pavadoiem var novrot ar visprjo ainu teiksim, morlos laika apstkus taj vai cit viet, zem, reion.

2.2

Un tiek izdotas krsainas pasaules tikumbas kartes un atlanti.

Pie tam katr valst tie nez kpc ir savdki...

3

Aparts sasprgst, jo nav paredzts mrt svto. Vai ar cilvka morl krsu redze uzdod t paa iemesla d. Svtumbrilles un svtumfiltri.

4.1

Cik daudz s krsas var paldzt kriminlizmekltjiem, bet cik daudz, otrdi, veicint kdas?

4.2

Vai mafija tagad centsies iesaistt noziegumos vairk krtgu cilvku?

5.1

K krsu indikcija (kolorindikcija, hromindikcija, hromene) pards spiegu?

Un kas sanks krss, ja mafiozo sk sadarboties ar policiju un nodot savjos?

5 2

Vai ar o indikciju var atmaskot sveus spiegus?

Kdus pretldzekus izdoms spiegi? (Neticu, ka nekdus.)

6.1

Aktieris labi iejuties lom... Ko tiei rds krsas?

6.2

Vai var lietot dubulto indikciju (dubulthromeni) - aktiera un persona - k pau mksliniecisks izteiksmes ldzekli? (T.i., vai ar o dubultbu var kaut ko pateikt, pardt?)

6.3

Dai reisori sk pc dubults indikcijas patnbm mehniski noteikt, cik daudz aktieris ir iejuties lom.

Un no t var bt atkargs aktiera vrtjums un atalgojums...

6.4.

Viens otrs kritiis un pat skattjs tagad pievr uzmanbu tikai krsu efektiem, citas aktiera sples patnbas nemaz neemot vr.

6.5.

Aktieru (kolorisko) vrtanu uztic programmai, manai, viss notiek ekonomiski un automtiski...

6.6.

Tad varbt labk vienkri skatties izrdi - kda sua pc vius vispr vajag tik daudz vrtt?

A suns viu zina!

7.1

K zms multfilmas (animcijas filmas)?

Kas bs ar sietiem, kuros kda tikumisk vai netikumisk paba atkljas darbbas laik? Vai darbbas tagad vairs nav svargas, pietiek ar krsm vien?...

7.2

Bet dzv? Pc krsm gaidi no via nelietbu, bet vi izdara labu darbu. K uz to visbiek reas?

7.3

Cilvki, kurus izmanto visi, kam nav slinkums, - un viu spektrs. Tagad vairs pat nenoslpsies, viss ir redzams...

7.4

Attstt sev kdas liekas pabas specili maskanai un ainas sareanai - lai pretinieks tevi nevar viegli un tri noprognozt pc krsm...

7.5.

Specila apmcba tiem, kam tas nepiecieams profesionli.

8.1

Abstrakts siets no krsu plankumiem - varbt atgdina komik[s]u, varbt filmiu.

Notikumus var uzmint visai aptuveni un ne vienmr, bet tiek labi pardtas personu tikumisks pabas un attiecbas.

8.2

Bet varbt ar personu viet ir kas abstraktks.

Krsu mzika, tikai tisk.

8.3

Ir bijui gadjumi, kad td veid atkltas jaunas patiesbas tik.

Bet ne jau vienmr tikai patiesbas...

8.4

Kolorindikcijas rdto pabu un to kombinciju apzmanai pietrkst vrdu. Tikumbu sk atspoguot ar ciparu kodiem - teiksim, atbilstoi attiecgo krsu gaismas viu garumiem.

tisk literatra sk atgdint spiegu radiogrammas vienos ciparos...

8.5

Humoristiska sple vai multfilma, kur darbbas gait personu krsas mains patvagi un kaleidoskopiski un var sankt dadi jocgi efekti.

Teiksim, uzrda netikumgu varodarbu.

8.6.

tisk fantastika: neiedomjamas krsu kombincijas, un vl izgudro daudznozmgs jeb N-krsas un daudz ko citu.

Bet jo vairk to visu var dart ar ciparu kodiem.

(Teiksim, imaginrs un komplekss krsas... Jauna disciplna matemtisk koloristika.)

Ko jaunu pozitvu tas var dot?

Un kdas negatvs sekas?

9.1

Izrde, filma vai mjaslapa, noformta netikumgs krss. Provoc...

9.2

Uz varavksni daudzi cilvki cenas neskatties. Ja nu viengi uz atsevim ts vietim.

9.3

Tik oti pieradui pie tisks krsu semantikas, ka t sk stipri ietekmt to, k cilvki uztver ainavas, sadzves lietas utt.

Un oti, oti ietekm reklmas sfru...

9.4

Jo krsa tumka, jo morls pabas nelabkas? Hm... Ja agrk nakt no tumsas (nereti) baidjs, tad kda attieksme bs tagad?

Un ko juts cilvks, pa mazu caurumiu skatoties tuk muc?

9.5

Tikumba sk apnikt es domju, tri vizuli...

9.6

Starp citu, pc laicia, pc labi daudz visdm provokcijm un krdinanm

utt. - glui tpat noriebjas ar netikumba.

Un dai specilisti sk meklt jaunus netikumbas veidus, kuri vl nebtu apnikui.

9.7

Sple: skatties uz klasiskm gleznm caur o jauno kolorindikciju, tiski.

Vai, teiksim, uz tauriiem un citiem dzvniekiem, uz ziediem un augiem.

9.8

Suu selekcija pc krsm, kurm ir jatbilst tikumbai.

9.9

K man skatties uz puu vzi? Vai ar ts tagad skaitsies tikumgas un netikumgas (vismaz nepiekljgas) atkarb no krsm?

9.10

Tda indikcija, kas skaidri parda, ka ziedi augiem ir... nu teiksim t, ne jau galvas - un piemro tiem cilvku tikas normas.

9.11

Bet ja indikcija tiem piesienas ne tikai cilvkiem? Varbt tagad puu puis bs reiz divos krsu komplektos - dabiskaj un sazin k dabt tiskaj?

Tas var bt interesanti - reizm.

9.12

Epizode. Tds efekts darbojas kdu laiciu, pc tam debess pards liels krsains uzraksts: ATVAINOJIET, TEHNISKA KME!

9.13

tiskais krsu kods skum paldz mkslai, dod tai jaunas izteiksmes iespjas. Tau jau drz pieeja sk arvien vairk ierobeot msu iespjas mksl, fantzij un visdadkajs krsu lietojuma sfrs.

Morles ietekmei, faktiski presingam, pieaugot, cilvki sk mazk un sliktk domt.

Nav pirm reize - bet tagad, pateicoties hromenes uzskatmbai, spiediens ir daudz stiprks.

9.14

Vai tagad vispr vars atauties aubties par kdm patiesbm, idejm, kuras pieder pie morles? Krsas tau tevi tlt repress, uzrds, ka ar tavu morlo stju kaut kas nav krtb?

9.15

Vai kas ldzgs nenotiek jau tagad, bez vism krsm? Cik domu, ar visai racionlu, paliek neizdomtas iekjs cenzras d jo, lk, ko tdu varot domt tikai tds... nepareizais?

9.16

Neredzamais Cilvks... tas ir, vi pats jau ir redzams, bet via hromene nav. Kdi bs trkumi un kdas priekrocbas, dzvojot starp redzamajiem?

9.17

Jautjums: ko tikumbas tms rda iluzionisti?

Tas ir, es domju, cirk.

10.1

Krsojums droi vien var zinm mr mainties, nokstot cit kultr.

Vai ar ar laiku, mainoties sabiedrbas tikumiskajai apziai.

Vai prejas periodos krsas msu acs kaut k dubultosies?

10.2

Un vispr, k var kolorrdtjus ietekmt paa uztvrja, recipienta, tas ir, skattja, tikumisk pozcija?

Tikumb tau ne viss mdz bt objektvi viennozmgs. Var bt ar gadjumi, kad

vienu un to pau vrt dadi, pie tam katram variantam ir zinma taisnba.

Vai ar nav vl izirts (pat objektvi), kam galu gal bs taisnba.

10.3

Bet ja skattjam ir netikumga pozcija?

Vai ar kdas auras sektas specifisk morle?

10.4

Teiksim, ja vi ir kds boeviks (lielinieks)?

Pie tam laikmet, kad vii vl nav tikui pie varas un viu morles sekas daudzjd zi vl nav labi paredzamas, un daudz kas vl nav izirts?

(Protams, ka es o papildnosacjumu uzliku, lai btu vairk problmu.)

10.5

Bet ja tdi tiski neatrisinti jautjumi ir msu diens? (Piemrus?)

10.6

K morli un ts attstbu ietekm dadas tisks teorijas un koncepcijas?

Bet k ts vartu ietekmt krsu indikciju?

10.7

Domjams, ja krsu monopols pieder tikai vienai civilizcijai\kultrai vai kdai vienai priekstatu sistmai tad bs slikti...

10.8

Mrenks variants: it k viss, viss ir krtb, tikai dots kultras (vai dots mcbas) prstvji nekdi nevar saprast, kpc krsas rda vius k lielbniekus un iedombas pus...

10.9

K krsu indikcija vrttu Sokrtu, kur ar saviem jautjumiem mulsinja atnieus un apdraudja viu morls stjas nesatricinmbu bet kuram tlk vsturisk perspektv bija taisnba?

10.10

Vai krsas zina o perspektvu?

Bet jo vairk visas perspektvas visiem laikiem?

10.11

K morles indikators vrts personas rcbu vai pabas, kuras virza uz paas morles izmaim - un/vai ts attstbu?

10.12

Vlnie viduslaiki un agrnie jaunie laiki. Topo buruzija un tai raksturgs panbas, ar tikumos un tik. K ts vrttu tradicionl viduslaiku morle un tai atbilstoais krsojums? K msdienu morle?

10.13

Vl vairk problmu (ko risint) rodas, ja viduslaiku sabiedrbu skata konkrtk:

k ts vrttu muiniecbas tika, k zemniecbas?

(Marksism tika prsplta irisk pieeja un morles atkarba no socil stvoka.

Tau prspljums btu ar teikt, ka nek tda nebija.)

Un k tas bija impriskaj Spnij, bet k t paa laika Anglij?

K tdas lietas vartu ietekmt krsojumu?

10.14

K btu pareizi jkrso krusta karotji? Piemram, Palestn. Piemram, Baltij. Bet k sav starp karojoie katoi un hugenoti? Oficilie ortodoksi (jeb

pareizticgie) un vecticbnieki (jeb senpareizticgie)?

Bet albigiei (katri)? Un manihejiei?

Bet Savonarola? Tomass Mincers agrk un kad via sekotji tika pie varas Mlhauzen? Bet tlibi? Un faraons Ehnatons? Robespjrs?

10.15

Nevajag aizrauties ar specifiskm patnbm, morles principi stenb ir mgi?

Labi, tad minsim paptt pirmatnjo laikmetu, piemrot tam msu mgos principus! Vai pirmatnj sabiedrba vartu pastvt un izdzvot ar msu principiem un otrdi?

Un k ar nkotni?

Protams, ka morle nav pilnb un tikai relatva, bet saprast, kur brd, kur un kd veid tur atrodas t mba vai kas tamldzgs, diez vai ir iespjams automtiski un viennozmgi (bez domanas).

10.16

K to visu sabzt krss?

Cik liel mr var ar kdiem dabiskiem un automtiskiem ldzekiem izteikt (vai pat regult) cilvka apzias, vstures, kultras lietas - kuras nereti ir daudz saretkas nek jebkura automtika?

10.17

Varbt pats Tamberga fantastiskais uzdevums ir jizspl variantos, ar dadiem nosacjumiem?

Cik uzdevumu taj slpjas stenb?

10.18

Tikumbu var ietekmt ar pabas, kuras paas par sevi nav morlas, bet, piemram, intelektulas. Viens pieiet morlei diezgan kokaini un dogmtiski, cits gudrk un elastgk. Abi ar vislabkajiem nodomiem - bet rezultti reizm jtami atiras... Ko te sti rds krsas?

10.19

Piezme. Ar gribas pabas (paas par sevi) nav morlas.

Piemram, cik laika veltt darbam, cik imenei, - te var bt morla problma.

Bet, ja cilvks, teiksim, nespj saemties kdam darbam (k parasti saka - prvart sevi), t btb nav morla, bet gan tehniska problma, ldzgi nemcanai last.

Cita lieta, ka virkni du problmu tradicionli ir pieemts regult ar morls iedarbbas ldzekiem (un jteic - kopum ne visai sekmgi).

10.20

Tagad kaut ko vieglku... Humoristiska sple pieuguajiem: vienas kultras cilvku seksulajai uzvedbai (sekss ir mod) uzliek (piemro) krsas atbilstoi

citas kultras tikumiskajiem priekstatiem kuri jtami atiras.

Nu labi, varbt ne seksulajai, ir jau vl daudz citu variantu.

11.1

Ko uzskatt par tikumbu (pastv dadi viedoki): vai skaitt tikai rels darbbas, vai ar domas un jtas k tdas?

(Es, piemram, uzskatu, ka tikai darbbas - bet savas domas un jtas ir juzmana

paam un jatbild tikai sev, un ts nav - tiei, pa taisno - morles priekmets. Nevar tiei pieldzint sliktu domu sliktam darbam.

Lai gan to nevar pieldzint ar labai domai.)

11.2

Cik daudz eit var iznkt domstarpbu, atirgu vrtjumu un prpratumu (tai

skait tdu, kam pieder vara) pat negribas domt... (Bet vajag.)

12

Ja Lielais Boss iekrsots nelabi (jo vairk ja daudzi tdi bosi), tad vai tas neizsauks pretuzbrukumu? Minjumu (un varbt liel mr sekmgu) prliecint tautu, ka das krsas\pabas stenb ir labas vismaz lielajiem bosiem un ka tdas vajag dievint?

13.1

Droi vien var attstties ar pati tisko krsu uztveres spja. Galu gal morle ir visai smalka lieta...

Vai radsies eksperti, specilisti, tie, kuri zina labk?

13.2

Autorittes, uz kurm mdz vienkri paauties, pat varbt pavisam uz aklo?

13.3.

Vl tlki pastarpinjumi piemram, ekspertu aptauju vidjie rezultti?

13.4.

Baumas (tai skait masu medijos), kam piekarins formulu eksperti apgalvo, ka...?

formula tau neko nemaks! Kdm tik mubm reizm nepieliek klt maisko zintnieki ir izptjui, ka...

13.5.

Sples ar tisko krsu eksperta autoritti, cas ap to, centieni izvirzt savjos...

(Gan praktisku, teiksim, politisku, gan idejisku apsvrumu, piemram, atirgas tikas izpratnes, d.)

13.6.

Otrdi: tiesas zl liecinieku nedrkst redzt, lai via krsojums neietekm paas informcijas objektvu vrtanu.

13.7.

Ja nu viengi pas cilvks (vai mana?) pc krsm mina noteikt, kad vi

melo.

14.1

Kdu laika intervlu attlos krsu indikcija?

Tekoo momentu? Bet cilvks var, teiksim, piedzerties un oti mainties.

14.2

Cilvks var attstties, piedzvot/veikt tikumisku evolciju.

Ko parasti neem vr steidzgie personla menederi, kri ar acm rijot

pretendenta krsas.

Un ko tur daudz var emt vr, krsas tau nerda nkotni.

14.3

Visu dzves laiku? Bet cilvks var bt dados periodos visai dads. Ko tad rds krsas kdu vidjo, kaut ko izsmrtu?

15.1

Un ja cilvka tikumba dads dzves joms (teiksim, imene, darbs, politika...) ir visai atirga?

Ja ar krsas to visu kop vrts k netikumbu (zinms pamats tam ir), tad tomr iznks par daudz vienkrota aina.

Varbt krsojumam bs pierakstti klt attiecgo jomu nosaukumi?...

15.2

Labestba vai lietiums vispr un neviet. Ko rds krsas?

15.3

Vai varbt bs vairkas krsu paletes jeb spektri, katrs savai tmai?

Un tad jau, dabiski, ar pretrunas starp tm...

16.1

Audzinanai un paaudzinanai krsas btb vairk traucs.

Jo krsu mehnika, plai lietota, nostiprins uzskatu par cilvku k par mehnisku jkli no dadm pabm.

16.2

N, skum jau t var ar paldzt, vismaz kaut kur un pa daai.

16.3

Un tpc - vlk bs vl jo grtk no ts irties vai kaut kd zi atkpties...

Iznks tds k visprj analfabtisma stimulators.

Nav pirm reize.

16.4

Analoijas.

...K tur iznca ar intelekta koeficientu IQ?

Un psihiatrij ar Minesotas testu MMPI (daudz mrenks gadjums, bet ar te ticba tomr prsniedza relo devumu)?

16.5

Ciktl psihoanalzes tehnikas atspoguo realitti, ciktl - Freida (un via sekotju)

piemumus, ar maldus un nepilnbas?

(Personiski man liekas, ka Freidam vispr bija zudusi mra sajta. Tau varbt es prsplju.)

16.6

Ko dart, ja krsas rda vienu, bet praktisk pieredze citu?

17.1

Politii prsprie (ilgi un ar baudu gremo) dadas nianses konkurentu spektros, kuras var iztulkot pa savam.

Un, protams, viiem ir daudz izdevgk emties ar krsm nek ar relajiem

darbiem!

17.2

Tas vl nekas bet ja nu pards kda Di Mcba?

17.3

(Para)psihiatrs vrt halucincijas no tisk viedoka pc krsm. Jaun Mcba tam pieir oti lielu nozmi...

Labi, ne halucincijas, vienkri krsainos sapus, t var aptvert daudz vairk

cilvku.

Labi, nevis parapsihiatrs, bet kas vl labks...

18.1

Ar cilvka aci vien nepietiek. Tikumbas noteikanai piesaista dzvniekus, kuri redz savdk nek cilvks, piemram, redz spektra ultravioleto dau.

Suns, kas rej uz godgu cilvku, vai putni, kas uz viu ivina (t.i., rea)...

18.2

Tiek meklti ar citi elektromagntisk lauka tiski jutgie diapazoni pat rentgen-staru vai gamma staru frekvencs. Veic ar eksperimentus ar skau, smaru, gaisa mitrumu utt.

18.3

ai jom plai izplats arlatnisms. Tas ir izdevgs, jo tika ir oti svarga lieta.

18.4

Panika vai liela mroga apjukums, ja ir notikusi masveida indikcija ar bojtu apartu.

Lai gan pa Jurija Tamberga uzdevum nekdu apartu nav, tur bija parast redze...

Labi, tad ar bojtu ekspertu. Kur visiem ir izskaidrojis, k pareizi jsaprot tas, ko js redzat.

18.5.

Kaut gan... vai tad plaas masas bs labkas par ekspertu? Ja vl ikdienas steig, nervozitt utt.

18.6

Bet specilisti (politik un militraj jom?) jau izstrd programmas, k tdus gadjumus izmantot un k paiem radt.

T teikt, tiskie ieroi (un to fabrikanti).

18.7

tiskie krsu mrjumi sasniedz pavisam mikromilimetrisku precizitti - tiktl, ka jau zd jga.

Bet izskats oti iespaidgi!

18.8.

dus mrjumus mdz izmantot dadas Liels Struktras - kuras tiecas tri, tri izlaist caur tikumbas indikciju daudz daudz cilvku... lai tad, pamatojoties uz iegtajiem datiem, bez liekas domanas pieemtu kdus visiem saistous (vai k citdi ietekmjous) lmumus.

18.9

Un vai tad ms neesam redzjui, cik kompetenti mdz bt deputti, kad vii

sprie par cilvku psiholoiju, minot taj pamatot kdus savus likumdoanas

ierosinjumus?

19.1.

Pieemsim, ka tagad pasaul pki pards cilvku tikumbas krsu indikcija. Vl nav skaidrs, kdas tai sti ir pabas un k labk izprast rdjumus.

(Un varbt tai pat ir kdi defekti un kmes, atirb no Tamberga uzdevum dot varianta. Bet varbt rdjumus reizm ietekm pat laika apstki?

Nav tau pamata paauties, ka viss un vienmr notiks ideli.)

Kdas vartu bt jaun fenomena ptanas programmas?

19.2.

Kdi socilie faktori vartu trauct hromenes objektvai izptei?

19.3.

Ptot tkstou un tkstou cilvku krsojuma spektrus un to dinamiku un saldzi-not tos ar relajiem notikumiem un biogrfijm - plus vl atsevius gadjumus izptot padziinti... nu un t tlk, - beidzot sk izdoties kaut ko saprast.

Bet Liels Struktras un masu noskaojumu stihisk dinamika pagaidm vl darbojas trk un stiprk nek ptnieku saprts.

Kur gan ar nereti kds.

20.1.

Krsu indikcijas radts problmas uzskatmi rda, ka morle ir tik sareta, tik sareta...

Un rodas reakcija.

Daiem liekas, ka cilvce netiks gal. Pards mcba (piemrots filozofs vienmr atradsies), ka cilvki stenb nemaz nav gatavi morlei. Apturiet morli, es gribu izkpt! Vras plaum aitcija pret morli, tpat k savulaik pret tehnikas un zintnes progresu.

Emprija var s idejas kaut kd mr pat apstiprint, jo gan pa morl, gan jo vairk ar krsu indikciju problmas, protams, ir...

20.2.

Tlk. ie noskaojumi gst pietiekami lielu atbalstu masu medijos, ar mkslinieku un pat akadmiskaj vid.

Protams, ar starp politiiem! Ir govis, bs, kas slauc!

20.3

Vietumis sk ierobeot publikcijas, kas run pret ai jaunajai modei. Jauns

liberu paveids (t sauktie neoneoliberi) cenas morles aizstvjus visdi

diskreditt...

Pie gadjuma vius atbalsta ietekmgas aprindas, kuras saskata jaunas mrketinga iespjas gadjum, ja sabiedrbas morle tiks vjinta.

Un t tlk, un vl tlk...

20.4

Otrdi, tisk revolcija (vai varbt tisk reakcija, vai varbt tas ir viens un tas pats).

Tiek izemtas no apgrozbas visas idejas, no kurm nevar gt kdu morli.

Piemram, fantastik oti aizdomgi skats uz ststiem, kuros nav katastrofu vai

kdu citu ausmu, - no ausmm tau ir visvieglk gt kdu mcbu (vai t

vismaz tiek domts).

Tiek plnots attstt o lietu vl tlk un skt raot ststus ar elektrooku. Ststi ar sliktu smaku jau ir.

20.5

Vispr jau t ir veca lieta: agrk cilvkus morlos nolkos pra/sita, tagad ausmina. Masveid.

21.1

Pie viena. Pieemsim, ka visi jauninjumu apraksti (pat preu un pakalpojumu reklmas) ir ietekmjuies no literatras.

Tas ir, raksta galvenokrt nevis par jauno produktu pozitvu lietoanu, bet par to, k tos var lietot aundarbm un kdas katastrofas var notikt.

21.2

Ar fantastiku t tau ir noticis, liel mr.

Humanitrie fantii var priecties, ka tur morle ir guvusi virsroku pr tehnicismiem.

21.3

Jatzm, ka man paam in noda gan ar ir vairk negatvais.

Acmredzot tpc, ka man ir prsvar skeptiska attieksme pret pau morls krsoans ideju.

Un, nav ko slpt, tpc, ka t ir vienkrk...

Bet cits nodas pozitv bs vairk.

21.4

Papildjautjums. Kas btu ar progresu, kur ms btu, ja visiem tiem ausmu ststiem bt galgi noticjui?

21.5.

Nu kaut vai tikai par sadzv lietojamiem priekmetiem un citiem jauninjumiem? Kda tagad btu msu ikdienas dzve, ja cilvce btu pastvgi klausjusi ausmu ststiem?

21.6

Varbt var veikt kdu vingrinjumu? Teiksim, si aprakstt, dodot iespjami vairk

variantu, kdas nelaimes var celties no zobu birstes...

22.1

Pieemsim, pki pards svea indikcija: cilvki iekrsojas atbilstoi kdas

citas, mums nepazstamas civilizcijas tiskajiem kritrijiem.

Ko ms te vartu galu gal izzint?

K izskattos iespjamais izzias ce, izzias vsture?

22.2

Vl saretks gadjums: eksperimentus ar cilvces iekrsoanu veic divas civilizcijas, kuras konkur (par doto poligonu jeb izminjuma trusu fondu)

un viena otrai trauc...

Vai vienas un ts paas civilizcijas divas akadmisks iestdes, kuras prstv

atirgas pieejas vai dadas ptniecbas nozares.

Ko tad dart mums?

22.3

Pki pards reiz divas tisks indikcijas - ar krsu un ar smaku. Vai un ar ko ts atiras pc satura - tas pagaidm ir atklts jautjums.

Ko dart ptniekiem?

23.1.

Krsu indikcija padara tikumisks pabas oti uzskatmas.

Un to bs viegli izmantot strdos pc principa Muis! Pats muis!: tagad tau uz trkumiem vars vienkri nordt ar pirkstu.

23.2

Kas notiks, ja visi audis orientsies uz pareizm krsm - k skolnieki uz

atzmm?

Atzmes tau nav glui tas pats, kas zinanas. Tpat diez vai vienmr sakrits ar

visprgs pabas-krsas un konkrto darbbu tikumisk jga.

Kas tagad vars no s nesakritbas izaugt?

23.3

K skol stimuls tikumiski pareizs krsas? Vai, piemram, lams krsu nesekmgos?

23.4

Plai izplatjusies krsu mnija veicina prmrgu saspringumu un nervu slimbas.

23.5

Jveic vairki labi darbi, lai vartu vienu reizi aizmukt no stundm.

Tas ir, lai deurants pie durvm pc tava krsojuma nesaskata, ka tu grko (uz visprj fona grks bs par sku, un to bs grti ievrot vizuli).

23.6

Varbt tas sav zi pat nav slikti...

Bet tad jau t lieta vars iet tlk, un attstsies kaut kas ldzgs indulgenu sistmai. Tikai ikdieniks un praktiskks.

Nezinu, vai ar morli var tirgoties, bet ar rdtjiem droi vien zinm mr var.

24

Atcerjos vienu senu un iepriekjm drusku ldzgu fantastisko ideju.

Armijs plai lieto Jrikas baznes, lai grautu pretinieka pilstu un cietoku

mrus.

Tau, t k ts ir debesu dvana, tad par bazntju var bt viengi cilvks ar

augstm morlajm pabm.

Jau viegl pusvidj svara grks var novest pie darba nespjas lapas, kad tu nevari efektvi taurt (baznt).

No otras puses, paas armijas un to uzdevumi mdz bt stipri grcgki...

Jautjums, kdas te iznk pretrunas - un kdus trikus mina izdomt!

Var sankt visai dadi ar o ideju saistti sieti.

25. PCVRDS

25.1

J, man te sanca vairk negatvais...

Skaidrs, ka, ja kas tds ar krsm notiktu realitt, tad btu jvirzs uz dziku sapraanu, kur un kam s krsas stenb der un kur n.

Jnosaka defincijas apgabali un pielietojambas apgabali (pie tam tie var bt ar maingi). K jebkurai idejai!

Resp., jsaprot, k to visu saprast un lietot. Bez krsu indikcijas vajag ar indikciju par pam krsm...

25.2

Jsaka, ideja par tikumbas publisku uzskatmu (un vl automtisku) indikciju (noteikanu, uzrdanu) ir aizdomga ar pati par sevi.

Vai ik uz soa var sankt, ka cilvka brvba (pat iekj) tiek ierobeota un

atsveinta caur iem RDTJIEM, stereotipiem (kuri nekad nevar pilnb aptvert

konkrto realitti).

Un cik ilgi tursies tikumba, ja nebs brvbas? Stereotipi vien paliks.

25.3

Ticams, ka da indikcija ktu par varenu ldzekli tam, lai (jau t oti varen) RJ SOCIALITTE stimultu dadu normu ievroanu (pa ceam gan nereti ietekmdams no sveiem faktoriem, kaut vai no biznesa).

Un vienlaikus - lai nostu pau kodolu, tikumbas iekjo pamatu cilvk.

Sava veida kontrrevolcija, atkritiens attiecb pret vl antkaj laikmet (tai skait Jzus) veikto revolciju morl.

25.4

Protams, vis pilnb tas notiktu vien gadjum, ja s krsu mnijas ietekme neierobeoti attsttos, pieemoties plaum un spk. Bet kdos aurkos ietvaros krsoans varbt var reizm ar dert.

Jurija Tamberga dotaj uzdevum, dabiski, bija domti aurie ietvari (tikai nav zinms kdi - bet tpc jau ir fantzija!).

Tomr juzmans ir vienmr, domanas liets uz automtiku nekad nevar paauties pilnb.

25.5

Starp citu, vai ar paradums smagi morliski vrtt jtas vai domas paas par sevi,

atrauti no darbiem (k es dakrt saku - akarties pa prdzvojumiem), galu gal neved uz ko visai ldzgu?

Protams, sliktas domas var novest pie sliktiem darbiem, tpc ir sevi juzmana, par sevi jrpjas.

Tomr tas ir drzk tehnisks jautjums.

Bet jaukt visu vien sel, k nereti dara, tas diez vai bs uz labu.

Skat. kaut vai epizodi par kancleru Segj un via zvananu - no Dim Trs musketieriem.

25.6

Mans skatjums te nav no paiem dzikajiem. Jurija Tamberga doto ideju es nemu prk nopietni (teiksim, nedomju, k es pats rkotos td situcij).

Bet vairk aizrvos ar pau fantazanu, t teikt, ideju radanas spli.

Kura laikam gan bs zinm mr izdevusies.

Lai gan stenb tas ir piliens jr.

2A. AMATIERTULKOJUMS.

Jurijs TAMBERGS. DAI UZDEVUMI FANTZIJAI

Юрий Тамберг. Развитие творческого мышления ребенка. СПб., Речь, 2002

Amatiertulkojums no krievu valodas. Rediti (formas zi) fragmenti no Jurija Tamberga grmatas Brna rados domanas attstana 6. (vai 5.?) nodaas.

Юрий Гергардович Тамберг (1929). Saits triz.natm.ru

Pirmais variants. BEZ maniem risinjumiem.

1. Palielinana pamazinana

2. Fantastisku pabu (vienas vai vairku) pievienoana

3. Atdzvojas zmjums

4. Cilvkam noem vienu vai vairkas pabas

5. Cilvka prvrana par jebkdu citu objektu

6. Antropomorfisms (cilvka pabu pieirana citiem objektiem)

7. Dzvu btu spju un pabu pieirana nedzviem objektiem

8. Neparastu pabu pieirana nedzviem objektiem

9. Miruo cilvku, dzvnieku, augu atdzvinana

10. Miruo literro varou atdzvinana

11. Gleznu un skulptru varou atdzvinana

12. Maint ierasts attiecbas starp pasakas varoiem

13. Metafora

14. Dodiet bildei jaunu nosaukumu

15. Fantastiska apvienoana

16. Fantastiska dalana

17. K man ir laimjies!

18. Patrinana palninana

19. Laika patrinana un palninana

20. Laika mana

21. Hronoklasms

22. eva Tolstoja metode

23. Brv fantazana

24. Fantastiska celtne

25. Izdomjiet jaunu transporta veidu

26. Izdomjiet jaunus svtkus vai jaunu konkursu

27. Izdomjiet dramatisku sietu

28. Izdomjiet jaunu fantastisku spli

29. Jsu vlanos maiska piepildana un domu materializcija

30. Jums ir teleptijas spja

31. Nadjas Ruevas metode

32. Metode РВС - Izmri Laiks - Cena

33. pabu prneses metode

34. Pamienu kombinana

35. Senas skaistas fantzijas ar prvrtbm

1. Palielinana - pamazinana.

Tas ir pats vienkrkais pamiens, to plai lieto pasaks, teiksms un fantastik. Piemram, kstte, ksttis, Gulivers, liliputi, Gargantija un Pantagrils.

Palielint un pamazint var praktiski visu: eometriskos izmrus, svaru, augumu, skaumu, bagtbu, attlumus, trumus... Palielint var neierobeoti no stajiem izmriem ldz bezgalgi lieliem, pamazint - no stajiem ldz nullei, tas ir, ldz izncinanai.

Minsim sples-prrunas pamiena palielinana - pamazinana apganai.

1.1.

Brnam saka; Lk, tev burvju njia, t var palielint vai pamazint visu, ko tu gribi. Ko tu gribtu palielint un ko pamazint?

- Gribtu samazint dziedanas stundas, bet palielint savu brvo laiku.

- Samazint mjas darbus.

- Palielint konfekti ldz ledusskapja lielumam, lai vartu nogriezt gabalus ar nazi.

- Palielint lietus lses ldz arbza lielumam.

1.2.

Sarejiet o spli ar papildjautjumiem: Un kas no t iznks? Pie k tas noveds? Kpc tu gribi palielint vai samazint?

- Lai rokas uz laiku top tik garas, ka var aizsniegt bolu zar vai sasveicinties caur vdlodziu, vai dabt bumbiu no jumta, vai ieslgt televizoru, nepieceoties no galda.

- Ja koki me samazinsies ldz zles izmriem, bet zle ldz srkocia lielumam, tad viegli bs meklt snes.

1.3.

Ja brnam grti padodas patstvga fantazana, ierosiniet pafantazt kopgi, uzdodiet viam palgjautjumus.

* Kas bs, ja mums uz laiku pagarinsies deguns?

- Vars paostt ziedus dob, neizejot no mjas; vars noteikt, ko gargu gatavo kaimii.

- Tas ir labi, bet kas tur bs slikts?

- Tdu garu degunu nebs, kur likt, tas traucs iet, braukt transport, pat gult bs nerti, bet ziem tas sals. N, nevajag man tdu degunu.

Kam bs labi un kam slikti? T jau bs situcijas tikumisk analze.

1.4.

Savienojiet divas sples: spli Labi - slikti (t apskatta grmatas sada par dialektisks domanas treniu) ar iepriekjm splm.

Ierosiniet, lai brns pasaka, kas labs un kas slikts notiks, ja ms kaut ko palielinsim vai samazinsim.

Saki, kas bs labs un kas slikts tev personiski un citiem, ja burvis palielins tevi 10 reizes?

Ja brnam to ir grti iedomties, paldziet ar papildjautjumiem.

- Cik liels tu tad bsi?

- Un cik kilogramus tu svrsi?

Un t tlk. Noteikti izdariet aprinus, kaut paus vienkrkos.

- Bet kas bs, ja tavs augums samazinsies 10 reizes?

- Piekrti, tas btu lieliski, ja vartu maint savu augumu pc paa vlans. Piemram, tu kav skolu; palielini kju garumu vai sou bieumu un tri aizej ldz skolai, bet pc tam padari kjas norml garum. Vai tds gadjums. Jpriet upe, bet tilta tuvum nav. Nav problmu! Es bu 15 m gar! Tas ir piecstvu mjas augstums!

Par svaru tas ir gs jautjums. Parasti atbild: 10 reizes vairk. stenb, ja saglabt visas organisma proporcijas, tad svars pieaugs 1000 reizes. Ja cilvks svra 50 kg, tagad svrs 50 tonnas!

Es skrieu trk par automobili. Es bu stiprs, un neviens neuzdrkstsies man dart pri. Es varu nest milzgus smagumus.

Interesanti, cik lielus? Parasti cilvks var pacelt pusi no sava svara. Tad es varu pacelt 25 tonnas!

Tas ir labi. Bet kas bs slikti?

Es neietilpu klas. Vajadzs t milzgas drbes un apavus. Mani bs grti apgdt ar prtiku. Ja uzskata, ka cilvks dien apd 2% no sava svara, tad man vajadzs 1 tonnu dam. Es neldu nevien autobus. Pat pa ielu man bs jiet, pieliecoties zem vadiem. Man nebs kur dzvot.

2. Fantastisku pabu (vienas vai vairku) pievienoana

Vienam cilvkam vai daudziem (k nkamo fantastikas darbu fragmenti vai ieceres/uzmetumi/sagataves (заготовки).

fantazanas veida metodika atgdina foklo objektu metodi:

a) izvlas patvagi daus dzvs un\vai nedzvs dabas objektus;

b) formul to pabas, patnbas vai rakstura iezmes. Var ar izdomt jaunas pabas no galvas;

c) s noformults pabas un iezmes pieir cilvkam.

Piemram, par objektu (pabu donoru) izvlamies rgli. rga pabas: lido, lieliski redz, prtiek no grauzjiem, dzvo kalnos.

- Cilvks var lidot k rglis.

Var papildnt: lidot stratosfr, tuvj vai tlaj kosmos.

- Cilvkam ir rga superas redze, piemram, bez mikroskopa redz dzvo audu nas, metlu kristliskos reus, pat atomus, bez teleskopa un labk par teleskopu redz zvaigu un plantu virsmu.

Redz cauri sienm, iet pa ielu un redz, kas notiek mjs, pat tiek pats cauri sienm k rentgena stars.

- Cilvks prtiek no rgu barbas grauzjiem, putniem.

- Cilvks klts ar spalvm k putni.

Turpiniet fantazt ar o metodi, par skotnjo objektu emot: elektrisko lampiu, zivi (atcerieties cilvku-amfbiju), pulksteni, brilles, srkociu.

Anabiozi (dzvbas procesu krasu palninanos; oti rti: nav naudas prtikai vai nav kur dzvot laidies anabioz) vai tai pretjo (dzvbas procesu pastiprinanu, cilvks nepazst nogurumu, kustas ar neticamu trumu, no tda cilvka iznks brnigs iluzionists vai skrjjs, vai neuzvarams ckstonis).

Uzdevumi.

2.1.

Izdomjiet sajtu orgnus, kuru cilvkam nav, bet vartu bt.

Piemram, nebtu slikti sajust radiciju, lai no ts izsargtos. Vispr jau ms to jtam, ja jau slimojam ar staru slimbu.

Sajust nitrdus, nitrtus un citus piesojumus.

Ir reta un lieliska sajta mra sajta, t piemt ne visiem.

Nebtu slikti sajust, kad izdari kdu un kad tuvojas briesmas (tad, t teikt, iedegas sarkan lampia).

2.2.

Bs laiks, kad varsim maint iekjos orgnus. K tas vartu izskatties?

2.3.

Iezmjietcilvkus ar krsm atbilstoi viu tikumiskajm pabm.

Piemram, visi godgie kst roz, visi negodgie violeti, bet aunie zili. Jo vairk nelietbu izdarjis, jo tumka krsa.

Aprakstiet, kas notiks ar pasauli? Droi vien daudzi nemaz nerdtos rpus mjas.

3. Atdzvojas zmjums.

Js esat dabjis brnigu velti: viss, ko js uzzmjat atdzvojas!

Ko js uzzmtu?

Izcilus cilvkus?

Izmirstous dzvniekus?

Jaunus dzvniekus un augus?

4. Cilvkam noem vienu vai vairkas pabas.

Uzskaitiet cilvka pabas bet pc tam vienu vai divas noemiet nost un paskatie-ties, kas iznk.

- Cilvks negu.

- Cilvks nejt spes.

- Cilvks zaudjis svaru, ou.

Uzdevums.

Nosauciet ne mazk k 10 vitli svargas cilvka pabas un padomjiet, kdas sekas izsauktu to zaudjums.

5. Cilvka prvrana par jebkdu citu objektu.

Cilvks prvras par citu cilvku, par dzvnieku (zvri, putni, kukaii, zivis), par augu (ozols, roze, baobabs), par nedzvs dabas objektu (akmens, vj, zmulis).

Tas ir oti bagtgs materils jaunm pasakm. Bet galvenais ai pamien tiek audzinta emptija, spja iemiesoties cit tl un paskatties uz pasauli ar t acm.

Uzdevums.

Dosiet vismaz 10 piemrus cilvka prvrtbm, piemram, pasaks.

6. Antropomorfisms (cilvka pabu pieirana citiem objektiem).

Antropomorfisms ir pieldzinana cilvkam, cilvka pabu (runa, domana, spja just) pieirana jebkdiem citiem objektiem: dzvniekiem, augiem, debess ermeiem, mtiskm btnm.

Не видал ли где на свете

Ты царевны молодой?

Я жених ей. - Братец мой,

- Отвечает месяц ясный, -

Не видал я девы красной

Mnes, tumsas kliedtj,

Tevi zeltains spoums klj,

Nakt dros ej savu eju

Gaiu skatu, platu seju;

Redzot gaitu cildeno,

Zvaigznes tevi iemo.

Tu gan teiksi, ja vien spsi,

Tu man atrast paldzsi

Cara meitu lgavu.

Labais draugs, es nezinu,

Atbild mness klaj lauk,

Kur ir cara meita jauk.

Sav reiz spdjis,

Neesmu viu manjis.

Bs gan cit laik pdas

Izgaisuas.

(Pasaka par miruo cara meitu un septiiem varoiem. Atdzejojis Jnis Plaudis.

\\ Pukins. Kopoti raksti, 2. sjums. Liesma, Rga, 1967)

eit Pukins pieris mnesim spju redzt, atpazt, ldzi just un runt.

Uzdevums.

Atcerieties 10 antropomorfisma piemrus no jums zinmajm pasakm, mtiem un fabulm - un pai izdomjiet vismaz 10 iespjama antropomorfism piemrus.

7. Dzvu btu spju un pabu pieirana nedzviem objektiem.

Tdas k spja kustties, domt, just, elpot, augt, priecties, vairoties, jokot, smaidt.

- Zns s jteniski uz njas un iedomjas to par zirgu, bet sevi par jtnieku.

- Par kdu dzvu btni tu prvrstu gaisa baloniu?

Uzdevums.

Izdomjiet vismaz 10 du prvrtbu piemrus.

8. Neparastu pabu pieirana nedzviem objektiem.

Piemram, akmens. Tas izstaro gaismu, ir vienmr silts (nekad neatdziest!), var sal silt rokas, dara deni saldu un dziedinou, bet pats neizst.

Akmens uzsc slimbas. Dod nemirstbu. Akmens vroana iedvesmo rakstt dzeju un zmt utt.

Lk, laba sple fantzijas attstanai.

Brni (un pieauguie) nostjas apl. Vienam iedod roks mksto rotalietu vai bumbiu un paldz mest to kdam citam ar siltiem vrdiem: Es dvinu jums zanu vai Jurt, es dvinu tev kazlnu, viam radzii vl nav izaugui, vai em, Mrt, lielu konfekti, vai Dvju tev dau savas sirds, Es dvinu tev vvernu, T ir stikla bumbia, nesasit to, Tas ir kaktuss, nesadursties.

Uzdevums.

Ierosiniet 10 das sples variantus.

9. Miruo cilvku, dzvnieku, augu atdzvinana

Piemram:

* Kas btu, ja augmceltos brontozauri?

* Ko vl btu radjis Aleksandrs Pukins, ja nebtu aizgjis no dzves tik tri?

Var atdzvint visas izmiruo dzvnieku sugas un visus cilvkus!

Uzdevums.

Ierosiniet dai splei 10 variantus.

10. Miruo literro personu atdzvinana

- tai skait pasaku varou.

- Gjis boj pasakas persons? Nekas: vajag viu uzzmt, un vi atdzvosies.

Uzdevums.

Izdomjiet turpinjumus pasakm pie nosacjuma, ka pasakas varoi nav gjui boj.

Piemram, Lapsa neapda Rausti, Ruslans nenogrieza brdu ernomoram, Alvas zaldti neizkusa, Oegins divkauj nenonvja enski.

Ierosiniet das sples 10 variantus.

11. Gleznu un skulptru varou atdzvinana.

Atdzvojas pazstamu mkslinieku gleznu personi: mednieki, strdzinieki, stri, aizkrciei...

Uzdevums.

Nosauciet ievrojamu mkslinieku 10 gleznas un ierosiniet sieta turpinjumu pie nosacjuma, ka personi ir atdzvojuies.

12. Maint ierasts attiecbas starp pasakas varoiem.

Atgdinsim das situcijas: ldaka dzied pudziesmu; drosirdgais zais; gvais lauva: "Tur nimeita ieslodzta, Tai kalpo vilks un zvru svta".

Uzdevums.

Izdomjiet pasaku ar du neticamu sietu: Lapsa kuvusi par vientiesgko btni me, kuru mna visi zvri.

13. Metafora.

Metafora ir viena objekta (pardbas) pabu prneana uz citu, balstoties uz abiem kopgu iezmi. Piemram, viu alas, auksts skatiens.

Lk, fragments, kas sastv no vienm viengm metaform.

На нити праздного веселья

Низал он хитрою рукой

Прозрачной лести ожерелье

И четки мудрости златой.

А. С. Пушкин

Kur fontns irdz starp akmens sienm

Un lauru laps lses viz,

Ar vrsmu prlm sens diens

Ir hanus dzejnieks priecjis.

Uz skao svtku lksmes stgas

Ar veiklu roku vra tas

Gan glaimu krelles caurspdgs,

Gan smags zelta gudrbas.

Bij Krimai mi Saadi dli,

Un tlab nebrnieties vis,

Ka dziesminieks ar savu kvli

Bahisaraju apbris.

Vi noststus un teiksmas klja

K Erevnas pakljus

Un hanu dzres kuplinja,

Lai viesus nemc drmums kluss.

Un tomr austrumnieku dzej,

Lai cik t dairunga iet,

Ms tdu spku neuzejam,

Ar kdu sirdis prot mums siet

Tas sprnotais un gudrais dzejnieks,

Ko izaukljis teiksmu krasts,

Kur vri briesmm acs smejas

Un sievas zied k hrijas.

1828.

Atdzejojusi rija Elksne

\\ Pukins. Kopoti raksti, 2.sjums.

Uzdevums.

Nosauciet metaforas un paldziet brnus paskaidrot, kdas pabas uz ko ir prnestas.

Mksts raksturs. Vaigi svilst. Nogrimis divniekos (eit divnieks neapmierinoa atzme skol pc piecu ballu sistmas. J.T.) Turt ea cimdos. - Держать в ежовых рукавицах. Kuvis za no dusmm. Trauda muskui. Dzelzs raksturs. Bronzas augums.

14. Dodiet bildei jaunu nosaukumu.

Brnam rda daudz sietisku bildu, atkltu vai pazstamu autoru darbu reprodukciju un ldz dot tm jaunus nosaukumus.

Sldziniet, kur nosaucis labk: brns vai mkslinieks.

Nosaukumam pamat var bt siets, noskaa, dzika jga utt.

Uzdevums. Izdomjiet 10 jaunus nosaukumus pazstamm gleznm.

15. Fantastiska apvienoana.

Fantastisku ideju var dabt, kombinjot divu triju objektu pabaa vai sastvdaas. Piemram, zivs + cilvks = nra, zirgs + cilvks = kentaurs.

Kas ir sirnas?

Viens un tas pats objektu pris var dot dadas idejas atkarb no savienojamajm pabm.

Uzdevums.

Izdomjiet 10 piemrus dadu relu btu pabu negaidtam savienojumam.

16. Fantastiska dalana.

Atcerieties lielisk romna Divpadsmit krslu sietu vai Mihaila Svetlova pasaku par cilvku uzvrd Rublis, kur nokrita no piecpadsmit stva un sadaljs desmit griveikos (desmitkapeiks). Katram griveikam bija savs liktenis. Vienu izmainja kapeiks, otrs kuva par lielu prieknieku un izskatjs svargks par rubli, treais ska vairoties...

(T ir krievu un savulaik ar padomju nauda, rublis=100 kapeikas. J.T.)

Uzdevums.

Izdomjiet ar js pasaku ar ldzgu sietu. Piemram, apelsns sadaljs [patstvgs] daivis, grants pabira 365 sklis (ikvien grant ir tiei 365 sklias, ticiet man), bri ziri no vienas pksts un to liktei.

17. "K man ir laimjies".

K man ir laimjies, saka saulespue, - Es esmu ldzga saulei.

K man ir laimjies, teic kartupelis, - Es baroju audis.

K man ir laimjies, t brzs, - No manis darina smargas pirtsslotas.

Uzdevums.

Izdomjiet das sples 10 variantus.

18. Patrinana - palninana.

Var patrint vai palnint jebkuru procesu norises trumu.

Lai virztu fantziju aj virzien, var uzdot tda tipa jautjumus: kas bs, ja, kas notiks, ja.

- Kas bs, ja Zeme sks griezties 24 reizes trk?

Diennakts ilgs 1 stundu. ai stund bs jpaspj izgulties, pabrokastot, aiziet uz skolu (uz 15 mintm), past pusdienas, sagatavot stundas (3-4 mints), pastaigties, past vakarias.

- Kas bs, ja gadalaiki ilgs 100 gadus?

Tad ziemas skum dzimuie cilvki nekad neredztu zau zli, ziedus, palus...

Uzdevums. Ierosiniet 3-4 sietus, saisttus ar doto pamienu.

19. Laika patrinana un palninana.

Fantastisku ststu tmas.

1. SITUCIJA

Tu esi izgudrojis hronodinu ierci, ar kuru tu vari pc savas vlans maint laika gaitas trumu un procesu norises trumu laik, vari jebkurus procesus patrint un palnint.

2. SITUCIJA.

Hronodinu izgudrojis kds cits, un vi, tev negaidti, maina pc savas vlans to procesu trumu, kuros ru piedalies.

* Mcbu stunda ilgst te 40 mintes, te 4 mintes, te 4 stundas un tas viss negaidti, neprognozjami skolotjai un skolniekiem.

* Ski st torti, bet laiks patrinjs 1000 reiu. l!

K dzvot td pasaul?

3. SITUCIJA.

Tu esi izgudrojis hronotri (tre - kustba pa rii) ierci, ar kuras paldzbu tu vari atkrtot notikumus, atkrtot laulbas [dzvi] laultajiem, daudzkrt padart jaunkus un veckus cilvkus, dzvniekus, priekmetus, manas.

- Ko tu atjaunintu un par cik [gadiem]?

- Kdu dzves periodu tu vltos nodzvot vlreiz?

Uzdevums.

Ierosiniet vairkus sietus, kur izmantoti mintie pamieni.

20. Laika mana.

Jums tagad ir laika mana! Js saties taj un varat ceot uz jebkuras zemes tuvo un tlo pagtni un tuvo un tlo nkotni un bt tur jebkuru laiku. Bet maint tur neko nevar, tikai vrot. Kamr js esat pagtn vai nkotn, dzve uz Zemes iet pc saviem parastajiem likumiem.

Mjas variants: sot mjs, js skatties Laika spogul vai [doms] veicat uzmumus ar Laika fotoapartu vai Laika kinokameru, vai Burvju aci. Nosaucat vietu un laiku un, ldzu, attls gatavs.

* Ko js gribtu paskatties pagtn?

- Kdas bija mmia un vecmmia, kad vim bija tik gadu, cik man tagad?

- K dzvoja dinozauri?

- Es gribtu iepazties un parunties ar Pukinu, Napoleonu, Sokrtu, Magelnu...

* Ko js gribtu paskatties nkotn?

- Par ko es ku? Cik man bs brnu?

- Parunt ar savu nkoo dlu.

Lk, neticama situcija.

- No Zemes aizstta vsts uz tlu zvaigzni. Tur dzvo saprtgas btnes, kam ir laika mana. Vii raidja atbildi, bet kdjs un atbilde nonca uz Zemes agrk nek tika nostta pati vsts.

Uzdevums.

Ierosiniet 10 sietus, saisttus ar laika manas efektu.

21. Hronoklasms.

Tas ir paradokss, kuru izraisa iejaukans dzv pagtn.

Kds prvietojas uz pagtni, tur kaut ko maina, bet pc tam atgrieas, un uz Zemes viss (vai daudz kas. J.T.) ir citdk.

(Vai vl ask: notikus prmaias ir padarjuas t, ka pats mintais ceojums uz pa-gtni nemaz nav noticis vai ir noticis par daudz citdi un ir radusies pretruna.

Ir ceots - ir izmaints - bet ar to ceojums ir novrsts - un tad nav bijuas ar izmaias tau tad ir viss pa vecam, ar ceojums ir bijis un ar izmaias ir bijuas... Ja ir, tad nav, ja nav, tad ir! Piemram, kad automtisk laika mana pagtn sabrauc un sadrag pati sevi.

Stingri emot, paradokss jau ir nevis tad, kad vienkri ir kas izmaints, kaut vai daudz, - bet tad, kad iznk pretruna. J.T.)

Lai rosintu fantziju aj virzien, uzdodam da tipa jautjumus:

- Kas btu tagad, ja pagtn tas un tas btu noticis savdk vai nemaz?

- Ko vajadztu maint pagtn, lai nenotiktu tas un tas?

Piemram:

- Pazaudju atslgas. Tas nekas, atgrieos pagtn un neemu ldzi atslgas.

(Laikam domts: neemu taj reis, kur tiku pazaudjis. J.T.)

- Kas btu, ja nebtu 1917. gada apvrsuma Krievij?

Ko var maint pagtn? Pagtn var maint visu! Cilvku darbus un rcbu, dzvs un nedzvs dabas pardbas, apkrtni.

Hronoklasms, laika mana, hronotre, hronodins tie ir lieliski fantazanas pamieni, kuri dod neizsmeamu sietu daudzumu un bagtbu.

Uzdevums.

Ierosiniet daus trakus sietus ar iem pamieniem.

* Dodas uz pagtni meklt lgavu.

* Uzzin, kpc izmira brontozauri.

22. eva Tolstoja metode.

T raksta, ka evs Tolstojs regulri katru rtu lietojis du metodi k rta vingroanu prtam.

emt pau parastko lietu: krslu, galdu, spilvenu, grmatu. Aprakstt o lietu tda cilvka vrdiem, kur to agrk nekad nav redzjis un nezina, kas tas tds ir un kd.

Piemram, ko par pulksteni teiktu Austrlijas aborigns?

(Domts, protams, ne msdienu aborigns, bet pirmatnjais, civilizcijas vl nemaz neskartais, droi vien Tolstoja laik bija. J.T.)

Uzdevums.

Sastdiet vairkus priekmetu aprakstus aborignam.

23. Brv fantazana.

Brnus aicina neapvaldti pafantazt par doto tmu, lietojot jebkdus fantazanas pamienus un jebkdas to kombincijas.

Atirb no kda nopietna uzdevuma risinanas eit var ierosint jebkdas idejas, pat vistrakks.

* Izdomjiet fantastisku augu.

- Uz viena auga aug visi zinmie augi: boli, bumbieri, apelsni, anansi,

avokado, mango, kokosi.

- Uz viena auga aug visi zinmie augi un drzei tomti, kartupei, no lapm

var taist tabaku, iegt spes mierinou ldzekli un ldzekli skaistumam. Princip tas ir iespjams: tomti, kartupei, tabaka, beladonna (itliski dai dma) pieder pie vienas un ts paas nakteu dzimtas.

- Uz viena auga aug zinmi un nezinmi augi, drzei un rieksti.

- Brnumains arbzs: iek marmelde, skliu viet ledenes. ds augs ir jlaista ar cukurdeni in medu.

- Vien kok aug dzvs un nedzvs dabas objekti.

- Zieds no okoldes un nekad nenozied, lai cik to nestu.

24. Fantastiska celtne.

- Nkotnes nams: no iekas rpus viss redzams, no rpuses iek nekas.

- Mj nevar iekt btne (cilvks, suns u.c.) ar mjas saimniekiem kaitgiem nodomiem.

- Kdai jbt mjai, ja saimnieka svars un lielums mains 10 reizes ik stundu?

25. Izdomjiet jaunu transporta veidu.

Pc TRIZ ideoloijas idels transports tas ir transports, kura nav, bet visas t funkcijas tiek izpildtas.

Izgudrojumu idejas!

- Uz cilvku raida mezonu-gravitonu-elektromagntisku staru, kur sadala cilvku atomos, noraida uz vajadzgo vietu pa atomam un tur atkal savc cilvku kop iepriekj atomu krtb (kura ir tikusi saglabta atmi).

- Izskatiet situciju: cilvka savkanas programma ir bojta, un tas nav pamants! K cilvks tika savkts? Bet ja sajauca vairku cilvku atomus?

- Sinttiskais transports, kas sev apvieno visu zinmo transporta veidu priekrocbas: raetes trumu, okena lainera augstks klases kajtes greznbu, zibens ptnieku lidmanas piemrotbu jebkuriem laika apstkiem, starta un finia laukumu nevajadzbu k helikopteram, zirgu transporta dziednieciskumu...

- Cea prkljums ir viveida vai trsstru form. Izdom tdu riteni, lai ai ce nekrattu. Ar tas bs izgudrojums!

(Piezme.

TRIZ - ТРИЗ - jaunrades metodoloija, ts autors ir Henrihs Altullers - Генрих Саулович Альтшуллер, Genrikh Altshuller, 1926-1998.

Viens no ievrojamkajiem via darba turpintjiem ir rdzinieks Jlijs Murakovskis - Юлий Самойлович Мурашковский, Julius Murashkovsky.

Skat., piemram, altshuller.ru - krievu valod - un t-myshlenie.tilda.ws - latviski, krieviski un angliski.

Iespjams, ka TRIZ ir pamats nkotnes jeb tre tipa zintnei, pc Aristotea

zintnes un msdienu jeb Galileja zintnes.

TRIZ k palgdisciplna ir RIA, rados iztles attstana развитие творческого воображения. Dotais Jurija Tamberga, ar TRIZiea, teksts parda dau no ts pamieniem.

Manas fantastisks piezmes ar ir radus liel TRIZ ietekm lai gan subjektvu iemeslu d es neesmu TRIZ metodes apguvis sistemtiski, un no t mana fantzija vl joprojm daudz ko zaud.

Skotnji TRIZ rads k tehnisks jaunrades jeb izgudroanas teorija, un latviski ts nosaukumu tulkoja k IRT - izgudrojumuzdevumu risinanas teorija. Tagad metodoloija ir attstjusies tlk, un TRIZieu aprinds ir pieemts abreviatru TRIZ netulkot, bet lietot nemaint veid. J.T.)

26. Izdomjiet jaunus svtkus vai jaunu konkursu.

- Ziedu svtki. Visiem uz vaigiem uzzmti ziedi. Sarunjas tikai nieu puu valod.

- Smaidu svtki. K 1. aprlis, bet jautrk un draiskk. Mnties, jokot, bt jautram.

- Bezdelgu atlidoanas svtki.

- Pirm oda svtki.

- Svtki atjautgajiem. K КВН (JAK).

(КВН Jautro un atjautgo klubs komandu sackstes asprtb un izdom, Krievij laidis dzias saknes kop 1960. gadiem, Latvij ieviesies mazk, cits bijuajs PSRS valsts k kur. Manuprt, oti interesanta un jauka lieta. J.T.)

- K iepriekminto svtku fragments j-n konkurss. Atnes melnu kasti. Kas tur iek? Uzmint ar, augstkais, 10 jautjumiem. Ja neuzmin, jcie jocgs sods norpot zem galda ar dziesmu, mint mklas, sasmdint sples dalbniekus.

- Fantaztju konkurss. Piedals 2 komandas, katra uzdod otrai dadus uzdevumus:

a) tmu humoristiskam ststam no 5 frzm;

b) objektu sastdamai mklai (galds, dakia, televizors);

c) skumu ststam

- Piemram: Mans draugs Valis uzaicinja mani ceojum apkrt pasaulei...

d) piedv kdu fantazanas pamienu, kuru pielietojot, jizdom neticams ststs.

27. Izdomjiet dramatisku sietu.

Mamma nesamrgi lutinja meitiu. Kas ar vim abm notika?

Cilvks apmaldjs, nejaui uzgja pamestu mednieku namiu un nodzvoja tur 7 gadus. K vi dzvoja? Ko da, k rbs? (Teiksim pc 5 gadiem vairs nemcja runt utt.)

28. Izdomjiet jaunu fantastisku spli.

Lai izdomtu jaunu, neredztu spli, jizdom neticami sples apstki un noteikumi.

aha figras ir no okoldes; vinnjis pretinieka figru, vari to tlt apst. Izdom, kdas sevias pabas bs vinntai dmai vai iesprostotam dambretes kauliam?

Cilindriskais ahs un dambrete. Galdi saliekts cilindr t, ka laucii a1, a2, a3 ir blakus lauciiem attiecgi h1, h2, h3... Cilindru veidos vertikles.

Lobaevska dambrete. Galdi tiek doms saliekts par fantastisku figru tiek savienotas kop gan maljs vertikles (k iepriekj piemr), gan galjs horizontles.

Sast.: ja savieno kop horizontles, tad iznk, ka parasto sples skuma pozciju diez vai var paturt, jo tad abas nometnes ir blakus viena otrai un droi vien tri apkaus cita citu, sple bs sa.
Superahs. Figru viet matamie kaulii. Uz katra kaulia skaldnm ir seu figru attli, izemot karali. Vienu reizi sples (partijas) laik var, pretiniekam negaidti, pagriezt kauliu ar citu skaldni uz augu un t maint figras statusu.

29. Jsu vlanos maiska piepildans un domu materializcija.

Js esat kuvis par varenu burvi. Pietiek nodomt, un jebkura jsu vlans piepilds bet tikai laba. Piemram, js varat jebkuru padart laimgu. Bet, ja js vlat citam kaut kos liktu, tad tas notiks ar ar jums.

Lk tests labestbas/labvlguma prbaudei.

Pasakiet brniem, ka vienas stundas laik vii vars dart ar cilvkiem visu ko, gan labu, gan sliktu. Prbaudiet, ko vii gribs dart, labu vai aunu?
- Lauptji notvrui labu cilvku un grib nogalint. Ierosiniet ne mazk k 10 veidus, k viu glbt (teiksim, padart neredzamu, iesaldt lauptjus).

30. Jums ir teleptijas spja.

Teleptija domu un jtu prraide no attluma bez sajtu orgnu starpniecbas. (Fantastiska. J.T.) Var pat ne vien last citu cilvku domas, bet ar savu domanu likt cilvkiem dart to, ko js gribat.

K js izmantosiet o spju?

31. Nadjas Ruevas metode.

Minsim vl vienu lielisku metodi, k attstt fantziju un zmanas prasmi. Tas ir

plai pazstamais universlais pamiens, kuru lietoja enil meitene Nadja Rueva.

(Nadeda (Naidana) Rueva, 1952-1969 izcila mksliniece grafie, laik no 5 gadu vecuma ldz savai nvei no iedzimtas slimbas 17 gadu vecum radjusi vismaz 12 tkstous zmjumu. Sast.)

Ldz 16 gadu vecumam via ar spalvu vai flomsteru roks izlasja pri par 50 autoru darbus, no antkajiem ldz msdienu (Homrs, eksprs, Pukins, ermontovs, Tolstojs, Turgeevs, Ekziper, Bulgakovs...), un zmja, zmja, zmja. Lasja, fantazja un zmja.

Tas paldzja viai zmjumos sasniegt vieglumu, izmekltbu un lniju skaistumu парения.

Sav 17 gadus saj m via radja desmittksto brnigu zmjumu!

Brnb via nodarbojs ar baletu un zinja, cik milzgu darbu prasa is vieglums легкость парения.

(Neatceros preczi, ko nozmja парить. iet, plant vai plvot, vai k citdi viegli turties gais bez aktvm kustbm, bt gaisgam. J.T.)

32. РВС (ILC?) metode.

РВС/ILC ir abreviatra no trim vrdiem:

Размеры Время Стоимость

Izmri/Lielums Laiks Cena/Izmaksas/[Vrtba].

Jatzm, ka metode XXX ir pas paveids/gadjums visprgkai metodei palielinana - samazinana, kad var maint no nulles ldz bezgalbai jebkurus sistmas raksturlielumus, bet ne tikai izmrus, svaru vai izmaksas. Piemram, trumu, kvantitti, kvalitti, berzes spku, domanas spku, atmias stiprumu, firmas peu, skaitlisko sastvu, algas.

di domu eksperimenti размывают [padara difzku, nenoteiktku] ierasto priekstatu par uzlabojamo sistmu, padara to [sistmu] elastgu, mainmu, dod iespju paskatties uz problmu no neparastas puses.

ILC metode balsts dialektiskaj princip par kvantitatvo izmaiu preju kvalitatvajs. Vl o metodi dv metode prbaudei ar monstru, robeprejas metode, pretrunu pastiprinanas metode. metode oti labi attsta fantziju un iztli un paldz prvart psihisko domanas inerci.

Jatceras, ka ms veicam domu eksperimentu, kur var visu, nevis praktisko, kur darbojas nepieldzamie dabas likumi.

Vl ir metode super-ILC, kad apskata robeprejas uzreiz vairkiem parametriem

di triecieni pa smadzeu zemgarozu var izilt ko nestandartisku.

Piemram, kas bs ar sistmu, ja tai bs minimlas izmaksas/naudas vrtba, bet maksimli izmri un svars utt.

Protams, lietot o metodi ir jmcs.

33. pabu prneses metode.

Apskatsim oti jautru, draisku un oti vienkru (tam, kur mk fantazt) metodi, k pieirt parastm lietm tm pilngi neparastas pabas, kuras emtas atkal no parastm lietm. Zintn to sauc par foklo objektu metodi.

Algoritms ir oti vienkrs.

Pirmais solis: izvlas priekmetu, kuru grib pilnveidot vai pieirt tam pilngi neparas-tas pabas. Brniem t vartu bt bumbia,rotalieta, lelle, burtnca, grmata, kla-ses urnls, dzvnieks, auga vai cilvks... Tas bs t sauktais foklais objekts.

Piemram, izvlamies par foklo objektu lelli Brbiju. iet, ka t jau pati par sevi ir izdomas galj robea leu pasaul. Paskatsimies, kas iznks.

Otrais solis: em daus nejauus objektus. K, piemram, elektrisk lampia, gaisa baloni, televizors.

Treais solis: sastda o nejauo objektu pazmju, pabu un funkciju sarakstu.

Elektrisk spuldzte - spd, silda, ir caurspdga, var prdegt, tiek pieslgta elektrotklam.

Gaisa baloni lido, ir piepams, atlec [atsitoties pret cietu priekmetu],

negrimst den.
Televizors rda, run, dzied, tam ir kloi, ar ko to regul.

Ceturtais solis: sarakst formults pabas tiek prnestas uz foklo objektu.

Un t kas iznks? Fantazsim un pai nerpsimies par relajm iespjm to stenot! Lai iet!

* Brbija no iekpuses izstaro mattu pienbalti roz gaismu. Istab tums, bet via spd. Labi: nepazuds, un pat last var!

* Brbija vienmr ir jauki silta, k dzva. To var emt ldzi r un sildt rokas.

Blakus siltajai Brbijai var nolikt putnu olias, un izilsies putnni. Var pielikt pie akvrija un Brbija silds deni zivtim.

* Brbija ir caurspdga. Var redzt, k viai sitas sirds, pa asinsvadiem rit asinis, var mcties anatomiju.

* Prdeg. Acmredzot vajag, lai Btu rezerves daas: rokas, kjas, galvas, kleitas...

Brbija konstruktors (tagad biek saka Lego, pc pazstamks firmas, kas rao tamldzgas rotalietas J.T.).

Tagad paskatsimies, kdas idejas mums dvs gaisa baloni.

Lidojoa Brbija. Brbija eelis ar sprniiem. Brbija-gulbis, Brbija-spre, Brbija-izpletu lcja. Brbija lido k lidvvere vai k siksprnis, viai ir skaista

caurspdga lidplve.

Piepama Brbija. Var to padart dgu, var slaidu, var plakanu transportanai. Ja piep tikai galvu, mains sejas izteiksme. Ja piep par daudz, Brbija sk pkstt, brdina: Es drz prplsu. Ar piepstu Brbiju var splties vann, var mctes peldt.

Ko dod saldzinjumi ar televizoru.

Lai Brbija katru rtu rda rtarosmes vingrojumus, aerobiku, jogas asnas.

Lai Brbija sautusi kliedz, ja to sk lauzt. Vai ja ts kltbtn strdas.

Var izmantot pabu kombinciju.

Parasti daudzo aplambu vid rodas oriinlas idejas, kuras nedos minjumu un kdu metode.

Foklo objektu metode ir lieliska metode, lai attsttu iztli, asociatvo domanu un nopietnu izgudroanu.
(Ir ar spcgkas metodes. Izgudrojumiem tehnik izgudrojumuzdevumu risinanas teorija jeb TRIZ aurk nozm un pagaidm nepabeigt tehnisko sistmu attstbas teorija ar visiem to instrumentiem. Fantazanai fantogrammas, etru stvu metode. Autors, tpat k visai TRIZ metodoloijai Henrihs Altullers, 1926-1998. Ir likti pamati ar mkslas sistmu attstbas teorijai un zintnisko priekstatu attstbas teorijai. Kurs ir savi pamieni. Autors

Altullera skolnieks Jlijs Murakovskis. J.T.)

Ierosinjumi metodes attstanai.

Brniem oti patk, kad fokus novieto vius paus. oti jautri notiek aprba pilnveidoana piemram, zeu, zebiku, zbaku.

Var jau iepriek noteikt objektu klasi (kategoriju) otrajam solim. - Можно заранее определить класс объектов на втором шаге.

Metodi var lietot, lai izdomtu noformjumu veikaliem, izstdm, dvanm.

Pirms ideju enercijas skuma var ar brniem apspriest, kas izvltaj foklaj objekt labs, kas slikts, kam/kuram labs un slikts un kpc. Un pc tam erties klt fantazanai.

Labks idejas vajag paslavt.

34. Pamienu kombinana.

Fantazanas augstk pilota ir daudzu pamienu pielietoana vienlaicga vai secga. Izmantojam vienu pamienu un tam, kas iznca, pievienojam citu pamienu. Tas aizved oti tlu no skotnj objekta, bet, kur tas noveds, galgi nav zinms. oti interesanta nodarbe, izminiet. Bet tas ir pa spkam tikai drosmgi domjoam cilvkam.

Uzdevums.

emiet objektu no pasakas (piemram, Buratino, Raustis) un pielietojiet tam secgi 5-10 fantazanas pamienus. Kas iznks?

35. Senas skaistas fantzijas ar prvrtbm.

K lieliskas fantzijas piemros atcersimies seno grieu un romieu mtus, kuros cilvki prvras pr augiem.

* Skaistais jauneklis Kipariss netm nonvja briedi savu mluli. Vi ldza dievu Apolonu aut viam skumt mgi. Apolons prvrta viu par slaidu koku kiparisu. (T grieiski un ar krieviski, bet latviski ciprese. J.T.) Kop t laika ciprese skaits skumj kapu koks.

* Citam skaistam jauneklim Narcisam (grieiski laikam Narkisam J.T.) bija citds liktenis.

- Pc vienas versijas vi ieraudzja up savu atspulgu un, iemljs taj un (vlk J.T.) nomira no mlestbas Dievi prvrta viu par smargu ziedu (protams, par narcisi J.T.).
- Pc citas versijas Narciss uzdrkstjs neatbildt uz sievietes mlestbu un pc citu vrieu atraidto sievieu prasbas vi tika prvrsts par pui.

- Vl pc vienas versijas Narcisam negaidti nomira mot dvumsa. Srojoais

Narciss ieraudzja up savu atspulgu, nodomja, ka t ir msa, ilgi uz to skatjs un nomira no bdm.

- Pc ceturts versijas vi ieraudzja savu atspulgu up, iemljs, bet saprata, ka mlestba ir bezcerga un nogalinja sevi. No via asins lsm izauga ziedi,

ko sauc via vrd.

...Skaisti fantzijas piemri. Viena versija skaistka par otru. (Jo pai, ja jums patk ststi par nvi. J.T.) Miniet izdomt savas ne mazk dramatiskas vai aizkustinoas versijas par Narcisu.

* Leenda par Dafni. Apolona, kur bija vi iemljies, vajt Dafne ldza dievus paldzt - un tika prvrsta lauru kok, un tas kuva par Apolona svto koku. Kop tiem laikiem mzisko sacensbu (par godu Apolonam) uzvartjus apbalvoja ar lauru vainagiem. Antkaj mksl Dafni (Dafniju) attloja moment, kad, Apolona pankta, via prvras (izaug) par lauru koku.
* Prgalvgais jauneklis Faetons netika gal ar sava tva saules dieva pajgu - un par to tika nosperts ar Zeva zibeni. Faetona msas Hlidas tik rgti apraudja bra nvi, ka dievi vias prvrta par papelm, kuru lapas vienmr alc tik skumji. Bet Hlidu asaras kuva par dzintaru.

2. AMATIERTULKOJUMS. Jurijs TAMBERGS. DAI UZDEVUMI FANTZIJAI.

AR MANM PIEZMM

Юрий Тамберг. Развитие творческого мышления ребенка. СПб., Речь, 2002

Amatiertulkojums no krievu valodas. Provizorisks (ceru, kds prtulkos labk). Rediti (formas zi) fragmenti no Jurija Tamberga grmatas Brna rados domanas attstana. Ar manm, nereti pasenm, piezmm - gribjs trum drusku parisint... tas ir, pafantazt. - J.T.

1. Palielinana pamazinana

2. Fantastisku pabu (vienas vai vairku) pievienoana

3. ATDZVINANA. Atdzvojas zmjums

4. Cilvkam noem vienu vai vairkas pabas

5. Cilvka prvrana par jebkdu citu objektu

6. Antropomorfisms (cilvka pabu pieirana citiem objektiem)

7. Dzvu btu spju un pabu pieirana nedzviem objektiem

8. Neparastu pabu pieirana nedzviem objektiem

9-11. ATDZVINANA 9. Miruo cilvku, dzvnieku, augu atdzvinana

10. Miruo literro varou atdzvinana

11. Gleznu un skulptru varou atdzvinana

12. Maint ierasts attiecbas starp pasakas varoiem

13. Metafora

14. Dodiet bildei jaunu nosaukumu

15. Fantastiska apvienoana

16. Fantastiska dalana

17. K man ir laimjies!

18-21. LAIKS 18. Patrinana palninana

19. Laika patrinana un palninana

20. Laika mana

21. Hronoklasms

22. eva Tolstoja metode

23. Brv fantazana

24. Fantastiska celtne

25. Izdomjiet jaunu transporta veidu

26. Izdomjiet jaunus svtkus vai jaunu konkursu

27. Izdomjiet dramatisku sietu

28. Izdomjiet jaunu fantastisku spli

29. Jsu vlanos maiska piepildana un domu materializcija

30. Jums ir teleptijas spja

31. Nadjas Ruevas metode

32. Metode РВС (ILC?) - Izmri Laiks - Cena

33. pabu prneses metode

34. Pamienu kombinana

35. Senas skaistas fantzijas ar prvrtbm

1. Palielinana - pamazinana.

Tas ir pats vienkrkais pamiens, to plai lieto pasaks, teiksms un fantastik. Piemram, kstte, ksttis, Gulivers, liliputi, Gargantija un Pantagrils.

Palielint un pamazint var praktiski visu: eometriskos izmrus, svaru, augumu, skaumu, bagtbu, attlumus, trumus... Palielint var neierobeoti, no stajiem izmriem ldz bezgalgi lieliem, pamazint - no stajiem ldz nullei, tas ir, ldz izncinanai.

[1.0. K jau man nereti mdz bt, daudzas idejas te ir negatavas, tikai uzmetumi, sagataves, un vl ir jdom tlk, lai ts novestu ldz lietoanas kondcijai.

Pati lietoana var bt dada, katram pc savas gaumes.]

[1.1. Mainga izmra televizors/displejs. Var maint ekrna lielumu, no mobil telefona kalibra ldz kinozlei vai pat brvdabai atbilstoam.

Var nst sev ldzi un pie vajadzbas pat kaut ko rdt cilvkiem uz ielas - vai lidapartiem gais. Vai sateltiem.]

[1.2. dai komunikcijai var izstrdties savas piekljbas un tikas normas, bet varbt ar juridisks.]

[1.3. Modes dmas ns nevis vienkri modernas kleitas vai cepures, bet modernas kinofilmas, vispr modernus video un tamldzgi.

Izskats k dinamiska lieta.]

[1.4. Papildinjums. Miru tehnika, iespjas projict attlus gais vai cit vid. Te btu jpiedom gan tehniskie pamatojumi, labk dados variantos... gan lietoanas iespjas, ja tda btu.

[1.5. Miru tehnika var bt, tai skait, dads distancs.]

[1.6. Taist ne vien miras, kuras darbojas uzreiz tagad, bet ar tdas, kuras atveras pc laika. Sekvences, scenriji utt., ar interaktivitte.]

[1.7. Laikam jbt ar kdm skattja iespjm ietekmt, kuru miru vi tagad redz, kuru n. Brilles ar filtriem un programmm? Vl citi varianti?]

[1.8. Bet varbt gais nemaz diez ko nevajag? Komunikciju tmeklis k otrais gaiss?]

[1.9. Publiskajai telpai vajadztu bt reiz ar dadm informcijas un komunikcijas iespjm un reiz brvai no tm. Variantus.]

[1.10. dm iespjm/piekuvm un dai brvbai var bt dadi lmei. Skot ar fizisko k rdana, izvietoana, redzana tiei gais un turpinot ar dadm lietm no informcijas sfras.

Piemram, k informcijas gzm atlast tavai piekuvei - kvalitatvko un to, ko tiei tev vajag. Ekspertu pakalpojumi, kdi instrumenti?]

[1.11. Tlk, jdziens par individulo gaisu vai telpu?]

[1.12. Tlk, dinamik: k tomr nenoslgties iepriekdot taj, ko tev vajag, bet bt zinm mr ar atvrtam.]

[1.13. Maingu izmru tehnika. Teiksim, mana, kura darbojas ar muru vai urbi, bet to izmri mains pc vajadzbas.

Un ar forma var tau, dadi mainot dau/komponentu izmrus, ldz ar to maint ar lietu formu.]

[1.14. Vai vienkri mainga izmra uzgrieu atslga. Ar izmru mainanas spju tda btu rtka nek parast.]

[1.15. Protams, ja paas spjas lietoana ir pietiekami rta.

Kas gan nav obligti, te var bt... var uzfantazt ar problmas.

Bet varbt tm problmm bs ar otra puse, kdas jaunas iespjas.]

[1.16. Tlk. Uzskatmbai var iedomties, teiksim, kdu gumijas tehniku. Vai gumijas metla tehniku. Tehniku, kura var pati piepsties un saplakt. Piemrus dadai lietoanai.]

[1.17. Maingu izmru mana, var gan kalnus gzt, gan peles al ielst.]

[1.18. Zirgu skrieans sackstes apvid kur zirdzia un jtnieka/braucja izmri var mainties atkarb no apvidus patnbm un no dot uzdevuma.

Sackstes tras ar dadu izmru posmiem gan savann, gan uz galda...

Vai pat mikro izmros, kur mikro neldzenumi vai kdi puteki utt. var bt nopietns rslis... bet varbt ar kdu jaunu iespju avots.]

[1.19. emam mums pazstamas tehnoloisks opercijas, kaut vai slpanu vai urbanu, - un fantazjam, k ts vartu aizstt ar palielinanas/samazinanas opercijm, ja mums tda spja btu.

eometrisk fantazana? Vai ne tikai eometrisk?

Ciktl tehniku vispr vartu aizstt ar palielintjiem-samazintjiem? Ko var, ko nevar?]

[1.20. Ca starp sldzeni un mzeri, abi var mainties.

Varbt tagad faktiski sacentsies programmas?]

[1.21. Palielinana-samazinana tiek veikta nevis katru reizi atsevii, bet to var ievietot ar kd programm.]

[1.22. Darbgaldi, ko vajadzbas gadjum var nst kabat.

Es nopirku veikal automtisko fabriku, iebzu kabat un devos mjs.

Pagjui tie laiki, kad mjs bija tikai vienkri rki un nevis fabrikas vai veseli kompleksi.]

[1.23. Vai kabats...

Portatv industrija. K var lietot.]

[1.24. eologs, mekljot rdu, em ldzi ar portatvo rpncu...]

[1.25. Galda metaluriskais kombints. Izejvielas samazina un atved, produkciju aizved un tad atkal palielina, ja vajag.]

[1.26. Abstraktk. dums, kura daias ir fabrikas, un ts var zinmos veidos

reat sav starp.

Viela, materils, kur molekulu viet vai vismaz mikrokristlu, vai iedru viet - ir fabrikas... vai vl kdi kompleksi.

Iespjamais das vielas misko tas ir, kvazimisko pabu spektrs.]

[1.27. Metaluriskais kombints faktiski paa metla sastv. Metls, kur rao pats sevi.]

[1.28. Vielas, kur attiecbas starp daim nosaka ne vien mija, bet ar ekonomika.]

[1.29. Vielu/materilu informatizcija. Domt tlk!

Visticamk, ka tda tiem bs - ar bez fantastisks samazinanas spjas.

Bet varbt jau pastv kas vismaz notlm ldzgs?]

[1.30. Devmies jras ceojum. Izvilkm no kabatm kuus, izvljmies piemrotko, palielinjm un kpm uz borta. Kui vadsim uz maim.

Ost var kui atkal samazint un iebzt kabat.]

[1.31. Kur kuru nes vai kur kur ir iek, tas ir plai mainms visbiek, ar samazinanu un palielinanu paldzbu. Piemrus lietoanai.]

[1.32. No ekspedcijas prvedm samazintu aisbergu. Aisbergi ledusskap?]

[1.33. Ja tev uzbrk, vari glbties, operatvi izvelkot no kabatas lidmanu utt. Protams, ja tu proti vadt lidmanu. Vai ja ir piemrota automtika.

Apvidus sples, lietojot dada veida palielinmo transportu.]

[1.34. Var izdomt kaut ko ar droniem, tos jau var izmantot ar normlm vajadzbm, ne tikai karoanai. Nst ldzi penli ar droniem.]

[1.35. K mains dzve, ja tevi pastvgi var apkalpot dronu mkonis.

Vai vl kdi citi roboti, tas ir, automtika, - pie tam problmu ar izvietoanu nav.]

[1.36. Parasto rotau modeu viet taisa (tai skait skols, ar datortehnikas paldzbu) tdas mantes, kuras, vismaz pc palielinanas, reli darbojas.]

[1.37. Manas izvairs no sadursmm ar samazinans, retk ar palielinans paldzbu.]

[1.38. Transporta mezgli (krustojumi vai daudz saretki), kuriem ir dadi lmei, kas atiras ar kalibru.]

[1.39. Skolas soma, kur var ievietot ne vien daas mcbu grmatas, bet veselu lielu bibliotku. Un vispr itin visu, kas var bt skol nepiecieams...

Lai gan bibliotku jau var ar tpat, datoriski.]

[1.40. Daudzjd zi datorizcija ir vl labka par izmru maias spju!

Varbt var paanalizt, kpc un kad tiei, kdos gadjumos. Un atkal kpc.]

[1.41. Starp citu, interesants jautjums. Kdas problmas var bt, ja grib palielint vai samazint kaut ko tdu, kas jau t nemitgi - un varbt oti tri - maina savu lielumu?]

[1.42. Tlk, tehnoloiskais process, kur tiek saskaotas divas plsmas: objektu dabisk maia un palielintja-samazintja darbba.]

[1.43. Vienkrkais gadjums: uzturt nemaingu to, kas pats par sevi mains.

Sav zi t ir palielintja otrd lietoana: NEpalielinanai.]

[1.44. Ierce, kur palielintja darbba atkarga, teiksim, no vides temperatras. Piemrus, kur var lietot.]

[1.45. Multiprocess: duelis/sple/koordincija starp diviem/daudziem palielintjiem. Un varbt vl kaut ko.]

[1.46. Bet varbt samazinan var aiziet tlk, kaut kur mazk par nulli, mnusos? Lai grtk tikt klt ir visiem tiem, kuri uzbas tev ar saviem palielintjiem.

Vai vismaz kds fluktucijs ap nulli?

Te gan vl vajag skaidrk interprett, kas tas tds ir, k tas bs.]

[1.47. Tehnika, mazka par nulli... Vai fluktujoa ap nulli.

K vartu lietot, ja tda btu?]

[1.48. Tu gribi atkal palielinties, bet tev pa rokai ir tikai samazintjs. Ko dart?

K teica Pepija Garzee, laime, ka cilvkam ir maent veselga zemnieka saprta. Tu samazini samazinanos!]

[1.49. Viens palielintjs vrsts uz otru un ietekm t darbbu. Piemrus.]

[1.50. Tlk, saretas palielintju/samazintju des vai tkli - un procesi tajos. Palielintju/palielinanos (un, protams, ar samazinans) sistmu attlojumi, piemram, ar kdiem grafiem vai tkliem.]

[1.51. Palielinanu-samazinanu koordincijas plaos mrogos.]

[1.52. Kosmos ir ne vien GPS, bet ar palielintju/samazintju sistmas.

Kam labam tdas vartu lietot?]

[1.53. Uz objektu vai pat uz cilvku vrsta vienlaikus vairku palielintju/samazintju darbba. Sekas, variantos.]

[1.54. Varianti, kad lieluma maia nenotiek moment, bet pati prasa kdu laiku. Varbt ir kdi likumi, formulas. Bet varbt o trumu var regult.

is nosacjums, par laiku, var radt jaunas fantastisks situcijas.]

[1.55. Samazint ugunsgrku: t telpiskos izmrus, temperatru vai vl kaut ko. Lai vieglk nodzst.]

[1.56. Samazint pldu rajona telpiskos izmrus, lai vieglk noskt lieko deni?

Vispr, samazint katastrofu ldz tdiem izmriem, lai glbanu vartu veikt atsevis indivds ar sadzves ldzekiem, kaut ar pinceti.

Ttad glbanas komplekt ieiet: sadzves ldzeki + samazinana/palielinana.

Lai gan tas varbt ldzs ne visos gadjumos, te vl btu jdom.]

[1.57. Varbt tomr ne sadzves ldzeki, bet specilie, tikai ekonomiskki, rtki. Ugunsdzsju mana, kuru var nst kabat katram gadjumam. Vai izvietot tdas uz katra stra. Pie vajadzbas palielint...]

[1.58. Vispr, kaut k salgot glbanas ldzeka un paas katastrofas izmrus, te var bt varianti.]

[1.59. Viet, kur uzbrk pldi, uzlikt filtru, tas ir, samazintju. Upe prplst, bet pilstu tas neskar, jo tiek savlaicgi samazints.]

[1.60. Samazint zemestrces stiprumu ldz nenozmgai drebanai.

Ldzg krt samazint vja trumu, kad ir vtra.]

[1.61. Bet kas vartu notikt, ja kds grib samazint lietus slapjumu?

Varbt dab viet, piemram, kdu sniegu, krusu vai pamatgu miglu?]

[1.62. Sple. Viens izdom dadas klizmas, otrs glbanas veidus, pieemot,

ka ir palielinanas/samazinanas spja. Pc tam, balstoties uz dots situcijas

pabm, mina doto glbanas veidu apaubt/aizstvt, pamatot. Pc tam

korit. Utt.

Ja sple ir sacensba, tad jizdom vl noteikumi, k vrtt.]

[1.63. denskrtuve ar lieliem samazint dens krjumiem.]

[1.64. K o ideju kpint? Varbt pat vai jebkur viet var bt vai jebkuri resursi, jo palielinana/samazinana paver neizsmeamas uzglabanas un atkalieganas iespjas? Protams, ja du noglabanu kds savulaik ir veicis.

Lai gan tas nav pats progresvkais variants katr atsevi viet statiski glabt visu ko...]

[1.65. Samazint visus bacius tiktl, ka tie paliek nefunkcionli, neko vairs nevar padart. Variants: vienkri top par nulli.]

[1.66. To konkrti realizjot, par galveno problmu ktu nevis pati samazinana, bet gan k trpt tiei baciiem, neskarot neko citu organism? Tai skait dergs baktrijas.]

[1.67. Bez tam, kas zin, kds baciu tips var ar izdzvot, pielgoties un darboties ar samazintaj form.]

[1.68. Vides, tai skait gaisa, dezinfekcija ar baciu samazinanu.

Vai, kas mazk ticams, ar nenormlu palielinanu.

Bums, bums bacii krt lej...]

[1.69. Oper, varbt ptniecbas nolkos, skbtnes, ts palielinot. Tas ir, ja nav pietiekami labas tehnikas mikro opercijm. Kda t ir msu diens, btb nezinu. Problma: patiesb pie palielinanas var notikt kdas izmaias, ne visi procesi paliks nemaingi, ja mainsies mrogi.]

[1.70. Pati pabu un efektu maia pie lielumu maias paa ptniecbas nozare. Agrk tdas nebija jo nebija attstta pati lielumu maias, piemram, objektu pamazinanas un palielinanas, spja.]

[1.71. Ja vilks apd zai, bet pc tam var apsto daudzumu palielint varbt viam tagad pietiks gadam?

Vai ar tas ir atkargs no palielinanas veida, tie var bt dadi?]

[1.72. Tas gan ir pretrun ar nezdambas likumiem, piemram, enerijas nezdambas likumu.

Labi, tad vai ms varam iedomties tdu pasauli vai vismaz atsevias situcijas kur ie likumi darbojas savdk? Nevis burtiski tr veid, bet pieaujot kdas iespjas, ko dod palielinans/samazinans?

Teiksim, enerija var pati par sevi palielinties divas reizes, bet ne vairk?

Pielaides konstantm. Vl citi varianti.]

[1.73. Vai augu, dzvnieku un citu dzvo btu evolcijas proces var attstties ar tiem, pieemsim, piemtos palielinanas/samazinanas spjas?]

[1.74. Kdas vispr sples ar palielintju/samazintju lietoanu var izdomt?]

[1.75. Vienkrkais: vienu un to pau lietu (piemram, burvju skol) viens palielina, otrs samazina, kur vinns? Un no k tas vartu bt atkargs?]

[1.76. Saretk: to dara ar vairkiem lietas parametriem - un vrt ar punktiem. ie parametri varbt ir tdi, kas neaujas palielinties vai samazinties visi reiz. Var bt jizvlas. Var bt variants, kad spltjam iepriek nav zinms, k sti objekts iztursies.]

[1.77. Variants: ar dadm palielinanm/samazinanm jdab noteikts objekta stvoklis, katram sncensim savs.]

[1.78. Sple var bt tri matemtiska, kur parametru maias likumi tiek vienkri pieemti sples skum. Vai relistiska, kad to nosaka relo objektu pabas, piemram, fizikls vai misks.

Vai t vartu trenties, piemram, burvju skolu studenti?]

[1.79. Rela sple ar iedomtu palielinanu/samazinanu: attiecgos skaitus katrs pie sevis pieraksta un tad pazio.

Tau te btu jizdom kdi papildnosacjumi, lai nesktu vienkri rakstt pc iespjas lielkus skaitus.]

[1.80. Lai gan uzdevum dabt noteiktu objekta stvokli tda nosacjuma lomu spl pats objekts ar t objektvi pastvom pabm. Tikai tad ts bs jzina jzin, teiksim fizika, mija, citos gadjumos varbt bioloija vai eogrfija utt.]

[1.81. Programmas dm splm? Cas/ sples starp automtierm, programmm?]

[1.82. Var pievienot palielinanu/samazinanu jau esom splm, relm -

iedomtu - vai fantastiskm - relu. Piemram.

Futbola sple, kur komandm ir papildu iespja: sples gait palielint vai pamazint objektus, piemram, bumbu vai vrtus, bet varbt ar paiem savus izmrus.]

[1.83. Variants: to var ar kdiem ierobeojumiem. Teiksim, reizi trs mints.]

[1.84. Variants - nevis/ne tikai telpiskos izmrus, bet kdus citus parametrus. Piemram, zinms robes, trumu.

Tu sper pa bumbu, bet pretinieks, lai izjauktu tavus nodomus, mina ai bumbai trpt ar truma palielinanu/samazinanu.]

[1.85. Vai ar s spjas sportistiem btu jtren?

Trenii bumbas samazinan vai tamldzgi.]

[1.86. Variants: parametru maia atkarga no atraans vietas, no koordintes

futbola laukum. Piemram, jo tuvk pretinieka vrtiem, jo grtk splt. Vai otrdi, vieglk. Apakvariants: no futbola laukuma tipa, tie ir dadi.]

[1.87. Rao futbola bumbas, kuras var maint savus izmrus, trumu vai vl kaut ko, bet zinms robes, tlk n. Vai varbt s robeas bumbai uzstda pirms sples.]

[1.88. Un varbt spltjiem s robeas nav zinmas, vismaz sples skum n.]

[1.89. Variants: maint pa tieo - pau rezulttu, gto vrtu skaitu. Ja vien tas nav nulle, nulli palielint vai samazint ir prk grti...

Td gadjum t reiz ir sackste futbol un palielinan/samazinan.]

[1.90. Vai tas maina lomu sadaljumu komand? Teiksim, tagad ir pai palielinanas aizsargi... Sevii ctgi sarg rezulttu tablo... preczk, sarg pau rezulttu, t vai citdi.]

[1.91. Kompozt sple, spu saiis. Piemram, bumbas pabas vai vl kdi nosacjumi - atkargi no citas sples rezultta, ko veic varbt citas komandas.]

[1.92. Kombint sporta + varbt kdas biras sple. Piemram, futbola spl iegtos punktus var prdot utt.]

[1.93. Dau turnr iegto punktu komanda prdod, lai iegdtos labku inventru. Ir nolemts, ka turnr tas paldzs vairk nek tie dai punkti.]

[1.94. Ja superfutbol var maint visdadkos parametrus kas mains ldzjutjam vroan? Un TV prraid? Varbt vrotjam vajag pau aparatru, lai vartu pilnvrtgi baudt spli? Vai vismaz kdas iemaas?

Bet tiesneiem?]

[1.95. Atvasints jeb parafutbola sples - ldzjutjiem? Piemram, kur bs novris vairk dadu nianu un labk vars pateikt, k btu bijis jrkojas tai vai cit situcij?]

[1.96. Modifictaj spl intelektul momenta nozme palielins tiktl, ka futbola

komand ir savi analtii, kuri darbojas tiei sples gait?

Piemram, ja palielinanas/samazinanas resursi ir ierobeoti, analiz, kur un kad tos labk lietot, k sadalt sples gait os spkus.]

[1.97. Mazliet atvrta sple - ar leglm priek teikanas iespjm pa sples gait un d modifict futbol tam var bt praktiska nozme?]

[1.98. Tad varbt lielkas iespjas vinnt bs tai komandai, kurai plakas ldzjutju masas, labki sakaru operatori un, protams, analtii?]

[1.99. Visprinm par atvasintajm splm.

Tagad atseviu spu viet ir spu mkoi.

Reizm viena sple - teiksim, skotnj, no kuras atvasinjs prjs, - paliek galven, reizm n.]

[1.100. Pults piemram, kd rpnc vai darbnc regult saretus tehnoloiskos procesus ar dadu palielinanu un samazinanu paldzbu.]

[1.101. K vartu izskatties vielas uzbve, dadi miskie un fiziklie procesi, materilu pabas ja tajos darbotos palielinanas un pamazinanas spja, pie

tam dados organizcijas lmeos?

Varianti: spja ir mums; t spontni ir paiem objektiem.]

[1.102. K trensies studenti, apgstot das tehnoloijas?]

[1.103. Varbt var skt ar kdiem elementriem procesiem un palielinjumiem utt., bet vlk iztloties arvien saretkus?]

[1.104. Vai var bt palielinanas-samazinanas des reakcijas?]

[1.105. Palielinanas indukcija, kad tai vai citai lietai/materilam rada spju paam palielinties vai samazinties tai vai cit veid.]

[1.106. Elektromagntisk de vai elektromagntiskais lauks - un palielinanas-samazinanas lauks, ar kuru var maint un regult t parametrus.

Ko jaunu var iegt, ja elektromagntisms ir di mainms?]

[1.107. Bet gravitcija?]

[1.108. Eksperimenti mikrofizik, kur ongl ar stipro un vjo mijiedarbbu parametriem?

Te btu jjaut fiziiem, ko tda iespja vartu dot.]

[1.109. Tds Visums, tda fizika, kur vielas daudzums un fizikls konstantes, vismaz mums parasts, nav pai nozmga un nemainga lieta.

Piemram, tonna no grama vai otrdi, vai kilometrs no milimetra, var rasties ik brdi un bez pam plm, parasta lieta.

Vai kur tas vismaz notiek atsevios, bet nemaz ne tik retos apstkos.]

[1.110. Viss ir inde, un viss ir zles... Dakteri ar dadu palielinanu un

samazinanu paldzbu taisa zles gandrz no visa k.]

[1.111. Pietiek ar pavisam mikroskopisku zu devu, tlk jau regul ar palielinanu un samazinanu.

Vienu oriinlo tableti var lietot gadiem.]

[1.112. Ldz ar to zu raoana nav problma, galvenais ir zu izgudroana.]

[1.113. Visprinm: palielinanas/samazinanas spja ir pankusi to, ka materilajiem resursiem vairs nav lielas nozmes, tagad gandrz visa nozme ir intelektulajam darbam, gan pie radanas, gan pie lietoanas.]

[1.114. Dertu pavkt vl kdas, kaut fantastiskas, zintniski vai pat spekulatvi fantastiskas, iespjas, kuras novestu pie ldzga rezultta!]

[1.115. ...Zles? Vai, kas nereti ir vl labk: pati rstana notiek, reguljot vajadzgs norises organism ar palielinanas un samazinanas spjas paldzbu.]

[1.116. Ldzg krt sportists iemcs paregulties. Tau gads, ka cas karstum vi prspl... Vai te bs kda problma, analoiska dopingam?]

[1.117. Implanti-palielintji un pamazintji, vrdu sakot, to vai citu procesu regultji.]

[1.118. Netriet zobus kalnos: pasta var spontni palielinties un radt kdu lavnu, doni vai tamldzgi.]

[1.119. Visprinm: kdas dabas pardbas var celties no palielintiem sadzves

piederumiem?

Vai pat veselas stihijas?]

[1.120. No vannas izskalojies oken un palielinjies, virzs milzgs ziepju putu blis...]

[1.121. Pie viena. Oken ielai dados mrogos palielintas akvrija zivis. Viena daa diezgan labi iedzvojas un iekaujas ekosistms.]

[1.122. Es kdreiz brnb, aizgjis uz upi peldties utt., mdzu taist varavksni.

Ieej up, nostjies ar muguru pret sauli, ieem mut deni pieemsim, ka tas ir trs un tad sprauslo to r, lai ir td k vdeka form. Un tur bs varavksne!

Kas man toreiz pietrka, t laikam bija palielinanas spja vai kas tamldzgs.]

[1.123. Vai td gadjum vartu bt kdas atrakcijas un sples ar varavksnm?]

[1.124. Ziepju burbuu laiana ar iespjm tos palielint un samazint. Vai pagaidm vismaz iztloties palielintus un samazintus? Ko tas var dot?]

[1.125. Varbt ziepju viet ir vl citi interesanti materili?]

[1.126. Burbuu drzs?]

Minsim sples-prrunas pamiena palielinana - pamazinana apganai.

1.1.

Brnam saka: Lk, tev burvju njia, t var palielint vai pamazint visu, ko tu gribi. Ko tu gribtu palielint un ko pamazint?

[1.127. Zooloisko drzu, lai tas btu uz galda. Varbt ne viss uzreiz, bet pa sektoriem. Varbt mrogus var maint... Analoiski ar okeanriju.]

[1.128. Lai gan te varbt pietiek ar iespju universlai attlintai vroanai? Bet varbt tomr nepietiek? Ko jaunu var dot samazinanas spja?]

[1.129. Zvru ptnieka laboratorij ir veseli gabali samazintas savannas, mea utt. Var vrot, pats nekur nebraucot. Var taist daus eksperimentus, kdi citos apstkos neiznk. Variantus.]

[1.130. ovs, kur samazints lauva cns pret vaboli. Varianti ar dadm mrogu attiecbm. Varianti ar veseliem bariem un landaftiem. Variants: maingu izmru lauva ar maingu izmru vaboli.

Lai gan te bs savi bioloiskie ierobeojumi, ne velti kukaii vstur nekad nav sasniegui milzu izmrus.]

[1.131. Dabas aizsardzbas paskums. Ja kdu teritoriju ir plnots apgt saimnieciski, tad taj dzvojoos zvrus un citu dzvo dabu samazina un izvieto mazk telp.]

[1.132. Variants: gandrz visa daba izvietojas telpas organizcijas lmen ar samazintiem mrogiem.]

[1.133. Variants: td lmen izvietojas tehnika un saimniecba. Tas btu pat ticamk, jo caurmr ms tehniku varam daudz brvk maint.]

[1.134. Zemeslodes eogrfisk telpa tagad ir daudzlmeu, pateicoties palielintjiem un samazintjiem.]

[1.135. Iespjams, dados sektoros tagad ir pat dadas biosfras.

Un dadas tehnosfras. Vietas tau laikam pietiks.]

[1.136. Vismaz ja mums ir samazinanas spja. Bet varbt tda pat nav obligta - un ir alternatvas? Vismaz tehnosfras gadjum, ar biosfru var bt grtk.]

[1.137. Tehnosfrai evolucionjot, tehnikas jauns paaudzes izvietojas arvien mazkos mrogos var teikt, telpas/telpisks organizcijas lmeos. Uz Zemes var vrot telpiskos lokusus ar dadas attstbas pakpes jeb dadu formciju tehnosfrm.]

[1.138. Tehnosfra man kabat. Vai aus. Vai...]

[1.139. Viela, kur daiu viet ir tehnosfras vai biosfras.]

[1.140. Viela-kosmoss. Daiu viet civilizcijas.]

[1.141. Variants: daias atgdina nevis aurus izoltus punktius, bet gan tmeklus, kuri var caurvties sav starp. Civilizciju kontaktiem ir jaunas patnbas, emot vr, ka paas robeas tagad ir stipri netrivilas.

Teiksim, pie gadjuma citplantietis var bez problmm pardties uz tava galda..]

[1.142. Bet kpc kaut kas td gar nevartu savulaik notikt ar realitt? Vai ms zinm, cik tlu var aizvest civilizciju attstba? Un paa visuma attstbas arvien jaunu lmeu bet varbt tie bs oti informtiski apgana?

Pagaidm, rpojot mums zinmaj telpas lmen, Kontakti diez ko neiznk. Tau kas bs tlk?]

[1.143. Piezme.

eit iedomts palielinanas/samazinanas pa lielkai daai ir tri formlas, matemtiskas. Relie fizikas, bioloijas, eogrfijas utt. objekti ne tuvu ne vienmr mains savus izmrus vai vl kdus parametrus bez t, lai maintos ar citas pabas. Un pat paas eksistences iespjas.

Jurijs Tambergs min vienkru piemru ar svaru: ja bsi 10x lielks, svrsi 1000x vairk. Bet, uzreiz var piebilst, tad ir liels jautjums, vai tavi kauli sps tdu svaru izturt... Tpc ar sauszemes dzvnieku maksimlie izmri ir stipri mazki nek den.]

[1.144. Fantzijai te ir vairkas iespjas.

Pirmkrt, fantazt, ignorjot o problmu. Td gadjum ir diezgan droi, ka dot fantzija nevars piepildties burtisk veid.

Tau t var dot kdas atsevias idejas, kuras piepildties var. Lidot vars, tikai stenb ne ar paklju, bet kaut k savdk...]

[1.145. Par telpas daudzlmeu organizciju, ar radiklos veidos, droi vien ir vrts padomt.

Tomr nebs t, ka visu no viena kalibra/lmea vars nemaint veid prcelt un izvietot cit lmen. Pat tad, ja pati lietu samazinana/palielinana bs iespjama...

Un gan jau bs ar vl citas problmas.

Tau daudzas tri literrs iespjas var iznkt ar neapskdtas.]

[1.146. Otrkrt, ja grib fantazt relk un dabt vairk realittei tuvu ideju tad droi vien ir vairk vai mazk jzin fizika, bioloija utt.]

[1.147. Lai gan zinanas jau nekad nenk par aunu. Jo vairk zini, jo labk ar zini, ko var ignort - kad vajag.

Bez tam relo pabu zinana var dot ar fantzij jaunas idejas, jaunus efektus, kdus citdi varbt nebtu iedomjies.]

[1.148. Trekrt, var dot kdus pamatojumus, izgudrot vai atrast idejas, kas pa-dara tavu fantastisko modeli ticamku. Tas ir, maina fantastiskuma/relistiskuma lmeni, vismaz hipottiski. Un daas no m idejm var izrdties pavisam relas.]

[1.149. Ceturtkrt, var taist dadus variantus pa vidu, dados fantastiskuma un relistiskuma veidos un kombincijs.

Bet varbt ir vl kds piektkrt utt.

Neviens no iem veidiem nav slikts pats par sevi, tomr lietoanas iespjas ir katram drusku savdkas.]

[1.150. T k mani visvairk interes jaunas visprgs idejas (un... j, t k es visbiek nepietiekami zinu konkrto materilu), tad mani visvairk velk uz matemtisk tipa fantazanu.]

[1.151. Un vl. Nevarot prcelt visu nemaint veid no viena telpas lmea uz citu, ms, protams, kaut ko zaudjam.

Bet varbt kaut ko ar iegstam? Ja jaunaj lmen ir kas savdk, tad te var bt ar jaunas pozitvas iespjas.

Par kurm ms atkal varam domt dados fantastiskuma veidos/lmeos...]

[1.152. Ja bsi 10x mazks, svrsi 1000x mazk. Var to ignort, var nekdus paus secinjumus no t neizdart. Bet var, piemram, uzdot jautjumu: vai nebs juzmans, lai tevi neaizp pa gaisu? Bet varbt tagad bs viegli lidot? Abus/visus fantastiskuma lmeus var izmantot, un katr var atrast ko dergu, kas nebs otr.]

[1.153. Apslptas mantas meklana (un pati slpana), emot vr, ka t var bt ar samazinta.]

[1.154. Attiecga sple. Milzg laukum vai vl kd apvid noslpts tas un tas, acmredzot maintos izmros, vizbiek samazints. Viens spltjs vai komanda mekl, var izmantot palielintjus, preczk, palielintjus un samazintjus. Otri varbt trauc, lietojot tdus pat rkus. Agresvks variants: var iedarboties ar uz

pretinieka rkiem.]

[1.155. Samazinana var bt oti dados mrogos. Varbt tas ir atkargs no (fantastisks) tehnikas attstbas lmea.

Bet varam fantzij pieemt, ka samazinanas/palielinanas procesi notiek pa dab.

Amerikas atklanu var nokavt, jo t ar gadsimtiem kst arvien mazka - attiecb uz rjiem objektiem, protams, bet iekien viss ir k parasti.

Vai ar: Amerikas izmri - vai Jauns un Vecs Pasaules izmru attiecbas - periodiski svrsts, un vienos laikos Ameriku ir daudz vieglk atklt nek citos.]

[1.156. ir drzk matemtiska, spekulatva fantzija, jo, relistiski emot, tdas izmaias ietekmtu ar prjo Zemes eogrfiju, klimatu utt.

Lai gan fantastik droi vien var izdomt ar kdus gjienus, k izskaidrot.

Bet var, protams, neko tdu neizdomt un vienkri attlot vai pat ptt tlks sekas. Lidojam, nedomjot konkrtk par paklja pabm.]

[1.157. Uz msu plantas (vai tuvum) var atrast apslptas citas zemeslodes, kuras tais vai citos laikos ir tapuas samazintas... Nu vai kaut k tamldzgi.

Uz tm zemeslodm, kuras atrodas piemrotos apstkos, ir dzvba, tda vai citda.]

[1.158. Iedomts dabas likums: katra planta vai pat katrs objekts? rodas uzreiz daudzs kopijs, kuras nereti ir dada kalibra un noslptas viena otr.]

[1.159. Skol globusa viet izrds vesela planta. Kpc t ir labka par parasto mcbu globusu?]

[1.161. Divas plantas izmanto viena otru k globusus.

Pirmkrt, kdas jaunas iespjas rastos, ja t vartu bt?

Otrkrt, izdomt, kpc un k tas var bt.]

[1.162. Vai tiem abas plantas ir lielkas viena par otru? Ja t k tas vartu bt iespjams, vismaz fantzij? Variantus.]

[1.163. Vienkrbas labad var pieemt, ka plantu eogrfijas ir pietiekami ldzgas, lai pc vienas eogrfijas vartu mcties otru...]

[1.164. Reizi ned palielint Mness redzamos izmrus, lai to vartu ptt bez

teleskopa. Utt.]

[1.165. Vispr, palielint nevis paus objektus, bet gan to tlus, pastarpinjumus, kuri mums dod informciju par iem objektiem.

Tlus jau var ar daudz brvk kombint, vispr - brvk apieties ar tiem.]

[1.166. Tlam ir ar tdas pabas un parametri, kdu nav paam objektam. Maint Mness attla asumu, izirtspju.]

[1.167. Bet vai to var pagriezt otrdi? Prnest kdas tlu pabas uz paiem objektiem? Atklt, ka paam Mnesim ir kas ldzgs izirtspjai un ka tai ir nozme, t reli fiziski darbojas msu iedomtaj pasaul?]

[1.168. Kara spl spiegs palielina - pastiprina - skaas, lai dzirdtu, ko tur klusu prrun pretinieki...]

[1.169. Iespjams, ka, lai neatkltu sevi, vi ts pastiprina tikai vien virzien, uz sevi. Tiesa, ja kdam gads o virzienu uzert, tad viu atkls vl trk.

Vai varbt vi pastiprina ts tikai galapunkt, sav aus vai uztvrj.]

[1.170. Bet... vai ar kdu taustmu priekmetu var palielint ne vispr, bet tikai attiecb uz mani vai vl uz ko citu? K tas ir, k tas izpaustos?]

[1.171. Vai ir iespjams, ka lieta ir lielka pati par sevi? Variantus!

Kaut tuvintus, kaut vai kd zi tam ldzgus.]

[1.172. Samazint skolu. Lai to vajadzbas gadjum var paemt ldzi uz mjm. Vai otrdi, mjas - vismaz savu istabu - ldzi uz skolu. Vai emt darbu ldzi uz mjm... Un t tlk.

Tas ir, ciktl tdm procedrm trauc tiei izmri. Bet gads, ka t ar ir.]

[1.173. Visprgk daudzas vietas ir kuvuas portatvas, ts var emt ldzi uz citm vietm. Variantus un tlks idejas!]

[1.174. T nereti var savietot ne vien divas, bet vairkas vietas - un reizm pat daudzas... Tlks sekas?]

[1.175. Vieta, kas satur bezgala daudzas vietas, kuras... n, nesksim neko skaldt... kuras aktualizjas atkarb no signla, komandas.]

[1.176. Piezme. Lai gan attlint dalba, iet, ir vl labka. Tad var palikt brvka ir pati starpba starp vietu un ne-vietu.]

[1.177. Pie viena. Telpa, kuras elementi parasto punktu viet ir caurvijoies tmeki. Dadas iespjams attiecbas starp s telpas punktiem. Atbilstos eometrijas.

Varbt saretkos gadjumos s attiecbas var izskaitot vien ar datortehniku.]

[1.178. K palielinanas un samazinanas efektus vartu lietot kosmosa apgan? Variantus.]

[1.179. Bet remontdarbos?]

[1.180. Helovn no irbja izlien r un atkal palielins citplantieu kuis, kur tur bija nejaui iestrdzis.]

[1.181. Kds sakars lidojoajiem viem ar citplantieiem? Vistiekais: tie ir citplantieu puiku laisti saules zai vai tml., kuri galapunkt Zemes atmosfr palielins.]

[1.182. Treni spoku mj: palielint spokus, samazint bailes.]

[1.183. Caur palielintju mjs atgrieas galda hokeja maa ldzjutji no galda

stadiona.]

[1.184. Sko izpriecu pilsta Mikrovegasa, ieeja caur samazintju aiz na.]

[1.185. Msu pilstas redzamaj da ir tksto iedzvotju, bet, skaitot rajonus aiz samazintjiem, miljons.

Tiek celta samazintju otr krta...]

[1.186. Mans privtais okens aiz samazintja. Ekspedcijas taj.]

[1.187. Planta ar daudz, daudz, daudz okeniem dados lmeos, kalibros.]

[1.188. Jrasbraucju sackstes. Gadjuma skaitu enerators ener virkni dadu okenu samazintaj telp un...]

[1.189. Privtie kosmosi?]

[1.190. Kristofers vai Ferdinands ekspedcijas laik rpgi vro apkrtni, vai neatkljas kds jauns okens - vai kda preja uz jaunu lmeni ar saviem okeniem. im nolkam ir specilas lotes - vai k nu tur to sauc, jrnieku

terminoloij neorientjos. Bet vlkos laikos varbt radari utt.]

[1.191. Daudz okenu daudz ar jaunu zemju...]

[1.192. Variants: caur iem jaun lmea okeniem, ejot turp un atpaka no lmea uz lmeni, iznk ceot trk...]

[1.193. Tikai neesmu izdomjis, vai tas bija augstka lmea, vai, otrdi, infralmea okeniem.

Jo var jau o sakarbu turpint ar uz otru pusi un pieemt, ka ms dzvojam nevis plantas pirmaj lmen, bet gan kd vidj.]

[1.194. Variants: tda struktra ir, vismaz potencili, bezgalga, lmeu skaits nav zinms, pagaidm iet tikai uz prieku.]

[1.195. Pateicoties - dabiskiem un/vai tehniskiem - samazintjiem un

palielintjiem, pateicoties daudzlmeu eogrfijai, dots plantas eogrfiskajai

telpai ir netrivilas pabas. Ldz ar to ar ceojumi apkrt pasaulei var iznkt stipri dadi - neskatoties uz to, ka pasaule kopum ir un paliek lodveida.]

[1.196. Vl. Sasnes oken. Sasnes starp lmeiem.

Variants: cilvki var ne vien rakt kanlus, bet ar ierkot dadas sasnes.]

[1.197. Varbt pat tdas, ka vairs nav jrok kanls. Pastv gan Panamas zemes aurums neskart veid, gan to apejo jras (?) sasne. Vai otrdi, gan Panamas kanls, gan to apejo sasne.]

[1.198. ss pasaules eogrfijas apraksts tristiem ja pasaule ir no gumijas, t.i., ja visi izmri ir patvagi vai zinms robes mainmi dotajam tristam? Pie tam tas var attiekties ar uz ceoanas ldzekiem.

Pieemsim, ka tas neietekm klimatu utt., tas viss ir kaut k nokrtots.]

[1.199. eogrfisko objektu absoltos vai savstarpjos izmrus var maint likum noteikt krtb vai pc starptautiskas vienoans.]

[1.200. Raas programmana, mainot parametrus dabiskajm klimata u.c. ietekmm.

Tai skait, no jebkura izmra mkona var uztaist vajadzg apjoma lietu.]

- Gribtu samazint dziedanas stundas, bet palielint savu brvo laiku.

- Samazint mjas darbus.

[1.201. Lai vartu izpildt mjas darbus caur mikroskopu?]

[1.202. Samazint dziedanas stundas, palielint pau dziedanu. Lai mazk saiet iek stund!]

[1.203. Mjas darbs - samazinan!

Un es gribju samazint t grtumu - bet kdjos un samazinju vieglumu.

Lai tdu misku nebtu, vajadzja iepriek krtgi vingrinties.

Tas ir, izpildt doto mjas darbu!

Bet tagad palika vl grtk...]

[1.204. Lielus brnumus palielina par vl lielkiem brnumiem.

Tiesa, tas laikam jmk, ir kaut cik jzin, kds brnums tad vartu bt vl lielks.]

[1.205. Tomr interesants jautjums. Ja pati palielinana/samazinana ir

pietiekami universla, tad ms no dots lietas varam dabt lauk sazin ko. Jatrod tikai vajadzgs pabas, kuras palielint/samazint.

Piemram, pat nemainot telpiskos izmrus, var izmantot to, ka dot lieta ir brnums. Vai ka t maiss pa kjm. Utt.]

[1.206. Pie tam daudzas (bet zinm nozm visas) pabas ir atkargas no lietas

attiecbm ar citm lietm, no t, kd sistm lieta ir iekauta. Ttad ar pau pabu klstu kaut kd mr var regult...]

[1.207. Pilsta paaujas pat ne tik daudz uz paiem mriem, cik uz perimetr esoajiem krmiem, kuri intensvi un stipri, stipri maiss ienaidniekam pa kjm.

Var teikt, dinamisk aizsargbarjera.]

[1.208. Variants: ar pretinieks mina lietot ko ldzgu. Krmu cas.

iet, tdas biek bs izdevgas tiem, kuri aizstv pilstu.]

[1.209. Nezinu, cik tas ir saistts ar samazinanu, bet lai iet. Papildints citts.

Ierads pilnvarotais... kuru pavadja divi pusvarotie.]

[1.210. Dadi efekti, saistti ar kvantittes preju kvalitt. Samazinja dens temperatru, iznca ledus. Palielinja objekta jocgumu, iznca tik neparasti, ka

rads jauns atkljums. Un t tlk!]

[1.211. Vl piemrs eklektisks laika manas ar savm perspektvm, eklektiskuma pakpei - vai eklektiskuma parametru diapazonam, spektram - arvien pieaugot.]

- Palielint konfekti ldz ledusskapja lielumam, lai vartu nogriezt gabalus ar nazi.

[1.212. Jrasbraucji oken atkljui jaunu neapdzvotu torti...]

[1.213. Kad Baltijas jr atklj jaunu peldoo torti, tad skolnieki no piekrastes

valstm mdz rkot turp ekspedcijas. Ja vii ir pieredzjui un ttad ekspedcija ir

pietiekami droa, var emt ldzi ar mazos brus un msas.]

[1.214. Izlaiduma klas jau mdz rakstt memurus, aprakstot savulaik apmeklts tortes un visu tur piedzvoto.]

[1.215. Savvaas tortes mdz bt visai brnumainas. Specialitte - savvaas tor...u ptnieks... tas ir, konditoriskais naturlists?

Cita specialitte - selekcionrs? Starp citu, k savvaas vai drza tortes vairojas?]

[1.216. Ptertim lieta ar konfekti beidzs samr neveiksmgi. Ledusskapja lielumu jau vi dabja - bet pc tam konfekte bija paam jnes no palielinanas sporta laukuma uz damzli. Ptertis teica, ka t laikam aizies vairk kaloriju, nek iegs, apdot to konfekti-ledusskapi... Atzme bija tikai apmierinoi, par ldz galam neprdomtu prvrtbu jau vairk parasti nedod.

- Vl daas tdas neveiksmes, un mani sts trenties uz ezzi.

(Neveiksmju poligonu.)

...Jsaka, man ar neiet labk, es nereti iesku interesantas prvrtbas, bet pc tam atjdzos kaut kur dungos - nezinu, k ar tm tlk tikt gal. Tomr vl par maz trenia un laikam ar zinanu.]

[1.217. Duelis: viens mina doto prgu palielint, otrs samazint. Kur vinns,

vars pc tam to pievkt sev... ja pc procesa bs kas palicis pri.

Varbt tas duel iznk papilduzdevums - lai tomr paliktu.

Starp citu, no k td duel var bt atkargs, kur vinn?]

[1.218. Saldjums, ne uzreiz vis garum, bet turpinjumos.]

[1.219. Ieemsim vietas pie televirtuves, ovakar tortei-serilam krtj srija.]

[1.220. Pie viena. Geimeru kka. Ja ana labi izdevusies, vari tikt kkai uz nkoo lmeni.]

[1.221. Piezme par analoiju k pamienu. Piemram, geimeru kka man iet interesantka un perspektvka nek torte-serils.

iet, analoija mdz ne vienmr bt vienkra, tai nereti var bt dadi jgas lmei, aiz ts var stvt veselas konceptuls sistmas un kategorijas.

Vai materils sistmas, no kurm tdas atvasint, iegt. (Preczk, nordes uz tm vai citm relajm sistmm.)

Tlk protams, jizir, kas tev oreiz der, kas n.]

- Palielint lietus lses ldz arbza lielumam.

[1.222. Lai no augas pilina uzreiz veselm pem!]

[1.223. Lietus mdz bt ar stipri dadu kvanta, tas ir, piliena, lielumu, un to mdz ziot laika prognozs.]

[1.224. Un vl: pee, vismaz viena otra, nevis pakpeniski iztvaiko, bet uzreiz lec gais?]

[1.225. Pie viena: eju pa ielu un redzu pei, kura visvisdi rmojas.

Piemrus? Varbt var kdus izskaidrojumus, teiksim, kds magntisms?]

[1.226. Man izdevs o pei pieradint un paemt ldzi uz mjm.

Var nodert saimniecb.]

1.2.

Sarejiet o spli ar papildjautjumiem: Un kas no t iznks? Pie k tas

noveds? Kpc tu gribi palielint vai samazint?

[1.227. Fermera sapnis: samazint govi, palielint pienu... Un t tlk!]

[1.228. Palielint blusas, lai ts ir vieglk noert.]

- Lai rokas uz laiku top tik garas, ka var aizsniegt bolu zar vai sasveicinties

caur vdlodziu, vai dabt bumbiu no jumta, vai ieslgt televizoru, nepieceoties

no galda.

[1.229. Vai pakast aiz auss apkrt zemeslodei.]

[1.230. Ar rokm izer no tuvj kosmosa liekos sateltus.]

[1.231. Ar rokm ka r naftu no zemes vai tml.?]

[1.232. Zelta zivtiu nora cits, ar garkm rokm, un tagad t izpilda vlans

kaut kur Austrlij... Nu vai vismaz kaimiu pagast.]

[1.233. Trkums, darbojoties ar garajm rokm: neredzi, kas tev ir sadevis pa

pirkstiem.]

[1.234. Uz darbu nav jiet paam, pietiek tur iebzt rokas.

(Varbt pa vadiem? Pa pam roku caurulm, trasm?

Pilst satiksmes trases garajm rokm?)

Skats: konveijers, pie kura strd neskaitmi garo roku pri...

Vai ne obligti pri, reizm pat tikai kreiss rokas. Var uztrent.

Pai saimnieki tikmr var bt mjs. Vai izklaides paskum. Vai otr darba viet. Vai pat kd ceojum.

Vai tds darbs skaitsies kltienes, vai attlints?]

[1.235. Piezme. Te sank tds reducts variants no daudzvietguma, kad dzvo reiz dads telpas vai pat laika viets. Bet te cit viet ir tikai roka.]

[1.236. Protams, tas viss bija gandrz lieki, attlint vadba ir daudz labka.

Tad varbt taissim analoijas uz otru pusi, pieldzinot attlints vadbas iespjas rokm? T teikt, visprinsim roku?

Pieemsim, ka cilvkam var bt vai bezgala daudz roku, to konkrt fizisk

uzbve nav tik svarga?]

[1.237. Vl gan derja precizt: ko jaunu dod analoija ar rokm, saldzinot ar parasto attlinto vadbu?

Bet, tlk, kas var bt labks par roku? Es domju, funkcionli.]

- Ja koki me samazinsies ldz zles izmriem, bet zle ldz srkocia lielumam, tad viegli bs meklt snes.

1.3.

Ja brnam grti padodas patstvga fantazana, ierosiniet pafantazt kopgi,

uzdodiet viam palgjautjumus.

* Kas bs, ja mums uz laiku pagarinsies deguns?

- Vars paostt ziedus dob, neizejot no mjas; vars noteikt, ko gargu gatavo

kaimii.

- Tas ir labi, bet kas tur bs slikts?

- Tdu garu degunu nebs, kur likt, tas traucs iet, braukt transport, pat gult

bs nerti, bet ziem tas sals. N, nevajag man tdu degunu.

* Kam bs labi un kam slikti? T jau bs situcijas tikumisk analze.

[1.238. Bet ar tehnisk ders: vajag saliekamu degunu!

Vl labks, protams, btu noemams, autonoms deguns ar tlvadbu.

Vai: gan autonoms, gan var maint savus izmrus.]

[1.239. Piezme. Saliekambai var bt dadi veidi. Piemram, vi kaut k ierulljas sev.]

[1.240. iet, ar attlintbai var bt dadi varianti. Pats deguns ir attlints vai ar deguns ar tldarbbu, ar kdu teleportcijas tipa ou.]

[1.241. Vroana/spiegoana ar oti gariem vai atlintiem (vai visprintiem, k pirmt roka) deguniem: snpings.

Oas un dedukcijas meistari, kuri var no smalkm aromtiskm niansm izsnpt

svargus noslpumus.]

[1.242. Ja var bt attlints, tad var pa reizei bt ar kolektvs.

Sackste: kur ar vienu un to pau degunu izsnps vairk?]

[1.243. Tomr dertu vl kaut k visprint.

Varbt...

Princip jebkur viet... var attlinti radt, saorganizt... (resursu tur, pieemsim,

pietiek)... visprinto degunu vai roku, vai... jebkdu manu... jebkdiem dotajiem uzdevumiem.

Izemot gadjumus, kad ai viet ir pai noteikti ierobeojumi... piemram, aizsardzba pret deguna radanu, lai kds neizsnptu, ko nevajag.]

[1.244. Ttad: kaut kda vispasaules manvide, kura sastv ne tik daudz no jau dotm manm, cik no manu iespjm, var teikt t.

Manu raans un transformcijas ir tikpat parasta lieta k gaisa molekulu

kustba.]

[1.245. Kdi s idejas trkumi ir uzreiz redzami?

Pirmkrt, no idejas reluma viedoka visai vj ir punkts: resursu uz vietas pietiek. Diez vai var teikt, ka viss viets ir viss kas. Kaut gan...

Kdi te vartu bt risinjumi?

Otrkrt, pati ideja kopum ir kaut kda nenoteikta, nesavkta. Droi vien, kur przin TRIZ, vars noformult kaut k striktk un visprgk.]

[1.246. Te pamat ir Henriha Atova fundamentl ideja no ststiem zeltis un aksioma un Treais gadu tkstotis. Kop t laika es epizodiski minu kaut ko tdu par manm uzfantazt vl. Bet t sti krtgi pagaidm neiznk.

Tpc, ka epizodiski.]

[1.247. Bet tagad sk. Manas ir visur, tas ir primrais, t ir prezumpcija. pai

nosacjumi ir nepiecieami taisni tam, lai kdas manas te nebtu.

Dertu iedomties sekas, vismaz kaut kdas.

Jdom, ka manas visur ir galvenokrt potencili. Jebkura telpas vieta var, piemram, taist sviestmaizes un splt mziku, un bez plm, bet tas nenozm, ka ts to visu laiku ar dara.]

1.4.

Savienojiet divas sples: spli Labi - slikti (t apskatta grmatas sada par dialektisks domanas treniu) ar iepriekjm splm.

Ierosiniet, lai brns pasaka, kas labs un kas slikts notiks, ja ms kaut ko

palielinsim vai samazinsim.

- Saki, kas bs labs un kas slikts tev personiski un citiem, ja burvis palielins tevi

10 reizes?

Ja brnam to ir grti iedomties, paldziet ar papildjautjumiem.

- Cik liels tu tad bsi?

- Un cik kilogramus tu svrsi?

Un t tlk. Noteikti izdariet aprinus, kaut paus vienkrkos.

- Bet kas bs, ja tavs augums samazinsies 10 reizes?

- Piekrti, tas btu lieliski, ja vartu maint savu augumu pc paa vlans.

Piemram, tu kav skolu; palielini kju garumu vai sou bieumu un tri aizej ldz

skolai, bet pc tam padari kjas norml garum. Vai tds gadjums. Jpriet upe, bet tilta tuvum nav. Nav problmu! Es bu 15 m gar! Tas ir piecstvu mjas

augstums!

Par svaru tas ir gs jautjums. Parasti atbild: 10 reizes vairk. stenb, ja

saglabt visas organisma proporcijas, tad svars pieaugs 1000 reizes. Ja cilvks

svra 50 kg, tagad svrs 50 tonnas!

Es skrieu trk par automobili. Es bu stiprs, un neviens neuzdrkstsies man

dart pri. Es varu nest milzgus smagumus.

Interesanti, cik lielus? Parasti cilvks var pacelt pusi no sava svara. Tad es varu

pacelt 25 tonnas!

Tas ir labi. Bet kas bs slikti?

Es neietilpu klas. Vajadzs t milzgas drbes un apavus. Mani bs grti apgdt ar prtiku. Ja uzskata, ka cilvks dien apd 2% no sava svara, tad man vajadzs 1 tonnu dam. Es neldu nevien autobus. Pat pa ielu man bs jiet, pieliecoties zem vadiem. Man nebs kur dzvot.

[1.248. Mainga lieluma, sk, piepams bruinieks cns ar piepamu pi

piepam pil... ]

[1.249. Kur vairk - un trk - piepams, t ir cntjam svarga paba.]

[1.250. Piepamo automobiu satiksme piepam? pilst.]

[1.251. Kas maintos, ja dzvnieki vartu tai vai cit mr maint kalibru, bt

piepami?

Teiksim, kas maintos sadursms, medbs un aizsardzb? Sacksts un cs pie

partnera izvles? Cs par teritoriju un paas teritorijas izmantoan? Bara dzv? Mtnes izvl vai bvan? Prtik un atkarb no sezonas apstkiem?

Evolcij?

K izmru maiu vartu lietot, piemram, zaglga agata?

K maintos cilvku rkots medbas, ja medtu mainga kalibra dzvniekus?

K maintos mjdzvnieku turana?

Iespjams, eit skum labk ir apskatt kdus jtami ierobeotus variantus - k:

izmrs mains ne vairk k pusotras reizes vai ne biek k divreiz dien...]

[1.252. Analoiski: ja dzvnieki vartu maint izmrus kdm sava ermea dam,

nu kaut vai ragiem...

Vai smadzenm.

Zvrs ziemas gu samazina gandrz visus savus izmrus, izemot tauku krtu.

Kais palielina kad jkpj kok vai pamazina asti.]

[1.253. Variants: ar pati samazinans jauda var bt atkarga no barojuma. Vai no (...)

Varbt no uzemt barbas daudzuma btu atkargs nevis burtiski dzvnieka lielums, bet gan lieluma maias iespjas?

Vai ar tam un tam ir katram sava tipa barba?]

[1.254. Meam dadi lmei, katrs savos mrogos.

Pa druskai dab jau t ir, bet...]

[1.255. Analoiski ragiem! Vai smadzenm...]

[1.256. Vispr - kur vl var lietot daudzu lmeu principu?]

[1.257. Pie viena. Kolektvie ragi. Baram aizstvoties, tos var prmest no viena

bara loceka otram.]

[1.258. Daji kolektivizts bars. Aizdod, ldzu, savus liekos zobus citam, vi gans, kur ir vairk zles. Dadas funkcijas, piemram, barbas uzemana, ts sagremoana utt., - un to jaudas - nav nemaingi lokaliztas noteiktos atsevios organismos, ar tm var dalties un prdalties pc vajadzbas. Vismaz zinm mr. Lai gan princip jau atseviie organismi joprojm pastv.]

[1.259. Variants: pats organismu atseviums vai vienotbas pakpe var mainties. Fantastik ir bijis, parasti gan tikai divi stvoki: pilngi vienots vai pilngi atsevii.]

[1.260. Vienotbas vai atseviuma pakpeniska/progresjoa izplatans.

Kur? Reion, telp. Vai starp dadm formm, formu telp. Vai arvien tlk pa sistmiskuma lmeiem: bars, populcija utt. Ttad virssistma, virs-virs utt. Vai vl k.]

[1.261. Kas maintos, ja dzvnieks vartu sajust redzt, dzirdt, saost... pa visu plantu? Vai vismaz liel, liel apgabal?

Kas jauns btu biosfr un ts evolcij, ja daudzi/visi dzvnieki btu tdi?]

[1.262. Variants: savu jutguma diapazonu var maint pc vlans.]

[1.263. Valsts ar piepamu teritoriju. N, NE uz kaimiu rina! Vienkri tais

pas robes tagad ir vairk kvadratras, vairk saiet iek.]

[1.264. Variants: da platbas mainanas spja atkarga no ekonomikas. Vai no

zintnes. Vai vispr no kultras (variantus).]

[1.265. Telpas intensifikcijas jdziens (nu labi, pagaidm vl tikai vrds). Tlk lai katrs izdom pats.]

[1.266. Retro: dadm arheoloiskajm kultrm bija raksturgas dadas

palielinanas/samazinanas spjas un paradumi/tradcijas. Variantus.]

[1.267. Faraonu laik cilvki vismaz drusku apgst palielinanas/samazinanas spju. Tagad var bvt nelielas piramdas, bet ar grandiozi palielintu attlu-miru. Varbt miras ar paldz noslpt paas piramdas, lai neapzog. Piramdu rajona rel un rdm, iluzor daa.]

[1.268. Kaut kas ldzgs msdienu pilst ekskursantiem?]

[1.269. Nkamais faraons jau brnb bv savu piramdu pats savm rokm uz galda vai tamldzgi, vlk t tiks palielinta.]

[1.270. Senlaikos palielinana un samazinana prasa lielas ples, tiei tam un nevis paai piramdas taisanai tiek pulcts milzgi daudz auu.

Piepst piramdu?]

[1.271. Cits retro. Kpc Senaj Amerik bvja piramdas? Paraugus turp aizvedui kuotji no Vecs Pasaules (tdi varbt pa reizei bijui ar stenb). iptieu piramdu pirms brauciena samazinja - lai to var vieglk nozagt un lai kuelis to var aizvest pri jrai. Gal nonkot, piramdu atkal palielinja - ja pietika vietas, padarja varbt vl lielku nek bijusi, - un t atstja neizdzamu iespaidu uz vietjiem... Jo vairk tpc, ka tik nvgi saretu konstrukciju, k piramda, vii pai nemam nebtu iedomjuies... Toties minjumi eksportt Lielo nas mri kas n, protams, bija stingri aizliegts, - t ar neizdevs.

...Vien Danni Rodri stst citplantiei ldzg veid mina nolaupt Pizas torni.]

[1.272. Miras dzvnieku valst. Variantu laikam bez sava gala.]

[1.273. Pretpalielinanas pulveris utt.]

[1.274. Palielint kd telpas apgabal Planka konstanti vai vl ko td gar.

Var gan jautt fiziim kas notiks uz divu apgabalu robeas?]

[1.275. Konkurss, uzvartjam balva: vi vars izvltm lietm uz laiku palielint Planka konstanti vai ko citu td gar un bez maksas.]

[Piezmes.

1. Zintniski fantastisk lmen ideja par citdm konstantm ir lieliski ieskta Valentnas uravovas stst Piedzvojums (1969) no cikla par psiholoi Kiru Safraju Валентина Николаевна Журавлева Приключение. Par ldzgm lietm ir vl citi darbi, tomr skt iepazanos ar tmu, iet, ir vislabk ar uravovas ststu.

2. Vl nk prt tdas grmatas (kuras gan neesmu lasjis).

Кирилл Домбровский Остров неопытных физиков, 1973 Kirils Dombrovskis Nepieredzjuo fiziu sala.

etri pamatskolnieki iegst iespju maint kdas fizikls konstantes un likumsakarbas (piemram, samazint berzi vai palielint dens blvumu utt.). Rezultt ir piedzvojumi. Kuri, k teikts anotcij, apstiprina, ka nevar maint objektvos dabas likumus, - un parda to savstarpjo nosactbu un sakarbas.

Par akurt nevaranu maint es gan domju skeptiskk. Bet zint objektvs sakarbas, t ir lieliska lieta - tai skait fantzijai.

Карл Гильзин Новеллы о мире иных констант, 1966 vai В необыкновенном мире, 1974 - Krlis Gizins Noveles par citu konstanu pasauli/Neparastaj pasaul.

Populrzintniska grmata, kur lietots ldzgs fantastisks pamiens. Ststi par devim konstantm un tm ldzgm lietm: diennakts, gads, skaas trums, skbeka daudzums gais, Bolcmaa konstante, elektrona ldia attiecba pret t masu, Planka konstante, gaismas trums, gravitcijas konstante.]

3. Droi, ka ir vl citi materili, gan fantastiski, gan populrzintniski, zintniski un filozofiski. Tai skait ar jaunki. Varbt ar latviski, man vienkri nav gadjies uzskriet virs.

4. Ar apsvrumiem par konstantm iesks ar antropais princips kosmoloij. Tiesa, ie apsvrumi man iet pa daai aubgi: pasaule sastv no lietm, procesiem, sistmm, bet konstantes nav patstvgi objekti. Tau rezultts iznca interesants.

2. Fantastisku pabu (vienas vai vairku) pievienoana

Vienam cilvkam vai daudziem (k nkamo fantastikas darbu fragmenti vai [ieceres, uzmetumi, sagataves] заготовки).

fantazanas veida metodika atgdina foklo objektu metodi:

a) izvlas patvagi daus dzvs un/vai nedzvs dabas objektus;

b) formul to pabas, patnbas vai rakstura iezmes. Var ar izdomt jaunas pabas no galvas;

c) s noformults pabas un iezmes pieir cilvkam.

Piemram, par objektu (pabu donoru) izvlamies rgli. rga pabas: lido,

lieliski redz, prtiek no grauzjiem, dzvo kalnos.

- Cilvks var lidot k rglis.

Var papildnt: lidot stratosfr, tuvj vai tlaj kosmos.

- Cilvkam ir rga superas redze, piemram, bez mikroskopa redz dzvo audu

nas, metlu kristliskos reus, pat atomus, bez teleskopa un labk par teleskopu redz zvaigu un plantu virsmu.

Redz cauri sienm, iet pa ielu un redz, kas notiek mjs, pat tiek pats cauri sienm k rentgena stars.

- Cilvks prtiek no rgu barbas grauzjiem, putniem.

- Cilvks klts ar spalvm k putni.

[2.1. Cilvks dzvo ligzd uz debesskrpja jumta - vai vismaz biei tur uzturas - un no augas izseko medjumu. Varbt TEVI?...

Bet varbt vi er noziedzniekus un pa policijas iecirkn iemaina tos pret prtiku? Vai pret naudu?]

[2.2. Variants. Tas ir kaimiu zns, kur regulri med TEVI, lai viam btu ar ko pasplties. Vi ir godgs, vienmr pc tam atstj nepiecieamo zmi

attaisnojumam skol ka tevi bija noris rgu zns.

(Apakvariants: pu zns. Vl: raeu zns.)

Varbt reizm vi drusku iemca saviem spu biedriem - tiem, kuri viam ir

pai simptiski? - lidot.]

[2.3. Cilvkam ir dadas mtnes viena, ko vi parasti izmanto, esot rga form vai veicot rga funkcijas, cita cilvka lomai utt.]

Turpiniet fantazt ar o metodi, par skotnjo objektu emot: elektrisko lampiu, zivi (atcerieties cilvku-amfbiju), pulksteni (kda tipa? J.T.), brilles, srkociu.

[2.4. Cilvks, kuru vajag uzvilkt, citdi vi prsts rdt laiku.

...Tas bija pc analoijas ar mehnisko pulksteni. Bet varbt cilvkam ir paas baterijas, lai vi rdtu laiku. Vai vajag ko pau apst.]

[2.5. Cilvks telefons, pa kuru var pazvant.]

[2.6. Cilvks mjaslapa, vi tik daudz var izvietot!]

[2.7. Esmu tik gudrs - vai vismaz tik erudts - tpc, ka es vienu laiku strdju par mjaslapu pie profesora.]

[2.8. Bet mans brlis dzvoja internet. Vismaz darba laik. Vi saka, ar laiku t var attstt ar kritisks spjas, iemcties atsijt intelektulo spamu, lai nelien smadzens.]

[2.9. Cilvks atslga. Tlk lai dom katrs pats.]

[2.10. Cilvks telpas vai laiktelpas kabata. Iekpus daudz lielks k rpus. Vi tik daudz var izvietot!]

[2.11. Kdi vl var bt efekti ar neeiklda palielinanu un samazinanu?]

[2.12. Cilvks tilts... preczk laikam portls. Caur viu var priet upi vai apiet

dadus rus.

N, nebt nav jlien viam iek, pietiek, ka vi paem tevi aiz rokas un t

patnji noklepojas un tu atrodies jau pavisam cit viet... un, starp citu, viam pie otras rokas.]

[2.13. Varianti: cilvki portli uz noteiktm vietm, noteikt distanc, zinm diapazon.

Bet tas ar laiku var mainties, teiksim, atkarb no trenia.]

[2.14. Bezvadu:

(1) ana, kur nav pai jplas un jtiek klt pie prtikas, - tikai vienkri jd;

(2) lasana: apmram tpat;

(3) dzelzcea tkls kuvis bezvadu, bez vilcieniem un sliedm, stacijas ir palikuas;

(4) braukanas sackstes, kur nav jtr laiks ceam - tikai mriem: kur apmekls vairk un labk;

(5) nonkana pie citm zvaigznm bez kosmosa,

(6) dziedana: vari notmt un iedziedt, kur gribi,

(7) olu dana sves ligzds dzeguzei,

(8) vispr - prvietoans viet ir, teiksim, noskaoans uz mri.

(...) Un t tlk!]

[2.15. Cilvks piekuve dadiem tmekiem utt.]

[2.16. Cilvks privilija. Tlk lai katrs...]

[2.17. Cilvks dzeguze: regulri iedj savu istabu cit dzvokl, lai tur to

izslauctu. Nu vai k tamldzgi.

Skolnieks dzeguze: iedj savus mjasdarbus sve ligzd.

Vai pat daudzs: gads, ka visapkrt visi pilda via mjasdarbus.

...Vai otrdi, vi tos ir izpildjis visiem?]

[2.18. Dzeguze ar interneta pieslgumu, viai bija laikam pirmajai no msu mea

putniem. Un vias olm ar, putnniem bija jau jpiedzimst internet. Ldz ar to

dzeguze faktiski mdza iedt sves ligzds internetu, resp., pieslgumu.]

[2.19. Cilvks burvju njia. Ar viu vajag vienoties kontrakts? kdas via paa vlans tiks izpildtas par to, ka vi atauj sevi vicint.]

[2.20. Izvlies donorus: sev akli, bet savam ienaidniekam maitu!]

[2.21. Dzvnieki, kuriem vajag nevis barbas vielas, bet gan elektrbu. Varbt der ar cita enerija, kaut vai vja, bet vii no ts iegst tiei elektrbu. Variants:

vajag ar barbas vielas, bet nedaudz... K mains dzvnieku dzve?

...Te laikam iznca maza parafrze par Henriha Atova elektrouztura ideju. Tikai

man nav obligti domta zintniski fantastisk ideja, bet gan visdadkie varianti, kaut vai degun ieskrvtas baterijas.]

[2.22. Nav skaidras robeirtnes starp dzvniekiem un tehniku, ir sastopamas

visdadks kombincijas. Variantus!]

[2.23. Varbt pateicoties kdai maijai, bet nav stabilu robeu starp dzvm btnm un nedzviem priekmetiem.

Piemram. Nja, ar ko spljas zns, var tapt par tdu k zirgu vai citu btni, uz kuras var jt. Tau ne obligti pilnb bet tai vai cit mr.

auka reizm var aizstvoties iekost, tau neprvroties pilnb par sku. Tda

tipa gadjumiem tiek lietots apzmjums paska.

Kaut kas var tapt no dzvas btnes par priekmetu vai otrdi pc vajadzbas (via paa vai reizm ar cita vajadzbas). T ir parasta lieta, ikdienas dzv skaidru

robeu starp btnm un priekmetiem nav.

Senos laikos uzskatja, ka ikvienai lietai ir kas ldzgs dvselei. Te ms tik tlu

neiesim, nesksim visu noviendot. Atirba starp btni un priekmetu ir, tikai skaidras un stabilas robeas nav, ir daudzi jauktie un kombintie varianti un

prvrtbu iespjas.]

[2.24. Variants: tdas prvrtbas ar lietm veic galvenokrt brni, pateicoties

savai fantzijai, kura - ai zi - mdz realizties.

Apakvariants: ai jom var bt dada kvalifikcija, mcbas pie meistariem, kaut vai st, utt.]

[2.25. Mua-fabrika. Viendiente-rpnca. K o efektu var izmantot? Kas jauns ekonomik ldz ar to var bt?]

[2.26. UZMANBU, DELIKTS TEMATS. Dzvnieki, kuriem nevajag vai gandrz nevajag st, t viet ir vairoans. (Starp citu, stenb tdas btnes ir, tikai paraztiskas, tie ir vrusi.) Teiksim, nomedtais upuris netiek apsts, bet... hm... spiests kalpot mednieka sugas pavairoanai.

Ldz ar to pieemam fantastisku efektu, ka zinmos apstkos no zaiem var rasties vilki - vai otrdi!

ai sakar - dzvnieku dzv un evolcij svargas ir ts pabas, kuras veicina

labku vairoanos. Pa daai tpat k msu parastajiem dzvniekiem, teiksim, trums vai spks, bet pa daai savdk. Piemram, seksapls, pievilcba, kura var

darboties ar uz citu sugu prstvjiem. Parasto medbu viet var bt paveana.

Var uzlikt kdus ierobeojumus - piemram, ka zaiem zinm skait ir jpaliek,

citdi vilki var iznkt, - tpat k msu parastaj evolcij.

Dzimums te ir svargs tikai pie parasts vairoans vienas sugas prstvjiem, bet

starpsugu vairoans mums ir t k anas viet.

...Ideja vl jprdom, jautjums tomr ir diezgan sarets.

Varbt vieglk bs atstt prsvar visu pa vecam un noteikt starpsugu vairoanos tikai k papildu efektu, kur gads vien reizm - paretam vai drusku biek. Bet

tomr gads.

Varbt taisni upuris var mednieku pavest, lai tas oreiz viu izmanto nevis anai.

Bet reizm vl ar piekrpt - kaut k pankt, ka rezultt rodas tomr zai un nevis vilki.

[2.27. Bet varbt viss notiek ar vervanu vai gstanu. Vairki zai noer vilku un piespie viu iestties zaos. Kamr viam neizdodas dezertt. Vai tikt atbrvotam.]

[2.28. Starpsugu vairoans pc vienoans vai citdi panktas saskaas. Teiksim, divi no pcncjiem bs vilki, bet pieci zai... Vai varbt tas pc kda dabas likuma. Vai atkarb no kda spku samra, vai vl no k.]

[2.29. Kas vl te pietrka? , vairoans pc pilnvaras!

Teiksim, viens zvrs uztic sav viet vairoties citam. Varbt pats tai brd ir aizemts, bet vairoans negaida. Varbt tam otram ir lielks seksapls. Varbt vl kas.

Pilnvara dzvnieku pasaul, protams, nebs rakstiska un notarili apstiprinta - bet kda tad, to laikam nebs grti izdomt.

Grtk ir izskaidrot, kpc vairojas pilnvarotais, bet pcncji tomr ir no pilnvaras devja. Vismaz ja runa ir par dzvnieku pasauli un ja grib ko tuvu zintniskai fantastikai, nevis tri humoristiskai vai patvagai...

Man slinkums domt, bet ja kdam nav... Varbt var patrenties? Teiksim, sadomt iespjami vairk fantastisko variantu un tad izvlties tos, kuri pamatotki, tuvki zintniskajai fantastikai?

Un vl pc tam mint izdomt ko vl tuvku?]

[2.30. Pie viena - turpinot biofantastiku.

(1) Dzvnieki, kuri MAZLIET var prvietoties laik.

Augstk attsttie, pielgotkie no nkotnes reizm var ieklst pagtn un t nkt

palg savai sugai vai intij.

(2) Jautjums: vai evolcija ldz ar to ks lnka (jo konkurence - starp sugm -

it k paliek mazk skarba, mazk kritiska?), vai trka (jo lielks iespju daudzums)? Vai reizm t, reizm t?

(3) Vai te var rasties hronoklasmi un kdas var bt to sekas evolcijai?

(4) Vai pai hronoklasmi var iznkt dadi, atirgi piemram, pc darbbas

ilguma, pc darbbas arela vai iesaistto iespju, variantu spektra?

(5) Variants: prvietoties laik var vien kdos paos apstkos, teiksim, kad

tuvum ir pai kanli, scei.

(6) Variants: sugas izmirana nav tik vienkra lieta k msu parastaj evolcij,

dareiz izmirus sugas var atgriezties.

(7) Protams, zinms robes: galgi nepiemrotais tpat drz aizies boj. Reizm pat moment, piemram, ja nk no laika ar par daudz citdu atmosfras sastvu.

(8) Apakvariants: atgrieans notiek ne jau pa visu zemeslodi, bet lokli, atsevis viets. Ldz ar to ir dadas ekosistmas - gan ar atgrieztajm sugm,

gan bez.]

[2.31. Daudz pasvks variants. Dzvnieki, kuriem aktivittes ir vien laikmet, bet ziemas gua cit, piemram, msj.

Gjputni laik.]

[2.32. Msu laik reizm ieklst dzvnieki no dadiem laikmetiem - un pat sastopas.]

Anabiozi (dzvbas procesu krasu palninanos; oti rti: nav naudas prtikai vai

nav kur dzvot laidies anabioz) vai tai pretjo (dzvbas procesu pastiprinanu, cilvks nepazst nogurumu, kustas ar neticamu trumu, no tda cilvka iznks

brnigs iluzionists vai skrjjs, vai neuzvarams ckstonis).

[2.33. Vai var pa daai? Fantastisk krt vieni procesi ir anabioz, citi pastiprinti?

Maratonskrjjs, bet citdi vi ir td k ziemas gu. Ar medau saem, guot

uz pjedestla.

Bokseri, kuri izkaujas guot, nomod viiem tdas lietas nerp.

...Protams, tiei anabiozes jdzienam tas viss neatbilst. Bet gan jau izdomsim, k nosaukt.]

[2.34. Otrdi. Msu pareizj dzve ir tikai pa daai, un to ir iespjams paplaint. Varbt to sauc par pamoanos tai vai cit veid. Vai par snaudou pabu atmodinanu.]

[2.35. Variants: ievieam likumu, ka vienas spjas var anomli pastiprint uz citu rina. Vai pat radt jaunas. Un ttad parcil gulana tiek praktizta biei.

Apakvarianti: kopj jauda ir nemainga vai varbt t var mainties, piemram, treniu rezultt.

Stratisk tendence dos gadjumos gan droi vien bs uz jaudas palielinanu. Jo, visprgi emot, vienu spju palielinana tomr veicins citas spjas, nevis kavs. Lai gan reizm var bt visdi.]

[2.36. Ir tds dokuments, identifikcijas karte, kura auj varbt gandrz pilngi,

varbt daji, tai vai cit mr, ar kdu identificties.

Kd tiei mr, tas atkargs no t, ko tu paem no via konta. Teiksim, to vai citu pabu.

Vienkrbas labad uzskatsim, ka ar viam paam dot paba nepazd, tas ir,

ka is konts tukks nepaliek.]

[2.37. Ir tda programma, kura auj tev iekopt sev sveas pabas.

Protams, tas nav diez cik relistiski un zintniski, jo paba jau nepastv k atsevia lieta dab. Tomr vismaz da gadjumu var izdomt ar izskaidrojumus! Bet prjos gadjumos var iztikt tpat.]

[2.38. No kurienes man odien burvju spjas? Lejupieldjs no kda garmgjja.]

[2.39. Pie viena, garmejot. Last snes bir.

Tas ir, noteiktas snes vai to akcijas bir var iegdties, nopirkt, un tas ir galvenais. Su fizisk piegde jau ir skums, to var moment - vai ar atlikanu - veikt... nu kaut vai burvju spki.]

[2.40. Tdai birai nav obligti bt lielai, varbt vai katr st ir tdas vai citdas

biras?]

[2.41. Internet - un iegdts snes var lejupieldt... Labi, nezinu, k snes, bet vienu otru lietu var materializt, 3D-izprintt.

Un, ja ts lietas ir jauna tipa, teiksim, nesen izgudrotas, tad ir vrts tdas iegdties.]

[2.42. pabas, kuras mains laik.

Tri kvantitatvi: t pati paba, bet te stiprka, te vjka vai, teiksim, ar dadu darbbas rdiusu.

Haotiski, te viena pa paba, te cita.

Ar dadu maias bieumu, piemram, katru dienu sava.

Mains pc noteikta likuma.

Ir kdas stabilas tendences, piemram, caurmr arvien pieaug pabu maias

bieums vai to... interesantums, neparastums.

Un t tlk.]

[2.43. Fluktujoas pabas. emsim ko vienkru. Piemram, tu esi dabjis nevis viennozmgi anabiozes spju, bet gan spju, kura pa druskai pasvrsts spektr no anabiozes ldz vienkri veselgam miegam... Varianti: a) svrsts pati

spja - uz to VAI citu; b) svrsts pats miegs no tda uz tdu...]

[2.44. Priekmetiem (visiem?) to pabas piemt tikai statistiski, katr atsevi gadjum neviena no pabm nav garantta.

Variantos: kpc tas tomr skaits tas pats priekmets?

Bet, ja viena priekmeta viet ik pa brdim ir kds cits, - vai ais mais/priekmetu aprit nav kdas likumsakarbas?]

[2.45. pabas ar nosacjumiem. Vasar tu spj lidot, ziem n bet, ja aizbrauc

uz siltm zemm, tad spj.]

[2.46. Brnumains pabas, ko var iemcties. Piemram, pirmaj klas iemcies bt cilvks-portls uz vietm rdius ldz kilometram, treaj jau ldz 100 km.]

[2.47. Jums tikuas lietotas pabas, second hand. Vai tas ir sliktk - un ar ko? - vai labk, vai gan t, gan t?]

[2.48. eogrfiskie? apraksti: kdas brnumainas pabas statistiski vairk raksturgas to vai citu pilstu/reionu iedzvotjiem.

Pc kdiem efektiem/pakalpojumiem tagad visbiek brauc uz Tukumu.]

[2.49. Pie viena, garmejot.

Ierce muzeris, kas padara... n, cilvkus pagaidm atstsim mier... kas padara situciju stulbku. Ttad palielina ts stulbumu. Vai pat to pievieno.

Vl ierce. Cik tlu var sniegt izpurgatora stars?]

Uzdevumi.

2.1.

Izdomjiet sajtu orgnus, kuru cilvkam nav, bet vartu bt.

Piemram, nebtu slikti sajust radiciju, lai no ts izsargtos. Vispr jau ms to jtam, ja jau slimojam ar staru slimbu.

Sajust nitrdus, nitrtus un citus piesojumus.

Ir reta un lieliska sajta mra sajta, t piemt ne visiem.

Nebtu slikti sajust, kad izdari kdu un kad tuvojas briesmas (tad, t teikt,

iedegas sarkan lampia).

[2.50. Sajust pareizo atbildi tas ir labk nek lietot pikeri.]

[2.51. Jautjums: k vrtt tavas zinanas priekmet, ja visas pareizs atbildes tu vari vienkri sajust?

Jautjums: vai praktisk darb kura d ms galu gal mcmies vienmr var izldzties ar pareizbas sajuanu? Kpc?]

[2.52. Sajust, vai bldba bs veiksmga, vai neveiksmga.

Variants: nevis tava bldba, bet gan bldba pret tevi...

Ko dart, ja tu sajti, ka t bs veiksmga (pret tevi)?]

[2.53. Sajust noslpumus. Teiksim, jebkuru lietu, kuru kds apzinti mina no

citiem slpt. Plus apslptu, kaut pirms tksto gadiem, mantu...

dai pabai labk ir bt komplekt ar spju sajust, kur moment tu prkp datu aizsardzbas likumus - un tiku.

Variants: sajust pau noslpuma faktu, lai gan vl ne saturu.]

[2.54. Sajust dezinformciju ar, piemram, raksttos avotos.

Tlkais darbs: no dezinformcijas mint izdibint patiesbu. K?]

[2.55. Sajust senumu vai tamldzgi. Piemram, arhitektras vai citas mkslas

darbos senku stilu ietekmes. Vai valod dada senuma slus. Zinm mr sajust vsturi... Ideja vl jpreciz.]

[2.56. Sajust hronoklasmus!

Sajust dadas laika struktras patnbas.

Ar tdas, ko zintne un filozofija vl nav atkljusi.]

[2.57. Sajust pareojuma smaku.

T pastiprins vai pavjins atkarb no piepildans varbtbas - un no t, ciktl pareojums skar tevi, tas ir, ciktl tu atrodies dot pareojuma darbbas lauk... Tlk, tas pats ar zintniskajm prognozm u.tml.]

[2.58. Sajust, kur var taist tauria efektu, tas ir, ar maziem spkiem/resursiem dabt lielu (un varbt attlintu, nevis pa tieo uz vietas) efektu.]

[2.59. Pie viena. Vide, pilna ar iespjamiem tauria efektiem.

Piemram, internets. K meklt un izraist tauria efektus internet.

Kdus? Teiksim, no ideju attstanas jomas. Vai komunikcijas.]

[2.60. Sajuana, izvle, meklana vai programmana, ko tad tu tiei varsi sajust. Sajust, ko tu odien/rt/nedu uz prieku varsi sajust.]

[2.61. Meklt, k paplaint pau jdzienu klstu, horizontu, izpratni par to, ko

vispr var sajust...]

[2.62. Vispr, sajust attstbas iespjas! (Variantus: kdas attstbas, kam?)]

[2.63. Sajust rubrikas, klasifikciju. Vai vairkas alternatvs klasifikcijas.]

[2.64. Variants par pau sajuanas procesu. Ne vienmr sajt, diagnostic, noteic, saprot visu uzreiz. Briem vajag vl padomt vai pat ko vl pai pameklt. Veikt kdus eksperimentus.]

[2.65. Retro: pieemsim, Amerikas senie iedzvotji sajt, ka Amerika ir atklta! Var bt dadi varianti dadiem cilvkiem, dai pat sk diezgan liel mr saprast, kas ir Eiropa.

Tau sajuana, protams, nav pilnga, tpc rodas ar dadi maldi.]

[2.66. Sajt iespjamo ekonomisko krzi...]

[2.67. Bet tas ne vienmr paldz - un paradoksl krt var padart pat vl sliktk. Teiksim, sajt gan, ka bs krze, bet savas ambcijas pie malas nemet. Piemram, faraons ar savu piramdu bvanu vai kds iekarotjs. Sk meklt visdus trikus, k krzi apiet, - un iebrauc vl dzik...

[2.67a. Var bt ar t: jo veiksmgkus taktiskos trikus lieto, jo dzik iebrauc nepriek. Tas laikam notiek ar ar Putinu. Dieml kodollaikmet t var paraut sev ldzi visu pasauli.

Tas ir dzvot jau no t jau vienalga nevar, bet izcilus mslus uztaist var.]

[2.68. Sajtas, kuras var pieskaitt biznesa kompetencm. Sajust jaunas nias, jaunas iespjas tirg. Sajust perspektvas inovcijas. Perspektvus darbiniekus. Otrdi, sajust blus. U.c.]

[2.69. Vispr, sajust perspektvus cilvkus, svargas iespjas biogrfij, dzves ce. Citam cilvkam vai sev.]

[2.70. Koopercija, kad tu sajti otram cilvkam svargas lietas, bet vi tev.

Meklt tdus cilvkus.]

[2.71. Nonkot me/dungos, aktualizjas no aizvsturiskiem laikiem iekonservjusies spja no attluma sajust vilku/teri utt. Pilst, pl spja sajust kabatzagli. Utt., vstures gait izveidojies pao sajtu komplekts. Bet, ja starp seniem ir bijis galminieks, komplekt var bt pavisam rafintas sajtas.]

[2.72. Otrdi, sajtas no nkotnes, prmantotas no pcncjiem!

Teiksim, saisttas ar datoru un tmeku pasauli. Vai ar pilotanu kosmos. Vai kontaktiem ar citm civilizcijm.]

[2.73. No nkotnes prmantoto sajtu ptnieki. K tdas var adaptt un izmantot msdienu apstkos.]

2.2.

Bs laiks, kad varsim maint iekjos orgnus. K tas vartu izskatties?

[2.74. Izemu no arhva, dodu komandu, gais pards uzraksts: Tur tds jau ir. Vai gribat aizvietot?...]

[2.75. Piezme. Visticamk, orgnus vajadzs nevis vienkri ievietot, bet gan

instalt.]

[2.76. Patvagka fantzija. Savvaas orgnu fonds, kurus vajag pieradint.]

2.3.

Iezmjietcilvkus ar krsm atbilstoi viu tikumiskajm pabm.

Piemram, visi godgie kst roz, visi negodgie violeti, bet aunie zili. Jo vairk

nelietbu izdarjis, jo tumka krsa.

Aprakstiet, kas notiks ar pasauli? Droi vien daudzi nemaz nerdtos rpus mjas.

(Skat. nodau Tikumba un krsu televizors.)

3. Atdzvojas zmjums.

Js esat dabjis brnigu velti: viss, ko js uzzmjat atdzvojas!

Ko js uzzmtu?

Izcilus cilvkus?

Izmirstous dzvniekus?

Jaunus dzvniekus un augus?

[3.1. Jaunus izgudrojumus. Un pat veselus tehnoparkus.

(Tlk, ekskursija uzzmt tehnopark.)]

[3.2. Katr zi, tas nereti ir vieglk nek pie izgudroanas emties ar relajiem modeiem (kur vl jdab materili utt.).

Bet vai vienmr? Ja n - vai var kaut k kombint?

Iedomsimies izgudrotja darbu apstkos, kad pastv burvju spja. Varianti: a) klasiskais, ar mekljumu un kdu metodi, b) msdiengais, ar TRIZ.]

[3.3. Bet kas juzzm/kas jdara, lai izmirstoie dzvnieki pc atdzvoans

neturpintu izmirt?]

[3.4. Dators, ar kuru var dzvniekus nevis vienkri zmt, bet ar programmt.

Tai skait, t var dabt dzvotspjgus dzvniekus ar jaunm pabm.]

[3.5. Un vispr jdziens par zmjuma intelektulo nodroinjumu un

zmanas procesa intelektulo aprkojumu.]

[3.6. Arheoloija-plus: pc atrastajiem fragmentiem mina lietu uzzmt. Lai tlk vartu ptt...

Problma: ciktl zmjums atbilst relajam prototipam.

K to noteikt? Varbt te ir iespjami dadi eksperimenti?]

[3.7. Uzzmt eksperimentlu dzvnieku vai augu... Kdiem eksperimentiem?]

[3.8. Kdus hipottiskus objektus vl vartu zmt, lai prbaudtu, kdi tie ir un k darbojas?]

[3.9. Kdus izius vl var zmt, lai izmintu, kdi tie btu praks?]

[3.10. Jauna tipa eksperimenti: uzfantaz sazin ko, un tas tomr atdzvojas, un tu

vari redzt, kds tas ir praks.

K tlk lietot spju taist dus eksperimentus?

Vai t var prkpt zinmos dabas likumus - pateicoties principam, ka uzzmtajam ir jatdzvojas?]

[3.11. Vai t var izmint kdus jaunus dabas likumus, kuri darbotos, ieskumam, aj jauna tipa vid?]

[3.12. Uzzmt mekltju, lai var atrast jebkuru cilvku, ne tikai izcilu, ko zmt?]

[3.13. Pc trcgiem datiem uzzm un atdzvina vsturisku personu, teiksim, seno valdnieku. Bet notikusi kme, stenb ir uzzmts un atdzvints bldis. Kur labprt tlo valdnieku un saststa nezin ko par vsturi...]

[3.14. Tu sdi sav istabi un zm ziloni... Kas bs tlk?]

[3.15. Kdas spjas vl btu vlamas ldz ar spju zmt atdzvojoos attlus? Varbt kda jauniegto objektu adaptcijas spja vai prasme, vai zintne?]

[3.16. Institt gatavojas uzprojektt un pc tam uzzmt jaunu cilvku kur iepriek nemaz nav bijis. Kdas btu problmas, kdas jaunas iespjas?]

[3.17. Vai var uzzmt dzvnieku uzvedbas paradumus?]

[3.18. K zmjum attlot ieru darbbas principus?]

[3.19. Variants: atdzvoans notiek pc zmjumu srijas. Kdas jaunas iespjas tas paver, saldzinot ar materializciju pc viena zmjuma?]

[3.20. Bet kas var notikt, ja srijas zmjumi tomr nesaskan - lielk vai mazk mr?]

[3.21. Kad skum iedomjamies atdzvinos zmanas spju, liels pedantisms nav vajadzgs uzzm, atdzvojas, un viss. Citdi jau vispr nevars neko iedomties.

Tau, attstot ideju tlk, minot iet dzik un/vai paplaint ts robeas, rodas visdi jautjumi.

eit svargi, lai tos lietotu produktvi, lai tie vestu pie labkas realittes izpratnes un/vai fantastisko iespju klsta pieauganas, attstanas.

Protams, konkrti man tas iznk ne vienmr. Bet jmina ir.]

[3.22. Patiesb neviens zmjums nevar bezgalgi preczi atbilst objektam. Bet ms varam, piemram, pieemt, ka ir kda precizittes pakpe, slieksnis, pc kura zmjumi tomr atdzvojas, un objekti bs sti.

Ja nemaldos, zintn ar eksperimentiem ir ldzgi.]

[3.23. Tlk varam, tai skait, manipult ar o pakpi un taist fantzij dadus variantus.

Piemram. Zmjums mazliet izpldis no mitruma bet varbt pietiks to izvt un o to pielabot, lai atkal vartu pareizi atdzvint.

Vai iedomties dadus efektus no tuvintas atdzvinanas pc aptuvena zmjuma. Utt.]

[3.24. Vl. Vai var zmt ar formulas? Citdi no bildes vien ir grti saprast, ka tur attlota metakosmisk hiperpreja no viena pasauu saia uz otru.]

[3.25. Pieemsim, zmanas spjai ir varianti ar dadiem nosacjumiem. Piemram. Lai darbotos viens eksemplrs, darbbas princips nav juzzm pilnvrtgi, varbt tava paa iztle var kompenst. Bet tdus zmjumus nevars

ieviest realitt plak, tie paliks tikai tev, bez tavas izpratnes tie nemodsies.]

[3.26. Vai tava iztle d proces var ar kdties?

Kdas iztles pabas btu vajadzgas, lai sekmgi veiktu tdas lietas?]

[3.27. Var izvlties sev dadus variantus brnigajm veltm. Piemram, spju

zmt blokshmas, struktrshmas, kuras iemiesojas tai vai cit liet, nosakot

ts struktru vai kdu ts pabu un izpausmju struktru.

Protams, ja esi uzzmjis ko aplamu, lieta var nedarboties vai pat izjukt. No otras puses, reizm t var dabt lietas ar brnumainm pabm.]

[3.28. Ko vl var uzzmt, lai attsttu brnigo velti, lai attsttu paas zmanas iespjas?]

[3.29. Uzzmt sev bloanas ierci tai brnigajai veltei, atdzvinanai lai tu reizm vartu pazmt ar vienkri tpat.]

[3.30. Programmjamu zmanas automtu, kur turpins man viet. Kopans ierci.]

[3.31. Uzzmt tuku vietu. Pc tam vl tukku, un vl tukku...]

[3.32. Uzzmt paradoksu?

Vai pat absurdu?

Dertu iedomties kaut k konkrtk.]

[3.33. Eksperimenti, zmjot arvien lielkus un lielkus absurdus.]

[3.34. Materializtu absurdu raoana, pateicoties ai atdzvinanas spjai, un ievieana masveida praks, piemram, sadzves tehnik.]

[3.35. Princips atauj iemiesoties pieemsim atseviam absurdam, ja tu to esi labi uzzmjis. Bet kas notiek, kad dadas absurds lietas, nereti ar dadu autoru zmtas, saskaras, mijiedarbojas vai darbojas kopgi?]

[3.36. Fantastiska laboratorija materializtu absurdu, to kopu un sistmu ptanai.]

[3.37. Lietas, kuras taistas no absurdiem materiliem. Piemrus]

[3.38. Lieta, statiski skatot, ir vienkri absurda. Patiesb t ir dinamiska, taj esos pretrunas ts pastvanas gait tiek t vai citdi risintas, lieta cenas normalizties, pilngk saskaoties ar vidi. Tas var notikt ar, tai skait, mainot kaut ko pa vid, kdus likumus vai tml.]

[3.39. Kas notiek, ja uzzm pagtni?]

[3.40. Vai - un k - ar zmanu var pankt, ka pagtnes lietas atdzvojas nevis te un tagad, bet pa pagtn?]

[3.41. Pieemsim, ka var. Kas notiek, ja tu uzzm vairk vai mazk izmaintu pagtni?]

[3.42. Kas notiek, ja pagtnes izmaias tiek zmtas nemitgi un masveid?]

[3.43. Un ja daa no tm sav starp ir alternatvas?]

[3.44. Eksperimenti ar zmtiem hronoklasmiem.]

[3.45. Rao lielu daudzumu negatavu zmjumu, kuriem ldz atdzvinanai pietrkst pris su gjienu. T var labk kontrolt laiku, kad t vai cita lieta tiek materializta.]

[3.46. Vl viena pretruna. Zmjumi parasti mdz kdu laiku pastvt. Vai atdzvoans notiks vienreiz? Vai zmjums pie tam pazuds? Ja n, tad varbt vajadzs to saplst, lai tas neradtu nevajadzgas srijas? Vai atkal - tas ir labi, ka tds zmjums stv un tik rao objektus?

Vai im procesam varbt ir kdi ierobeojumi, piemram, enertiski? Kd trum tas notiek? Vai varbt atdzvinana neizriet uzreiz tiei no zmanas, bet ir pas akts, kaut vai attiecgi burvju vrdi/komanda? Apakvarianti: kas notiek, ja zmjums ir gatavs, bet burvju vrdus sajauc. Un t tlk...]

[3.47. Atdzvoans (materializcija) pc zmjuma, kur tiek neprtraukti labots, maints, varbt dator. Tas ir, pc mainga zmjuma. Variantus.]

[3.48. Eksperimenti ar maingiem zmjumiem. Piemram, tdiem, kuru prmaias notiek pc iepriek dotas programmas.]

[3.49. Vl viena detaa. Zmjums un objekts biei vien nav viendi pc izmriem. K o jautjumu fantzij varam risint variantus.]

[3.50. Divi zmtji zm viens otru darb pie saviem zmjumiem... Vai vismaz manu/ierci, ar kuru zm, kaut vai zmuli, d darb...]

[3.51. Variants: zm pats sevi d darb...]

[3.52. Vi zm vienu, bet tu uzzm viu darb pie cita. Vai te var iznkt kas interesants?]

[3.53. Bet vai un k var uzzmt abstraktu jdzienu, piemram, skaistums?]

[3.54. Arheologi atrod fragmentus no seno zmtju darbiem un to realizcijas produktiem. Un mina atifrt sens zmanas prasmes. Reizm t izdodas papildint msdienu arsenlu.]

[3.55. J, iznca papildnosacjums. Brnig velte nav vispr, ir dadas

specializtas versijas, un tm atbilst noteiktas prasmes.

Bet varbt var programmt prasmes (un vispr - dadas brnigs veltes)

ar tdm un tdm pabm?]

[3.56. Pie viena, visprinm. Arheoloijas nozare, kura pt dadas sens burvju

spjas un pasakainos, brnumainos efektus.]

[3.57. Pie viena. Arheoloija var atklt ne tikai vienkri sens civilizcijas, bet

ar sens pasakas, ja tdas ir notikuas.]

[3.58. Atrok ru un elfu kultras, k ar pdas, ko atstjusi noslpumain rase ddl-dadl-d.]

[3.59. Pardi zmjumu citplantietim, vispr citas kultras prstvim, kur to

uztvers stipri savdk. Tagad no dot zmjuma vars atdzvoties kaut kas cits?]

[3.60. Laika ceotjs pamis atdzvinos zmanas spju/apartu uz pagtni vai nkotni. Bet tur t nedarbojas vai darbojas negaidt veid.

Izrds, t ir atkarga no t, k attiecgaj laikmet mdz uztvert zmjumus.

Piemram, perspektva ieviess tikai Renesanses laik. Bet senaj ipt faraonu figras mdza zmt lielkas nek parastajiem cilvkiem kas diez vai nozmja, ka faraonus uztvra k fiziski lielkus...

Galu gal ar mums klasisk un pierast uztvere ir vsturiski nosacta, nevis kaut kda absolt un viengi pareiz, - un gan jau pc ts nk vl kas cits.]

[3.61. Te iznk iesaistt vl vienu ideju. Ldzbu starp attlojumu un oriinlu tau nosaka (attlojumu attiecina uz oriinlu) vismaz zinms robes subjekts... Bet tlk mums var bt jiziet pat uz attiecbm starp subjektiem.]

[3.62. Atdzvoans no mzikas. Kdas patnbas, saldzinot ar zmanas variantu?]

[3.63. Mrenks gadjums. K notiks atdzvoans/materializcija no divjdi vai dadi saprotama/interpretjama zmjuma?]

[3.64. Dadi varianti - piemram, materializjams versijas kaut kd veid konkur.]

[3.65. Spja atdzvint zmjumus, bez lielas atkarbas no materilajiem ierobeojumiem (tai skait no resursiem), btu lieliska dvana msdienu jeb Galileja zintnei, kuras pamat ir idealizcijas un eksperimenti ar tai vai cit mr iemiesotm (tehnik u.tml.) idealizcijm, var teikt, ar to materilajiem modeiem, tuvinjumiem.]

[3.66. Kdus eksperimentus vartu veikt, ja nebtu resursu ierobeojumu vai vismaz ja pietiktu vajadzgos resursus vienkri uzzmt?]

[3.67. Un ja vartu zmt eksperimentienm vlamas, bet parastaj dab neiespjamas (tpc, ka prk idealiztas?) situcijas?]

[3.68. Variants. Zintnes attstba atkarb no zmanas mkslas attstbas.]

[3.69. Kda spja btu zintnei vl tuvka? Atdzvint, materializt tiei konceptulos modeus, neesot ierobeotam pat no tda noteikta attloanas veida, k zmjums, patnbm? Spja materializt idealizts situcijas caur dadiem, varbt bezgala daudziem attlojuma veidiem?]

[3.70. Kdas btu problmas, emot vr to, ka materilais un idelais tomr nav viens un tas pats un kaut kda starpba vienmr paliek?

Citdi, starp citu, jau ar pai eksperimenti, izminjumi laikam nebtu vajadzgi.]

[3.71. Un kdas jaunas problmas vartu radt jauniegt varenba?]

[3.72. K to visu izteikt visprg veid?]

[3.73. Kdas vl zintnes un filozofijas idejas te var iesaistt?]

[3.74. K vartu attstties eksperimentl zintne un inenieru vai pat vl kda veida projektana, ja mums btu spjas atdzvint zmjumus - vai kdas vl visprgkas spjas td gar?]

[3.75. Un k vartu attstties ikdienas dzve?]

[3.76. K td gadjum izskattos preja uz pcgalileja - varbt TRIZ tipa - zintni?

Dertu saldzint dots fantastisks situcijas sekas ar relo TRIZ zintnisko priekstatu attstbas teoriju.]

[3.77. Btb is idealiztais, fantastiskais uzdevums par zmjumu atdzvinanu auj mums veikt sava veida domu eksperimentu ar zintni un ar pau domanu. Vai pat vairkus.

K to(s) vartu izstrdt tlk?]

[3.78. Kdus vl domu eksperimentus ar zintni var veikt?]

[3.79. Vai btu vrts taist veselu domanas nozari td gar?

Vai ir vrts, piemram, filozofij attstt, un varbt sistemtiski, tdu visprgu pamienu, k fantastiskie domu eksperimenti vai tml.? Protams, reizm jau

tdas lietas ir bijuas bet k te var iet vl tlk?]

[3.80. K dos eksperimentos vartu lietot datortehniku, informcijas un komunikcijas tehnoloiju iespjas?]

[3.81. Pieemsim, ka visprgs veids dots problemtikas izteikanai (3.72.) jums ir. Vai vismaz kaut kdas idejas. K ldz ar to vartu maint, papildint, attstt manus te mintos risinjumus un jautjumus un ar pau Jurija Tamberga uzdevumu?]

[3.82. Vai ar burvju zmanas spju vartu kaut k attstt datortehniku un internetu, dabt kdas jaunas iespjas?]

[3.83. Visprgk. Kur iedomsies vairk dadu pasakainu internetu?]

[3.84. Vl var saldzint ar relajm interneta attstbas tendencm un perspektvm.

Tlk, vai kda no pasakainajm idejm ir devusi ko dergu relajai attstbai?]

4. Cilvkam noem vienu vai vairkas pabas.

Uzskaitiet cilvka pabas bet pc tam vienu vai divas noemiet nost un paskatieties, kas iznk.

- Cilvks negu.

- Cilvks nejt spes.

- Cilvks zaudjis svaru, ou.

Uzdevums.

Nosauciet ne mazk k 10 vitli svargas cilvka pabas un padomjiet, kdas

sekas izsauktu to zaudjums.

[4.1. Cilvks, kur zaudjis spju nedvint man naudu. Man tas ir vitli svargi.]

[4.2. Cilvks zaudjis spju mdties, tpc vajadzbas gadjum ir spiests emt

talk tehniku.]

[4.3. Vai ar mdans viet iztikt ar kdu ts aizstjju. Variantus.]

[4.4. Bet kdas kompenscijas iespjas vartu bt cilvkam, kur zaudjis spju nedvint man naudu?]

[4.5. Cilvks, kur zaudjis spju neizdart atkljumus. Varbt vi vienkri apguvis atkljumu metodoloiju. K ar tiktl pieradis pie ptnieciska/radoa darba, ka bez t viam ir prk neinteresanti.]

[4.6. Variants ar, kaut nelieliem, atkljumiem ikdienas dzv. Piemrus.]

[4.7. Padomt, k tas vartu bt, kad atkljumi tiek izdarti nemitgi, kad pieredze/domana praktiski vienmr ir ar atklana.]

[4.8. Cilvki zaud spju vairoties, tpc sk klonties.

Atgdinu: klons ir tri entiska, bioloiska kopija, mkslgais dvnis.

Personbas klonam un prototipam bs - kad vispr bs kloni cilvkiem - dadas.]

[4.9. Fantastik klona jdzienu biei vien lieto nevgi, samurgo nezin ko.

Var gan jautt, kpc lai t nedartu, tas tau paver jaunas iespjas fantzijai?

Pirmkrt, td gadjum der skaidri apzinties, kur ir rel bze, bet kur - fantasta piemumi un konstrukcijas.

Lai nesktu lieki tict tur, kur vajag konstrut un manipult. Un ar - lai nesktu

ko murgot par tiem kloniem, kdi ir realitt.

Otrkrt, praks visbiek to lieto ltm ausmenm, nevis stai fantastisko iespju attstanai.]

[4.10. Un, piemram, citdi jaukaj krievu hronofantastikas film Aitia Dollija bija nikna un agri nomira - Овечка Долли была злой и рано умерла, 2015 - fragmenti sakar ar klonu izskats k murgains un film steig iemests sveermenis.]

[4.11. Iespjams, aiz ideoloiskiem iemesliem antiscientisms. Vai pat iracion-lisms. Varbt ne velti reisors vlk kuva par vienu no Krievijas Ukrainas kara propagandistiem.]

[4.12. Ldzgi notiek ar daudzm idejm un terminiem. Piemram, par mutantiem. Patiesb mutcijas notiek neprtraukti, visi ir mutanti. Bet nez kpc ir pieemts ar o vrdu vienmr saprast kaut ko ausmgu. Kas realitt var bt rkrtgi reti.

Bet izskats, ka cilvkiem taisni vai uzspie tieksmi uz kaut ko ausmgu...

Tad jau tikpat labi, teiksim, var skt saprast ar produktiem tikai kaut ko indgu. Iedomsimies tdu spocgu fantastiku, kur produktus nemaz citdi nesaprot...

Un vl iedomsimies, k tas ir, kad daa cilvku sk tam tict stenb...]

[4.13. Briem rodas vai sajta, ka cilvkus mkslgi atsveina no zintnes. Interesanti, kam tas btu izdevgi?

Un kam ir izdevgi, lai cilvki prtiktu galvenokrt no stereotipiem?

Nemitga atkrtoans + attiecga iedarbba uz emocijm k sava veida cilvku regulanas ldzeklis?]

[4.14. Lai bez iebildumiem prk un patr to, ko ieststa?

Bet pai veiksmg variant lai neiebilst, pat ja vius dzs uz kauanu kd kar, iepriek labi ieststot, ka t vajag?]

[4.15. Fantazjam tlk... Tau klonjot prmanto tikai vienu gnu komplektu, tpc tiek meklts kas efektvks.

Ir pat zias, ka atrasts pamiens, k izmantot daudzus gnu komplektus. Tau

tik saretas entikas apganai un ievieanai vajag laiku.]

[4.16. Tiesa, jau pards pirms gnu biras, kur var nopirkt vajadzgos. Tai skait, mdz bt ar samr lti gni. Tau to instalana iet uz paa atbildbu. Un, jo ltki gni, jo drgki mdz bt ekspertu pakalpojumi.]

[4.17. Ir daudz arlatnu, kuri sola, piemram, matemtia gnus. Un dai tic, ka vars nemcties rint, vajag tikai nopirkt gnus. Viens otrs prdodot pat specializtus trigonometrijas gnus u.tml., bet mazkm klasm ar Pitagora teormas gnus...

Nu ko, ja jau uzeras pat uz matemtikas eliksra, ko pagrd taisot no drienm un zaajm ziepm...*

*Skat. Andrejs Skailis Mopa afra (no krjuma Superblusas, 1967), tur no tm brv konjaku. Bet gan jau var ko citu ar, pc vajadzbas.]

[4.18. Gnu radio jeb entisks instalcijas no attluma. Vai, drzk, pati insta-lcija/pielgoana jau notiek uz vietas, tau instaljamo materilu var prraidt.]

[4.19. Vl. Gnu internets, kur dadi entiskie aparti nemitgi apmains

sasniegumiem. Neprtraukt genomu evolcija.]

[4.20. Pasaule, kur katrs var bt gnu inenieris un gnu inenierijas opercijas var notikt neprtraukti...]

[4.21. Kas var bt lielks par gnu inenieriju? K t vartu attstties tlk? Kaut vai tri formls, spekulatvs fantastikas lmen.]

[4.22. Organismi, kuri evolcijas gait ir pielgojuies visdm entisk aparta transformcijm.]

[4.23. Cilvki zaud spju st, tau saglab spju dzert, tpc prtikas industrija

prkrtojas.

Vai otrdi: nevar dzert deni, tau var grauzt vai citdi sasmalcint ledu u.c.

Vai k kuram.]

[4.24. Inhaljamie gaas dieni vai ko tdu var dabt gatavu?]

[4.25. Skums: cilvki zaud spju veidot frizras, mati ir kuvui tdi, ka ts

burtiski vienmr izjk.

Variants: uz nogrieztiem matiem tas neattiecas, ldz ar ko stenb frizru mksla

attsts vl vairk nek ldz im. Tagad frizras mdz gan likt vz vai izrott ar

tm ielas, - gan valkt k cepures vai parkas, kamr nesk trauct no jauna

augoie mati. Varbt ir pai frizru drzi.

Apakvariants: nogrieztajiem matiem reizm maina kdas fizisks pabas, lai dabtu jaunas iespjas frizru veidoan. Piemram, kda magntizana.]

[4.26. Cilvki zaud spju iet, tas ir, spert sous. Ja tas notiek ar vienu cilvku, tad t ir nelaime bet ja ar visiem?

Civilizcija atrads izeju. Varbt attsts visdas riteotas un kpeljoas ierces, k ar lielo slidinans mkslu un sazin ko vl. Variantus.]

[4.27. Un varbt, pateicoties jaunajm prmaim, vairs nebs nerti gult pie griestiem.]

[4.28. Grtbas gan var bt prejas period.

Tpc varam pieemt tdus uzdevuma nosacjumus, pie kuriem ts ir pc iespjas

mazkas. Jo ms vairk interes nevis ibeles, bet attstba.

Piemram, par gaidmo zaudjumu cilvcei top zinms savlaicgi.]

[4.29. Starp citu. Pieemsim, ka apkrtj vid nez kdu iemeslu pc daudz un pastvgi mtjas apkrt visdi ritei u.tml. K tas var ietekmt dzvnieku dzves veidu un varbt pat evolciju?]

[4.30. T vai cita spju zaudana draud laiku pa laikam, tpc civilizcija

iemcs rkoties apsteidzoi. Tai skait, jau iepriek projektt tdiem gadjumiem vajadzgo tehniku un dzvesveida izmaias. Gan ikviens indivds, gan firmas zina,

k rkoties, piemram, ja cilvkiem pki tiek noburtas nost kjas, - utt.]

[4.31. Variants: visas spjas nez kpc ir limittas, tpc ts vienalga ir laiku pa laikam jmaina.]

[4.32. Virtulo dzvesveidu projektana un jaunu dzvesveidu apgana k mcbu priekmeti skol.]

[4.33. To vai citu spju pagaidu zaudanai uznkot laiku pa laikam, tpat mains ar sporta veidu spektrs. Dzve civilizcij, kur sporta veidi nemdz bt pastvgi. Problmas prej no viena treniu veida uz citu. Metasporta zintne. Izcili sportisti k tas tagad ir?]

[4.34. Jaunu dzvesveidu pionieri - pirmapguvji - un romni par tiem.

Tas var bt drzk skuma period, kad dzvesveidu maia vl ir jaunums.

Vlk jau to iemcs visi.]

[4.35. (Ne visai zintnisks variants.) Visi cilvki ir zaudjui pa kdai pabai jau kop dzimanas. Un pa reizei zaud vl. Tau parasti to nemana, jo, piemram, spjas saprast centaurieu valodu vai ar plikm rokm pieveikt Aizspogulijas briesmous msu dzv nemdz bt pieprastas.

Bet tagad - zaudts spjas/pabas atjaunojas.

Bez tam ir atrasta metode, k ts noteikt...

Kaut kas ldzgs ir jauks Prsa Entonija srijas Ksanta pirmaj grmat Burvju

vrdi Hameleontei - Piers Anthony Xanth, 1: A Spell for Chameleon, 1977, Пирс Энтони Ксанф, 1: Заклинание для хамелеона\Чары для Хамелеоши.

...Starp citu, man bija grti prliecint savu kaimiu, ka uz stas raksttais nav centauriski.]

[4.36. Situcija, kad cilvkam trum atjaunojas vai rodas, teiksim, padsmitiem

vai simtiem jaunu spju, un ts drzmjas, ar tm ir kaut k jtiek gal.]

[4.37. Kdas problmas var bt? K tikt gal, k rkoties? Kda vartu izveidoties

profesionla paldzba tdiem gadjumiem?

Piemrus, kad js strdjat par konsultantu un pie jums atnk cilvks, kuram...]

[4.38. Pie viena. (Jau tuvk zintniskajai fantastikai.) Pieemsim, ka jsu izvlei tiek piedvti vairki, bet varbt pat desmitiem vai simtiem jsu biogrfijas - pagtnes - variantu ar tai vai cit mr atirgiem notikumiem, draugiem, atmim, zinanm, iemam un prasmm, spjm.

Vai pat neprtraukta plsma no alternatvm biogrfijm, pagtnm!

Varbt ts ir kdu laika ceojumu sekas vai tml., varbt ir bijui pat veseli laika ceojumu masvi...

Un ir iespja izvlties, ko no t visa pieemt, integrt sev, bet ko n.

Vai varbt kaut ko var atlikt rezerv...

Kdas alternatvs iespjas no savas biogrfijas variantiem js labprt vltos?

Un k js apsaimniekotu visu o masvu?

Variantus, dadas situcijas.]

[4.39. Atrast jaunu draugu, balstoties uz informciju, ka vi/via analogs ir/bijis tavs draugs cit dzv.]

[4.40. Sadarbba un kolektvs darba formas jauno iespju apgan.]

[4.41. Students apgst reiz 2-3 specialittes paralls pasauls/biogrfijs.]

[4.42. Pieemsim, daai cilvku pards kdas neparastas spjas. (Vienalga, zintniski vai nezintniski fantastisk veid.) Tlkais jautjums k tas ietekms tautsaimniecbu. Teiksim, kdas jaunas nozares, jauni darbi var pardties, kuros tiktu izmantotas s spjas. Kdas jaunas preces un pakalpojumi, ko lietot cilvkam ar tdm spjm.

Tagad ideju par jaunm spjm biek lieto lielkoties destruktvi, visdai tur cai. Vai ar kdiem emocionliem murgiem. Tas ir tik daudz leijerts, ka vairs nav diez ko interesanti... Bet ir tau vl daudzas citas iespjas!]

[4.43. Vl tlk, ko no cilvcei agrk nepazstamajm spjm vars pc tam nodot manm, automtiskm funkciju sistmm.]

[4.44. Sabiedrba, civilizcija, kur katram ir kdas mums neparastas spjas, pie tam visai dadas - ldzgi k Entonija romnos, tikai tur ts bija maiskas. Vai ikkatr imen ir sava kombincija - un ldz ar to var bt visdas patnbas imeu (vai vl citu kopu) iespjs un dzves veidos, ar to sadarbb...

Var to visu izsplt dados fantastiskuma lmeos un veidos. Varbt pat dados vien un tai pa darb, vien fantzij.]

[4.45. Fantastik ir diezgan daudz ststu un romnu, kur pat tik krasi atirga lieta, k maija, tiek plai lietota dzv un tautsaimniecb. Ja o tmu papta tuvk un pat pakrj kdu ideju kartotku, varbt var atrast taj kdas likumsakarbas un ttad ar vl neizmantotas, jaunas iespjas!]

[4.46. Visprgi kdas opercijas, pagaidm formls, varam iedomties ar pabm un spjm?

Piemram. Noemt, pieirt, translt/premt, padart par patstvgu lietu, padart par kaut ko ldzgu naudai, depont, sadalt un sintezt, komplektt, dart atkargas no kdiem likumiem un nosacjumiem, padart varbtiskas utt., utt. Opercijas ar atsevim pabm, ar kopm, kategorijm, kompleksiem, ar statistikm... Utt.

Vai kdi matemtikas un loikas priekstati var te paldzt msu fantzijai?]

[4.47. Cilvks lieto tikai dau savu pabu. Bet prjs noliek rezerv un parasti

saka: miskast. Vajadzbas gadjum parakjas miskast: vai neatradsies kda derga paba, ko instalt.

Variants: lieto publisko miskasti, tikai tur pabas var bt aubgkas. No otras puses, ko visu tur reizm nevar dabt...]

[4.48. Varianti: burvju miskaste. Pasaku miskaste. Utt.

Miskastnieku fantzijas festivls - tas ir, daudz un dadas fantzijas par m tmm.]

[4.49. Apvienojam miskastes un tautsaimniecbas ideju. Spju mekltji mis-

kasts, negaidti atkljumi. Uz miskasts izmesto spju meklanas un lietoa-nas/apsaimniekoanas bzes rodas - skum kdas jaunas amatniecbas/meistar-bas nozares, vlk jauns saimniecbas sektors... vai pat civilizcija.]

[4.50. Visprinm: jauna tautsaimniecba uz izmeu bzes. Tai skait dadu fantastisku izmeu...]

[4.51. Zns ir labi mcjies un kuvis gudrks. Vai saglabt s prmaias?]

[4.52. Dzvojam tdu un tdu periodu par jaunu. Vai saglabt ar iepriekjo?]

[4.53. Pc romna/ststa uzrakstanas meklt zaudtos (izbrtos, noraidtos) romna uzmetumus/idejas/nerealizts ieceres un izmantot romna realittes

paplainanai.

Variants: ar fanfikus.]

[4.54. Varbt romnam tagad bs sava veida sazarot realitte. Varbt vl k savdk, ar vl kdm citm attiecbm starp versijm, vispr starp Liels realittes dadiem komponentiem. Variantus.]

[4.55. K to visu vartu izmantot pai romna varoi?]

[4.56. Vingrinjums? emam viena fandoma divus, trs, desmit fanfikus un

minm dados sieta, personu vai pasaules variantus kaut k apvienot vai vismaz savietot. K tas vartu bt/notikt viss kop... vai gandrz viss?

Vispr, k var attstt romna/ststa paplainto, Lielo realitti?

Vai atradsies kdi visprgi pamieni un likumsakarbas tdai praksei?

[4.57. Varbt var pievrst uzmanbu tam, k pai romna varoi steno izvles un prejas uz dadiem variantiem?]

[4.58. Pieemsim, ka js esat persons nevis atsevi romn/stst, bet gan

vesel franz ar dadm versijm. K js rkotos, nokuvis d lom?

Piemrus?]

[4.59. Variants. Vien un tai pa ststa realitt, tas ir, ar tiem paiem personiem utt., laiku pa laikam mains anrs. Dzvojam te apstkos ar relistiskm iespjm, te ar kdm zintniski fantastiskm, te maiskm...]

[4.60. Civilizcijas dzve apstkos ar maingu klimatu/anru. Kdas jaunas iespjas btu tdai civilizcijai.]

[4.61. Telpiskojam. Var aizbraukt uz kdm grmatm/filmm un padzvot tajs. Glui tpat k uz kaimiu pilstu...]

[4.62. Cilvks, kopa vai civilizcija klejo literr kosmos, mekljot sev romnu, kura pasaul btu labk dzvot. Iespjams, uzkrjot pieredzi no dadiem romniem/ststiem.]

[4.63. Persons ar piekuvi iespjai paam rakstt jaunus variantus.]

[4.64. s attstbas skuma stadij romnam vl skaits tikai viens stais variants. Bet ir ar piekuve. Un romnam iznk papildu tiras/jauni izdevumi, kurus ir prrakstjis tas vai cits persons...]

[4.65. Vingrinjumi? K tdu un tdu ststu prraksttu tds un tds persons?]

[4.66. Civilizcijas dzve aptkos, kas jaunu realitti zinm mr var sacert. Tai skait, sacerana k tautsaimniecbas attstbas paveids, kur dod tai daas jaunas iespjas. Tautsaimniecbas patnbas tdos apstkos... Protams, tda sacerana nebs visvarena un nebs ar bezgala viegla, ja nu vien kdos skumos...]

[4.67. Kpc btu vrts ar to visu emties? Lai pafantaztu, lai papriectos. Lai attsttu fantazanas iespjas. Un nekad nevar droi zint iepriek, kur tas galu gal noders. Fantastisko ideju savstarpjs ietekmes un liktei var bt dadi. Lidojo paklja nav, bet lidoana tomr ir.]

[4.68. Kpc der pa reizei iet rpus esoo anru iespjm? Lai ts pilnvrtgk, daudzveidgk izmantotu! Ideju sintze nereti dod jaunas iespjas. Gan literrs, gan ar idejisks.]

[4.69. Meklt vecos romna variantus bikses, lai paplaintu jauno biku iespjas.

Kop atklta iespja translt pabas no viena priekmeta otram...]

[4.70. Priekmeti ar milzgi daudz dadm pabm/iespjm. Universlie priekmeti, jdziens par priekmeta universluma apgabalu.]

[4.71. Jauna priekmeta sintze no dads viets aizgtm pabm.]

[4.72. Paradokslie priekmeti. Jauna priekmeta adaptcija. Iepriek neparedzti sintzes rezultti.]

[4.73. Pieemsim, ka js varat, vismaz reizm, premt sev relaj dzv kdas

pabas no jsu lasto grmatu, redzto filmu utt. personiem. Vai vismaz uz laiku aizemties.

Otrdi, uzdvint kdas savas pabas. Vai varbt mainties ar tm.

Tlk, js varat pats uzrakstt ststu vai citu fantziju un lietot to d gar.]

[4.74. Kdas te var bt problmas? Piemram,

a) pabas izvl,

b) pa pabas atifran pc izpausmm grmat un s pabas pareiz izpratn,

c) instalan sev un saskaoan ar citm savm pabm,

d) ieviean sav dzv vai vismaz kdos paos paskumos,

e) regulcij, lai paba nesk trauct,

n) vl kdas problmas?]

[4.75. Bibliogrfiskie rdtji, kur inventariztas grmats dabjams pabas.]

[4.76. Divi apmains ar pabm td veid, ka tagad vienam ir pilns sprintera komplekts, otram pilns svarclja komplekts. Vai k tamldzgi.

[4.77. Bankets, kur var pasniegt un izbaudt pabas.]

[4.78. pabu testana sapos. Ieteikumi diem sapotjiem.]

[4.79. Divas stratijas. Daa cilvku sk pai attstt savas spjas. Un ar nopietni ptt, k to dara.

Starp citu, tas jau bs zintnisks fantastikas vai pat zintnes novads.

Citi attsta - un te varam lietot pat pasaku idejas - pamienu un pakalpojumu tklu gatavu spju lietoanai un prdoanai.

K gnu biras vai spju biras di cns pret spju attstanas ideju. Te intere-santka btu nevis vardarbba utt., bet gan ca reklmas un ideoloijas lauk.]

[4.80. Un tomr - vai ie abi virzieni, spju attstana un, kaut pasakain, gatavu

spju lietoana un translana, var kaut k ar sadarboties.

Pie manas dots jautjuma nostdnes te iznktu hibrdiska, kombinta fantastika - tomr nevar izslgt iespju, ka pasakain puse kaut ko dos ar zintniskajai.]

[4.81. Apakvarianti: k tas notiek ar parastajm, mums zinmajm spjm, bet k ar eksotiskajm, pasakainajm...]

[4.82. Protams, ir ar treais virziens - gatavo spju aizstana ar tehniku.]

[4.83. Bet kdas var bt iespjas nodot tehnikai kaut ko no attstbas?]

5. Cilvka prvrana par jebkdu citu objektu.

Cilvks prvras par citu cilvku, par dzvnieku (zvri, putni, kukaii, zivis), par augu (ozols, roze, baobabs), par nedzvs dabas objektu (akmens, vj, zmulis).

Tas ir oti bagtgs materils jaunm pasakm. Bet galvenais ai pamien tiek

audzinta emptija, spja iemiesoties cit tl un paskatties uz pasauli ar t acm.

[5.1. Piemram, prvrsties par GPS.]

[5.2. Veterinrijas students praktisko nodarbbu laik prvras par slimu govi.]

[5.3. Cilvks prvras par diviem cilvkiem, lai var visu paspt.]

[5.4. Variants. Liel mr tpc ar pieaug iedzvotju skaits.]

[5.5. Lai iekjais dialogs un iekjs diskusijas btu rtkas, cilvks prvras

par daudziem Es sava veida parlamentu vai simpoziju.

Ar ko tas bs labk, bet ar ko n? K var kombint abus variantus?]

[5.6. Informtikas stunds es mdzu prvrsties par tmekli. Par tmeklti, dator-tklu, pagaidm vl diezgan mazu... Variantus, kpc; ko visu var tmeki.]

[5.7. Es esmu miskaste. Teiksim, datu miskaste dator. Varbt es spju uz laiku

aizstt miskasti jebkur dator pc izvles.

Kds man no t var bt labums? Bet problmas?]

[5.8. Es uz laiku prtopu td k vrusa form - vai atvasinu no sevis kdu

vrusam ldzgu formu - un izplatos tmekl. Varbt es, atirb no parastiem vrusiem, pie tam saglabju sakargumu, palieku viens vesels.

K to var lietot?]

[5.9. Cits variants. Lai prvrstos, piemram, par datoru, ir datori pietiekami labi jprzina. Vai ar: lai darbotos pc tam, ja ar pati prvrans vl ir vienkra. Prvrans k kvalifikcija.]

[5.10. Diagnostika: kuras/cik no apkrtjm lietm patiesb ir prvrtuies cilvki.]

[5.11. Ldzeku trkums. Skolotjs gandrz katr mcbstund aicina kdu no

skolniekiem uzupurties un uz o stundu prvrsties par to vai citu mcbu ldzekli.

[5.12. imenei pietrkst ldzeku mcbu grmatu iegdei. Mazais brlis pavada

lielo stunds k via mcbu grmata. Variants: ldz ar to vi kst gudrks.

Apakvariants: gudrks par lielo brli, ja tas mcs slikti.]

[5.13. Ja vienam no briem ir steidzgi vajadzga saruna, otrs uz brdi prvras

par mobilo telefonu.]

[5.14. Es strdju par pikeri. is darbs msu klas parasti ir uz maim.]

[5.15. Precizsim: fiziski tas ir bt reiz par daudziem pikeriem, lai katram tiktu?

Bet varbt vienam, bet lai katram klasesbiedram ir piekuve?

Vai varbt es strdju par piekuvi? Vai par mekltju?]

[5.16. Skolotjs piepelns, strddams par pikeri (gan laikam cit skol).]

[5.17. Kstot turgkiem - imenei, firmai, civilizcijai utt. - cilvki arvien mazk

aizstj dadus priekmetus. Piemram, arvien retk strd par vjdzirnavm.]

[5.18. Pretj galjba. Pastvgu priekmetu nemaz nav, visu izir nauda.

(1) Pateicoties naudai, sagdes un prskaitjumu sistma sagd, princip

vienalga no kurienes, vajadzgos darbus un efektus, kam agrkos laikos parasti

bija nepiecieami stabilie priekmeti.

(2) Piemram, tev nav mura, bet (nauda ir, un) nagla tiek iesista, vienalga k.

Tev nav savas manas, bet transporta ldzeklis tiek sagdts. Varbt pat maings. Vai tiek sagdta pati braukana, prvietoans, t vai citdi.

(3) No piemra jau redzam, ka atpriekmetiskoanai var bt dadas pakpes.

Var nodroint auto, bet var pau braukanu, ar vai bez auto.

... Ideju vajag domt tlk, t nav sti gatava.]

[5.19. Varbt naudas viet te var emt kdu eneriju vai vl ko citu.

Starp citu, kur variants labks nauda vai enerija? Un ar ko?

Bet varbt informcija?]

[5.20. Vai un kas ldzgs vartu bt ar zintnisks ptniecbas priekmetiem?

Ar teorijm?]

[5.21. Kdus ldz im cilvka darmos darbus, kdas funkcijas var nodalt k patstvgas, lai iet ar paas, bez cilvka, nodot manai?]

[5.22. Uz labu laimi, piemrs gan iznca diezgan samkslots.

Agrk cilvks kustinja ausis pats, tagad to galvenokrt dara ar pau programmu paldzbu. Tas saistts ar ausu kustinanas mkslas attstbu, tagad t ir vesela valoda, diezgan izteiksmga, ar daudzm niansm.

Pa daai to dara programmas tri automtiski, bet vajadzbas gadjum pats cilvks oper ar... ausu kustinanas programmm (galvenokrt).

Droi vien labk bija paskatties kdus piemrus no rels tehnikas vstures. Bet

negribjs plties, un t es iztiku ar ausu kustinanu, ar o paviro piemru.]

[5.23. Atkpe.

(1) Par to, kdas asocicijas izraisja man domu par atpriekmetiskoanu.

Pilngi sves man tas nebija, ar atpriekmetiskoanas vai tamldzgs vrds bija lasts jau agrk. Tau konkrtk tas man iezmjs nesen.

Lasju XX gs. ievrojam krievu brnu literatras autora Anatolija Aleksina garststu Saa un ura Анатолий Алексин Саша и Шура, 1957.

(2) Padomju laiks, atkua laiks. 12 gadus vecs Maskavas zns Aleksandrs vasaru pavada pie vectva Belogorskas pilsti, tur sastop un sadraudzjas ar savu viengadnieku, ar Aleksandru. Pdjam ir stiprks raksturs, un vi paliek par Sau, maskavietis par uru. (Abi vrdi ir pamazinms formas no Aleksandra, bet ura ir tipiskks mazkiem brniem, ldzgi k Vladimiram ir Volodja un Vova.)

Tlk ir dadi vasaras piedzvojumi un minjumi dart dergus darbus. Pdjie plak izvras nkamaj vasar, ststa otraj da.

(3) Bet dai dergie darbi, odienas acm skatoties, rada jautjumus.

Zni uzemas ar saviem velosipdiem (vai ko tur vl) bez maksas vest tristus no stacijas uz pilstu - lai neplstu un neiedzvotos privtie autovadtji. (Kuri pie tam brauc parasti ar valsts jeb dienesta auto, personisko manu tolaik bija maz.)

Dakteris (uras vectvs) papildus pieem pacientus mjs, rpus darba laika brvprtgi un bez maksas...

Visu cieu, t tiem var glbt vairk cilvku... pirmaj laik. Bet tlk perspektv?

Un vai dakteru darba attstbas virziens btu viu aizvien lielka prslogoana?

(4) Tas bija laiks, kad reizm minja cilvkus mudint uz iniciatvu. Kuru gan galu gal vara mdza vai nu premt sav kontrol, vai nolikvidt; nereti ar prvrst par formlu un tuku. Bet tas jau pc tam, nkamajs fzs.

Teorij ar laiku - komunism, kuru solja jau tuv nkotn - valstij bija jatmirst

un ts funkcijas jprem sabiedriskajai padarbbai.

Virziens princip pareizs, tau padomju praks prsvar liel prsvar iznca otrdi. Kas, protams, nebija nejauba.

Starp citu, modelis valsts bez valsts vstur jau ir bijis piemram, Island t sauktajos tautvaldbas laikos. Acmredzot var skaitt ar grieu demokrtijas.

(5) Kapitlism daudz ko nokrto nauda.

(Padomju cilvkiem naudas gan diez ko daudz ar nebija.)

Un visprg gadjum tas laikam ir liels jautjums:

kad ir labk mums strdt naudas viet,

bet kad - naudai strdt msu viet?

(6) Ja liek tikai uz pirmo (k btb iznk ar aj stst), tad...

Vai tikpat labi ms galu gal nesksim izpildt ar visas tehnikas funkcijas? T teikt, iejgties zirga viet?

Tehnikas attstbas likumi ir glui pretji: cilvka izspieana no tehniskajm sistmm, cilvka darba aizstana ar funkcijm, kuras izpilds paas. Bet cilvks pakpeniski priet uz kvalifictkiem un galu gal radoiem darbiem.

(7) J, ar nauda, iet, iznk tda k sava veida tehnika.

Var jau bt, ka pc analoijas ar tehniku var apskatt ne vien naudu, bet ar vl dadas citas socili tehniskas sistmas, nezinu...

(8) Bet iniciatva, t ir oti laba lieta tau...

Tomr, no otras puses, nauda var ne visu. Un naudas apsvrumi biei vien mdz ar trauct cilvku iniciatvai un inovcijm. Reizm ar elementrkm lietm vai pat cilvka dzvbas saglabanai...

(9) Prdomas palika nepabeigtas tau, mazliet abstraktizjot situciju, iznca mana pareizj forma idejai par atpriekmetiskoanu.

Lai gan ar t ir nepabeigta!

Atkpes beigas.]

[5.24. Prvrsties par procesu, piemram, par detau plsmu uz konveijera, bet paas detaas nemitgi nomains. Par varavksni, mainties var visi apstki, izemot galarezulttu, ka tai vai cit viet redzama varavksne. Par dziedanu?

Par kaut ko abstraktu, piemram, defictu vai skaistumu.]

[5.25. Varianti.

(1) Es esmu pis.

(2) Es varu prvrsties par pi.

(3) Lai kas es ar nebtu ikdien es esmu pis pc profesijas. Esmu oti kvali-ficts pis, beidzis pu augstskolu un jau uzkrjis labu pieredzi darb par pi.

(4) Es esmu pis pc kontrakta, ar tdiem un tdiem nosacjumiem.

(...) Vl varianti?

[5.26. To visu vartu nosaukt par (fantzijas) operciju Profesija.

(Par uzmetumu tai.)

Vl piemrs. Zvaigzne patiesb nav patstvgs fizisks objekts, bet gan profesija,

kur mdz strdt dadu civilizciju prstvji.]

[5.27. Es mcos bt par pi.]

[5.28. Es esmu pis - attiecgs sples laik.]

[5.29. Visprinm. Pastvgu priekmetu nav vai gandrz nav bet tos var splt.]

[5.30. Priekmetu viet kdas programmas vai partitras.

Starp citu, te ms tuvojamies vienai fundamentlai Henriha Atova idejai.]

[5.31. Ms esam pis. Mums pa visiem kop ir jnodroina viss tas, ko dara un

k pards pis.

Vienkrkais variants: ms strdjam par vienu un to pau pi uz maim.]

[5.32. Das atskaites sistms es esmu pis.

Tlk jau var precizt pc patikas, kas eit bs atskaites sistma.]

[5.33. Rtis un ptis uz laiku apmains amatiem. Es esmu tu, un tu esi es...

pc pofesijas.]

[5.34. Vai tu tagad bsi ris, vai pis, tas var bt atkargs no tavm atzmm

burvju skol. Vai tev ir labkas atzmes ru, vai pu zinbs.]

[5.35. Bet varbt vl no rsta zmes/medicnisks komisijas sldziena. Mani,

piemram, pie lidoanas nelaistu klt.

Ja nu viengi var strdt pr un mans biedrs piekrt mani nest ar saviem

sprniem...]

[5.36. Automts, kur var bt pis, ja samaks.]

[5.37. Pie viena. maz kastte ir dvseles glbanas automts. Ja spraudzi iemet zelta montu, no augas nolaias eelis un nolasa morli.]

[5.38. Datorizta tipa ierce, kur var instalt programmu, teiksim, bt par pi.]

[5.39. Vl variantus, vairk gan par pi, gan par priekmetiem!]

[5.40. Protokols, pc kura cilvks var prvrsties par dadiem priekmetiem.]

[5.41. Protokols, kur nosaka iluzoru prvranos tas ir, kam tiei visi tic. Variants: ne visi; protokols nosaka, kas/kdi audis tam tics.

Un/vai kdas sistmas.]

[5.42. Savkt iespjamos priekmetu relativizcijas un atpriekmetiskoanas veidus?]

[5.43. Cilvks, kur prvras par citu objektu. Visu laiku par citu, nekad nepaliekot tas pats objekts.

K tomr identifict? K dzvot? K o pabu lietot? Kdi varianti var bt ai pabai?]

[5.44. Vai pie via var aizbraukt laika mana? Ceojumi, ar laika ceojumi, tau parasti ir uz ko noteiktu.]

[5.45. Pieemsim, ka var notmt uz tdu momentu pagtn, kad ir zinms, par ko vi toreiz bija.

Bet ja nu... tas ar mains?]

[5.46. Cilvks laika mana.

Viens variants. Vi var tevi nogdt jebkur moment, kds ir bijis via dzves

laik. Ja gribi tikt tlk, vi var tevi nodot citam cilvkam, kura laiks ietver sen-

kus momentus. Vai, attiecgi, nkamkus.

T teikt, stafetes laika mana.]

[5.47. Tas ir viens no laika ceoanas infrastruktras paveidiem.]

[5.48. Variants. Ko cilvks-laika mana spj, tas atkargs no izgltbas/kvalifikcijas. Varbt no trenia.]

[5.49. Apakvariants. Vsturnieks, kur ir pietiekami labi izptjis doto vstures

periodu (dotajai zemei vai reionam), atbild ar par laika (laiktelpas) ceojumiem taj.]

[5.50. Tlks apakvariants. Jo labk izpta, jo labk przin doto periodu, jo labk attsts ar ceoanas iespjas.

Kdas?]

[5.51. Vien un taj pa period darbojas divas laika manas... divi vsturnieki ar atirgm versijm. K tas izpaustos praks, kdi efekti?]

[5.52. Pamiens: laika manu antropomorfizcija vai pat personifikcija. Pieemsim, ka laika manas ir tikpat brvas un attsttas, kdi ir cilvki. Vai ka cilvks IR laika mana.

Kdas jaunas iespjas tas dos ceoanai un citm hronoopercijm?

Kdus jaunus sietus?]

Piezme. Man te ne vienmr bija tiei prvrana. Nu nekas, lai paliek...

Uzdevums. Dodiet vismaz 10 piemrus cilvka prvrtbm, piemram, pasaks.

6. Antropomorfisms (cilvka pabu pieirana citiem objektiem).

Antropomorfisms ir pieldzinana cilvkam, cilvka pabu (runa, domana,

spja just) pieirana jebkdiem citiem objektiem: dzvniekiem, augiem, debess

ermeiem, mtiskm btnm.

Не видал ли где на свете

Ты царевны молодой?

Я жених ей. - Братец мой,

- Отвечает месяц ясный, -

Не видал я девы красной

Mnes, tumsas kliedtj,

Tevi zeltains spoums klj,

Nakt dros ej savu eju

Gaiu skatu, platu seju;

Redzot gaitu cildeno,

Zvaigznes tevi iemo.

Tu gan teiksi, ja vien spsi,

Tu man atrast paldzsi

Cara meitu lgavu.

Labais draugs, es nezinu,

Atbild mness klaj lauk,

Kur ir cara meita jauk.

Sav reiz spdjis,

Neesmu viu manjis.

Bs gan cit laik pdas

Izgaisuas.

(Pasaka par miruo cara meitu un septiiem varoiem. Atdzejojis Jnis Plaudis.

\\ Pukins. Kopoti raksti, 2. sjums. Liesma, Rga, 1967.)

(Piezme: tas ir kaut kas ldzgs Sniegbalttei un septiiem riem. J.T.)

eit Pukins pieris mnesim spju redzt, atpazt, ldzi just un runt.

Uzdevums.

Atcerieties 10 antropomorfisma piemrus no jums zinmajm pasakm, mtiem un fabulm - un pai izdomjiet vismaz 10 iespjama antropomorfisma piemrus.

[Piezme. Antropomorfisms te man dados gadjumos tiek saprasts drusku dadi. Piemram, briem tas ietver ar cilvka veidola pieiranu, briem n. Gan jau no konteksta var saprast.]

[6.1. Kailaj kaln vai vl kd Bloksberg svin raganas. Slotas organiz parallu saietu. Savu partneri ved mjs t puse, kura ir vairk skaidr, reizm t ir

ragana, reizm slota.]

[6.2. Alise pazem redz pudelti ar uzrakstu: Izdzer mani, citdi es izdzeru tevi!]

[6.3. Burvju spogultis jau t bija antropomorfs, tagad kuvis vl antropomorfks.

Nakts vid modina niieni un vaic viai, kur vislabk vis pasaul teic komplimentus.]

[6.4. Antropomorfisms izplats tpat k ausmens vamprisms: to spoguli kds ir

sakodis vai tamldzgi.]

[6.5. Antropomorfismu var raidt pa radio, pa vadiem, internet, piegdt no attiecga veikala pc pastjuma... Saimnieks tirg noprk pietiekami kvalitatvu

antropomorfismu savam kaim vai ledusskapim...]

[6.6. Reizm miskast var atrast kdu r izmestu antropomorfismu...]

[6.7. Spiedgos apstkos lieto ko tdu, par ko nav sti zinms, vai tas ir antropomorfisms, vai n. Var bt visdi prsteigumi, variantus.]

[6.8. Antropomorfisms, atkargs no atskaites sistmas. Piemram, kad saimnieka nav mjs, ebltis, kuram tas ir uzticts, var barot kai - un vispr izpildt saim-nieka/partnera, t.i., cilvka lomu attiecb pret kai. rpus t vi paliek ebltis.]

[6.9. Saimnieks, uz ilgku laiku atstjot mjas, uztic mbelm u.c. priekmetiem rpties par tm - im nolkam tos attiecgi antropomorfizjot un sadalot pienkumus.]

[6.10. Brni ar savu fantziju var reli antropomorfiskot lietas attiecb uz sevi.]

[6.11. Tlk, var bt vairkiem saskangas vai pat kopgi veidotas fantzijas.]

[6.12. Fantzijas uz kopgas, piemram, kda romna, bzes.

Bet varbt veikal prdod kdas pusgatavas matricas, kuras var izfantazt tlk.]

[6.13. Brnu grupa dodas kd ceojum, vius taj pavada ar dadas viiem

visiem vai gandrz visiem antropomorfiskas lietas.]

[6.14. Sav viet uz skolu aizsta portfeli, lai tas atbild uzdoto utt., un lai skolotji neko nepamana.]

[6.15. Variants: paskuma veiksme atkarga no fantzijas spka/meistarbas.]

[6.16. Apakvariants: varbt ar no skolotja meistarbas to atifrt...

Varbt skolotjiem nkas ilgi mint, vai tagad klas ir pats skolnieks, vai via antropomorfiztais aizvietotjs.]

[6.17. Izgltbas prvalde izdod instrukcijas, k tdus gadjumus atifrt. Tau

visbiek brnu izdomas spjas attsts trk nek ie nordjumi. Bet vispr te var iznkt tda k sackste.]

[6.18. No cilvku anas atradins pakpeniski - teiksim, dot vji antropomorfiztus runkuus.]

[6.19. Cka zaud konkurs un ir spiesta iet mcb pie cilvkiem, lai antropomorfiztos vairk, - jo stenb tikai cilvks ir spjgs uzvesties k cka.]

[6.20. Cita cka zaud cit konkurs un iet tlk antropomorfizties, lai viai beidzot uzsmaidtu ccene.]

[6.21. Lgums paredz taisngu apmaiu: zinms procents cku antropomorfizjas,

par to zinms procents cilvku cciskojas.]

[6.22. ogad ir liels konkurss uz antropomorfizciju, it pai kmiem.]

[6.23. Lca Pka nojauta piepilds. Bites iemcs taist nepareizu medu bet bra taisana visum ir cilvciska paba. Tau ar to lieta nebeidzas - bites mcs tlk. Un tagad mums katru sezonu ir cits medus, tas var bt vienreizji lielisks! Jaunrade, protams, ir cilvciska paba.]

[6.24. Dadu iru medus un t apmaia, tirdzniecba starp stropiem. Vl derja piegudrot tirdzniecbas/piegdes tehniskos ldzekus.]

[6.25. Kdi dunduriem ldzgi kukaii iemcs no asinm taist kaut ko ldzgu medum... Citi medus analogi un visprinjumi.]

[6.26. Pirms desmittksto gadiem kds pielaidis aiem (ne visiem) antropomorfismu. Pa o laiku vii ir diezgan tlu tikui. Tie ir t sauktie loi.

Piezme. Patiesb jau losis laikam bs no krievu argonisma loh, nevis no

krievu aa losj. Tau pasakai var bt sava patiesba. Un, k teikts folklor:

mana sie, krsoju, k gribu!]

[6.27. Zai, kad vairs nevar turt, zog veidolu no cilvkiem un rko vilku medbas. ds paradums kaut k izstrdjies ilgsto evolcijas gait.

Vai varbt t ir evolcija ar aizemanos no nkotnes.]

[6.28. Un otrdi, cilvks lagomorfizjas, prtop zaa veidol, lai izspiegotu, kas

zaiem padom.]

[6.29. Cits variants: cilvki maks agatai par informciju.

Tpc msu agata ir tik oti bagta?]

[6.30. Jaunas civilizcijas kosmos: astronauti uz svem plantm un labi vl, ja tikai uz plantm, mdz nejaui pielaist antropomorfismu, kam pagads.]

[6.31. Prskats par dadu civilizciju vsturi, tai skait: k to ietekm tas, no kdm tiei antropomorfiztm lietm ts ir clus. Vulknu izcelsmes civilizcija tau bs atirga no muu izcelsmes civilizcijas, bet viendabg - no kombints. Bez tam lomu spl ar paas antropomorfizcijas pakpe.]

[6.32. Brni uzprk skolas tfeli, lai t paldz viiem pikot.

Variants: tfele paldz tam, kur ir mcjis to antropomorfiskot.]

[6.33. Tfelei ir atmia, gadu gait uzkrta pieredze, t glab iepriekjo

skolnieku paaudu gudrbas...

Starp citu, ar anekdotes.

Dadm tfelm pieredze var bt dada.]

[6.34. Kleversona mazajam pasakainajam brlim paldzot gandrz viss, pat grdas

di vai mkoi. Skolotju pasakkapacitte pagaidm esot par mazu, lai vii te gtu virsroku. Bez tam, kop skola ir kuvusi k pasaka, t viiem nav vieng jaun problma. Bet lai nu paliek...

Vismaz t ststa Kleversons kafijas pauzs saviem biedriem no arheoloijas

pulcia/kluba. Par Kleversonu mazliet skat. noda Sples ar arheoloiju.]

[6.35. Skolas pieradinana... pakpeniski arvien vairk kas ai skol sk man

td vai citd veid paldzt.

Var sadraudzties ar klases biedriem, bet var ar ar pau skolu.]

[6.36. Burvju denskritums, kur slinkajam (cilvciska paba!) denim ir vieglk

nevis krist, bet gan prvrst sevi uz leju.]

[6.37. Variants: dens reizm krt, bet reizm prvras uz leju, vien veid vi

atpas no otra darba veida... Dakrt mums ir svargi os veidus atirt.

Vl variants: denskritum ir gan tds, gan tds dens. K tas izpauas?]

[6.38. Kdas vl sekas vartu bt, ja kds cilvks aplai deni ar slinkumu?]

[6.39. Un ja o procesu arvien kpina, pat ldz tam, ka priekmetam eit, denim - pat nekustgam palikt ir slinkums? Pieemsim, ka aplaidjam tik lieli slinkuma resursi ir...

Vispr, cik tlu slinkums var aiziet?]

[6.40. Maings denskritums, dens ik pa brdim balso, krist vai n.

Viam ir cita veida antropomorfisms nevis viena atsevia cilvka, bet pa vai

vesela parlamenta pabas.]

[6.41. Dertu izvrstk par antropomorfizcijas veidiem.]

[6.42. Izskats, ka dens nevis krtgi krt, bet visvisdi rmojas. Jo procesa gait

is dens cilvciski vjas pats ar sevi.]

[6.43. Sackstes: ca par deni. Pretinieki mina pielaist denim visdadks

pabas (varianti: pai savas; vispr kaut kdas), lai izpildtu kdus uzdevuma nosacjumus vai lai vienkri pardtu ko neparastu, bet pa savam.]

[6.44. Lgums starp tevi un tavu kai. Juros atnca jauns kais.]

[6.45. Jos un Ziemassvtkos paai svinanai, protams, ir nozme tau galvenais tomr notiek aiz kulism, kur atbildgas personas sldz lgumu, ka saule

ar turpmk strds, k vajag.]

[6.46. Gravitcija nav tri fiziska paba, bet drzk juridiska. Labs advokts var taj o to maint.]

[6.47. Gravitcija ir paba, kas var priet no vienas kompetences otr. Teiksim, te juridiska, te farmaceitiska, atkarga no receptras. Variants: dada dados reionos. Varbt: gravitcija k efekts oti daudzm un dadm lietm un procesiem. Visprgs jdziens par gravitcijas operatoru.]

[6.48. Gravitciju vai vl ko citu var uz kdu laiku antropomorfizt un tad ar

viu var sarunt. Tas viss - zinms robes, tai vai cit telpas apgabal, un

zinm pakp.]

[6.49. Kad zintnieki atklja otro tona likumu, mistii atklja Otr tona liku-ma garu vai dievu. Vai varbt viu radja pasakainie specilisti, o likumu antropomorfizjot. Tagad ar otro tona likumu var sarunt.

Vai tiesa, ka im garam ir paos ritulos jziedo ckas ukurs vai vismaz siu astes, to nezinu. Varbt vi em ar naud.

Vai, teiksim, akcijs.]

[6.50. Ar cilvka spkiem var nepietikt, tpc ir izgudrota antropomorfizcijas

mana.

Labks manas ir datoriztas, un, pateicoties tam, ir iespja labk izvlties, ko

vajag. Primitvkajm manm efekts nereti ir atkargs no gadjuma.]

[6.51. Pasauli apraksta k antropomorfizcijas lauku... vai pat formu lauku. Jo ar lielku... teiksim, eneriju... darbojamies, jo dzik virtulaj struktr tiekam iek jo tlkas no cilvka lietas - un jo labk - varam antropomorfizt.

Vai varbt t ir nevis/ne tik daudz enerija, bet kda informcija. Vai kas maisks... Vai varbt jga?]

[6.52. Attstoties mekljumiem saprtgo btu/civilizciju teorij, izdodas uztaustt, k ar pa lauka paldzbu var uz laiku prvrst objektu par citplantieti. Vai pieirt tam kdas citplantiea pabas. Vismaz reizm kaut kas tds izdodas... lai gan paus citplantieus ms vl nemaz neesam redzjui!]

[6.53. T saukt intensv antropomorfizcija, kad izdodas pieirt objektam pat konkrtas personas pabas!]

[6.54. Eberhards profesionli strd par modeli, pc kura tiek antropomorfiztas dadas lietas. Preczk, eberhardiztas.

Var skk aprakstt s profesijas patnbas.]

[6.55. Dvim ir spja tai vai cit mr DVINT dadas lietas.]

[6.56. Man paam sprnus nemaz nevajag, pie vajadzbas es projicju sevi uz

kdu lidapartu, un tad atliek iekpt sev iek un lidot/vizinties.

[6.57. Individualizta tehnika, kura nav pilnb atkarga tikai no raotja veikt. Tehnika, tpat k Rga, nekad nav gatava.]

[6.58. Priekmets ar maingm pabm briem antropomorfizts, briem k citplantietis, briem pliks, k trais priekmets...

Otrdi: mains tiei priekmetisk bze: dot lieta briem deantropomorfizjas k dakia, briem k karote.]

[6.59. Vienlaikus antropomorfiz ziloni, via snui un kop visu zilou baru - k trs atsevias personas... Antropomorfizcijas sples noteikumi tau to pieauj!]

[6.60. Zilonis ar antropomorfu snui, tas var bt interesanti.]

[6.61. Klejojoais antropomorfisms, no viena objekta vai to kopas uz otru.]

[6.62. Debesskrpis ujork zina daus manus noslpumus. Jo uz viu ir prceojis antropomorfisms no manas istabas tapetm.]

[6.63. Statistisks antropomorfisms. Cilvcisks pabas izpauas statistiski, vien da gadjumu, nevis noteikti visu laiku pc krtas.]

[6.64. Antropomorfisma detektvs. Izmekljot/ptot kdus notikumus, jrins ar

to, ka t vai cita lieta varja bt vairk vai mazk antropomorfiska.]

[6.65. Statistiska antropomorfizcija. Vienas noteiktas komandas viet - antropomorfizties vienam noteiktam objektam td un td veid - ir kaut kas vairk vai mazk izkaists.]

[6.66. ogad mums ir iespja antropomorfizt devias lietas... Izvle, izloze vai sackste.]

[6.67. Konkurss par labko antropomorfizciju.]

[6.68. irurgs var opercijas gait antropomorfizt tos vai citus piederumus.

Kdas priekrocbas, k to var lietot?]

[6.69. irurgs antropomorfiz sabojjuos ledusskapi - jo cilvkus vi mk remontt labk nek ledusskapjus.]

[6.70. Antropomorfiztas lietas k partneri. Attiecgs juridisks normas.]

[6.71. Retro. Antropomorfizcijas atklana un verdzbas atcelana cilvkiem.]

[6.72. Antropomorfizcija k darba algas sastvdaa. Vi ctgi strd, lai biek/vairk un kvalitatvk tiktu antropomorfizts.

[6.73. Izcili dacilvciskie darbinieki ar laiku var kt pilnb par cilvkiem. Ja ne vairk.]

[6.74. Ko skudru pos dara mirmekomorfiztas lietas.]

[6.75. Vai pznim piemtos mirmekomorfizcijas (prskudroanas) jaudas ir atkargas no t, cik labi pznis barojas?]

[6.76. Skudru pa vai cita dzvnieku bara kodols - plus virtul daa no pr-skudrotajiem (u.tml.) priekmetiem. Bars var palielinties, piemram, ja vajag kauties.]

[6.77. Otrdi, dau skudru var nolikt rezerv, ts demirmekomorfizjot.]

[6.78. Priekmetus mdz uz laiku antropomorfizt, lai ar tiem veiktu audzinanas

darbu.

Tpc viena daa no tiem bojjas vairk par vidjo.

Ar cilvks ne vienmr iztur audzinanas procesu, kur nu vl nepieradis priekmets.]

[6.79. Otrdi, antropomorfisma prezumpcija: te visas lietas btu antropomorfas, ja nebtu pau blokatoru.]

[6.80. J, tikai... k - visas? Galds un vl galda kjas atsevii - utt.?

K risint o pretrunu, variantus.]

7. Dzvu btu spju un pabu pieirana nedzviem objektiem.

Tdas k spja kustties, domt, just, elpot, augt, priecties, vairoties, jokot,

smaidt.

- Zns s jteniski uz njas un iedomjas to par zirgu, bet sevi par jtnieku.

[7.1. Tai pat laik nja iedomjas sevi par ezi, bet viu par bolu...]

[7.2. Pc tam abi apmains iedomm, lai interesantk.

Un vismaz njai bt par zirgu iepatiks. Via reizm pat zviedz aiz sajsmas.

Lai gan, kad bija iedomjusies sevi par ezi, tad ar zviedza...]

- Par kdu dzvu btni tu prvrstu gaisa baloniu?

Uzdevums.

Izdomjiet vismaz 10 du prvrtbu piemrus.

[7.3. Interesanta gaisa kauja starp lidojou akmeni, rm un papru.]

[7.4. Dzvais salmi ziepju burbuu panai. Variants: dzva btne ir salmi plus

via ziepju burbui. Evolcija, jaunas salmiu sugas un burbuu laianas patnbas, jaunu tipu burbui vai to grupas. Vai salmii dzvo ziepju atradns?]

[7.5. Dzvais Lego. Ja viu labi baro, tad vi var ne tikai tapt lielks, bet,

galvenais, iegt jaunus variantus prvrtbm... pat par tdm lietm, kuru dab nemaz nav... Varbt mksliniekam Mauricam Esheram tds bija?]

[7.6. Pie viena. Sieti ar fantastiskiem Lego, kurus ptot, atkljas parastaj telp neiespjamas patnbas. Variantus.]

[7.7. Dzvo Lego un, attiecgi, netrivil telpiskuma evolcija daudzu miljonu gadu gait. Esherizcija un daudz kas cits.]

[7.8. Velosipdi dzvo un brauk kolonijs, vius var pieradint.]

[7.9. Pie viena. Tu brauc reiz ar vairkiem velosipdiem vai manm. Ta kaut uz slotm vai baiem!... Pirmkrt, tu vius visus vadi ciktl to nevar programma. Otrkrt, tu vari moment prlkt no viena sava satiksmes ldzeka uz citu tda k lokla teleportcija.

Tlk, piemram, viens tds daudzvadtjs bg, otrs er.

Vai sackstes ar daudziem braucamajiem uzreiz.]

[7.10. Brvi lidojoi faili, kuri var novt ligzdu man dator.

Bet vlk iet medt informciju, lai barotu brnus. Tau man ar tiek.]

[7.11. Pc ldzgiem principiem vieni putni var izrt ligzdas citiem.]

[7.12. pikoana skol, pateicoties brvi lidojoiem failiem. Tos piebaro? Kur ie faili dzvo vai iemiesojas, to nezinu, man laik tdu vl nebija.

Vl run, ka ar tdiem varot ar vizinties.]

[7.13. Brvi lidojoi faili, kas prtiek no klam un pai izplata ts. Lai aug?

Var teikt, ka ie faili sav zi parazit uz cilvku sabiedrbas.]

[7.14. Neoltisks revolcijas analogs (?): preja no gatavu klau vkanas - vai medanas - uz to sistemtisku kopanu un raoanu.]

[7.15. Vispr dzvs klaas. Aug, vairojas, prvietojas, evolucion utt. Klau ekosistmas. Klau raksturojums pa zonm un reioniem. Analogi bioeogrfijai. Klimata ietekme uz klam un klau ietekme uz klimatu. Vroana dab, vkana un medana/zveja, audzana un kopana, selekcija... Savstarpjs attiecbas starp klam.]

[7.16. Izlaiam daus des posmus: tagad pav gans un aug pai prgi.]

[7.17. Virtuve, kur dieni gatavojas pai.

Reizm vairki dieni cns sav starp par produktiem sastvdam. Vai par virtuves piederumu lietoanu... Reizm par pavriem, kuri var piedalties paos gadjumos. Evolcija, dieniem jaunas kvalittes, jaunu dienu sugu raans.]

[7.18. Papildvariants: dieni reizm maina vidi, ieprk jaunas virtuves ierces. Reizm ar algo pavrus.

Visprints jautjums: finanu faktora loma evolcij.]

[7.19. Pie viena. Mains cilvku ldzdalba evolcij. Piemram, kda dzvnieku

suga uzprk cilvkus/valdbu/firmu... vrdu sakot, samaks, lai tiek izrakts kds iem dzvniekiem vajadzgs kanls vai uzcelts mris...

Bagtkas un mazk bagtas dzvnieku populcijas.

Dzvnieku lobiji. Cilvce k vrtgs resurss sugu dzvei un evolcijai.]

[7.20. Torte, kura vairojas daloties. Jo vairk viesu, jo vairk tortes.]

[7.21. No kurienes t em materilu? Nav svargi, varbt no kda vakuuma. Iziroais nav materils, t vienmr pietiek, bet gan, t teikt, informcija, ka tai jbt tiei tortei.]

[7.22. Torte, kura prtiek no zila gaisa un aug. Variants: vl no gaismas. Variants: tortes audztjs var pievienot vl kdas vajadzgas vielas/lietas.]

[7.23. Saretk. Veiksmgas tortes akcionru sapulce vienu dau no s tortes izdala k dividendes, vienlaikus palielinot ar pamatkapitlu.]

[7.24. Vl td gar. Ievrjuma (zaptes) rpnca/Rpnca-ievrjums, kura pie labas saimniekoanas var augt, tas ir, raot pati sevi. Tlk var bt, teiksim, jau mintie gjieni ar dividendm utt.]

[7.25. Vl. Reizm ne bez pamata nodibinjums (fonds, tds un tds) viet (vai vismaz pc analoijas ar to) saka ievrjums.]

[7.26. Treni brnb. Var visu ievrjumu izst, bet var dau ieguldt pa skap, kur tas... n, nevis bojsies, bet gan pieaugs - ja vien tiks prasmgi apsaimniekots. Daudzi brni pa reizei dara to ar dadm lietm un t vii jau brnb var

ieskt uzmjdarbbu un baudt ts augus.

aj realitt maiskais fons vispr ir labvlgs uzmjdarbbai.]

[7.27. dieni pai izvlas savu patrtju. Iespjamie konflikti starp dieniem,

starp dienu un patrtju.]

[7.28. Tlk, advokti, kuri specializjas tds liets. trie specilo advoktu kursi.

[7.29. Bet tad var reizm gadties, ka juristi izir, kas tev tagad bs jd.]

[7.30. Es negaidju, kamr manas brokastis sav starp izkausies/noskaidros attiecbas vai pat sauks juristu, - bet aizgju uz publisko stuvi, kur prdod labi drestus dienus.]

[7.31. Savva dzvojoi dieni. Ar k visprjs dienu evolcijas resurss. dienu krustoans un citda ietekmans.]

[7.32. Bikses veikal paas izvlas sev saimnieku. Tpat k daudzas citas preces.

Protams, s idejas prototips ir burvju njiu izturans Harij Poter.

...Dakrt ne veikal piesienas taisni uz ielas.]

[7.33. Tlk. Darba lgums starp cilvku un biksm.

Starp citu, varianti, kuru pusi traktt k darba devju, kuru k darba mju.]

[7.34. Visas apkrtnes bikses ielgtas uz svingm pusdienm. Vai kda tur procedra vim ir pusdienu viet, varbt lpans.

Variants: biku ilde un tepiu ilde kopgi rko svtkus.

Cilvki netraucs, vii diez vai gribs staigt bez biksm.]

[7.35. Var gadties tomr, ka jstaig. Ja kds juridisks dokuments nosaka, cik

biei tu drksti plst bikses. Piemram, jau mintais darba lgums. Vai kds likums,

vai Eiropas Savienbas regula.]

[7.36. Vai vienkri kad jaunas bikses pie tevis vairs nenk.

Visgrtk tomr ir gadjumos, kas bikses ir darba devja lom, tas ir, cilvks strd biksm. Kas reizm ir novrots.]

[7.37. Variants: viss iepriekmintais attiecas viengi uz t sauktajm brvajm biksm, brvajiem dieniem utt. Tau taisni brvs lietas mdz bt paas kvalitatvks.]

[7.38. Vrdncas, nokuvuas labvlg daudzvalodu vid, sk augt un pat vairoties.]

[7.39. Visprgk. Ir pierasts, ka gandrz jebkur vid gans attiecg literatra.]

[7.40. Savvaas grmatas mustangi un to piemroana cilvka vajadzbm. Protams, tas pats par videofailiem utt.]

[7.41. Mustanga princips plak. Piemram, biksm, burvju njim, datoriem, dmoniem, dieniem, jaunm kinofilmm, slimbm, anriem...

Orkniem tikai nepieradinti orkni ir bstami, pieradintie tiek izmantoti. Utt.

Vl viena mustanga paba ie savvaas zirgi savlaik cluies no mjas zirgiem, to ar var lietot.

[7.42. Vl. Mustangs zelis, tikai simboliskaj nozm: pieradints un nepieradints stulbums... Relie zei jau diez vai ir stulbi, tie, iet, tikai nav

pieradinmi glui tpat, k zirgi, un cilvkus tas reizm kaitina.]

[7.43. Pie viena. Vergu darbs nav efektvs, tpc attieksm pret mjdzvniekiem priet uz feodlismu, sagd apstkus, lai viiem btu ar kda patstvga interese un iniciatva. Dertu konkretizt... Kapitlisma elementi: mjdzvnieku pieem algot darb uz laiku. Socilistisk novirze: visus mjdzvniekus mobiliz un iedala konkrtiem cilvkiem un darbiem piemram, peu eranai valsts. Bet odien kantoris man peu eranai atstjis zirgu...

Variants: viss tas pats ar burvestgi atdzvintm, zoomorfiztm lietm.]

[Piezme.

Es, k parasti, mazliet novirzjos no eit dot uzdevuma...)

8. Neparastu pabu pieirana nedzviem objektiem.

Piemram, akmens. Tas izstaro gaismu, ir vienmr silts (nekad neatdziest!), var sal sildt rokas, dara deni saldu un dziedinou, bet pats neizst. Akmens uzsc slimbas. Dod nemirstbu. Akmens vroana iedvesmo rakstt dzeju un zmt utt.

Lk, laba sple fantzijas attstanai.

Brni (un pieauguie) nostjas apl. Vienam iedod roks mksto rotalietu vai bumbiu un paldz mest to kdam citam ar siltiem vrdiem:

Es dvinu jums zanu vai

Jurt, es dvinu tev kazlnu, viam radzii vl nav izaugui, vai

em, Mrt, lielu konfekti, vai

Dvju tev dau savas sirds,

Es dvinu tev vvernu,

T ir stikla bumbia, nesasit to,

Tas ir kaktuss, nesadursties.

Uzdevums. Ierosiniet 10 das sples variantus.

[8.1. Lnks variants, caur korespondenci.

Dators jaut: Vai Js gribat atvrt o failu un prvrsties par vardi?

Pirms trs reizes bez maksas! Princesm pastvga atlaide!]

[8.2. Akmens, kur sagd tev dziedinous zilumus?

Tas ir viens no krakmeu paveidiem.]

[8.3. Jaunks markas stratisks nozmes kaene, ar kuru var notriekt raeti.]

[8.4. Rotau telefons, pa kuru var pazvant uz pasakm vai citm rotau pasaulm.]

[8.5. Priekmetam aizej tur, nezin kur, atnes to, nezin ko mina pieirt neparastas pabas. Piemram, tas sk izskatties pc naktsgaldia un splt krtis, kas da tipa priekmetiem nav raksturgi, nezinu kpc.]

[8.6. Katram gadjumam. Paanalizt aizej tur, nezin kur, atnes to, nezin ko tipa priekmetu pabas no dadm pasakm un varbt vl citm fantzijm.

Vai te var ko dadot, uzlabot, attstt? Vai var iedomties, teiksim, kdu kombinciju vai agregtu no tda tipa lietm? Vai komandu, ja ts ir personas?]

[8.7. Apakuzdevums. Pieirt neparastas pabas masveid izplattiem

priekmetiem.]

[8.8. Skot jau ar tri dekoratvm. Bija tau joks par padomju pulksteni ar dzeguzi, kur divpadsmitos izbrauc eins uz bruumanas un saka: kuk!]

[8.9. Apakuzdevums. Neparastas pabas nevis atseviiem priekmetiem, bet lielm to kopm. Varbt skot ar zinmu to koncentrciju.]

[8.10. Katram priekmetam var uznkt neparasta paba, jmk tikai noert moments.]

9-11. ATDZVINANA.

9. Miruo cilvku, dzvnieku, augu atdzvinana

Piemram:

* Kas btu, ja augmceltos brontozauri?

* Ko vl btu radjis Aleksandrs Pukins, ja nebtu aizgjis no dzves tik tri?

Var atdzvint visas izmiruo dzvnieku sugas un visus cilvkus!

Uzdevums. Ierosiniet dai splei 10 variantus.

[9.1. Pukins uzraksttu lieliskas atmias par Liceju.]

[9.2. Kuras ar interesi lastu pat Lielbritnij, Ckkrp!]

[9.3. Bet varbt ar romnu Idiots (Идиот, или Блажен, кто смолоду был молод) par jaunbas gadu ilzijm.]

[9.4. Romnu uz sava Donuna saraksta bzes. 20. gadsimt tas tiktu daudzkrt ekranizts. Klasika!]

[9.5. Literri apstrdtas folkloras krjumu - anekdotes par Pukinu un ermontovu. Ts tiktu mctas skol.]

(Piezme.

Interesants variants par Pukinu ir Vasilija Midjaina hronofantastiskaj stst Ko dart, Faust? Василий Мидянин Что делать, Фауст?. J.T.)

[9.6. Ja grib atdzvint visas izmiruo dzvnieku sugas, tad, visticamk, bs jatdzvina (jrekonstru) ar visas ekosistmas (vismaz ja negrib visus turt bros vai tamldzgi).

Bet uz doto momentu nevar ts visas izvietot un savietot, ir tikai viena dot Zeme...

Tas, protams, nedrkst bt par rsli, un ir jmekl risinjums. Pagaidm fantzij. Paralls pasaules, daudzremu realitte, vl kaut kda laika paplainana, tlk, kaut vai t pati samazinana un daudzlmeu apdzvojam telpa - utt.

Kur mins vairk ideju?]

[9.7. Ar cilvkiem problma zinm mr pastv. Ja pirmatnjais mednieks nedzvo br un ok, bet normli, tad viam vajag diezgan lielu un dzvniekiem pietiekami bagtu teritoriju.

Un laikam ar kdu saprotamu socilo krtbu.]

[9.8. Nikolajs Fjodorovs, kur pirmais eneriski izvirzja visprjs atdzvinanas ideju (mazliet skat. noda Fjodorova ideja), iet, gribja cilvkus izvietot uz citm plantm. Tdam risinjumam ir ar trkumi.

Kdi? Kur mins vairk?

Tau msdienu zintnes, bet vl jo vairk zintnisks fantastikas (un pa daai ar

citu veidu fantastikas) rcb ir jau vairk ideju kuras vartu kalpot k nkotnes relo ideju aizmeti vai trigeri. Vajag domt!]

[9.9. Bet pieemsim, pasaule bvta t, ka jaunas paralls Zemes atrodas vienmr un jebkur daudzum pc vajadzbas.

Kdas var bt tlks problmas? Teiksim, k apsaimniekot visu kopumu?]

[9.10. Un k nodroint vajadzgs komunikcijas teiksim, cilvkiem, kurus sav starp kas saista, bet kuru dzvesvietas ir uz dadm Zemm, vispr stipri dads viets?

emot vr, ka vienkri savietot visus vien telpas lokus droi vien nevars, jo s saites kopum droi vien veidos tmekli, nevis kaut ko kompaktu. Cilvkam A vajadzgie B un C var bt no stipri dadm vietm utt.]

[9.11. Reiz pasakas beigsies t: ...un dzvo laimgi vl obaltdien, ja nav mirui - vai jau ir augmcluies!]

[9.12. Ja augmceltos brontozauri, tad, starp citu, laikam bs jaizspie deguns. Tie milzu augdji mdz bt ar tendenci labi maitt gaisu.]

[9.13. Kdas pc atdzvinja mafiju divas reizes, un tagad t karo pati ar sevi par

teritoriju.]

[9.14. Pie viena. Divi Putini karo sav starp par sazin ko.

Var iztloties propagandu - k tik visdi Krievija neait pret Krieviju!

Te vartu uzrakstt veselu fantastikas krjumu, pat oti lielu.]

10. Miruo literro personu atdzvinana

- tai skait pasaku varou.

- Gjis boj pasakas persons? Nekas: vajag viu uzzmt, un vi atdzvosies.

Uzdevums.

Izdomjiet turpinjumus pasakm pie nosacjuma, ka pasakas varoi nav gjui

boj.

Piemram, Lapsa neapda Rausti, Ruslans nenogrieza brdu ernomoram [Melnjrim, aunam burvim], Alvas zaldti neizkusa, Oegins divkauj nenonvja enski.

Ierosiniet das sples 10 variantus.

[10.1. Ruslans izdarja otrdi, piekombinja ernomoram vl otru brdu, kura izlaida saknes un ska augt. Tagad divas brdas trauc viena otrai, trauc viam efektvi burties utt. Ar divm brdm vi burties nemk un tagad ir parasts cilvks. K Ruslans veica divu brdu antagonizciju, to vi citiem neatklj. Varbt ka vienkri ko saststja vienai brdai par otru.]

[10.2. Otrdi. Pc kdas versijas, lietu bez maiskm pabm nemaz nav, ir tikai lietas, kuru maisks pabas viena otru blo.]

[10.3. Analoiski, miera stvoklis k ldzsvars starp diviem vai vairkiem

virtuliem laika ceojumiem vai citm hronoopercijm. Viss pasaul ir hronofantastisks, tikai parasti hronofantastisks lietas blo viena otru un veido mums pazstams stabils esambas formas.]

[10.4. Starp citu, btu jpapt, vai aun burvja vrds ernomor patiesb noz-mja Melnjris vai Melnmris.

Vismaz es savulaik krievu radio ststtajam Он с детства мечтал о Черном море - Vi no brnbas sapoja par Melno jru - un tlk bija domts, ka vi tika tur dient armij, - moment pievienoju hororistisko turpinjumu: И вот черный мор пришел - Un, lk, mellais mris atnca.]

[10.5. Protams, ka lapsa neapda Rausti! Raustis sagdja lapsai kpostu, par ko viai nopirkt damo pc sirds patikas.

Vi pat ska domt, vai nepieemt lapsu par miesassargu.]

[10.6. enskis pc tam uzraksta romnu par Jevgeiju Oeginu. Kritii prsvar

uzskata, ka Pukina romns ir labks. enskim viss ir par daudz romantiski, bet

tas jau esot novecojis.]

11. Gleznu un skulptru varou atdzvinana.

Atdzvojas pazstamu mkslinieku gleznu personi: mednieki, strdzinieki, stri, aizkrciei...

Uzdevums.

Nosauciet ievrojamu mkslinieku 10 gleznas un ierosiniet sieta turpinjumu pie nosacjuma, ka personi ir atdzvojuies.

[11.1. Vai js zint, k smjs Dokonda (Mona Liza), kad uzzinja, ko visu audis run par vias mklu?]

[11.2. Atkal divnieks: ja toreiz nebtu dabjis divnieku, tagad varbt nemaz

nebtu atdzvojies (jo nebtu uzgleznots).]

[11.3. Meitene, kura strdja par modeli pie Pikaso: patiesb atdzvojs anekdote...]

[11.4. Mina atdzvint slavena bla portretu, lai beidzot sauktu viu pie tiesas.

Advokts iesniedzis protestu pret piespiedu atdzvinanu.]

[11.5. Tuvkaj laik Institt mins atdzvint cilvku pc viltotas pases. Visi

ar nepacietbu gaida - kas tur iznks?]

[11.6. Ko dabsim, ja gleznotjam ir pozjis karaa dubultnieks?]

[11.7. Vai pc viena dva portreta var, vismaz reizm, atdzvint abus?]

[11.8. Vcij atklts Brma zooparks pc via grmatm, bet ehij Zdeneka

Buriana Nacionlais paleoparks.]

[11.9. Bet varbt pats interesantkais dos parkos ir atdzvojuies kdaini

uzzmtie dzvnieki kuru prototipi stenb ir bijui savdki.

Kdas sekas? Es domju, pla diapazon no sadzves ldz zintnei...]

[11.10. Eksperiments. Ieskumam atdzvina zmjumu, kur viens klekstis ir nepareizs. Tad arvien kdainkus un kdainkus...]

[11.11. Galu gal atdzvina galgi absurdu vai vismaz stipri paradokslu zmjumu, kaut ko tdu, kas dab nevar bt... vai vismaz nevar rasties, ja ar pc tam pastvt kaut k var.]

[11.12. Vl interesantks par Disnejlendu kst jaunais Volta Disneja Animaparks,

kur dzvo pai Disneja animcijas filmu varoi.]

[11.13. Atdzvoans nav garantta pastvgi, t ir atkarga no kdiem laika apstkiem vai tml.]

[11.14. Atdzvoans ne obligti notiek uzreiz, laika distances ir maingas, atkargas no kdiem laika apstkiem vai tml.]

[11.15. Reizm atdzvojas divreiz vai tml., un tad ir jmcs dzvot divos

eksemplros.]

[11.16. Atdzvints erloks Holmss. Bet ldz ar to atdzvojas ar via biogrfija (vi tau nav murgojis par saviem piedzvojumiem, tad jau tas nebtu Holmss). Un tagad London tiem ir bijis Moriartijs... Ptnieki atrod tam arvien vairk liecbu.

Bez Moriartija UN ar Moriartiju. Tas ir viens no pirmajiem piemriem msu dzvei daudzremu realitt!]

[11.17. Jdziens par ldzatdzvoanos. Kas vl atdzvojas vai realizjas pie dot

persona/objekta atdzvoans.]

[11.18. Atdzvojas virkne zintniski fantastisko gleznu par nkotni.]

[11.19. piemra iedvesmoti, mina gleznot nkotni masveid ja nu pc

atdzvinanas akcijas nkotne iestjas prieklaicgi? Interesanti paskatties!]

[11.20. Jautjums: pie kdiem nosacjumiem kas tds tiem vartu notikt?]

[11.21. Vai var nkotni dabt iteratv ce, daudzkrt gleznojot un atdzvinot, t

pakpeniski tuvinoties relajai nkotnei?]

[11.22. Vai var dabt vairkas dadas nkotnes?]

[11.23. Dab kdus elementus, iedgus, pie tam [no] dadm nkotnm.

K tdas iespjas vartu lietot?]

[11.24. Nkotnes mdz uzzmt, lai ts izmintu.]

[11.25. Jdziens par pagaidu nkotni.]

[11.26. Simetriski tam: pagtnes izminana, pagaidu pagtne?]

[11.27. Visvairk uz Rafala Atnu skolas bzes tiek rpgi un uzmangi gatavots sengrieu filozofu simpozijs.]

[11.28. Aristotelis ticies ar Galileju. Kas vl piedaljs, nav zinms. Tikans

noritja negaidti draudzg un konstruktv atmosfr.]

[11.29. Riards III, atdzvints pc kda laimgi atrasta rel portreta, ir ticies ar

savu falsificto portretu. Abi noskaidrojui attiecbas - un pc tam izsludinjui

lielu naudas balvu tam, kur dabs rok virkni XV-XVI gs. angu vsturnieku un dau citu darbinieku portretu. ekspru abi Riardi vienojuies neaiztikt, jo vi

dotaj gadjum nav zinjis, ko dara. Un, ja neskaita to, ka attlota ne st

persona, luga ir tiem enila.]

[11.30. Svtbilu konference/koncils. oti svings paskums bez teoloiskiem strdiem un kautiiem.]

[11.31. Viena pc otras notiek dinastiju konferences par to vsturisko pieredzi.]

[11.32. Tuvkaj laik paredzts pirmais pu un pu zmtju kongress.]

[11.33. Pelnruu salidojums no dadiem avotiem. Tai skait ir avoti, kuri pc motviem. Pelnruu klubs, kur vias mdz pastvgi dalties pieredz. Tai skait, mainties receptm.]

[11.34. Ko saka Pelnruu biedrbas analtii par s kategorijas, bet tagad jau kopienas, prstvju darboanos dados laikos un dados kontekstos, tai skait pat datorizt vid, un par attstbu vstures gait.]

[11.35. Ar ms varbt varam saldzint dadas Pelnrutes - plus ldzdarbojoos personus. Piemram, arla Perro, Boenas emcovas, Frantieka Pavleka - ehu 1973. gada filma Trs rieksti Pelnrutei, Jevgeija varca - skat. ar 1947. gada krievu filmu Pelnrute, Vladislava Krapivina - skat. ar 2001. gada krievu filmu Vl viena pasaka par Pelnruti, Jozefa Ladas no Jautrajm (Agrnajm) pasakm - tur darbojas stalts jauneklis Pelnruis - un daudzas, daudzas citas.

Un varbt varam iedomties Pelnruu klubu...]

[11.36. Vai realitte saprats enila novatora zmto gleznu?]

[11.37. Institt realizta pirm atdzvinana pc skiu jeb uzmetumu summas.]

[11.38. Prognoz, ka pc gadiem piecdesmit vars atdzvint pat pc miglas bildm un piktogrammm.

Kpc, kdi nosacjumi btu vajadzgi, lai t notiktu?]

[11.39. Atdzvinana pc paraksta.]

[11.40. Atdzvinoie spogui. Te gan ir neplnotu atdzvinanu risks.]

[11.41. Spoguezer ielaida vienu zosi, tagad tur ir daudz.]

[11.42. Cku gleznotjs ferm...]

[11.43. Bet tas ir labi dotais ruksis netiek nokauts neatgriezeniski, kauana sagd ne vairk nepatikanu, k mums vizte pie zobrsta.]

[11.44. Daus saretus miskos procesus ir grti realizt pa tieo. Lai tie

notiktu, kvalifictam miim vajag tos vispirms nosapot un pc tam no sapiem

atdzvint (realizt).]

[11.45. Variants: ar sapu paldzbu realiz tdus miskos procesus, kuri citdi

nemaz nav iespjami. Lai gan to gatavie rezultti realitt pastvt var.]

[11.46. Rokasgrmata par dabas likumu apieanu ar sapu paldzbu.

Analoiski, ar gleznu paldzbu. Kreatv inenierija.]

[11.47. Skol visiem iemca elementrs prasmes, k tri uzzmt savu portretu

iespjamai atdzvinanai. Jo vai maz kas var gadties. Jums vajag, piemram, rezervi. Vai pabt divos eksemplros...]

[11.48. Bstams ekspedcijs nereti piedals profesionls zmtjs.]

[11.49. Atdzvojies pats paldzi citam! Daudzi no atdzvintajiem mina,

specilistiem paldzot, pc atmias zmt sev pazstamu cilvku portretus.]

[11.50. Attsts ar tdiem gadjumiem domt tehnika. Konkrtk?]

[11.51. Pc principa cer atdzvint VISUS.

Ne vienmr iznks viens pret vienu, daus, piemram, iznks atdzvint dubultgi. Bet tas tau ir labk k nevienu reizi!...]

[11.52. Bez tam bs diezgan liels sektors no tiem, kuri pirmaj realitt nemaz nav bijui k, piemram, Holmss. Lk, to var saukt par paplainto realitti!]

[11.53. Iespjams, turpmk cilvce pastvgi vars izvlties, ko no virtualittes atdzvint. Acmredzot bs ar zintne par virtualittes atdzvinanu un adaptciju. Iespjams, tiks lietota daudzremu realitte.]

[11.54. Atdzvojas dvains ms no maklints. Tas faktors, kas atdzvina, bija aiz

prpratuma noturjis viu par skulptru.]

12. Maint ierasts attiecbas starp pasakas varoiem.

Atgdinsim das situcijas: ldaka dzied pudziesmu; drosirdgais zais; gvais lauva; "Tur nimeita ieslodzta, Tai kalpo vilks un zvru svta".

Uzdevums.

Izdomjiet pasaku ar du neticamu sietu: Lapsa kuvusi par vientiesgko btni me, kuru mna visi zvri.

[12.1. Varbt via dzvo no t, ka mna medniekus, kuri ir vl vientiesgki?

Un vispr, me gaidt gaida medniekus, lai vartu no viiem ko izkrpt.

Asks variants: viltgie mea iemtnieki regulri nk apmaukt pilstniekus.

Reizm, it pai jaunkie dli, aizbg me, lai tur mctos viltbu.

Iespjams, ka ar vii trenjas uz medniekiem.]

[12.2. Parcili gvs lauva: baids tikai no drosirdgiem zaiem.]

[12.3. Ldzgu gadjumu ir daudz. Pasakains dabas ptnieks - vai spiegs? - sastda tabulu, kur no kura baids. Tlk jau var domt par praktiskiem

pielietojumiem.]

[12.4. Zai, kuri baids st vilkus, bet reizm rkrtas apstkos tomr to paveic.

Vl vairk: princip jebkur var st/pieveikt jebkuru, tikai iem variantiem ir oti dadas varbtbas.]

[12.5. Piezme. Viens no mazkajiem kau dzimtas prstvjiem, frikas melnepu

kais jeb skudru teris, ir dgs mednieks, 2/3 uzbrukumu ir veiksmgi. Prsvar prtiek no skiem dzvniekiem, no grauzjiem, ar sieniem un siseiem.

Tau var pieveikt ar par sevi ievrojami lielkus zvrus, k zaus vai antilopnus.

Bet sani (bumei) ticot, ka vi var pieveikt ar irafi...]

[12.6. Variants: spargais katis o ticjumu attaisno - lai neliktu cilvkiem vilties.

Dzvnieki, kuriem daas spjas var bt atkargas no tautas ticjumiem.]

[12.7. Vilku barvedis krtjo reizi brdina savjos: tikai neielaisties nekds darans ar Sarkangalvti!

Tikldz me pards Sarkangalvte, t rgts pieredzes mctie vilki laias laps.

Ja kdam vilkam noteikti vajag palikt ai apvid, tad vi parasti cenas uzmangi

noskaidrot, vai Sarkangalvte oreiz nes prdzius vecmmiai, vai varbt, par laimi, n.]

[12.8. Dramatiskk: Sarkano aperonu vienbas Franu revolcijas laik (?) tra meus no vilkiem... pai nedomjot par tlkajm ekoloiskajm sekm.]

[12.9. Rtis un septias Sniegbalttes, visas vien laik.]

[12.10. Princis sapo apprect kdu Pelnruti - tau nabagu balls viu nelai

iek! Ldz reiz via krustmte feja (...)]

[12.11. K man iet? K pasak: tikko gribu noert vardi - ek, atkal princese!]

[12.12. Vi strd varu ceh par buotju: via pienkums ir uzmant, lai varu

produkcij nenonk kda princese.

Mdz bt ar sareti gadjumi kad izdodas princesi no vardes izbuot tikai kd

devtaj gjien.]

[12.13. Naturlists, k Brms, apraksta, kur reion ko no k var izbuot.

Un ai jom joprojm laiku pa laikam notiek negaidti atkljumi.]

[12.14. Fantastisk kriptozooloija: nezinmie vai pat mtiskie dzvnieki nav atklti tpc, ka tie vl nav izbuoti no citiem dzvniekiem, bet patstvg veid uzturties tie praktiski nemdz.]

[12.15. Vai ar: patstvg veid tie ir izmirui, jo diez ko nav piemroti esoajai ekoloijai.]

[12.16. Jau senos laikos varja izmelot vilku no mea. Ko prasmgs melotjs var

paveikt odien?]

[12.17. Pieemsim, ka ir iespjams kdu laiciu braukt ar uzmelotu manu...]

[12.18. Ragana tur torn ieslodztu noburtu princesi, viu atbrvos tas, kur uzmi-ns, kura t ir. Vl nevienam nav laimjies apjaust, ka princese ir pats tornis.]

[12.19. Variants: pilsta, kur daa no bvm, izklaides parkus ieskaitot, ir prvrstas princeses u.tml. Izklaides parki var bt dad interesantuma pakp,

tas var bt atkargs no skotnjm princeses spjm un rakstura.]

[12.20. Pie viena. Kad nav ldzeku iegt zvrus zoodrzam, to viet uz maim darbojas prvrsti zoologi.]

[12.21. Vai cirk, un tas ir viens no ceiem, k attstt cirka mkslu. pao zvru

jeb pilotu izstrdts prasmes nereti var tlk premt ar parastie zvri.]

[12.22. Variants: princese ir pati pilsta/pilstia. To nolaupjui kolonisti, lai vartu jaun viet, teiksim, kaut kur prrij, bez lielm plm dibint jaunu

apdzvotu vietu. Tdas spjas, lk, mdz bt princesm!]

[12.23. Apakvariants: kosmosa stacija. Un vispr, kosmisks tehnoloijas prsvar balsts uz prvrstm brvprtgm vai nolauptm princesm.]

[12.24. Piezme. Patiesb tda prasme var bt (vismaz) divs das: pati

prvrans un zint, par ko jprvras, tas ir, przint pau, piemram, kosmisko tehnoloiju. Te ar var iznkt dadas kombincijas...]

[12.25. Greizs tehnikas (modeu vai attiecgo dokumentlo filmu) izstdes, demonstrcijas: par ko tik visu ir prvrtuies nesekmgi studenti...]

[12.26. Negaidti tiek atburtas pirms desmit, simt... pat tksto gadiem noburtas

princeses. Dinastiski sarejumi, ja tm pc tiesas un taisnbas tagad btu

jmanto tronis. Apakvariants: princeses taisni tpc bija noliktas depozt, lai pie gadjuma vartu taist tdas intrigas.]

[12.27. Dinastijas dokers: parasti ne uz ko nepretend un liets neiejaucas, bet tiek turts un oti ilgi tdam gadjumam, ja pki pards nevlams mantinieks no malas. Dokeram tiesbas uz troni parasti ir lielkas, vi prtrumpo jauno pretendentu un pc tam atsaks no troa par labu tam, kam

vajag. Vai paliek tron nominli, bet patiesb valda tas, ko vajag.

...Te bija idealizcija, ka visi bezgala stingri turas pie noteikumiem. stenb jau t,

protams, nebtu.]

[12.28. Dinastijas depozts.]

[12.29. Ca par stratiski svargu objektu: par pili, kur gu apburta princese,

kuru pie gadjuma vars izmantot savm kombincijm.]

[12.30. Prskats par politiskajiem resursiem, tai skait apburtm princesm.]

[12.31. Princese reizm pamostas un tad aizmieg atkal. Patiesb via pa kluso ir iemcjusies o lietu regult un izmantot pati savm kombincijm.]

[12.32. Apburt civilizcija. Kas ir jskpsta, lai t atkal nktu dzv, to gan nezinu.]

[12.33. Skpstana k arheologiem raksturga procedra, to mca augstskols vai tiei ekspedcijs. J, ir gadjumi, kad izrakumi ir tikui atdzvinti!

Varbt fiziski t nav vienmr tiei skpstana, bet t ir iesaukts.]

[12.34. Apburtais likums: stsies spk pc simt gadiem, ja kds iedomsies/sps to... noskpstt...]

[12.35. Jurisprudence - un k to studt - ja ir pilns ar apburtiem likumiem, kuri var stties spk pie dadiem vsturiskiem nosacjumiem. Piemram, ja kds varonis o likumu atbur. Vai atkargi no kdiem apstkiem, k dzvniekam ziemas gu no gaisa temperatras.]

[12.36. Hronojuridisks disciplnas, virtulo tiesbu joma utt.: mums jmcs par likumiem, kuri var tikt pieemti, varbt pat pc gadsimtiem. Dakrt zinm kad, kur gad. Citreiz to nezinm pat aptuveni, var iet va pilngi negaidti. Bet mums ir jbt gataviem.]

[12.37. Minjums uztaist dinastij haosu, masveid sajaucot princeses, tas ir, prsvieot ts ar laika manm uz citiem laikmetiem un paaudzm.

Var aprakstt, k kura iedzvojas cit laik. Apakvariants: ne vienmr nonk vien laik viena princese, dakrt gads, ka vairkas vai neviena.]

[12.38. Ideju var attstt tlk, pat uzrakstt hronoklasmts dinastijas vsturi.]

[12.39. Vai nebtu jauks ptniecbas priekmets: enealoija ar hronoklasmiem?]

[12.40. Nezinmas dabas laika mana: reizi pa reizei vienkri notiek, ka tai vai

cit enealoij kaut kas mains - piemram, prvietojas laik.]

[12.41. Pie viena. Laika manas marka/paveids, kas taisa tiei tda tipa mikus, k tikko mintais ar princesm, - un nevis vienkri prvieto vienu lietu no viena punkta uz otru punktu/momentu laik.]

[12.42. Dertu izdomt vl kdus laika manas paveidus - tas ir, tai elementro

operciju veidus (ierast vienkr laika ceojuma, vienkr prvietojuma viet).

Piemram, laika mana, kura darbojas t, ka tevi cikliski prvieto turp un atpaka,

vai nu tu to gribi, vai n. Vai laika savienotjs, kad tu atrodies reiz divos laika momentos.]

[12.43. Vai tomr os operciju veidus var izvlties. Remi/programmas laika manm.]

[12.44. Laik prvietojas ne vien pati laika mana to var ar atsevii emts klois/bloks/ierce, ar kuru to iesldz, izsldz un regul distanci. Ttad laika ceojumi, kuru regulcija pati ceo laik atsevii. Tlk jizdom kda situcija, varbt ar papildnosacjumiem, kur ar o efektu vartu ko dart.]

[12.45. Visprinm: izkaista/saliekama laika mana, kuras komponenti ne

vienmr ir visi kop. Ko jaunu varam iegt d gadjum - piemram, ja laika manas komponenti pai var ceot laik samr neatkargi viens no otra.]

[12.46. Laika manas, kuras mdz aizlient cita citai kdus blokus vai kdas spjas. Bira vai tirgus dadm laika ceoanas spjm.]

[12.47. Laika manas var kop veidot vl citu laika manu k ts komponenti. Ar, paas atrazdams dads viets un laikos. Var ceot/nogdt ceotju katra daa savdk, bet viss kop atkal savdk. Vienu laika manu lieto reiz dadi ceotji dadiem ceojumiem. Vai pat... viens un tas pats ceotjs dadiem?

Laika mana k hierarhiska (fraktla?) sistma. Sniedzamba dotajam ceotjam - ko no visas laika manas vi var lietot.]

[12.48. Laika manu grupu evolcija, atkljas arvien jaunas laika ceoanas un citu hronooperciju iespjas.]

[12.49. Ne-tikai-laika manas; to (elementrs) opercijas skar ne tikai laiku.]

[12.50. Mekljam princesi, kas var bt par laika manu. Ar ts paldzbu ceojam laik, tur mekljam citu princesi, kura var bt par citdu laika manu. Utt.]

[12.51. Kas notiek, kad viena laika mana paliek greizsirdga uz otru?]

[12.52. Mekljot izredzto princesi. Izredzt bs t, ar kuru tev saskans laika ceojumu (vai citu hronooperciju) tipi.

Starp citu, saskant ne obligti nozm bt burtiski viendam.]

[12.53. Odrijas Nifenegeres romn Laika ceotja sieva vi un via tiekas laik haotiski - jo via laik neceo, bet vi slimbas d ceo ne pc savas gribas un haotiski.

Bet pieemsim, ka tdu cilvku ir daudz, varbt pat k biezs. Kdas jaunas problmas un, galvenais, kdas jaunas iespjas ldz ar to rastos? Varbt vii var viens otram k paldzt? Ja jau viu ir daudz, tad ar saskrienas, tiekas vii laikam diezgan biei?...

K var iedomties veselu kopienu no tdiem ceotjiem?

Bet varbt pat veselu civilizciju?]

[12.54. Laika mana, ldzga internetam: sava ceojuma vai citas hronoopercijas parametrus un komponentus izvlies un maini pc vajadzbas. Laika manas k atsevia objekta nemaz nav, ir, t teikt, globalizts laika ceoanas iespju kopums. Un, protams, ne tikai ceoanai, bet ar citm hronoopercijm.]

[Piezme. Te rakstju t steidzgi un haotiski, daudzas idejas no laika manu

bloka palika neprdomtas, vl krtgi neizfantaztas.]

[12.55. Hrakls cns ar hidru, kurai nocirsts galvas viet tlt uzaug vairkas jaunas. Alternatvs risinjums: crt un crt, un crt, kamr tur paliek cnties

nespjgs galvu mudeklis. Ldzinjiem varoiem vienkri bija trcis pacietbas...

Ideja vismaz daji pieder manam darbabiedram Viktoram.]

[12.56. Bet tlk var pieradint un drest. Starp citu, kdas ir patnbas, kdas

priekrocbas un kdi trkumi, dresjot btni ar daudz galvm?]

[12.57. Ekstremls variants, varbt industrils: burvju dators, kura elementi ir milzgs daudzums mikroskopisku hidru galvu/daudzgalvaino hidru. Var

reenerties un papildinties.]

[12.58. Pis, kuram vari cirst galvas, cik gribi, smadzenes viam vienalga ir

ast.]

[12.59. Pi, kuri mdz nomest asti - k irzakas. Tiei pu astes ar tiek med-

tas - k delikateses. Lai gan ne jau visas ir gargas, vismaz ne katrai gaumei.]

[12.60. Pis, kuram smadzenes ir ast, mdz nomest galvu. Tau plaka publika to nezin, un bruinieks diezgan droi var lielties. Vismaz kamr kds nesk brnties, ka trofejs redz jau otru galvu/fizionomiju no t paa pa.]

[12.61. Mutis atrod, k paam izaudzt jaunbas bolus. Bet gudrie bri, protams, jau iepriek zina, ka tas nav iespjams...]

[12.62. Kvestu ptniecbas institt ir problmu laboratorija, kur pt iespjamos alternatvos risinjumus kad stenb kvests nebija vajadzgs vai vismaz nebija labkais risinjums. Piemram, kad uguni vai, k iepriekj piemr, jaunbas

bolus varja iegt pats un nevis meklt.

Ptjumu rezultti gan nereti izsauc negatvu reakciju standarta pasaku varou vai

citu kvestu piekritju aprinds.]

[12.63. imen dzimst/aug tikai gudrie - bet pasak tda vienpusba ir trkums. Nolemj to labot farmaceitiski. Burvis (?) mekl tdas zles (variants: tdas burvestbas), lai beidzot piedzimtu mutis.]

[12.64. Problma ir t, ka vii tur no muiem nek nesaprot.

Un var, piemram, gadties, ka mua viet dab paapzingu mui.]

[12.65. Pasaku gadatirgus. Starp citu, kda firma piedv pasakm muus.]

[12.66. Muu skola? iet, tas var bt interesanti.]

[12.67. Ella un vias draugi, redzot, kas notiek visapkrt, nolemj doties uz

Smaragda pilstu. Lai iedotu politiim Gudvinam smadzenes, sirdi un drosmi!

Vai ar aizsttu viu mjs.]

[12.68. Pasak gan saimnieka dls, gan kalpa dls (vai, teiksim, mtes meita un pameita, ja ar pret otro pamte izturas neadekvti) mk strdt. Tau katram ir savas priekrocbas - no bagtks un no grtks dzves. (Kdas?) Un abi sadarbojas!]

[12.69. Pasak priniem/princesm taisni iesaka draudzties ar cilvkiem no dadiem socilajiem sliem. Varianti: to iesaka imene vai pat visprja

tradcija; tdu padomu dod feja vai cita pasaku btne.]

[12.70. Variants: draudzba ar cilvkiem no citm pasaulm. Ar personiem no

dadm pasakm. Ar lastjiem, ja izdodas atrast kdu piemrotu.]

[12.71. Draudzba starp dadu ststu/pasaku varoiem, kura izveidojusies,

pateicoties lastjam.]

[12.72. Vstules no pasakas uz pasaku. Ko raksttu Sprdtis Pelnrutei utt.]

[12.73. Pie viena. Pie mums piestja/nolaids liels kuis no citas pasakas.]

[12.74. Spiegs no vienas pasakas cit. Lai nozagtu vai nokoptu kdus s pasakas artefaktus vai vispr brnumus. Variants: lai nospiegotu kdu gudrbu, jo katr pasak ir sava gudrba.]

[12.75. Pasak aicina palg personu no citas pasakas, visbiek varoni vai

aundari, tau ne vienmr, dakrt aicina pat palgdarbos. Varianti: nevis no citas pasakas, bet no lastju aprindm. Vai no pasaku skolas, parasti no izlaiduma

klases, kur vl tikai izvlas savu amplu.]

[12.76. Specializcija spoks, kas baida citus spokus.]

[12.77. Pasak nonk literatras kritiis un atrod tur darbu. Vi strd par

realittes kritii. Reizm via darbs realitti ietekm.]

[12.78. Studentu draudzba pasaku skol: viens ir no varou fakulttes, otrs no

literatras kritiu fakulttes. K t vlk var ietekmt viu profesionlo darbbu?]

[12.79. Meitene no pelnruu grupas apprec puisi no kritiiem. Bs pasakaini

brni. Vai tvs tos vlk kritizs?

Vai varbt vi taisni sps viiem labk paldzt? Teiksim, iemcs labk domt?]

[12.80. Es ar savu draugu cku no dzvnieku pasaku fakulttes...]

[12.81. J, to skum minto lapsu ms ar pazstam. Pirmaj kurs viam gja grti, bet ms, jo pai mans draugs, kur iet tai pa fakultt, spjm viam paldzt. Un tagad vi pamazm pieemas prt un viltb.]

[12.82. Es mcos joku pasaku fakultt un esmu apmierints. Nesen, piemram,

sekmgi noliku prbaudjumu, k atkrkt atpaka to, ko esi iemcjies.]

[12.83. Pasaka ir t pati, tau tiek uztverta... notiek katru reizi par jaunu. Zinma pretruna, manuprt, visai raksturga pasakm un daudziem citiem ststiem.

Kdi secinjumi, kdas tlks fantzijas?]

[12.84. Piemram.

Visas reizes nav burtiski viendas, t tikai mums cenas rdt (t saukts etalonpasakas).

Vl vairk, pasaku varoi nereti mdz paeksperimentt, lai oreiz ko pamaintu vai vismaz izmintu.

Pasaka ir k darbs, kur tomr nav burtiski visas dienas... tas ir, reizes viendas.]

13. Metafora.

Metafora ir viena objekta (pardbas) pabu prneana uz citu, balstoties uz abiem kopgu iezmi. Piemram, viu alas, auksts skatiens.

Lk, fragments, kas sastv no vienm viengm metaform.

На нити праздного веселья

Низал он хитрою рукой

Прозрачной лести ожерелье

И четки мудрости златой.

А. С. Пушкин

Kur fontns irdz starp akmens sienm

Un lauru laps lses viz,

Ar vrsmu prlm sens diens

Ir hanus dzejnieks priecjis.

Uz skao svtku lksmes stgas

Ar veiklu roku vra tas

Gan glaimu krelles caurspdgs,

Gan smags zelta gudrbas.

Bij Krimai mi Saadi dli,

Un tlab nebrnieties vis,

Ka dziesminieks ar savu kvli

Bahisaraju apbris.

Vi noststus un teiksmas klja

K Erevnas pakljus

Un hanu dzres kuplinja,

Lai viesus nemc drmums kluss.

Un tomr austrumnieku dzej,

Lai cik t dairunga iet,

Ms tdu spku neuzejam,

Ar kdu sirdis prot mums siet

Tas sprnotais un gudrais dzejnieks,

Ko izaukljis teiksmu krasts,

Kur vri briesmm acs smejas

Un sievas zied k hrijas.

1828.

Aleksandrs Pukins

Atdzejojusi rija Elksne \\ Pukins. Kopoti raksti, 2.sjums.

(Saadi slavens viduslaiku Austrumu dzejnieks. J.T.)

Uzdevums.

Nosauciet metaforas un paldziet brnus paskaidrot, kdas pabas uz ko ir

prnestas.

Mksts raksturs. Vaigi svilst. Nogrimis divniekos (eit divnieks neapmierinoa atzme skol pc piecu ballu sistmas. Vcij gan otrdi, divnieks bija otra labk atzme. J.T.) Turt ea cimdos - Держать в ежовых рукавицах. Kuvis za no dusmm. Trauda muskui. Dzelzs raksturs. Bronzas augums.

[13.1. Zied k kaut kas vidjs starp hriju un friju.

T, protams, ir metafora, stenb ir daudz nopietnk.]

[13.2. Antimetafora? Es domju, lietot burtisks nozmes prnesto viet.]

[13.3. Dabt bronzas augumu vrda burtisk nozm. Tikai atcerieties, ka bs jd var un alva, lai sevi uzturtu form.

Varbt tpc bronzas augumi senatn pai neieviess. Vara un alvas atradnes nemdza bt blakus, un bronzas izgatavoana parasti bija visai atkarga no tirdzniecbas vai citdas piegdes.]

[13.4. Pieemsim, ka realizjas skandinvu (ar eltu un anglosaku) kennings.

T ir tda metaforu de. Piemram, kauja - zobenu vtra, asinis - zobena dens, kuis la briedis. Un tlk: sieviete la brieu zemes liesmu liepa. Jo: la

briedis ir kuis, kuu zeme ir jra, jras liesma ir zelts, zelta liepa ir sieviete.

Tau nav prsteigums, ja, kenningam stenojoties dzv, smagnj realitte ne

vienmr perfekti tiek ldzi potiskajai iztlei. Un tad reizm var redzt visdus brnumus...

Varbt kenningu atburana ir paa specialitte, pie tam ne no vieglkajm.]

[13.5. Vl variants. Metaforiskumu izmanto lietu slpanai, maskanai, vienkri glabanai. Pamini uzmint, ka tavs kaimi kontraband ved bronzu, kuru, pc potiskiem likumiem noburtu, vi slpj pats sav augum...

Vai, piemram, par muitniekiem aicins dzejniekus?]

[13.6. Kdi vl vartu bt metaforiskuma izmantoanas veidi td gar?]

[13.7. Metaforu banka, pabas var prskaitt no konta uz kontu, un prskaitjums piepilds realitt.]

14. Dodiet bildei jaunu nosaukumu.

Brnam rda daudz sietisku bildu, atkltu vai pazstamu autoru darbu

reprodukciju un ldz dot tm jaunus nosaukumus.

Saldziniet, kur nosaucis labk: brns vai mkslinieks.

Nosaukumam pamat var bt siets, noskaa, dzika jga utt.

Uzdevums. Izdomjiet 10 jaunus nosaukumus pazstamm gleznm.

14.1. Brnam parda Rgu un ldz izdomt jaunu Rgu.

Labks idejas pc tam apkopo un realiz. Rga nekad nebs gatava!

14.2. Bet realitt... Ko jaunu Rg var vienkri izdomt (ne jau vienmr vajag

smagas bves un kapitlieguldjumus). Variantus, dados veidos un mrogos!

14.3. Kas labs Rg jau ir ticis un tiek izdomts?

14.4. Bet citur? Jsu pilst (ja t nav Rga) vai apvid?

15. Fantastiska apvienoana.

Fantastisku ideju var dabt, kombinjot divu triju objektu pabas vai sastvdaas. Piemram, zivs + cilvks = nra, zirgs + cilvks = kentaurs.

Kas ir sirnas?

Viens un tas pats objektu pris var dot dadas idejas atkarb no savienojamajm pabm.

Uzdevums.

Izdomjiet 10 piemrus dadu relu btu pabu negaidtam savienojumam.

[15.1. Cilvks smde - piemrs attsttai profesionlajai specializcijai. Senatn

bijis oti vrtgs, par tdiem meistariem ir pat karojui. Dai specilisti uzskata, ka

Trojas kar stenb ir bijusi ca par cilvku smdi vai vairkiem - un tikai vlk

epos tas ir prveidojies par daio Helnu.]

[15.2. Untanktelle (no vcu valodas) ausmgs briesmonis, kur izliekas par

degvielas uzpildes staciju, bet pc tam pazd ar visiem klientiem. Cilvkus gan

ned, tau izsvie tos lauk aplauptus plikus, reizm pat tksto kilometrus no nolaupanas vietas.]

[15.3. Cilvks viesulis jeb tornadro.

Reizm it k redzts, ka vairojas daloties no viena viesua iznk divi. Tau nav zinms, vai tur jau skum nebija divi sapakoti kop. Tornadana prasa milzgu daudzumu enerijas, tau nav novrots, ka viesucilvki btu pai rijgi. Varbt ka viesua form vii eneriju taisni uzem. Vienmr bijui mazskaitlgi un vairjuies no dalbas kar vai politik. Tomr virkn supervarou no leendm ptnieki atpazst tiei tornadro. Tradicionli dzvojot starp citiem cilvkiem, slpj savas spjas, tau mdz palaikam nozust, lai tornadtu vai varbt lai uzemtu lielku daudzumu enerijas. Viens tornadro var darbint nelielu elektrostaciju. Rakstur

aukstasingi, citdi jau eneriju nenovaldsi.

Maz ptti, un ir iespjamas vl citas versijas par tornadro.]

[15.4. Cilvks prpratums - t sum sauc tos, kuru pastvana vai darbba ir pretrun kdiem dabas vai loikas likumiem, piemram, izslgt tre likumam.

Neesmu prliecints, vai es pats nepiederu pie s pasugas.]

[15.5. Cilvks dens. Var gandrz visur iefiltrties, daudz ko izdint utt.

Vai pastv ar citdi saprtg dens veidi, pagaidm nav zinms.]

[15.6. Kontakts starp civilizcijm tikai ne kosmos, bet oken. Kur sastv no

dadiem deiem, un daa no tiem ir saprtgi.

J, un kas tur iznks kosmosa kuu viet?]

[15.7. Goskudra (goskruzda). No govs tai ir gandrz viss bet no skudrm

sabiedrisk organizcija un sias-antenas. Ko un k ie dzvnieki var bvt, par

to te neizteikos. Ja prrijs bizou viet dzvotu goskudras tas ir, goskudru bari/pi -, tad Ziemeamerikas indii paliktu nepakauti...

Vl atzmu, ka goskruzdu bara karaliene kzu laik mdz lidot, bet pc tam dj

olas. Tau laikam skudru tei var dzimt ar zdtjiem parast krtb.]

[15.8. Goskudru pznis vai cita fortifikcija un ts sturmana.]

[15.9. Mmikrioterijs zvrs, kur var premt pabas vai vismaz izskatu no citiem zvriem. Tpc oti grti atpazstams. Biek iekrt uz to, ka nav pareizi prmis kaut ko no zvru paradumiem un reizm izturas tai vai cit veid neadekvti... Tlk, mmikrioteriju medbas tikai te jem vr, ka vii mdz tlot ar medniekus, briem pat diezgan veiksmgi.]

[15.10. Dadi kentaurizcijas veidi un pakpes. Skot jau ar tdu, kur zviedz un varbt ir izturgs skriean, bet citdi ir k cilvks.]

[15.11. Prdoan kentaura komplekts no dadm pabm, kuras pircjs var

tlk piemrot sev pc vajadzbas.]

[15.12. pabu salons, uzlaikot pabu.]

Piezme. Vispr jau s fantzijas varbt bija mazliet garm dotajam uzdevumam... lai gan tas ir strdgs jautjums.

16. Fantastiska dalana.

Atcerieties lielisk romna Divpadsmit krslu sietu vai Mihaila Svetlova pasaku

par cilvku uzvrd Rublis (Krievu un savulaik ar padomju nauda, rublis=100 kapeikas. J.T.), kur nokrita no piecpadsmit stva un sadaljs desmit

griveikos (desmitkapeiks J.T.). Katram griveikam bija savs liktenis. Vienu

izmainja kapeiks, otrs kuva par lielu prieknieku un izskatjs svargks par rubli,

treais ska vairoties...

Uzdevums.

Izdomjiet ar js pasaku ar ldzgu sietu. Piemram, apelsns sadaljs

[patstvgs] daivis, grants pabira 365 sklis (ikvien grant ir tiei 365

sklias, ticiet man), bri ziri no vienas pksts un to liktei.

[16.1. Cilvks, kur var sadaloties veidot veselu futbola komandu.]

[16.2. Variants: katrreiz savdku.]

[16.3. Daa novrojamo cilvku patiesb ir citu cilvku komponenti.]

[16.4. Dievi vai dmoni dzvo starp mums, tikai parasti dekompont, dalt veid.

Tau reizm, piemram, muas var apvienoties kd mupavlniek vai mazk

mumonstr.]

[16.5. Varbt lieta ir vl plastiskka var, dadi apvienojoties, rasties ar tdi

cilvki utt., kuri agrk nav bijui.

Vai prdaloties, tas ir, daloties un apvienojoties.]

[16.6. Ttad: dievi, dmoni vai tml. var mainties prorganizjoties.

Interesanti btu saldzint ar to, k mainjs relaj vstur... priekstati, protams.]

[16.7. Dai apgalvo, ka cilvks ir tikai starpposms dalans proces no bagtbas

dieva ldz zelta montm vai stieniem.]

[16.8. Cilvki vienkri vairojas daloties/kopjoties. Skum ir btb identiski, pc tam arvien vairk atiras.]

[16.9. Nemirstba, ldzga k msu realitt vieniem: nves viet parasti notiek dalans.]

[16.10. Ja kds iet boj, bet nesen ir daljies, tad ir iespjams viu bez lieliem zaudjumiem restaurt, atkalizdalt no via gandrz-dubultnieka. Vlams tomr, lai btu papildinanai informcija par via atsevis dzves laiku.]

[16.11. Dzimtas vstur ir aizmirsts, kur no radiem dzimis tikai parastaj, bet kur dalans ce.]

[16.12. Kad pagjis daudz laika, radi mdz tomr sapulcties un mint saldzint savas atmias, lai noskaidrotu, kur k ir clies un cik reizes.

Tomr krtbai ir jbt, lai gan ikdienas dzv tas diez ko vajadzgs nav.]

[16.13. Vecs vrs sadals vairkos jaunieos, gadu summai paliekot nemaingai.

Iespjams ar otrdais process.]

[16.14. 30-gadgais sadals divos cilvkos, kuriem ir 50 un mnus 20 gadu... Bet

tlk vl jizdom, k tas ir.]

[16.15. Vl no matemtikas. Mnus-20-gadgais sadals par -30 un 10. K to interprett? No nek uzrodas 10-gadnieks, pateicoties kdam nezinmam ar mnus 20 gadiem? Bet varbt zinmam piemram, tam no iepriekj punkta, kur rads no 30-gadnieka?]

[16.16. K o ideju attstt tlk?]

[16.17. Vecs vrs sadals vairkos vros, kuri atbilst viam paam dados vecumposmos. Teiksim, 70-gadgais 60-gadniek, 50, 40, 30, 20, 10.]

[16.18. Vrs sadals divos vrieos un sieviet. Pc genderisk ldia nezdambas likuma - summ vienmr jbt plus vienam vrietim.

Attiecgi, ja dekomponjas dma plus vienai sievietei. Ja vesela cilvku kopa...]

[16.19. Nepilngi stenota dalans: cilvks ir t k viens, t k n. Viam piemt dadas pabas, kuras parastos apstkos nemdz bt kop, piemram, dadi vecumi.

Dadot.]

[16.20. Simultnsples seanss rmrestling.]

[16.21. Es sadalos par sevi pau un vairkiem klasesbiedriem, kamr vii basto no stundm.]

[16.22. Cilvks, kur mk sadalties par sevi pau un simts vai varbt tksto eiro

naudas.]

[16.23. Mantas nav jns ldzi, gandrz vienmr var sadalties par sevi pau un

vajadzgajm mantm. Pc tam atkal apvienoties.]

[16.24. Ja operciju atkrto, vai tev bs divreiz vairk mantu?]

[16.25. Dadot un attstt ideju, ka var sadalties par sevi pau un par ko citu un/vai par citiem, piemram, klasesbiedriem.]

[16.26. Cilvks sadals varbtbs.

Nu tas ir, teiksim, pats savos iespjamos variantos tai skait pc atraans vietas -, un katrs variants ir ar zinmu varbtbu...

Atkarb no apstkiem, kuri uz cilvku darbojas, var dotaj situcij realizties t vai cita varbtba, pardties tas vai cits dot cilvka variants.]

[16.27. To var ietekmt ar paa izvle, tas tau ir cilvks, nevis mikrofiziska daia... Tlk?]

[16.28. Cilvks bez noteiktas lokalizcijas (vai kdm citm noteiktm pabm),

t viet ir nenoteiktbas princips. Nenoteiktbu ierobeojot kdm konstantm tais

vai citos parametros.]

[16.29. Bet vi var trenties un maint s konstantes.]

[16.30. Starp citu, ldz ar to cilvkam var bt ar tuneefekts. Viam nav fiziski

jiet cauri sienai, jo daa no via varbtbm jau bija tur, otr pus.]

[16.31. T var mint sadalties ar pa vairkm darba vietm vai lomm. Cilvks ir kolektivizts, sti nepieder nevienai noteiktai vietai.]

[16.32. K un kdas vl kvantu utt. idejas vartu fantzij lietot plak?]

[16.33.Un k vartu kvantu idejas fantastiski attstt teiksim, caur variantiem, kad ts pielieto cilvkiem ar viiem piemtoo izvles brvbu utt.?]

[Piezme. is kvantu bloks vl izncis prk neskaidrs, btu labi, ja kds to uzlabotu. Varbt man paam sanks, bet nezinu.]

[16.34. Vl. Vienmr kda daa cilvku ir d slptaj, iekautaj vai

daltaj, form. Ldz ar to ir grtbas noteikt iedzvotju skaitu.]

[16.35-36. Var jau mint sagdt apstkus, pie kuriem visi cilvki tiktu atsevii. Tau ar tad nav teikts, ka iznks noteikt skaitu: var rasties klt vl cilvki, kdi agrk nav bijui. T.i., t ir atvrta sistma.

Nerunjot jau par to, ka jauni cilvki var rasties, iepriekjiem apvienojoties.]

[16.37. A, B, C... ir cilvki, A+B, A+C, B+C, A+B+C... ar ir cilvki. Un pat A+B+C+B. Kdas attiecbas var bt un veidoties starp iem dada lmea cilvkiem? Es eit domju jau ne vairs matemtisks, bet cilvcisks attiecbas.]

[16.38. Pie tam nav teikts, ka dotais cilvks vienmr bs vien un tai pa lmen. Tas ir, ka pastv tikai viens kompozcijas/dekompozcijas veids jeb ce. Var bt, ka, piemram, A+B=C un A+C=B.]

[16.39. Virtul konference visai cilvku kopai, ar no dadiem lmeiem.]

[16.40. Cilvku skaits ir principili nenoteikta lieta, vienmr var apvienoties vai ar

izdalties kds jauns. Vismaz uz su brdi.]

[16.41. Vai te darbojas ar kdas likumsakarbas? Vai var mint ar

prkombinanos dabt cilvku vai kopu ar kdm noteiktm pabm?]

[16.42. Personu kopa kaut vai pasak prorganizjas/prkombinjas cit

personu kop, atkarb no vajadzbas pc noteiktm pabm/spjm.]

[16.43. Divji iedzvotju skaita rini: cik eksemplru, vienumu, un cik atseviu personbu.]

[16.44. Sples, kur lielka varbtba vinnt tam, kur spj sadalties vairk vienumos.]

[16.45. Princips: atirba starp sociumu un atseviu personbu ir relatva un mainma.]

[16.46. Vl (cits variants, jau neatkargi no prkombinans). is cilvks ir tik

neparasts cilvks prpratums? ka nevar eksistt ilgstoi pc krtas, tikai siem

prskrjieniem.

Varbt vi uzrodas katrreiz cit viet.]

[16.47. Tas var bt atkargs no konteksta. Kad sabiedrisk vajadzba ir nobriedusi, jauna tipa cilvki var uzrasties no zila gaisa... tas ir, no zila vakuuma.]

[16.48. Pie viena. Cilvks, kur minja izdalties ar sevi pau. Bet viam sanca etri - un nevis viens. Varbt tas pieredzes trkuma d nezinu. Atpaka

sareizinoties, iznca interesanti.]

[16.49. Pie viena. Dab divreiz divi patiesb fluktu, gan paliekot etri prsvar

un caurmr.]

[16.50. Divreiz divi ir atkargs no atskaites sistmas. K tas vartu izpausties?]

[16.51. Bet ja nopietnk - kdi tur matemtik bija visprinjumi dalanai?

Algebr, bet varbt ar topoloij...]

[16.52-53. Cilvku dalans, apvienoans utt. var bt ar dadm likumsakarbm un pabm. Jdziens par operatoru, kur to nosaka. Tas ir, par noteikta veida prkombinans sistmu. Tlk jau var bt sples operatoru lmen. Varbt iznks kas interesants, tikai jmk saprotami izteikt.

Protams, var pieiet ar no otras puses iedomties interesantus praktiskos efektus un pc tam piedomt vajadzgos likumus.]

17. "K man ir laimjies".

K man ir laimjies, saka saulespue, - Es esmu ldzga saulei.

K man ir laimjies, teic kartupelis, - Es baroju audis.

K man ir laimjies, t brzs, - No manis darina smargas pirtsslotas.

Uzdevums. Izdomjiet das sples 10 variantus.

[17.1. Starp citu, mintajam kartupelim ir taisnba, viam ir laimjies. Pat ja pats apanas fakts viam baudu nesagd. Pateicoties jaunajam amatam barot audis vi ir izplatjies vai pa visu pasauli, kas brv dab vis nenotiktu.

Tpat ir laimjies mjlopiem. Cilvks vius gan pa reizei nokauj tau, ja ne

cilvks un lopkopba, tad vii nemaz nebtu piedzimui.

Tpc ir zinms pamats domai, ka fantiskie ekoloisti ar savm dzvnieku tiesbm u.tml. tiecas pankt, lai vii izmirtu...

Praks dzvnieku atbrvotji nereti ir pankui ar relu izmiranu, gan pagaidm

oti mazos, vietjos mrogos.

Bet pietiks runt par ekoloistiem un citm bdgm lietm!]

[17.2. zeltis -: Kda laime, es varu gausties trs grmatas no vietas!]

[17.3. Sarkangalvte: Eiropa, Amerika, ipte... He! Bet vai vilkam vder js

esat bijui?]

[17.4. Apburt princese (rkrozte): Beidzot varu gult, gult, gult, un neviens pie tfeles nesauc bet, kad sauks, tad ar skpstu...]

[17.5. Malvne, meitene ar gaiziliem matiem: Cik es esmu laimga, ka pabeidzu

pedagoisko un tagad varu audzint, audzint, audzint... Un nemaz ar man mati

nav ...rastiski, js, palaida puikas! Kur tdi rodas, sliktki par Buratno!]

[17.6. Nemirstg Kaeja veckais brlis: Priecjos, ka pabeidzu un publicju sa-

vu memuru pirmo dau, nebeidzams brnbas atmias. Skais sper zemes gais. Atzstos, man jau nebeidzamaj brnb patika/patk viu pa reizei pakaitint, lai

nepaliek par daudz iedomgs. Mazos brus tomr vajag audzint...]

[17.7. Hildura Boka, tagad Jansone: Esam laimgi, ka varam dart labu zviedru

tautai. Apmekljiet msu mazo un oti smalko bodti! Piedvjam manus vislabkos mikus un svaigi iraniztas bulcias no msu sadarbbas partnera!

Bet drosmgkajiem pao torti Frda...]

18-21. LAIKS

18. Patrinana - palninana.

Var patrint vai palnint jebkuru procesu norises trumu.

Lai virztu fantziju aj virzien, var uzdot tda tipa jautjumus: kas bs, ja, kas notiks, ja.

- Kas bs, ja Zeme sks griezties 24 reizes trk?

Diennakts ilgs 1 stundu. ai stund bs jpaspj izgulties, pabrokastot, aiziet uz skolu (uz 15 mintm), past pusdienas, sagatavot stundas (3-4 mints), pastaigties, past vakarias.

- Kas bs, ja gadalaiki ilgs 100 gadus?

Tad ziemas skum dzimuie cilvki nekad neredztu zau zli, ziedus, palus...

Uzdevums. Ierosiniet 3-4 sietus, saisttus ar doto pamienu.

[18.1. Lai vakcna droka, tai pievieno attiecgus patrintjus. Tagad organisms

trk apgst vakcnu un trk tiek gal ar attiecgo vrusu.]

[18.2. Pret baktrijm cns ar palnintju. Laboratorijs mazk izstrd antibiotikas, vairk attiecgajm baktrijm piemrotus palnintjus.]

[18.3. Tau reizm pat pret tiem var veidoties rezistence. Un ir viedoklis, ka agri

vai vlu kdi mikroorganismi iekaus palnintju vai pat divus sav sastv - un

pai ks spjgi palnint, un nav zinms, kas bs tlk...]

[18.4. Mums ir jaunas peles, vajag trku kai.

Variants: vajag noskaot kai uz lielku trumu.

Apakvariants: cik jsu kaim ir reistru?]

[18.5. Iedomties dadus truma maias (varianti: maina sev, maina citiem) piedzvojumus augu un dzvnieku pasaul un evolcij. Varbt sksim ar to, ka mums tagad ir nevis vienkri zai, bet trki un lnki zai, varbt skum indivdi, pc tam populcijas... K ar kartupei, trki un lnki.]

[18.6. Par 1:24. Mcbstunda iet 45 mintes, var paspt ar izgulties, 20

mintm atbilstot astom stundm. Gult starpbrd btu grks.]

[18.7. Bezizmra starpbrdis. Tuvojoties t beigm, starpbra notikumi sk iet

arvien trk asimptotiski. Starpbra beigas arvien tuvojas, bet nepienk un

nepienk... Tiesa, ir dabiskie ierobeojumi notiekoais nevar sasniegt gaismas trumu, un ar prk tuvoties tam nav ieteicams.]

[18.8. Variants: cilvkiem starpbra iekj laika regulanas jauda/spjas ir dadas un tpc viens un tas pats starpbrdis ir katram sav garum.

Varbt s spjas mdz tapt lielkas ar katru klasi.]

[18.9. Tik liels starpbrdis, ka t laik var pabeigt skolu. Dai t ar dara.]

[18.10. Pieauguajam paiet diennakts skolas vecuma brnam neda/mnesis...

Skolu pabeidz daos mneos/pris gados pc rj laika, lai gan piedzvo tur tikpat daudz, cik parastaj variant.

Nereti vislabk ir iet skol tais laikos, kad r ir nakts. Tad nevar izsaukt veckus uz skolu: viiem tau ir jizguas!]

[18.11. Zemniekam dienas pirmaj pus ir lauksaimniecbas darbu sezona no pavasara ldz rudenim, jsarauj bet tlk var atpsties.

Kalendra gad btu 365 raas, ja bez brvdienm.]

[18.12. Tlk. Man dien paiet vesels gads. Cik paiet gad?

Gads! Un pie tam vl tas pats!

Gads var iet reiz dados lmeos attiecb pret parasto laiku.

Varbt vi tajos mazliet atiras. Varbt tas ir kas drusku ldzgs sazaroanai.

Varbt tas ir tas pats gads, bet ar dada lmea kontaktiem ar rjo laiku. Septembr var nonkt no septembra - bet var no pcpusdienas.

Te ir pretrunas, tas ir tikai idejas aizmetnis, vl jregul. Un jattsta.]

[18.13. Variants. Katr gad paiet trs citi gadi. Tlk lai katrs izdom pats.]

[18.14. pa astronomijas klase-kabne. Nosakm atbilstbu: divas mintes

miljards gadu. Msu Visumam ir drusku virs 14 miljardiem gadu, vien mcbstund ir 45 mintes. Tagad msu stundas laik varam novrot Visuma evolciju, un vl paliek kdas 15 mintes apsprieanai. Variants: procesa gait mainm atbilstbu - piemram, lai labk novrotu ts vai citas norises.]

[18.15. Apakvariants: astronomijas praktikum katram sava kabne, lai var attlot Visuma evolcijas procesu. Vai radt... j, katrs savu Visumu, ldzgu msjam, laika pietiks. Astronomijas ieskaites mdz bt oti interesantas.]

19. Laika patrinana un palninana.

Fantastisku ststu tmas.

1. SITUCIJA

Tu esi izgudrojis hronodinu ierci, ar kuru tu vari pc savas vlans maint

laika gaitas trumu un procesu norises trumu laik, vari jebkurus procesus

patrint un palnint.

2. SITUCIJA.

Hronodinu izgudrojis kds cits, un vi, tev negaidti, maina pc savas vlans

to procesu trumu, kuros tu piedalies.

* Mcbu stunda ilgst te 40 mintes, te 4 mintes, te 4 stundas un tas viss

negaidti, neprognozjami skolotjai un skolniekiem.

* Ski st torti, bet laiks patrinjs 1000 reiu. l!

K dzvot td pasaul?

3. SITUCIJA.

Tu esi izgudrojis hronotri (tre - kustba pa rii) ierci, ar kuras paldzbu tu

vari atkrtot notikumus, atkrtot laulbas [dzvi] laultajiem, daudzkrt padart

jaunkus un veckus cilvkus, dzvniekus, priekmetus, manas.

- Ko tu atjaunintu un par cik [gadiem]?

- Kdu dzves periodu tu vltos nodzvot vlreiz?

Uzdevums. Ierosiniet vairkus sietus, kur izmantoti mintie pamieni.

[19.1. Par hronodinu. Svarga nozme ir attiecbai starp mcbstundas ilgumu un laiku, kamr es eju pie tfeles...

Un vispr, te svargki ir nevis absoltie lielumi, bet gan dadas attiecbas.

Tpc ar hronodini kst arvien saretki.]

[19.2. Bet ja augmintajai tortei tomr palika mazs un oti gargs gabali, pie

kura laiks atkal palninjs?

Tas var bt atkargs ar no paas tortes - pie mums ir skui raot dadas hronodins tortes.]

[19.3. Kas notiks, ja hronodina darbbu pavrss uz otru hronodinu?]

[19.4. Jaunu hronodinu izgudroana notiek cehos/darbncs ar patrintu laiku.

Spj tik izsekot!

Bet varbt ldzgi mdz bt hronodino sacku laik.]

[19.5. Vecki lieto hronodinus, lai brni trk/lnk aug lieli. Reizm gads kdties.]

[19.6. Molekulas, kas sastv no hronodiniem. Jauni efekti mij.]

[19.7. Bet vl vartu izgudrot laikmetju gadmetju, minmetju u.tml. kur

prvieto laiku veseliem gabaliem (gabaliiem).]

[19.8. Kas bs, ja uz objektu vrss reiz divas dadas hronotres?]

[19.9. Un divpakpju hronotri tas ir, hronotri, uz kuru pau darbosies

hronotre?]

[19.10. Tlk. Kdas interesantas laika trajektorijas vl var izdomt?

Vai, vl tlk, programmas?]

[19.11. Parasts liners stundas un cikliskie jeb murka starpbri. Variants: tdus iemcs taist pamazm, pirmaj klas vl nemk, savukrt veckajs klass iet lieliski!

Apakvariants: ja jau ir laiks, kad to vl tikai mcs, - tad kdas kdas mdz gadties, taisot murkabrus?]

[19.12. Tevi izsauc atbildt, bet tev ir hronotre, un tu uztaisi murkabrdi un

tu emies t tiktl, kamr iznk pareiz atbilde un laba atzme. Tomr tas ir

nogurdinoi, vai labk nebija krtgi iemcties, lai veiktos jau pirmaj reiz...]

[19.13. Svargkajos laika momentos/intervlos uzstda hronotres lai tos vartu piedzvot vairkkrt un t labk uzkrt pieredzi.]

[19.14. Laiks ar saretu un maingu murkgumu daudzi cikliskuma veidi

dadiem laika paveidiem un lmeiem.]

[19.15. Vstures maias paveids: pki izrds, ka os divdesmit gadus cilvce nodzvos par jaunu. Tlk jau var izdomt variantus teiksim, kur visu atcersies/zins un dars apzinti, bet kur n.

Otrdi: dzvojot tos pirmo reizi, jau ir zinms, ka bs atkrtojums.]

[19.16. Dados sektoros darbojas - atirgi - liela mroga hronodini, ldz ar to

vsture sk iet nevienmrgk. Kdas pretrunas var rasties jo vsture tomr paliek ar sakarga, lietas ir sav starp saisttas? K mina risint, k izmantot?

Var skumam iztloties konkrtu loklu pretrunu piemrus, hronodinu darbbas sekm saskaroties.]

[19.17. Ar hronodinu paldzbu uzstdm triju procesu laika trumus: A divreiz trks par B, B trsreiz trks par C... Bet C etrreiz trks par A. Varbt katrs no mums ir strdjis pie sava hronodina neatkargi...

Interesanti, kas tur vartu iznkt? Un kdos veidos to var pankt, gan jau kaut

kas vismaz tam ldzgs ir kaut kur stenb?]

20. Laika mana.

Jums tagad ir laika mana! Js saties taj un varat ceot uz jebkuras zemes tuvo un tlo pagtni un tuvo un tlo nkotni un bt tur jebkuru laiku. Bet maint

tur neko nevar, tikai vrot. Kamr js esat pagtn vai nkotn, dzve uz Zemes

iet pc saviem parastajiem likumiem.

Mjas variants: sot mjs, js skatties Laika spogul vai [doms] veicat

uzmumus ar Laika fotoapartu vai Laika kinokameru, vai Burvju aci.

Nosaucat vietu un laiku un, ldzu, attls gatavs.

* Ko js gribtu paskatties pagtn?

- Kdas bija mmia un vecmmia, kad vim bija tik gadu, cik man tagad?

- K dzvoja dinozauri?

- Es gribtu iepazties un parunties ar Pukinu, Napoleonu, Sokrtu, Magelnu...

* Ko js gribtu paskatties nkotn?

- Par ko es ku? Cik man bs brnu?

- Parunt ar savu nkamo dlu.

Lk, neticama situcija.

- No Zemes aizstta vsts uz tlu zvaigzni. Tur dzvo saprtgas btnes, kam ir

laika mana. Vii raidja atbildi, bet kdjs un atbilde nonca uz Zemes agrk

nek tika nostta pati vsts.

(Skat. nodau Neticama situcija un norma. J.T.)

Uzdevums. Ierosiniet 10 sietus, saisttus ar laika manas efektu.

[20.1. Ko dart, ja jums piesienas laika mana?]

[20.2. Laika mana plus hronodins? Patrina laiku, lai taj btu trk ceot?]

[20.3. Vai tagad ir pc divdesmit gadiem?

Mana, kas var maint laika struktru. Sekas.

Vai varbt pieslgties citai laika struktrai, ja stenb pastv daudzas.]

[20.4. Kdas pretrunas ldz ar to rodas - runa tau ir par laiku... K risint.]

[20.5. Laika mana veic laika pretrunu risinanu var izvlties jauns laika pabas/efektus atbilstoi tam vai citam risinjumam un lietot izvlto.

J, laika ceoana ne tuvu nav tik vienkra, k iet.]

[20.6. Visprinm: ceot PROBLEMTISK laik.]

[20.7. Vl viens laika manas visprinjums. Ceo nevis no viena punkta/momen-ta uz otru punktu bet sakontakt jebkurus N punktus pc vajadzbas.]

[20.8. Skat. nodau par hronooperciju universumu. Tau te ir viens is.

Katra jsu opercija - pai ja js specili ematies ar vstures mainanu vai tml.

- rada jaunus variantus.

Visprg gadjum laiktelpa pat Liel Laiktelpa - ir atvrta sistma.

Bet t tau ir laika ceoana. Un js kontaktjat ne vien punktus no kdas fikstas, pilnb dotas Liels Laiktelpas, - bet ar paa radtos... radmos? potencilos? iespjamos?]

[20.9. Piemram. Laika ceojums A vl nav noticis, tikai tiek gatavots. Bet js jau varat ceot tas bs cits ceojums B - uz t beigm, kur bs rezultti!]

[20.10. Un tlk var iet vl saretk ja jau reiz laiktelpa ir atkarga ar no t, kdas opercijas js tur veicat.

Tai skait cik intelektulas, piemram, ciktl skatt uz prieku, kdas savas js iespjas darbint. Varbt ts ir tdas iespjas, kuras, teiksim, var atklt vien ar kdas jaunas un oti attsttas teorijas paldzbu.

Un galu gal (?) te varbt iznk tda k sistmu projektana.

Un vl tlk, te var ieiet pat jsu paa, hronooperciju subjekta, attstba.]

[20.12. Lieta par nestabilo pasaules galu. Laika ceotji biei brauc ptt pasaules

galu. Tau ldz ar to notiek iejaukans noriss, un pasaules gals visu laiku mains. Patiesbu sakot, tas nepienk un nepienk...]

[20.13. Variants: pasaules galu izjauc nevis atsevis laika ceojums vai pat srija

bet visas hronooperciju sfras attstba kopum.]

[20.14. Variants: daudzo hronooperciju d laiks kst tik sarets, tai skait topoloiski, - ka nekds pasaules gals vispr vairs nav iespjams.

Pat ja agrk bija.]

[20.15. Laika mana nevis k stabils ciets priekmets, bet k savdk.

Variants: parast stabil kabne utt. - bet laika mana k tda, no kuras ir atkarga laika ceoana un ts pabas, ir varbt pavisam cita tipa veidojums kd pa sekcij. Kaut vai tds, kas izskats pc ziepju burbua vai sazin k vl.

Apakvariants: laika mana atrodas kur citur un vada kabni attlinti.]

[20.16. Un ttad: kdas laika manu pabas un kdas kombincijas ms varam iztloties, ja neesam saistti ar parasto manas tlu? Piemram, kas notiek, kad divas vai vairkas laika manas sajaucas vai kaut k rea sav starp?]

[20.17. Ejam tlk. Mikslis ir primrs, bet no t var pie zinmiem nosacjumiem izdalt tdu vai citdu atseviu laika manu.]

[20.18. Burvju pulkstenis: laiks vienmr ir tik, cik vajag.

Apmram k to vartu pankt? Vismaz kdos tuvinjumos. Variantus.]

21. Hronoklasms.

Tas ir paradokss, kuru izraisa iejaukans dzv pagtn.

Kds prvietojas uz pagtni, tur kaut ko maina, bet pc tam atgrieas, un uz

Zemes viss (vai daudz kas. J.T.) ir citdk.

(Vai vl ask: notikus prmaias ir padarjuas t, ka pats mintais ceojums uz pagtni nemaz nav noticis vai ir noticis par daudz citdi un ir radusies pretruna.

Ir ceots - ir izmaints - bet ar to ceojums ir novrsts - un tad nav bijuas ar

izmaias - tau tad ir viss pa vecam, ar ceojums ir bijis - un tad ar izmaias ir

bijuas... Ja ir, tad nav, ja nav, tad ir!

Piemram, kad automtisk laika mana pagtn sabrauc un sadrag pati sevi.

Stingri emot, paradokss jau ir nevis tad, kad vienkri ir kas izmaints, kaut ar daudz, - bet tad, kad iznk pretruna. J.T.)

[21.1. Kpc hrono lietas ir tds lielisks ideju avots?

Tpc, ka tm ir visai augsta neiespjambas pakpe, bet pie tam ts nav galgi absurdas.

Jo laiks ir oti fundamentla lieta.

Un tas viss, jau apskatot vienkri laika ceojumus vai citas vienkrks hronoopercijas! Vl tikpat k neskarot saretkas sistmas!]

Lai rosintu fantziju aj virzien, uzdodam da tipa jautjumus:

- Kas btu tagad, ja pagtn tas un tas btu noticis savdk vai nemaz?

- Ko vajadztu maint pagtn, lai nenotiktu tas un tas?

Piemram:

- Pazaudju atslgas. Tas nekas, atgrieos pagtn un neemu ldzi atslgas.

(Laikam domts: neemu taj reis, kur tiku pazaudjis. J.T.)

- Kas btu, ja nebtu 1917. gada apvrsuma Krievij?

[21.2. Piemram, daudzi komunisti paliktu dzvi, nevis tiktu noauti 1937. un citos

gados. Varbt starp viiem btu veiksmgi uzmji vai zintnieki.]

Ko var maint pagtn? Pagtn var maint visu! Cilvku darbus un rcbu, dzvs

un nedzvs dabas pardbas, apkrtni.

[21.3. Tomr pajautsim vl: vai var maint tikai kdu atseviu lietu?

Varbt var maint, piemram, notikumu secbu?

Vai telpas, laika, laiktelpas sakargumu. Piemram, radot sceus jeb sasnes no viena momenta uz otru. Lai tagad vartu pastvgi kontaktt kas tds, ko agrk laiks sav starp ra. Ldz ar to mainsies ar daas closakarbas.]

Hronoklasms, laika mana, hronotre, hronodins tie ir lieliski fantazanas

pamieni, kuri dod neizsmeamu sietu daudzumu un bagtbu.

Uzdevums.

Ierosiniet daus trakus sietus ar iem pamieniem.

Dodas uz pagtni meklt lgavu.

Uzzin, kpc izmira brontozauri.

[21.4. Dodas uz pagtni meklt lgavu, un tpc izmirst brontozauri...

Dertu tomr konkrtk.]

[21.5. Tlk, kas vl btu izmiris, ja ar es btu precjies?

Tlk, iedomsimies pasauli, kur katras laulbas izsauc kdas sugas izmiranu pagtn. Un/vai kdas jaunas sugas raanos.]

[21.6. Empriski ptt, kpc izmira brontozauri, - tas, iet, bs ilgi un sareti, jveic daudzi novrojumi tkstou/miljonu gadu laik, te laikam ar VIENKRU LAIKA CEOJUMU nepietiks...]

[21.7. Varbt labk pulti, kur var redzt visdus momentus/bt klt visdos momentos?

Bet vai ar to pietiks?]

[21.8. Sekcija pardja, ka nves clonis ir bijusi sekcija.

Lai noskaidrotu, kpc izmira brontozauri, ptnieki ska par daudz jaukties iek dabas procesos, un taisni tpc brontozauri izmira.

Konkrti is variants, ar brontozauriem, neiet pai rels - tau visprg

gadjum tamldzgas lietas ir iespjamas. Fantastik tas ir daudzreiz bijis.]

[21.9. Otrdi, iejaukans vstur noved pie t, ka tagad brontozauri neizmirst.

Ja nu vien izmirst kaut kad vlk ja ms neiejaucamies vl.]

[21.10. Zemieiem, kuri iemcjuies ceot laik, kaut kdu iemeslu d katr zi vajag, lai brontozauri neizmirst. im nolkam tiek mobiliztas vai visas Zemes zintnes iespjas. Ko, piemram, vartu dart? Variantus, protams.]

[21.11. Pieemsim, ka mums JEBKURA ptniecba pagtn noved pie t,

ka tagad viss notiek pavisam citdk. Tas ir, ka bez hronoklasmiem ms nemaz nevaram iztikt. Varbt materils gadjies tds pai jutgs, nezinu. Sekas?]

[21.12. Piemram. Pirmkrt, vai ms vispr varam noskaidrot patiesbu, ja noskaidrojot t katru reizi mains? Otrkrt, kpc mums vajag to noskaidrot, ko ms ar to darsim, ja ikreiz pc noskaidroanas t vairs nav spk? Variantus.]

[21.13. K diagnostict laika manas iejaukanos vstures u.tml. procesos?

Un galda laika manas iejaukanos miskos u.tml. procesos?

Js atstjat laika manu laboratorij uz galda. Jsu prombtnes laik t ir pasprukusi va, spontni kaut k iejaukusies ptmajos miskajos, elektrotehnskajos vai mehniskajos procesos. Jums jnoskaidro, k tiei.]

[21.14. Vai - un apmram k - laika ceotjs vartu noskaidrot, kpc, teiksim,

Avogadro konstante ir tiei d lielum?]

[21.15. Var ptt ar paus paradoksus hronoklasmus - un ierosint, k tie var tikt atrisinti.

Kd konkrtaj situcij vai pat visprg veid.

Vai, teiksim: ai siet rads tds un tds paradokss; pieemsim, ka tas

[at]risinjs td un td veid; kas td gadjum notika?]

[21.16. Vai: kas notika, dzvojot ar ldz galam neatrisintu paradoksu?]

[21.17. Sackste starp doto hronoklasmu un hronoklasmu taismo manu. Hronoklasms A ved pie t, ka tagad viss notiks savdk. Mana uztaisa ai hronoklasm vl vienu, iznk, ka otrs krtas hronoklasmu B. Tagad tas savdkais bs citdks... varbt pat tuvks atkal pirmajam variantam. is process turpins, mana taisa arvien jaunus hronoklasmus iek hronoklasmiem...]

[21.18. Kdi sacku veidi vl var bt starp hronoklasmiem un hronoklasmu taismajm manm?]

[21.19. Starp citu, kdi laika paradoksi vl pastv, neskaitot hronoklasmus?]

[21.20. K tlk attstt hronoklasmus? Pieemsim, ka hronoklasmi ir apgti k

normla lieta laika ceoanas/hronooperciju saimniecb. Bet kas gaida tlk?]

[21.21. Ms tagad nevaram dzvot bez hronoklasmiem!

Kpc?]

[21.22. Kdas kvalitatvas prmaias var notikt, ja msu saimniecb

hronoklasmu paliek arvien vairk?

Tikai nesakiet, ka viss aizies boj! N, da pakalpojuma, lai mazk btu ko domt, nebs! Otrdi ms dzvojam ar m jaunajm iespjm, bet tomr kaut

k savdk...]

[21.23. Vingrinjums?

(1) Uztaist kd pazstam, piemram, pasakas, siet DIVUS hronoklasmus.

(2) Pafantazt, kas pc sieta no tiem var tlk notikt (variantus).

(3) Paptt dabtos risinjumus: k ie klasmi ir mijiedarbojuies sav starp, kdus jaunus efektus devui.

(4) Mint dot kdas hipotzes par klasmu mijiedarbbm vispr.

...Nu un t tlk td gar.]

[21.24. Otrdais hronoklasms?

Js ceojat laik, tas ir ceojums B, uz... uz laika ceojumu A, kur... kur vl tikai

bs, - un redzat/piedzvojat t rezulttus. Bet ar to jums jau pietiek un js nolemjat pau ceojumu A nemaz netaist...]

[21.25. Divi laika ceojumi A un B maina viens otra vturi...]

[21.26. Milzgs daudzums laika ceojumu, un krietn da gadjumu tie dados, dados, dados veidos interfer sav starp. Variantus.]

[21.27. Tas pats - par paiem hronoklasmiem. Js ceojat uz klasmu, kuru js vl tikai izraissiet nkotn. Uzzint rezulttus, esat apmierints un nolemjat pau

hronoklasmu nemaz vairs netaist.]

[21.28. Js ceojat no hronoklasma uz hronoklasmu, lai izvltos labko.

Piemrus. Nu teiksim, kds kuro reizi bs labkais.]

[21.29. Js savienojat vairkus klasmus, lai iegtu vairk vajadzgo efektu...

piemram, vairk pretrunu, ar kurm tlk darboties.]

[21.30. Dertu izdomt kdus piemrus, kad laika ceojumi vai pat hronoklasmi organizjas, veido kdas vairk vai mazk stabilas sistmas pc msu gribas vai pai.]

[21.31. Sietu grupa. Pagtn hronoklasmi nu piemram kdi to personi maks laika ceotjiem, lai... Tlk jau var katrs pats izdomt.]

[21.32. Pagtnes informcija pastvgi ir pa daai falsificta laika ceotju uzpirkanas d. Ko dart?]

22. eva Tolstoja metode.

T raksta, ka evs Tolstojs regulri katru rtu lietojis du metodi k rta vingroanu prtam.

emt pau parastko lietu: krslu, galdu, spilvenu, grmatu. Aprakstt o lietu

tda cilvka vrdiem, kur to agrk nekad nav redzjis un nezina, kas tas tds ir

un kd.

Piemram, ko par pulksteni teiktu Austrlijas aborigns?

(Domts, protams, ne msdienu aborigns, bet pirmatnjais, civilizcijas vl

nemaz neskartais, droi vien Tolstoja laik bija. J.T.)

Uzdevums. Sastdiet vairkus priekmetu aprakstus aborignam.

23. Brv fantazana.

Brnus aicina neapvaldti pafantazt par doto tmu, lietojot jebkdus fantazanas pamienus un jebkdas to kombincijas.

Atirb no kda nopietna uzdevuma risinanas eit var ierosint jebkdas

idejas, pat vistrakks.

* Izdomjiet fantastisku augu.

- Uz viena auga aug visi zinmie augi: boli, bumbieri, apelsni, anansi,

avokado, mango, kokosi.

- Uz viena auga aug visi zinmie augi un drzei tomti, kartupei, no lapm

var taist tabaku, iegt spes mierinou ldzekli un ldzekli skaistumam. Princip

tas ir iespjams: tomti, kartupei, tabaka, beladonna (itliski dai dma)

pieder pie vienas un ts paas nakteu dzimtas.

- Uz viena auga aug zinmi un nezinmi augi, drzei un rieksti.

- Brnumains arbzs: iek marmelde, skliu viet ledenes. ds augs ir

jlaista ar cukurdeni in medu.

- Vien kok aug dzvs un nedzvs dabas objekti.

- Zieds no okoldes un nekad nenozied, lai cik to nestu.

[23.1. Plsgs augs, kur dau iegts enerijas izmanto temperatras

pazeminanai un ttad var glabt gau, t teikt, pats sav ledusskap.

Jsaka, jau pirmatnjie cilvki bet varbt pat dai prtii iemcjs o gau

zagt. Bet vlkos laikos pat izmantot vienu otru tdu ledusskapi par mtni, kur

patverties no karstuma vai no ienaidniekiem. Un jau neolta laik iemcjs taist saldjumu. Arheologi konstat dadas saldjuma kultras.]

[23.2. Pie viena. Savairojas oti daudz kukaidju augu. Ei iemans tos apzagt...

un pie viena apputeksn. Tlkaj evolcijas gait ie augi diferencjas, ei ar.

Piemram, ir tdi ei, kas oti dgi kpj kokos. Kur reizm atrod vl kdas jaunas iespjas prtikai, mtnm utt.

Un tad: eu pretuzbrukums pjiem utt. - patr viu olas.

[23.3. Starp citu, ezis ir drzk visdjs nek trais kukaidjs. Un tad jau vi droi vien neatteiksies ar no ledusskapju produkcijas. Un vispr, vi savienos kukaidju augu apputeksnanu ar citiem barbas ieganas veidiem - un varbt vl kdm iespjm evolcijai. Pretruna: msu realitt sastopamie ei ir konservatvi, miljoniem gadu laik ir maz mainjuies.]

[23.4. Starp citu, ir iespjams, ka augus ar ledusskapjiem visvairk apputeksn cilvki. Vlk, protams, sk tos ar audzt. Ei te var izpildt jau msu realitt pierasto lomu: patrt kaitkus.

Apakvariants: eu nozme tiktl pieaug, ka tie, ldzgi k pie mums savulaik kai, kst par cilvkam nepiecieamiem mjdzvniekiem.

Tiesa, labai mjdzvnieka lomai vajadztu, lai kds iemcs paus eus atbrvot no paraztiem.]

[23.5. Agrn agrr cilvku sabiedrba ar apmram tdu barbas di: augi med dzvniekus, cilvki med mazk, toties apputeksn augus, ei izncina augu kaitkus, bet varbt mdz ar kaut ko apputeksnt...

Varicijas: kas notik, cilvkam du gatavu agrokompleksu pametot, varbt reizm via viet var stties kdi citi zvri.

Ts bija fantzijas uz labu laimi, bioloiju es przinu slikti.]

[23.6. Kokos aug sapi. Sapu drzs. Dadas sapu kultras un selekcija.

Banketa I da d, II da visi aizmieg un redz uzemtos sapus (bet varbt konkrtais saturs ir pa daai atkargs ar no tevis paa), III da pamostas un dals sapu pieredz...

Starp citu, t iznk, ka baudjumu utt. no tava patrt sapa var gt ar citi.]

[23.7. Variants: aug gan sapi, gan okolde, bet, jo vairk viena, jo mazk otra, - un konkrt proporcija tev ir jizvlas.

Izvles veidi:

a) kdas irnes stdt, okoldgkas vai sapainkas,

b) kd brieduma pakp novkt, varbt tais kokos sapi ar laiku prvras okold vai otrdi,

c) anas proces, no anas manieres var bt atkargs, ko vairk uzemsi,

d) jau kad apsts, tu vari kaut k noskaoties vairk uz sapiem vai uz parastm

barbas vielm,

n) vl k savdk.

Ldzgi ar dadiem citiem variatvs raas kokiem un ne tikai kokiem.]

[23.8. Dadi dzves stili ai sakar. Biei vien jau brnb atiras noskaotie vairk uz sapiem un vairk uz okoldi.]

[23.9. Profesionli koku sapotji, sapu studijas, iespjas sapus kaut kd veid publiskot utt.

Viens otrs par saviem publictajiem sapiem iekas okoldi.]

[23.10. Koki, kuri nenoplktos augus kompens naud, gan ne visai liel.]

[23.11. Otrdi, govs, kura maks par to, ka viu slauc. Variants: tdas govis tagad ir savva. Tirgus attiecbas starp brvajm govm un slaucjiem.

Bet pienu prdot vartu gan pati govs, gan slaucjs.]

[23.12. Selekcionri un entii cenas dabt kokus, kuri dotu iespjami lielkas

naudas summas.

entiiem eit ir grti: diez k neizdodas informciju no finanu sfras dabt

iek gnos. Pie tam finanu sfra mdz bt visai mainga. Piemram, vai daudziem vajadzs kokus, kuri dod apgrozb vairs neesou naudu.]

[23.13. Tlk, lai koku nauda neskaittos viltota, vajag saretas birokrtisks procedras. Un parasti par diem kokiem ir jmaks lieli nodoki.]

[23.14. Bdgkaj, vismaz daem, gadjum ie koki paliek valsts monopol, bet privtie, piemram, puikas, palaikam lien drzos naudu plkt. Variants pa vidu: atpircji, kuri naudas kokus nom no valsts.]

[23.15. Blakus efekts: puikas k lielkie bagtnieki vis apvid.]

[23.16. Koki var tirgoties ar pai sav starp. Nu un tur valtas kursi utt.]

[23.17. Vl. Vieni koki tirgo citu koku akcijas. Vai tas var k ietekmt konkurenci un dabisko atlasi?]

[23.18. Aug mango? Nu j, koks, kur pats mango. Un via mango top arvien lielks...]

[23.19. Brnumains arbzs... vai labk guris: dens taj nebeidzas un nebeidzas,

un tur var bt pat veseli ezeri, kur nopeldties. Karst vasaras dien vari ielst

kd gur (caur specilu piltuvi?) un tur... visvisdi guroties.]

[23.20. Variants: datorguris, ar kuru vari dart visu k dator.

Piemram?]

24. Izdomjiet fantastisku celtni.

[24.1. Ar savu arhitektru slaven Fantobbele (Fantobabili, tulkojum Fantzijas dieva vrti vai varbt Fantastiskie dievu vrti) taisni t ar tiek bvta... Reizm te paldz ar dadi fantastiskie celti.]

- Nkotnes nams: no iekas rpus viss redzams, no rpuses iek nekas.

- Mj nevar iekt btne (cilvks, suns u.c.) ar mjas saimniekiem kaitgiem

nodomiem.

- Kdai jbt mjai, ja saimnieka svars un lielums mains 10 reizes ik stundu?

[Piezme. Man tlk sanca diezgan liels haoss no pusgatavm idejm, kuras vl vajag sakrtot un visprint.]

[24.2. Universls piepambas bves, kurs VISI izmri (ar mbelm u.c.)

var tikt viegli mainti pc patikas.

Dai mains ar automtisk rem pc kdas programmas.]

[24.3. Frdmonu tipa arhitektra: VISAS telpas iekpus ir lielkas nek no rpuses. Tomr tas var bt dad mr un ir atkargs no (...)

Ievrojam fizia Markova (Мойсей Александрович Марков, 1908-1994) hipotz katrs Visums ir gandrz noslgts - t.s. frdmons - un uz ru cit Visum izpauas k mikrodaia. Katr punkt ir Visums, un katrs Visums ir punkts. Neeiklda eometrij ir iespjams, ka lodes iekpus atrodas cita, daudz lielka lode.]

[24.4. Bet kdas vl var bt neeiklda arhitektras?]

[24.5. Roraha arhitektra: bves, pirmkrt, atgdina Roraha klekus. Otrkrt,

paniekam/iemtniekam/lietotjam ir ar savu fantziju jpapildina, kda tad t

bve stenb bs. Tpat k oriinlo Roraha kleku gadjum ir jiziras, ko tad

tev dotais kleksis atgdina.]

[24.6. Bves-tmeki: tai skait, var savstarpji caurvties, pat aizemt vienas un ts paas vietas. K ar stiepties milzgi tlu rj telp, no rj novrotja viedoka. Tau iemtniekam viss bs tepat blakus - viegli sniedzams.

Un vienmr var atklt kdu jaunu piekuvi.]

[24.7. Spreja veida arhitektra, rjam novrotjam izskats k dadu spreju

maisjums. Katra bve ar katru var saskarties un, attiecgi, atvrties jebkur

viet pc iemtnieku/lietotju vlans.]

[24.8. Vispr arhitektra, kur savienotas divas (vai vairkas) telpisko attiecbu

sistmas. Skat., piemram, nodau Kas bs pc Plutonijas?]

[24.9. Arhitektra ar prnsjamo pieslgumu/piekuvi: tu vari atrasties vienalga kur, bet durvis uz tavu dzvokli vienmr ir pie tevis un var atvrties tev blakus.

Pat ne burtiski durvis: izdari kliki, un tu jau esi, teiksim, sav prieknam.]

[24.10. Bves, telpas, kurs daa punktu ir savietoti, tie atrodas reiz dads

viets.]

[24.11. Arhitektra, kur vari iztikt bez prvietoans, jo vajadzgais vienmr pats atradsies tev blakus.

Jautjums: bet ja ir vairki lietotji, kuriem vajag vienu un to pau?

Hm, nekas jau netrauc, lai vajadzgais punkts btu blakus abiem/daudziem/pat visiem.]

[24.12. Jautjums: bet ja abiem reiz vajag apssties uz viena un t paa krsla?

Atbildei, protams, ir jbt - variantus!

...Termins (termina sagatave): daudzlietoanas punkti.

Vl kdi jautjumi?]

[24.13. K var pankt, lai viens un tas pats punkts btu reiz dadi punkti?

Variantus!]

[24.14. Atvrt arhitektra - sav veid sazarot. Katra istaba pieder reiz

daudzm bvm, ne visas no tm ir jau atkltas un apdzvotas, vienmr var atrast

vai iekrtot ko jaunu.]

[24.15. Tas pats, tikai nevis jaunu telpu, bet jaunu telpas uzbves principu, jaunu

risinjumu zi.]

[24.16. Arhitektra ar variablu telpu - vai pat telpas uzbves principiem - kura pati risina telpiskuma problmas. Kaut kd mr, protams.

Vai ko tdu var uzfantazt, uzprojektt dator?]

[24.17. Bves ar plurlistisku vai hierarhisku topoloiju - tas ir, ar manm citur

mintajm daudzajm telpas urcm un piekuvm tm. Skat., piemram, nodau Kas bs pc Plutonijas?]

[24.18. Bves ar telpas inversijm, kur mains bana iekpus un rpus. Sav

zi prnsjamas, portatvas: dzvoklis ir man kabat, tad es veicu inversiju un

tagad pats esmu iek dzvokl.

Pie attsttas arhitektras inversiju ir tik daudz un dadas, ka absolts iekpuses

vai rpuses vairs nav, viss atkargs no atskaites sistmas. Bt iekpus vai rpus,

tas nav dabisks stvoklis, t ir opercija.]

[24.19. Mbiusa arhitektra, kur starp iekpusi un rpusi vispr nav striktas

starpbas k Mbiusa lentei u.tml. Vienmr var nokt otr pus k tai pa, nekdu robeu nersojot.]

[24.20. Vai bez rpuses un iekpuses vl var bt kda tre puse? Kda?]

[24.21. Var fantazt tlk, kam tas viss vartu dert, ko no t var iegt.]

[24.22. emot vr ar to, ka telpas pabas var bt dadas dados lmeos piemram, mikrofiziskaj un makrofiziskaj - vai vairkos makrofiziskajos.]

[24.23. Nepabeigta (negatava) ideja. Varbtisk arhitektra.

Telpai, bvei nav viennozmgas pabas, bet dadas iespjas, varianti ar

dadm varbtbm. Attiecgi iedarbojoties, var aktualizt to vai citu variantu. K

kvantu mehnik.

Piemram, t vai cita vieta var bt gan tav, gan kaimia dzvokl. Js varat to

lietot abi, tikai ir mazliet jvienojas par krtbu, lai viens otram netrauctu.

Varbt var vienoties ne katrreiz par jaunu, bet par zinmu programmu, automtisko remu...

Tas pats ne vairs par vietm, bet par jebkurm arhitektras patnbm: dadi

varianti un vienoans/programma.

...Man gan ir aubas, vai mans skaidrojums pietiekami atbilst tiei varbtisks

arhitektras nosaukumam, nevis vienkri dinamisks... tas ir, vai esmu labi

izmantojis potencilu, kds ir varbtbas jdzienam.]

[24.24. Nepabeigta ideja. Btstrapa arhitektra: katra telpa, piemram, istaba, reiz ir visas prjs telpas, tikai ar dadu varbtbu. Nenoteiktbas princips, kad

- vismaz uz su laiku - var tikt radta jebkda telpa, jebkda konfigurcija. Bet

varbt tas ir atkargs no enerijas.

Es eit balstos uz btstrapa vrda nozmi fizik - cik nu es to saprotu. Kad ikviena

mikrodaia sastv vai no vism citm (tas ir, visu veidu) daim, tikai virtuli. Un ts var dabt r, prvrst rels dais, pieliekot zinmu eneriju. Jo

lielka enerija, jo dziki daias virtuls struktras lmei var tikt skarti.

iet, ideja man tomr palika negatava.]

[24.25. Arhitektra, kura ir atkarga no atskaites sistmas.

Piemram, katram pilstas iedzvotjam t ir savdka.

Td gadjum var bt ne tikai vienkra prvietoans pa pilstu - vai pa kdu

bvi -, bet ar konfigurcija, kad vajadzbas gadjum, kdai kopgai

darbbai/lietoanai, divi, dai vai daudzi pilstnieki saskao savas arhitektras...

tas ir, acmredzot kdas pieejas vai piekuves tm.]

[24.26. Js gribat, lai brni nenonk viiem bstams viets? Ldzu: viiem atbilstoaj/pieejamaj pilstas arhitektr du vietu vienkri nav!]

[24.27. K apkopot un apvienot s idejas? K radt visuniverslko, funkcionli

pilnvrtgko arhitektru?]

[24.28. Jau mint Fantobbele vl senlaikos esot bijusi no rpuses neieemama,

bet iedzvotjiem rta un laba dzvoanai visdadkajm gaumm.]

[24.29. Vienkri bezgala daudz dadu telpu ar visdadkajm savienoanas iespjm, k tmekl.

Otrkrt, visdadks organizcijas iespjas ar katras telpas iekpus.

Trekrt, dadi remi to lietoanai dadiem subjektiem.]

[24.30. Vienmr var pastt un pievienot jaunu telpu pc vlans.]

[24.31. Pie viena. Vienmr var pastt/atrast vl laiku un iespraust to, kur vajadzgs.

Variants: laiku ar dadm pabm. Variants: to ievietot var ar pagtn. Jaunapgstamie pagtnes sektori.]

[24.32. Abstrakt arhitektra, kuras pabas tiek attlotas ar augsta lmea

matemtiskm struktrm. Te btu jfantaz tlk cilvkiem, kuri zin matemtiku.

Droi vien pa reizei atklsies kas brnumains.]

[24.33. Uz labu laimi un vl ne par pai augsta lmea struktrm? Vai var bt vismaz fantzij kda nearhimda arhitektra vai vl kas td gar?]

[24.34. Telpiskot laika arhitektra. Vismaz zinms robes var apmeklt pagt-ni un nkotni, var kjm aiziet uz attiecgm istabm un gaiteiem vai ielm...

Te vajag tlk precizt un attstt.]

[24.35. Bet k izdart otrdi, k (kdos veidos) var laiciskot telpu?]

[24.36. Kdas opercijas var veikt ar telpas dimensiju daudzumu? Fantastik paretam ir bijis, piemram, par etrdimensiju namu Heinleinam.

Vai daudzdimensiju eometrija var dot kdus jaunus un interesantus efektus?]

[24.37. Jautjums topologiem bet, protams, ar parastiem mirstgajiem: kur izdoms vairk dadu netrivilu arhitektru?

Vismaz idejas uzmetuma lmen.]

[24.38. Kuras no vism m idejm un k var lietot, btiski nemainot telpas

pabas k tdas, bvm parastaj telp?]

[24.39. Kuras idejas un k ar dinamisku arhitektru? Ar informcijas tehnoloiju lietoanu?]

[24.40. Kuras un k - datorik? Kaut vai spls, tau varbt ar praktiskks

liets?]

[24.41. Kas td gar jau ir bijis fantastik, datorik, vl kur?]

[24.42. Arhitektra k mkopakalpojums: datu viet liekam arhitektras komponentus, sastvdaas, vai ts patnbas, principus...]

***

[24.43. Cik atceros, brnb man bija tda oti aptuvena, neizstrdta fantzija

par pilstu no virvm, virvju kpnm utt.]

[24.44. Atvilktu arhitektra. Aiz katras atvilktnes taj var ielst jauna telpa, princip ne mazka par iepriekjo.]

[24.45. Vai tas pats, kas ar pao guri no 23. punkta: var ielst mazkos mrogos, izmantojot specilu piltuvi.]

[24.46.Membrnu arhitektra. Membrnas ir ar visdadko caurlaidbu.

Lk, sav laik krjum Fizii joko starp padomiem, k noert lauvu, bija ar tds: nostiepjam pri tuksnesim puscaurlaidgu membrnu, kas lai cauri visu, izemot lauvu...]

[24.47. Un, protams, logu arhitektra: lai tiktu jaun telp, ir attiecgi juzklikina, un tad uznirst logs.]

[24.48. Msu kaimii, mkotauta, nepieir lielu nozmi stabilittei un attsttai rtbu sistmai. Vii gst prieku no t, ka viu mtnes stihiski mains un veido ik brdi jaunas formas.]

25. Izdomjiet jaunu transporta veidu.

Pc TRIZ ideoloijas idels transports tas ir transports, kura nav, bet visas t funkcijas tiek izpildtas.

Izgudrojumu idejas!

- Uz cilvku raida mezonu-gravitonu-elektromagntisku staru, kur sadala cilvku

atomos, noraida uz vajadzgo vietu pa atomam un tur atkal savc cilvku kop

iepriekj atomu krtb (kura ir tikusi iegaumta).

- Izskatiet situciju:

cilvka savkanas programma ir bojta, un tas nav pamants! K cilvks tika

savkts? Bet ja sajauca vairku cilvku atomus?

[25.1. Piebilde. Kaut kda drobas tehnika jau pastv. Piemram, ja, prraidot

aprbtu cilvku, programmas kaprzes d iznk bikses ar smadzenm, - tad tikai

td variant, kur tomr ir dzvotspjgs!

di varianti tiek pieauti, jo reizm bikses ar smadzenm ir labk

transportjamas.]

[25.2. Tik liela raete, ka prvietoties ts iekien ir labk ar raeti.]

[25.3. Vesela hierarhija no tdiem transporta ldzekiem.]

[25.4. Divi transporta veidi, tipi. Pirmais - prvietot tevi no viena telpas punkta uz otru. Otrais iedarboties uz telpiskumu t, lai otrais punkts - vai abi - btu pie tevis.

Vai ir iespjami vl kdi veidi?]

[25.5. Kds tomr btu idelais risinjums, tas ir, transports bez transporta?

K transportana k tda tiek prvarta msu diens un tuv nkotn?]

[25.6. K pankt, lai viss btu visur, bet pie tam nejuktu kop?]

- Sinttiskais transports, kas sev apvieno visu zinmo transporta veidu

priekrocbas: raetes trumu, okena lainera augstks klases kajtes greznbu,

zibens ptnieku lidmanas piemrotbu jebkuriem laika apstkiem, starta un

finia laukumu nevajadzbu k helikopteram, zirgu transporta dziednieciskumu...

- Cea prkljums ir viveida vai trsstru form. Izdom tdu riteni, lai ai ce nekrattu. Ar tas bs izgudrojums!

(Piezme.

TRIZ - ТРИЗ - jaunrades metodoloija, ts autors ir Henrihs Altullers - Генрих Саулович Альтшуллер, Genrikh Altshuller, 1926-1998.

Viens no ievrojamkajiem via darba turpintjiem ir rdzinieks Jlijs

Murakovskis - Юлий Самойлович Мурашковский, Julius Murashkovsky.

Skat., piemram, altshuller.ru - krievu valod, drusku ar angu, vcu, franu, spu - un t-myshlenie.tilda.ws latviski, krieviski un angliski.

Iespjams, ka TRIZ ir pamats nkotnes jeb tre tipa zintnei, pc Aristotea

zintnes un msdienu jeb Galileja zintnes.

TRIZ k palgdisciplna ir RIA, rados iztles attstana развитие творческого

воображения, РТВ. Dotais Jurija Tamberga, ar TRIZiea, teksts parda dau no ts pamieniem.

Manas fantastisks piezmes ar ir radus liel TRIZ ietekm lai gan subjektvu

iemeslu pc es neesmu TRIZ metodes apguvis sistemtiski, un no t mana

fantzija vl joprojm daudz ko zaud.

Skotnji TRIZ rads k tehnisks jaunrades jeb izgudroanas teorija, un latviski ts nosaukumu tulkoja k IRT - izgudrojumuzdevumu risinanas teorija.

Tagad metodoloija ir attstjusies tlk, un TRIZieu aprinds ir pieemts abreviatru TRIZ netulkot, bet lietot nemaint veid viss valods. J.T.)

26. Izdomjiet jaunus svtkus vai jaunu konkursu.

- Ziedu svtki. Visiem uz vaigiem uzzmti ziedi. Sarunjas tikai nieu puu valod.

- Smaidu svtki. K 1. aprlis, bet jautrk un draiskk. Mnties, jokot, bt

jautram.

- Bezdelgu atlidoanas svtki.

- Pirm oda svtki.

- Svtki atjautgajiem. K КВН (JAK).

(Piezme. КВН, Клуб веселых и находчивых, JAK, Jautro un atjautgo klubs komandu sackstes asprtb un izdom, Krievij laidis dzias saknes kop 1960. gadiem, Latvij ieviesies mazk, cits bijus PSRS valsts laikam k kur. Manuprt, oti interesanta un jauka lieta.

Starp citu, sacku lderos 1960. gados PSRS centrlaj televzij bija ar viena Rgas studentu komanda... Man pamatskolas laik redzju kltien vienu sacksti starp gadu par mani veckajiem skolasbiedriem, a un b klases komandm,

iespaids bija lielisks.

Protams, ne jau visi minjumi iznk viendi veiksmgi, un ir cilvki, kuriem JAK apnika. Bet t jau tas ir ar vism lietm. J.T.)

- K iepriekminto svtku fragments j-n konkurss. Atnes melnu kasti. Kas tur iek? Uzmint ar, augstkais, 10 jautjumiem. Ja neuzmin, jcie jocgs sods

norpot zem galda ar dziesmu, mint mklas, sasmdint sples dalbniekus.

[26.1. Teicamnieks dabjis pirmo nesekmgo atzmi! Nkoaj dien stundas

nenotiek, visi svin. Ar vi pats, bs ko dzv atcerties.

Bet parastam nesekmgajam t nebs, jo viam t lieta ir prk ikdienia.]

[26.2. Konkurss par labko vrdu, ko uzrakstt uz stas. Par labko stu, kas aprakstta visdiem vrdiem.]

[26.3. Uz stas raksttju kopienas folklor ir noststs, ka pat Homra eposi ir skum bijui uz stas uzrakstti.

Ir arheologi, kuri tam tic - un mekl. Run, ka neskaidri fragmenti esot jau atrasti.]

- Fantaztju konkurss. Piedals 2 komandas, katra uzdod otrai dadus

uzdevumus:

a) tmu humoristiskam ststam no 5 frzm;

b) objektu sastdmai mklai (galds, dakia, televizors);

c) skumu ststam

- Piemram: Mans draugs Valis uzaicinja mani ceojum apkrt pasaulei...

d) piedv kdu fantazanas pamienu, kuru pielietojot, jizdom neticams

ststs.

27. Izdomjiet dramatisku sietu.

Mamma nesamrgi lutinja meitiu. Kas ar vim abm notika?

[27.1. Skaidrs kas! Meitia vinnja pasaules empiontu izlutintb, dabja

milzgi daudz naudas un ska lutint mammu.]

[27.2. Varbt t paldzot viai gatavoties nkamajam empiontam, nezinu.

Bet, k jebkura sporta attstb, jauns maias jautjums ir svargs. Un t ietu trk nek gaidt, kamr meitiai bs paai sava meitia.]

Cilvks apmaldjs, nejaui uzgja pamestu mednieku namiu un nodzvoja tur 7

gadus. K vi dzvoja? Ko da, k rbs?

(Teiksim pc 5 gadiem vairs nemcja runt utt.)

[27.3. Piedodiet, kas tas par mui, kur pat nemk pats ar sevi runt? Sajucis

no piekljbas?]

[27.4. K rbs? Protams, bez citu paldzbas!]

[27.5. Mans variants. Cilvks nosdja 7 gadus pie datora...]

[27.6. Cilvks milzg iestd atrod pamestu kabinetu...

...Hm, kaut kas uz to pusi bija 1980. gadu ameriku kinokomdij Manu pankumu noslpums ar Maiklu D. Foksu galvenaj lom.]

[27.7. Cilvks milzg bibliotk nejaui uziet pamestu, oti patnju un oti interesantu grmatu un lasa to 7 gadus...]

[27.8. Cilvks 7 gadus risina milzgu krustvrdu mklu...

Variants: pa o laiku mkla paspj prpublicties un drusku izmainties.]

[27.9. Cilvks septius gadus malds trs prieds - un ko visu vi tur neuziet...]

[27.10. Septius gadus dzvot savas fantzijas pasaul...

Labk gan, protams, ir reisot turp un atpaka.]

28. Izdomjiet jaunu fantastisku spli.

Lai izdomtu jaunu, neredztu spli, jizdom neticami apstki/nosacjumi un dots sples noteikumi.

aha figras ir no okoldes; vinnjis pretinieka figru, vari to tlt apst. Izdom,

kdas sevias pabas bs vinntai dmai vai iesprostotam dambretes kauliam?

Cilindriskais ahs un dambrete. Galdi saliekts cilindr t, ka laucii a1, a2, a3 ir

blakus lauciiem attiecgi h1, h2, h3... Cilindru veidos vertikles.

Lobaevska dambrete. Galdi tiek doms saliekts par fantastisku figru - tiek

savienotas kop gan maljs vertikles (k iepriekj piemr), gan galjs

horizontles.
Superahs. Figru viet metamie kaulii. Uz katra kaulia skaldnm ir seu figru attli, izemot karali. Vienu reizi sples (partijas) laik var, pretiniekam negaidti,

pagriezt kauliu ar citu skaldni uz augu un t maint figras statusu.

[28.1. Bet ja nu vienreiz sples laik var izvlties ar citu karali?

Tad iznk, ka ne katrs mats ir liktengs.

Vai varbt tas pats karalis var kdu matu vai daus ar prciest.

Hm, pareizs virziens, nvei jau vispr nebtu jbt liktengai.]

[28.2. ahs, kur figras noteiktu skaitu reiu sples gait var klonties. Vai k

citdi var papildinties figru komplekts. Varbt tas ir jnopelna.]

[28.3. Vai var bt ahs, kur pie zinmiem nosacjumiem var prvervt pretinieka figru?]

[28.4. aha figras nevis no okoldes, bet gan ar zivju eas pildjumu. ahs, tas

ir vrigo sports!

Lai gan var apvienot: okoldes figra, pildta ar zivju eu.

...Jaunks paaudzes brnig - jo tau veselg - produkta garu gan var

nezint, jo tagad zivju ea mdz bt kapsuls.

Vispr, kas tik viss seniem nebija jizcie...]

[28.5. Minu vecu lietu: ahs, kur var bldties, ja netiek pieerts (piemra pc, kdu 10 sekunu laik). Tiesa, tdam aham bs grti rkot oficilus turnrus un publiski vrojamas sples, to ir labk splt st un puskrsl... Bet varbt tomr kaut k?...]

[28.6. ahu izgudroja Indij, un skotnji tas saucs aturrada etri nii. Partijas skuma pozcij rtain galdia etros stros bija etri un nevis divi

nelieli figru komplekti... Vairk es nezinu. Interesanti - k vii splja?

Bet varbt to var paptt. Un, tlk, visprint uz N spltjiem un pie tam vl dadas konfigurcijas laukumos?

Varbt laukumos dator, kur noteikti jbt daudz vairk iespjm veidot visdus

variantus.]

[28.7. Tlk, masu ahs ar tkstoiem vai miljoniem spltju uz grandioza vai

pat princip bezgalga laukuma jeb galdia? Kas interesants tur vartu bt?]

[28.8. ahs-burim jeb stafete: ik pc, teiksim, 10 gjieniem spltji nomains. Var mainties pc dadiem likumiem.]

[28.9. Epizode. Astronautu aha turnrs, sacenas komandas no dadm ekspedcijm tlaj kosmos, tas var ilgt desmitiem gadu, pat mainoties spltju paaudzm.]

[28.10. Variants: aha turnrs starp dadm civilizcijm, kaut vai Jefremova Liel Loka ietvaros.]

[28.11. Bet vai tas vairs bs interesanti? Sakaru seansi Lielaj Lok ir tik reti, un korespondencaha partijas laik civilizcijas pagst attstties... K iekaut attstbu ai spl? Kds maingais ahs? Kds?]

[28.12. Statistiskais ahs: viennozmgu gjienu viet kaut kdi varbtbu

sadaljumi, dispersijas?]

[28.13. Vai var bt modifictais ahs vai ahveidga sple ar kdm vl nebijum,

piemram, topoloiskm pabm?

Jurija Tamberga mintais cilindriskais ahs jau ar nozm maintu topoloiju. Bet

gan jau ir jbt ar kam vl interesantkam.

Msdiens tam vairs nav nepiecieami eksotiski galdii k fiziski ermei, pietiek

acmredzot ar datoru un piemrotiem sples noteikumiem.]

[28.14. Piemram, ahs ar kdiem savietotiem lauciiem? Kdi laucii, kuri agrk

bija vienkri dads viets, tagad skaits viens un tas pats lauci - kur tagad faktiski atrodas divs viets.

Variants: divas reizes vis sples gait ir atauts kdus laucius uz brdi savietot.]

[28.15. Vai var iedomties ahu uz bezgalga laukuma (galdia)? Vispr kaut jel kd veid iekaut aha spl bezgalbu?]

[28.16. Galvenais tomr lai tda sple btu interesanta. Vai daudzos modifict aha paveidus daus no kuriem tikko minja Jurijs Tambergs kds ir ptjis no

viedoka? Kdm jbt modifict vai visprint aha pabm, lai btu

interesanti?]

[28.17. aha modifikcijas, pat paas eksotiskks, tiek veiktas empriski kdam ieaujas prt atsevia ideja. Bet vai var uztaist kaut ko ldzgu aha

visprinanas pamieniem un pat teorijai?

Nav teikts, ka tai jbt uzreiz universlai. Bet katr zi produktvai!]

[28.17a. Par modifict aha paveidiem (un virkni radniecgu lietu) skat., piemram, Jevgeija Gika grmatas:

Е.Я. Гик:

Математика на шахматной доске, 1976,

(?) Шахматный калейдоскоп, 1981,

Шахматы и математика, 1983,

Занимательные игры и развлечения, 2001,

Математика на шахматной доске, 2009,

Математика и шахматы, 2010,

Интеллектуальные головоломки, задачи, игры, 2010,

Компьютерные шахматы, 2013,

Шахматы. Математика. Компьютеры, 2013.

Pats neesmu lasjis, tikai pavisam mazliet o to pairstjis.]

[28.18. Tlk, ptanas un visprinanas nolkos. Kdas vl aham ldzgas galda u.tml. sples gan jau t bs ne tikai dambrete pastv?]

[28.19. Kdos veidos pati aha visprinana vai aha izgudroana var tikt padarta par spli?]

[28.20. Sple ar apdomas laiku kur var vinnt ar lieku.]

[28.21. ahs, kur galdi vai kas cits var zinm mr mainties, pieaut

variantus.]

[28.22. Sple, kur, atkarb no sples gaitas, var kaut kd mr maint noteikumus. Acmredzot te var bt milzgi daudz variantu.]

[28.23. Simultnsples seanss: uz katra galdia ahs ir ar drusku savdkiem noteikumiem.]

[28.24. Futahs vai vismaz futriuras: figras atgdina futbolbumbas, bet gjieni

nonkana tai vai cit lauci uz laukuma atkargi no t, kurp tev izdodas

savu figru aizspert.

Variants: var bt gan tdi gjieni, gan tdi.

Preczk dieml nezinu bet man iet, ka tur tomr vartu kas iznkt.]

[28.25. Inspict datorsples es pats tajs absolti neorientjos un padomt, ko no tm vartu ieviest ah.]

[28.26. ahs kvadrt, tas ir ahs X ahs.

Lai novktu pretinieka figru no galven galdia, jums vajag vinnt partiju uz

kda no blakus galdiiem.

Vai varbt to var saukt par divlmeu ahu.]

[28.27. Vl viens divlmeu variants: turnr dotaj dien var mainties tavs galdi un partija, kuru tu spl. Tas atkargs no kdas otr lmea sples. Ca par labkajm, uz doto momentu, partijm.]

[28.28. s dimanta atradnes nodeva koncesij mums, kad pasliktinjs viu valsts komandas pozcija aha partij. Lai ts vartu paturt, mums partija btu juzvar.]

[28.29. Nepabeigta ideja. Spu sple, kur izmina dadas citas, parasti jaunas, sples bet gada beigs ir kopj ieskaite.

Sples pieradinana.

Varbt kas ldzgs jau ir datorspu pasaul?]

[28.30. Dertu izdomt variantus, un daudzus kdas vispr vartu bt

daudzsples, sples no/starp splm, sples AR splm utt.]

[28.31. Sples elementi ikdienas dzv, cilvks (vai pat kopiena) pastvgi krj

kaut kdus punktus. (Variantus.) Dienas, nedas, mnea beigs pienk rins,

cik punkti kds joms ir sakrti.]

[28.32. Variants: sple kaut kd veid paredz ar jaunu jomu un rdtju, jaunu punktu kranas veidu izgudroanu un ievieanu.

Sple, kurai ts gait var izgudrot jaunus noteikumus un, ja tie izrds

veiksmgi, tad ar par to saemt punktus. Punktu daudzums var bt atkargs ar no

inovcijas jeb radouma lmea jaunievedumam.]

[28.33. Ne glui sple pasaules izstde.

Amerika piedv opinga klases automobili braukanai pa supermrketu, Krievija automtu, kas auj ar abiem galiem. Bet latviei kaut kur atradui stu zelteni, neko tdu vrttji nav redzjui - un Latvija ieem pirmo vietu/iegst galveno balvu.]

[28.34. Krievija, protams, ausmgi apvainojas. Bet Krievija vienmr par kaut ko

apvainojas, un pie t visi jau ir pieradui.

Pie tam kaut k paliek nepamants, ka pa Krievij automta d ir tikui apspiesti daudzi citi projekti, kuriem pankumi izstd btu varbt bijui lielki.

Vai tas tpc, ka tur palicis spk vl Kaeja laik pieemtais likums, ka nedrkst kritizt varu?]

[28.35. Un t tlk. Var jau vl dadot. Piemram, ko ldzg izstd piedv elfi,

ko troi, ko citas fantzijas pasaules rases. Vai izstde dadiem gadsimtiem,

varbt ar laika manu paldzbu. Vai starpgalaktisk. Vai reiz starplaiku un

starpzvaigu, katra civilizcija demonstr savu vsturi un ts sasniegumus.]

[28.36. Vsturisk mantojuma un t izmantoanas sackstes.]

[28.37. Grmatu gadatirgus, kur piedals ts grmatas, kuras ir stenojus dzv.

Izstde, kur rda zintniski fantastisko ideju realizcijas paraugus.]

[28.38. Variants: pasaules izstdes notiek internet. Kdas jaunas iespjas, kdi

trkumi?]

[28.39. Izstu kopumi/masvi internet. Ko jaunu tas dod, k to lietot?]

[28.40. Dadu laika manu un tamldzgu lietu izstde. Dertu aprakstt skk.

Var bt ar laika ceojumu - un citu hronooperciju! - paraugdemonstrjumi.]

29. Jsu vlanos maiska piepildans un domu materializcija.

Js esat kuvis par varenu burvi. Pietiek nodomt, un jebkura jsu vlans piepilds

- bet tikai laba. Piemram, js varat jebkuru padart laimgu. Bet, ja js vlat citam kaut kos liktu, tad tas notiks ar ar jums.

- Lk tests [labestbas/labvlguma] prbaudei.

Pasakiet brniem, ka vienas stundas laik vii vars dart ar cilvkiem visu ko,

gan labu, gan sliktu. Prbaudiet, ko vii gribs dart, labu vai aunu?

- Lauptji notvrui labu cilvku un grib nogalint. Ierosiniet ne mazk k 10 veidus, k viu glbt (teiksim, padart neredzamu, iesaldt lauptjus).

[29.1. Atkal vec kda: PIETIEK NODOMT... Tad jau tpat vien padomt vairs nevars, ja viss tda materializsies! Un kdties ne reizi nedrksts, domm,

kuras iet uz materializciju, ir jbt pareizm k sapierim. Nedrksts domt par

kaut ko vl nezinmu, problemtisku, jo vari noaut garm... Tad jau galeru

verdzba vl ir krorts!

N, vajag kdus drobas paskumus, lietai ir jbt vadmai.]

[29.2. Es sapoju, ka esmu muis un ka esmu aizmirsis, kdi vrdi jsaka, lai

sapnis nepiepildtos...]

[29.3. Piepilds ts manas vlans, kuras ir izsactas hipnozes stvokl.

Ttad binrais burvis: es plus mans hipnotiztjs.]

[29.4. Par materils kultras sasniegumiem msu civilizcija liel mr var pateikties saviem fantasmagoristiem.]

[29.5. Interesanti, ka viss labkais te nk no brniem... nu vismaz liel mr.

Tpc ms oti cenamies attstt izgltbas sistmu.

K ar rpussistmas izgltbu.]

[29.6. Variants (relistiskks): katram vecumposmam ir savas priekrocbas (te varbt dertu skk).

Tie dadu vecuma grupu prstvji, kuri labi saprotas, var fantazt kopgi.]

[29.7. stenojas tas, kas ir iekodts mzik. Un ttad stenojas nebt ne auri

viennozmgi, bet kaut k... visprgk (precizt).

Ineniermzika. Lielas muzikls inovcijas vispirms izmina poligonos. Tauta

balso, kuram mzikas stilam ogad atvlt vairk ldzeku.]

30. Jums ir teleptijas spja.

Teleptija domu un jtu prraide no attluma bez sajtu orgnu starpniecbas.

(Fantastiska. J.T.) Var pat ne vien last citu cilvku domas, bet ar savu

domanu likt cilvkiem dart to, ko js gribat.

K js izmantosiet o spju?

[30.1. Lejup un augup ieldt interesantas domas.

30.2. Strdt zintnisks konferencs, veikt teleptiski uztverto zintnes ideju sintzi.

30.3. Vadt sav galv dialogu starp dadiem zintniekiem, paldzt viiem labk

saprasties un attstt idejas.

30.4. Kontakttjs: ar tavu paldzbu sazins sav starp vairkas rpuszemes

civilizcijas, kuras citdi to nespj.

30.5. Stereo: ar teleptisko uztveri pats savas domas vari skatt ar it k no malas.

30.6. Vl. Mana doma - dads galvs, ttad dadu citu ideju un attieksmju

kontekst. Daudzpozciju skatjums uz savu domu. (Domanas otr dimensija?)

30.7. Teleptiskais mekltjs: mekl pareizo atbildi vai citu vajadzgo informciju

vai pa visu pasauli.

Var to formult ar savdk: teleptiski pievelk sev piemrotas domas no visas pasaules.

30.8. Ja tele-ptija ir tl-juana ne vien no smadzenm uz smadzenm spja sajust priekmetus no attluma, piemram, atrast pazaudtos.

30.9. Ja objektam ir kas ldzgs psihei vai vismaz kdai pietiekami attsttai vadbas sistmai tad varbt ar spja pierunt, lai tas nk pie jums. Vai vismaz vest tdas sarunas. Piemram, ar kai.

30.10. Teleptijas pieirana: tas, kas realiz teleptiju, iemiesots kd ierc, un t tiek piesaistta priekmetiem. Teleptiskais lietu internets.

30.11. Tad s ierces (un priekmetu teleptisks spjas) bs dados lmeos: viena lieta ir noraidt vienkrus signlus, cita lieta augsta lmea domas un saretas apzias darbbas... vai pat visu apziu jeb dvseli.

30.12. Teleptiski noklausties Dievu un pat o to saprast.

30.13. Teleptiski uztvert Dieva (variants: cita supersaprta) dogma... pardon,

doma izvras/atkljas tev pakpeniski, laiku pa laikam tu no ts gsti arvien

jaunu jgu, jaunas zinanas. (Kvazi-interaktvais rems?)

30.14. Mcs, teleptiski vrojot/noklausoties izcilus meistarus.

30.15. Teleptiskaj zemapzi uzkrjas milzgi daudz dadu uztvrumu. Varbt

specilists, tos ptot, atkls pat kdu jaunu civilizciju.

30.16. Superteleptija: katr cilvk (virtuli) ir visi citi cilvki (viu apzia).

30.17. Tlk. Cilvks pat pc ermea nves turpina pilnvrtgi vai gandrz

pilnvrtgi dzvot citu cilvku superteleptisks apzias sfr. Lai gan ar

gadsimtiem var bt grtk saprasties, un pie t iznk piestrdt.

30.18. Dadas kopienas ai sfr, ldzgi k internet.

30.19. Savienojam ar laika manas ideju: is internets arvien vairk aptver ar cilvkus no pagtnes un varbt ar no nkotnes.

30.20. Teleptiski (eksperimentli?) meklt jaunas iespjas teleptijai - piemram, jaunus laukus, varbt tdus ar lielku informcijas ietilpbu.]

31. Nadjas Ruevas metode.

Minsim vl vienu lielisku metodi, k attstt fantziju un zmanas prasmi. Tas ir plai pazstamais universlais pamiens, kuru lietoja enil meitene Nadja

Rueva.

(Nadeda (Naidana) Rueva, 1952-1969 izcila mksliniece grafie, laik no 5

gadu vecuma ldz savai nvei no iedzimtas slimbas 17 gadu vecum radjusi

vismaz 12 tkstous zmjumu. J.T.)

Ldz 16 gadu vecumam via ar spalvu vai flomsteru roks izlasja pri par 50

autoru darbus, no antkajiem ldz msdienu (Homrs, eksprs, Pukins, ermontovs, Tolstojs, Turgeevs, Ekziper, Bulgakovs...), un zmja, zmja,

zmja. Lasja, fantazja un zmja.

Tas paldzja viai zmjumos sasniegt vieglumu, izmekltbu un lniju skaistumu

парения.

Sav 17 gadus saj m via radja desmittksto brnigu zmjumu!

Brnb via nodarbojs ar baletu un zinja, cik milzgu darbu prasa is vieglums

легкость парения.

(Neatceros preczi, ko nozmja парить. iet, plant vai plvot, vai k citdi viegli turties gais bez aktvm kustbm, bt gaisgam. J.T.)

32. РВС (ILC?) metode.

РВС ir abreviatra no trim vrdiem:

Размеры - Время - Стоимость

Izmri/lielums Laiks - Cena/izmaksas/[vrtba].

Jatzm, ka metode ILC ir pas paveids/gadjums visprgkai metodei

palielinana - samazinana, kad var maint no nulles ldz bezgalbai jebkurus sistmas raksturlielumus, bet ne tikai izmrus, svaru vai izmaksas. Piemram, trumu, kvantitti, kvalitti, berzes spku, domanas spku, atmias stiprumu,

firmas peu, skaitlisko sastvu, algas.

di domu eksperimenti размывают [padara difzku, nenoteiktku, izkustina,

izskalo vai latviski drzk izsmr?] ierasto priekstatu par uzlabojamo sistmu, padara to elastgu, mainmu, dod iespju paskatties uz problmu no neparastas

puses.

ILC metode balsts dialektiskaj princip par kvantitatvo izmaiu preju

kvalitatvajs. Vl o metodi dv metode prbaudei ar monstru, robeprejas

metode, pretrunu pastiprinanas metode. metode oti labi attsta fantziju

un iztli un paldz prvart psihisko domanas inerci.

Jatceras, ka ms veicam domu eksperimentu, kur var visu, nevis praktisko, kur

darbojas nepieldzamie dabas likumi.

Vl ir metode super-ILC, kad apskata robeprejas uzreiz vairkiem

parametriem.

di triecieni pa smadzeu zemgarozu var izilt ko nestandartisku.

Piemram, kas bs ar sistmu, ja tai bs minimlas izmaksas/naudas vrtba, bet maksimli izmri un svars utt.

Protams, lietot o ILC metodi ir jmcs.

[Uz labu laimi.

32.1. Jo burvju njia lielka, jo stiprka, tas ir, varenka.

32.2. Stipras njias var darbint viengi ar abm rokm.

32.3. Vai pat divat, trijat. Vai kustina vesela brigde.

32.4. Pdjos gados njiu kustinanai skui izmantot manas.

32.5. Tai skait lidapartus - piemram, burvju gaisa kaujs vai sacksts.

32.6. Rpncas cehs, kur strd milzgas burvju njias.

32.7. Njias, kuras kustina ar lokomotvm, pa sliedm. Hidrodinamikas, tai

skait upes straumes, kustintas njias.

32.8. Tlas distances, t.sk. t saukts starpkontinentls burvju njias, kdas

viena otra lielvalsts demonstr militrajs pards. l, ka militrajs.

32.9. Burtisk nozm starpkontinentla jeb planetra njia, kuras kustinanai

izmanto Golfa straumi vai tml.

32.10. Variants: tda dinjia pastv jau sen un ar ts darbbu var izskaidrot o to no uz Zemes notieko.

32.11. Institt projekt neredzti stipru kosmisko burvju njiu.

32.12. Starpplantu njia agregts, ko sta maiski ptt citas plantas.

32.13. Hipotzes par supergigantisku njiu lomu dadu kosmosa objektu radan, piemram, galaktisk mrog. Pat msu Visuma skum dai

astrofizii/astromagi mekl burvju njiu...

32.14. Burvju njias Multivers. Multiverss k mikslis no Visumiem un njim. Varbt njias buras pa attiecbm starp dadiem Visumiem, varbt pa reizei

jaucas ar to iekjs liets. Pats Visums k burvju njia.

32.15. Otrdi, jo njia mazka, jo stiprka.

32.16. Vj nes pa gaisu sks njias un ldz ar to stihiski buras.

32.17. Burvju meteoroloija k paa nozare, rodas laikmet, kad vide ir stipri

piesrota ar burvju njim.

32.18. Nanotehnoloijas un burvju materili. Tableu viet dzer/injic dumu ar

specializtm burvju njim. Mikronjiu mija.

32.19. Mikrofizisku izmru njias un kvantu efekti, k nenoteiktbas princips utt.

32.20. Organisms (dadas t sistmas) iemcs lietot asins esos burvju

njias dau savu procesu regulcijai, ttad veselbai.

32.21. Mazka vai lielka un tpc stiprka bet cik? Teiksim, ko var parasta

izmra jeb rokas burvju njia, varbt ka gandrz neko?

32.22. Otrs krtas njia, ar kuras paldzbu kustina citas njias, ja izdodas. T

mdz bt rta izmra tau, no otras puses, ar te ir spk princips, ka spjas

atkargas no lieluma...

32.23. Vl variants. Jo preczk kustina njiu, jo labk izdodas burvestbas. Jo

aptuvenk, jo sliktk, bet tomr kaut kas iznk ar tad. Daos gadjumos (variantus!) taisni aptuvenbu, zinmu nenoteiktbu, var izmantot.

32.24. Njias viet citas eometrisks formas, piemram, plves. Nereti formas ar daudz lielku brvbas pakpju telpu nek njiai.

32.25. Njias viet sarets agregts/elektrisk vai tml. de/tmeklis,

mehnisko kustbu viet manipulcijas ar kontaktu prslganu. Ciparizcija un programmana.

32.26. Vid, kur daudz njiu, dzvnieki apgst un izmanto daas burvestbas.

32.27. Revolcija burvju mksl: ezis iemcjies izmantot savas adatas k burvju njias, bet to viam ir tkstoi! Smalki manipult ar tm vi gan nemk, bet

lielais skaits to zinm mr kompens. Un pat hiperkompens.

32.28. Eu intelektul evolcija apstkos, kad vii ir iemcjuies burties.

32.29. Vai ir nepiecieams btiski palielint smadzeu apjomu, vai ar burvestbu

lauks ttad ai gadjum, vartu pat teikt, adatas - var kalpot par sava veida rjm smadzenm?...

32.30. Un - analoiski - kas no datoru, tmeku, informcijas (un komunikcijas) tehnikas pasaules?

32.31. Eu vl lielka sinantropizcija, tas ir, tuvoans cilvkiem. (Vii gan jau

tagad labi izmanto kultrainavu priekrocbas bet kas bs tad...) Savstarpji

izdevga sadarbba.

32.32. Ezis dator mekl jaunas iespjas burvestbm: ir saiti specili eiem, kur tdas lietas rda.

32.33. Tlk, burvju njiu loma bara dzvnieku dzv.

Skot jau ar skudrm.

32.34. Kungi (tvii) dueljas par dmm ar burvju njiu paldzbu.

32.35. Saretkas burvju njiu kustbas, ar automtiskas. Burvju njia danco uz galda (vai gais, vai vl kur). Dadi burvju njiu dani un to apraksts maijas mcb, varbt klasifikcija.

32.36. Njias danco pr. Vai grup.

32.37. Ea kaok (vai cit agregt) danco adatas - notiek sareta burvestba.

32.38. Automtiskie burvju njiu (ttad varbt programmu?) duei.

32.39. Automtisk burvju njia slepeni ielido (vai ielien utt., vai ieteleportjas) pretinieka teritorij un tur (...)

32.40. Virtuls burvju njias datorik.

32.41. Burans tmekl. (Variantus! Variantus! Variantus!)

32.42. Tmeklis, kas turas uz burvju vrdiem.

32.43. ...Te fantzija reizm aizklda patlu, bet pamat tomr bija manipulcija

ar izmriem. Laiku un izmaksas/vrtbu es eit vl neesmu skris.

Bet var jau, teiksim, t: lielka njia ir spcgka, bet prasa lielkas izmaksas...

Un t tlk!

***

...Dieml es neesmu sti iemcjies lietot ILC metodi. Un st ILC jau laikam btu gadjum, kad jrisina pretrunas, saisttas ar lielumu, laiku un cenu. J.T.]

33. pabu prneses metode.

Apskatsim oti jautru, [draisku] un oti vienkru (tam, kur mk fantazt) metodi,

k pieirt parastm lietm tm pilngi neparastas pabas, kuras emtas atkal no parastm lietm. Zintn to sauc par foklo objektu metodi.

Algoritms ir oti vienkrs.

Pirmais solis: izvlas priekmetu, kuru grib pilnveidot vai pieirt tam pilngi

neparastas pabas. Brniem t vartu bt bumbia, rotalieta, lelle, burtnca,

grmata, klases urnls, dzvnieks, auga vai cilvks... Tas bs t sauktais foklais

objekts.

Piemram, izvlamies par foklo objektu lelli Brbiju. iet, ka t jau pati par sevi

ir izdomas galj robea leu pasaul. Paskatsimies, kas iznks.

Otrais solis: em daus nejauus objektus. K, piemram, elektrisk lampia,

gaisa baloni, televizors.

Treais solis: sastda o nejauo objektu pazmju, pabu un funkciju sarakstu.

Elektrisk spuldzte - spd, silda, ir caurspdga, var prdegt, tiek pieslgta

elektrotklam.

Gaisa baloni lido, ir piepams, atlec [atsitoties pret cietu priekmetu],

negrimst den.

Televizors rda, run, dzied, tam ir kloi, ar ko to regul.

Ceturtais solis: sarakst formults pabas tiek prnestas uz foklo objektu.

Un t kas iznks? Fantazsim un pai nerpsimies par relajm iespjm to

stenot! Lai iet!

* Brbija no iekpuses izstaro mattu pienbalti roz gaismu. Istab tums, bet via spd. Labi: nepazuds, un pat last var!

* Brbija vienmr ir jauki silta, k dzva. To var emt ldzi r un sildt rokas.

Blakus siltajai Brbijai var nolikt putnu olias, un izilsies putnni. Var pielikt pie

akvrija un Brbija silds deni zivtim.

* Brbija ir caurspdga. Var redzt, k viai sitas sirds, pa asinsvadiem rit asinis,

var mcties anatomiju.

* Prdeg. Acmredzot vajag, lai Btu rezerves daas: rokas, kjas, galvas, kleitas...

* Brbija konstruktors.

(Tagad biek saka Lego, pc pazstamks firmas, kura rao konstruanas

rotalietas. Lai gan transformeri ar vartu piedert pie s lietas. Preczk nezinu,

man paam sav laik Konstruktora nebija. J.T.).

Tagad paskatsimies, kdas idejas mums dvs gaisa baloni.

Lidojoa Brbija. Brbija eelis ar sprniiem. Brbija-gulbis, Brbija-spre,

Brbija-izpletu lcja. Brbija lido k lidvvere vai k siksprnis, viai ir skaista

caurspdga lidplve.

Piepama Brbija. Var to padart dgu, var slaidu, var plakanu transportanai.

Ja piep tikai galvu, mains sejas izteiksme. Ja piep par daudz, Brbija sk pkstt, brdina: Es drz prplsu. Ar piepstu Brbiju var splties vann, var

mcties peldt.

Ko dod saldzinjumi ar televizoru.

Lai Brbija katru rtu rda rtarosmes vingrojumus, aerobiku, jogas asnas.

Что дает сравнение с телевизором.

Lai Brbija sautusi kliedz, ja to sk lauzt. Vai ja ts kltbtn strdas.

[33.1. - Sarauj, sarauj! Tiesnesi zieps!]

[33.2. - Esmu tikai nabaga kdtja, bet pat es to neciestu!]

[33.3. Brbija, tpat k televizors, ststa brniem pasakas, bet pieauguajiem par

politiku.]

[33.4. Vl. No t, ko ir samr viegli stenot. Brburatna, parast daia, ar garu

un skaistu degunu un vl skaistku tieksmi uz piedzvojumiem. Var saukt ar

Brbpinokija jeb Bp. Bptes k pas Brbiju paveids.]

[33.5. Variants: nomainmu degunu komplekts. Pie tam var bt mainga ar tieksme uz piedzvojumim.]

[33.6. Anatomijas un fizioloijas stunda ar caurspdgo Brbiju: var redzt, k pa

galvas smadzenm plst kaprzes...]

[33.7. Lidojo Brbija, vizina Kenu groz.]

[33.8. Brbija-spre: plsga, med muas.]

[33.9. Brbija staig, piedodiet, visa aplipusi ar mum. Jo viai, foklai esot,

nejaui piekabinjusies paba no mupapra.]

[33.10. Te lietoto fantzijas pamienu es saucu par ontoloizciju jeb

fiziskoanu kad lietas no izzias u.tml. procesiem tiek priekstattas k tiei eso-as pa dab. eit man tds ir fokl objekta jdziens. Man is pamiens patk.

Dertu kaut k visprgk par dadiem foklo lietu piedzvojumiem.

Bet der padomt ar par otrdu pamienu.

Un plak par realitu splm.]

[33.11. Divi fokli objekti saskrienas, sakrats un apmains kdm pabm.]

[33.12. Sniega lavna kalnos pki sk velties atpaka uz augu jo pa ceam ir

uzskrjusi attiecgai pabai... Vai objektam, no kura ir aplipusi.]

[33.13. Brbiozauri, tlk lai katrs izdom pats. Bet, protams, tie ir smuki.]

[33.14. Brbija transformers. Bet vienmr glta... tai vai cit veid. Ar ja via

tagad ir, piemram, debesskrpis.]

[33.15. Veikal Spaider-Brbija vilina savos komercilajos tklos pircjus.]

[33.16. Brbiju pznis: karaliene, darba Brbijas, sargbrbijas... Jaunas Brbijas

izias no knim, nav jprk.]

[33.17. Brbija, kura spljas ar lellm ar Brbijm.]

[33.18. Variants: s otrs Brbijas paas spljas ar treajm Brbijm un t

tlk...]

[33.19. Brbiju pasaul pastv dadi komunikcijas veidi starp Brbijm gan k pie cilvkiem, gan splans ar lellm.

Pdj var bt ar abpusja kad abas ir lelles viena otrai.]

[33.20. Variants: Kens var drusku apjukt, ja nesaprot, ar kuru Brbiju dotaj brd var prtgi parunties utt., bet ar kuru ir jspljas. K jums pam tas nesajk, vi dom.]

[33.21. Vai Brbijai sples pieredze un dzves pieredze var viena otru bagtint?]

[33.22. Apzinti emam par foklajiem objektiem literrus darbus. Vai filmas utt. T varbt vars labk dabt fanfikus.]

[33.23. Brbija-mrija. Bez komentriem.]

[33.24. Brbija-bite:

Brbija strd k dadien skues: / Pav apputeksn pues. / Centgi lido no

zieda uz ziedu / Slinkajm bitm par kaunu, / Lielajiem iriem par biedu.]

[33.25. Un via dinkst... tas ir, dc. Tlk, kad Brbija strd ar pum, via ir

mazliet strpaina. Ja viu darb trauc, var laist darb dzeloni, kur viai ir vien no galiem. Toties, ja js uzvedaties labi, Brbija pc tam aizlido uz savu stropu vai leu kasti un tur taisa medu.]

[33.26. Medu gan nav ieteicams ilgi glabt jo citdi to var pievkt Kens, lai br-vtu reibinou dzrienu, medalu. Td, ja negribat vlk redzt Kenu leu cilvka cieu pazemojo izskat, tas ir, pieurbojuos, - tad cienjieties savlaicgi!]

[33.27. Brbija-bura. Var iztloties dad lielum. Vai pat maing.]

[33.28. Brbija-pura un k ar tdu splties...]

[33.29. Brbija-cepure. K cepure t var ziem sildt jums ausis, k Brbija v-rot ceu. Nefokls Brbijas un nefokls cepures s funkcijas savienot nemdz.]

[33.30. Brbija-dienasgrmata skol. Pati visu atceras, nekas nav jraksta. Un ar viu var splties, ar parasto dienasgrmatu tas ir grtk.]

[33.31. Brbija-ekskavators. Nebrnieties, ja st ir grvji krustm rsm. Tur

brni ir spljuies ar Brbijm!]

[33.32. Elektrisk spuldzte ir pieslgta elektrotklam, bet Brbija ir pieslgta brbiju tklam, varbt bezvadu. Un te var domt tlk.]

[33.33. Brbija-filtrs. Tlk var domt, ko tiei filtr - biezumus, skaas vai sazin ko -, un kur. Varbt viai fokl veid ir vairkas iespjas, katra sav reistr.]

[33.34. Brbija-grmata? J, pie tam drzk audiogrmata.

Brbija-grmatu skapis. Varbt audiogrmatu skapis? Katr atvilktn sava.]

[33.35. Brbija-hidroelektrostacija: var tekoa dens eneriju prveidot elektriskaj.]

[33.36. Brbija-iela. Td veid to lieto bezcea apstkos. Bet pilst kad ir

transporta sastrgums un ar esoajm ielm nepietiek.]

[33.37. Brbija-joks. Var izsaukt smieklus kdos simt veidos.

Varbt pareizk bija teikt jokdare? Kur variants labks un ar ko?]

[33.38. Brbija-kleita. Nepiecieambas gadjum to var uzrbt citai Brbijai.]

[33.39. Brbija-lupata. Slauki, cik gribi, tfeli, grdu vai traukus, pc tam atkal ir skaista un tra, k jau Brbija.

Te, iet, iznca drzk otrda prnese - domjamai brbiskai pabai uz parastu lietu, kurai oreiz bija laimjies bt par Brbiju.]

[33.40. Brbija-miega zles: dzied/spl paas aizmidzinoas melodijas. Ts

neizsauc pieraanu un vispr palaikam mains. Saukta ar par -Brbiju.]

[33.41. Datorbrbija. Brbija-mjaslapa. Ar to var splties gandrz tpat k ar parasto Brbiju, plus vl daudz savdk! (Piemrus.)]

[33.42. Brbija, kura prcietusi pasaules galu. Ik pa brdim kds astrologs vai vl kds... hm, viedais zio par pasaules galu. Attiecgais datums paiet, un ms nek neesam manjui. Tau es neapgalvoju, ka astrologi vai citi viedie vienkri muld. Ir cita versija: pasaules galus un daas citas infekcijas msu viet prcie Brbijas! ai zi Brbija ir visai izturga, Kens ar.]

[33.43. Brbija-spoks. RDS, iet cauri sienm. Vai bied cilvkus nezinu, Brbija

tomr ir no skata simptiskka par parastajiem spokiem. Varbt mdz izsaukt nevis bailes, bet ko citu, teiksim, esttisks emocijas.

Variants: spokojas pr ar Kenu.

Variants: spokojas pil un var apkalpot ekskursantus.

Variants: Brbija ir tds spoks, ar kuru var splties.]

[33.44. Pie viena. Pil konkurss: mekl jaunus, rdgkus spokus! Lai katrs izdom pc savas gaumes, ko tad is vrds nozms!]

[Piezme. K parasti, es eit visbiek necentos ciei turties pie dot uzdevuma, bet drzk vienkri fantazju, kas ienk prt. Kur vairk mins turties un iet dzik, varbt dabs ko labku.]

Var izmantot pabu kombinciju.

Parasti daudzo [aplambu] vid rodas oriinlas idejas, kuras nedos minjumu

un kdu metode.

Foklo objektu metode ir lieliska metode, lai attsttu iztli, asociatvo domanu

un nopietnu izgudroanu.

(Ir ar spcgkas metodes. Izgudrojumiem izgudrojumuzdevumu risinanas

teorija jeb TRIZ aurk nozm un pagaidm nepabeigt tehnisko sistmu atts-tbas teorija ar visiem to instrumentiem. Fantazanai fantogrammas, etru stvu metode. Autors, tpat k visai TRIZ metodoloijai, Henrihs Altullers. Ir likti pamati ar mkslas sistmu attstbas teorijai un zintnisko priekstatu attstbas teorijai. Autors - Altullera skolnieks Jlijs Murakovskis. Tajs ar ir savi

pamieni. - J.T.)

Ierosinjumi metodes attstanai.

Brniem oti patk, kad fokus novieto vius paus. oti jautri notiek aprba pilnveidoana piemram, zeu, zebiku, zbaku.

Var jau iepriek noteikt objektu klasi [kategoriju] otrajam solim. - Можно заранее

определить класс объектов на втором шаге.

Metodi var lietot, lai izdomtu noformjumu veikaliem, izstdm, dvanm.

Pirms ideju enercijas skuma var ar brniem apspriest, kas izvltaj foklaj

objekt labs, kas slikts, kam/kuram labs un slikts un kpc. Un pc tam erties

klt fantazanai.

Labks idejas vajag paslavt.

34. Pamienu kombinana.

Fantazanas augstk pilota ir daudzu pamienu pielietoana vienlaicga vai secga. Izmantojam vienu pamienu un tam, kas iznca, pievienojam citu

pamienu. Tas aizved oti tlu no skotnj objekta, bet, kur tas noveds, galgi

nav zinms. oti interesanta nodarbe, izminiet. Bet tas ir pa spkam tikai

drosmgi domjoam cilvkam.

(Gan jau var ar nelietot vrdu drosme. Intelektul drosme, pc manas

pieredzes, biei vien nozm vienkri citu pieeju attiecgajam jautjumam.

Starp citu, fantzijas novad to var realizt daudz vieglk nek citur.

Bet tlk, ar fantzijas paldzbu, var bt vieglk ar cits joms. J.T.)

Uzdevums.

emiet objektu no pasakas (piemram, Buratno, Raustis - Колобок) un pielietojiet tam secgi 5-10 fantazanas pamienus. Kas iznks?

[34.1. Varbt ir vrts to izmint tiei ar laika manu k objektu?

Vai ar laika ceojumu? Un t tlk.

...J, protams, pavisam noteikti vajag to izmint ar hronoklasmu/-iem!]

[34.2. Laika mana, kura pati lieto fantzijas pamienus.

Konkrtk, variantus.]

[34.3. Starp citu, Rausij nereti vien taisni t ar dara, k te tika ieteikts. Un tur

dzvo visdadkie Rausi, ar oti brnumaini.]

[34.4. Rausu kultr ir jauka tradcija pa reizei mainties ar pabm. Vai vismaz ar padomiem, k kuru pabu apgt un izlietot.]

[34.5. Lai aizietu no vecmmias un vecttia, no vilka, no lapsas... - k jau

Rausi mdz dart -, vii nereti lieto fantzijas pamienus un t prvras ldz

nepazanai.]

[34.6. Sacensba starp Rausiem un, varbt globlm, Rausu meklanas

sistmm. Pagjui tie laiki, kad mdza vienkri izlmt pa malm sludinjumus: Pasprucis jauna tipa Raustis!]

[34.7. Tiesa, ir skui lietot ar jauna tipa Rausu meklanas ldzekli naudu. T.i., izsludint atalgojumu tam, kur nodos Rausti. Tau, pirmkrt, tas ne vienmr atmaksjas. Otrkrt, Rausi ir skui pai pelnt naudu, lai pretdarbotos. Fantzijas pamienu lietoana paver tam labas iespjas...]

35. Senas skaistas fantzijas ar prvrtbm.

K lieliskas fantzijas piemrus atcersimies seno grieu un romieu mtus, kuros cilvki prvras pr augiem.

* Skaistais jauneklis Kipariss netm nonvja briedi savu mluli. Vi ldza

dievu Apolonu aut viam skumt mgi. Apolons prvrta viu par slaidu koku

kiparisu. (T laikam grieiski, t krieviski, bet latviski ciprese. J.T.) Kop t laika

ciprese skaits skumj kapu koks.

* Citam skaistam jauneklim Narcisam (grieiski laikam Narkisam J.T.) bija

citds liktenis.

** Pc vienas versijas vi ieraudzja up savu atspulgu un, iemljs taj un

(pc laika J.T.) nomira no mlestbas Dievi prvrta viu par smargu ziedu

(protams, par narcisi J.T.).

** Pc citas versijas Narciss uzdrkstjs neatbildt uz sievietes mlestbu un pc

citu vrieu atraidto sievieu prasbas vi tika prvrsts par pui.

** Vl pc vienas versijas Narcisam negaidti nomira mot dvumsa.

Srojoais Narciss ieraudzja up savu atspulgu, nodomja, ka t ir msa, ilgi uz

to skatjs un nomira no bdm.

** Pc ceturts versijas vi ieraudzja savu atspulgu up, iemljs, bet saprata,

ka mlestba ir bezcerga un nogalinja sevi. No via asins lsm izauga ziedi, ko sauc via vrd.

...Skaisti fantzijas piemri. Viena versija skaistka par otru. (Jo pai, ja jums patk ststi par nvi. J.T.) Miniet izdomt savas ne mazk dramatiskas vai

aizkustinoas versijas par Narcisu.

* Leenda par Dafni. Apolona, kur bija vi iemljies, vajt Dafne ldza dievus

paldzt - un tika prvrsta lauru kok, un tas kuva par Apolona svto koku. Kop

tiem laikiem mzisko sacensbu (par godu Apolonam) uzvartjus apbalvoja ar

lauru vainagiem. Antkaj mksl Dafni (Dafniju) attloja moment, kad, Apolona pankta, via prvras (izaug) par lauru koku.
* Prgalvgais jauneklis Faetons netika gal ar sava tva saules dieva pajgu - un par to tika nosperts ar Zeva zibeni. Faetona msas Hlidas tik rgti apraudja

bra nvi, ka dievi vias prvrta par papelm, kuru lapas vienmr alc tik skumji.

Bet Hlidu asaras kuva par dzintaru.

[35.1. Reizi gad Kipariss jeb Cipresis uz vienu nakti prvras atpaka - lai

izkusttos un lai tiktos ar briedi, kuru Ads uz to nakti atlai no sava zoodrza.]

[35.2. Bet reizi simt gados ie svtki ilgst vairkas naktis.]

[35.3. Visprinm. Pieemsim, ka nve darbojas savdk: reizi pa reizei var uz

laiku atgriezties dzv.

Varbt tdas ir laika pabas.

Tlk, kda dzve td pasaul? Kdu attstbu/as te var izdomt?]

[35.4. Vajadztu izdomt krtgk, kpc nkoaj atgrieans reiz paliek atmia

ar no iepriekjm reizm.]

[35.5. Vl visprgk. Dzve pasaul, kur jebkam - vai vismaz oti daudz kam - no pagtnes ir iespja - kd ierobeot veid, piemram, uz laiku - atgriezties. Varianti: spontni paam vai pc msu vlans, ar msu spkiem. Vai vl pc citas gribas/cit ietekm. Pc kdiem likumiem.]

[35.6. Epizode: tagadn kontakt vairkas lietas no dadiem laikiem.]

[35.7. Piezme. Vai t vartu atgriezties ne vien atsevis fizisks objekts, bet ar kas abstraktks, piemram, mode?

K js risintu o jautjumu, ja jsu uzdevums btu radt/programmt dadus

atgrieans veidus?

Palgjautjums: kdas atgrieans ir bijuas relaj dzv/vstur? Kpc ts bija

iespjamas?]

[35.8. Variants: stas nves/nebtbas nemaz nav, tikai atgrieans parasti paliek pamazm arvien ierobeotkas/grtkas.

Apakvariants: nemirstbu sasniedz nevis vien rvien, bet cnoties pret iem

atgrieans ierobeojumiem teiksim, lai vartu arvien biek.

K ar par labku adaptciju pc atgrieans.

Ttad ca par augstku dzves procentu, nevis vienkri ir/nav.

Tas attiecas gan uz cilvkiem, gan uz dadiem objektiem.]

[35.9. Variants: negaidti uz su laiku atgrieas kaut kas tds, kas ir bijis pirms

desmittksto gadiem... nu kaut vai mamuts.

Varbt ar laiku panksim, lai var biek un ilgk.]

[35.10. Variants: procents var kaut cik svrstties ar pats par sevi (to vai citu apstku d). Sezona, kas labvlga mamutiem.]

[35.11. Vl fantastiskk: progress, kuru pavada regulra pagtnes [lietu]

atgrieans, lai ar pagtne var bt piederga progresam.

...Formuljums gan ir samr miglains, toties ietilpgs.]

[35.12. Variants: pie mums var paviesoties vai vesels laikmets, tai vai cit mr.

Kaut kas ldzgs ir Harija Trtldava stst Labs laiks - Harry Turtledove The

weathers fine, Гарри Тертлдав Хорошая погода\Прекрасная погода, 1987.

Piezme (fantlab.ru). K ststa autors, ideja viam ienca prt, klausoties laika prognozi: kas btu, ja ie maingie cipari btu nevis grdi, bet gadi?

Esiet sveicinti pasaul, kur, pagrieot kondiciontja kloti, tu maini nevis

istabas temperatru, bet gadu, kur tu dzvo!]

[35.13. Te var domt tlk: mainm gadus bet ja tais gados mums ar bija

spja maint gadus... tad jautjums, kuros gados ms dzvojam, sarejas vl t-lk... un tur droi vien iznks kdi kvalitatvi jauni efekti. Tlk neesmu domjis.]

[35.14. Apakvariants: tas, kas pie mums viesojas, ir kontakts/piekuve tam vai

citam laikam vai objektam (vai vairkiem). Protams, ldz ar to ar via, objekta vai laikmeta, vsture tiek papildinta, vi iegst klt jaunu turpinjumu.

Tlks sekas vl jizdom, var bt varianti.]

[35.15. Visprinjums: pults ar visvisdm piekuvm.]

[35.16. Tiktl pagaidm par atgrieanos.

Bet kaut kas ar o lietu ir jdara, tr nebtba tas ir prk stulbi.

Un ar ar citesambu

(cilvku atmis vai savu darbu seks, vai pateicoties tam, ka tevi, tavas vlmes - piemram, lai tas un tas ietu labi -, ttad tavu saturu... realiz citi, kaut ar tu pats to neredzi... j, tas viss ir reli - bet...)

tomr ir par maz!

To lietu vajag labot.

Bet pagaidm vismaz pafantazt.

Fantazana galu gal var izvrsties visai produktva.]

[35.17. Vl pc vienas manas versijas, katra ciprese ir Kipariss, un katra savu rei-

zi prvras. aj versij briedis ieskrien pie Ada vien uz brtiu atvilkt elpu.]

***

[35.18. Leenda nepieminja, ka Faetons gan nemk vadt auto un tamldzgi,

toties mk akumult elektrbu. Laiku pa laikam vi pards kaut kur pamal, lai

pakaitintu Zevu un uzldtos.]

[35.19. Un Hlidas dzvo atkal normli... nu varbt ar daiem piedzvojumiem

sakar ar bra jauno dzvesveidu.]

[35.20. Tau ar papeles ir palikuas. No iepriekj varianta. Pats esmu redzjis!

Ar dzintars joprojm pastv. Tomr tagad tas bs izclies kd cit ce. Un

dakrt taj var redzt senus kukainus.]

[35.21. Kur mins/uzfantazs vairk variantu par dzintara izcelans izcelanos un tlko attstbu?]

[35.22. Bet XIX gadsimt Faetons atgriezs uz ilgu laiku. Elektrba ir ar mums!

Kamr neradsies vl kas labks.]

[35.23. Tiesa, kad Zevs dusmojas un sk baustties (prkooties), tad

elektroaparatru esot labk izslgt.]

[35.23a. Piezme. Zevs ir k tds nelgs suns: vispirms ko un tad rej.]

***

[35.24. Tagad atcersimies leendu par Narcisu. Pc vienas versijas, vi laikam

ticja, ka mlestba ir brvprtga lieta, nevis klauas, un reiz uzdroinjs to noraidt. Bet dievi pc vrieu atraidto sievieu prasbas prvrta viu par pui...

Vai pie dieviem bija k pie komunistiem: run vienu, dara citu?

Ja ne tiei komunisti, tad politii vii tau ir...

Bet tlk, tlk!

Kop t laika sievietm dvina negatvi noskaotus vrieus, tas ir, pues?

Tas tds dievu joks?]

[35.25. Narciss skatjs, skatjs, skatjs up - un nevarja izirties, kur no

daudzajm versijm viam btu labk nomirt. T ar palika dzvs. Lai dzvo

neizlmba!]

[35.26. Narcisam galu gal tiktl noriebs skatties up un domt par nvi dads versijs, ka vi aizmuka, atstjot pui, lai t dom via viet.]

[35.27. Narcisa msa pilngi pamatoti dom, ka brlim vajag dzvot un nevis nkt

pie upes.

Varbt taisni via brli prliecinja. Kad pardjs viam - acmredzot pateicoties dievam Hermejam, kur mazliet brvk traktja pastvoos noteikumus.

Vai vismaz Morfejam.]

[35.28. Superaents Narciss ar superspju: pietiek viam ciek paskatties up,

k vi nozd aizkustins kaut kur tlu prom. Vismaz pc vienas versijas.

Vi darbojas gandrz pa visu pasauli, tur ir tik daudz zemju un tik daudz upju...

Vai kds par to ir uzrakstjis dramatisku spiegu ststu sriju, to nezinu.]

***

[35.29. Bet kdi piedzvojumi bija Dafnijas vrdamsai, ja klasiskaj literatr par

viu uzrakstja vispirms tradiju Dafnija, bet pc tam komdiju densblusa?

...Viens oms teica, lai pajaut Ciklopam.]

***

[35.30. Skaistais jauneklis A. skurbul pazaudja apenes, dievi ielojs un

prvrta viu par apini... Piedodiet, laikam aizrvos.]

[35.31. Tad aizrauos otrdi. Apinis lodams kaut kur atrada apenes. Par to

dievi viu prvrta skaist jaunekl. Kop t laika visi apii lo. Mekl zaudtas

mantas, lai dabtu prmiju.

Lk, es miergi pastaigjos un te pki uzskrienu skatam, kad atkal viens apinis

prvras...]

[35.32. Bet psihologi ir sagatavojui testu: k noteikt, ka dotais jauneklis ir

prvrsts apinis. Vai vl kas cits.]

[35.33. Kombintais variants. Tdas prvrtbu lietas notikuas tik biei, ka ir pai

dievi jau aizmirsui, kur jauneklis skotnji bija apinis, kur n.

Kdos gadjumos tam var bt nozme, kdos n?]

[35.34. Tlk. Lgums ar dieviem par regulrm prvrtbm...]

[35.35. Skaistais jauneklis K., noncis naudas grtbs, mdz prvrsties par

kpostu. Pc kda laika, tas atkargs no naudas grtbu lieluma, viam izdodas

atkal savkties un prvrsties atpaka.]

***

[35.36. Sarkangalvte un berserks.

Vilka vajto Sarkangalvti dievi prvr par skaistu un indgu sni - mumiri.

Tau vilks, pateicoties dievam Odinam, prvras par berserku un atkal grib apst

Sarkangalvti, jau k mumiri.

Berserki ir tdi seno skandinvu karotji, kuri lieto mumires, lai taptu pietiekami

dulli un vartu kauties k li vai vismaz k vilki. Daiem kauties ir svargk nek

dzvot... Viens no vrda skaidrojumiem: cns k lcis, lai gan tas tiek apaubts.

No interneta. Berserks - ...vrs, kuru regulri prem nekontroljams kaujas

trakums, kur ievrojami pieaug t fiziskais spks un trums, zd spju sajta...

kas to padara par gandrz neuzveicamu karotju... spj pankt kaujas ekstzi vai

transu (pc vienas versijas, ar halucigno su paldzbu)... uzvedb ldzins

meongam zvram, rc un rc... pozicionjas k vilkatis, kur spj prvrsties

par lci vai vilku...

T nu abi prvras te turp, te atpaka. Nez, kur sps vairk turt?]

[35.37. Pc vienas versijas, berserks tomr apd Sarkangalvti (ko nebija spjis, bdams vilks).

Tau tikai redzamo dau - un via atkal izaug no sotnes jeb miclija.]

[35.38. Variants: t berserks dab savu dullumu, varbt ne reizi vien, bet

Sarkangalvte galu gal paliek dzva, k jau tas pienkas.

Visiem ir labi? Nezinu: miergo auu attieksme pret tdu kaujas Sarkangalvti, ja

vii to dab zint, tagad ir tda pati, k pret berserkiem.

K ies tlk, varbt visvairk ir atkargs no paas Sarkangalvtes.

Acmredzot ideju var attstt daudz veidos.]

[35.39. Pc otras versijas, Sarkangalvte iestjs civildienest un, k pateicbu dieviem, veltja savu dzvi cai pret mum (kam veiksmgi izmantoja ar savu jauniegto spju prvrsties) un par higinu.

Bet vl pc citm versijm...]

***

[35.40. Vispr jau augi ir pietiekami dadi, lai te vartu atrast daudz ko

interesantu. Un ar su valsts prstvji - ko agrk pieskaitja pie augiem - var

bt diezgan dadi.

Prvrsties par... baldrinu, baobabu, durinu, eglti, hlorellu, par kdu jras augu,

par kaktusu, kartupeli, kukurzu, kombinto augu rpi, linu, orhideju, papardi, piepi, ppdi, vispasaules vai transkontinentlu ppdi, raugu, jauna parauga rau-gu, sekvoju, par kdu seno augu, par kdu jaunu irni, par densrozi, eeu...

Prvrsties: reiz un uz visiem laikiem; uz laiku (uz kdu?); vairkas reizes vai

daudzreiz, regulri, vai pie/ar kdiem nosacjumiem. Pc savas gribas, pc sveas,

ar drauga paldzbu, izmantojot komercpakalpojumu... Par vienu augu, vairkiem,

populciju, lielku masu, par dau no auga uz pajm, par (fito)planktonu (tai vai

cit daudzum)... Par augu, kuram paas attiecbas ar bitm, mum, kolibrijiem, dzeiem, pandm, ziloiem, vaiem... ar medicnu, celtniecbu, tautsaimniecbu, zintni, mkslu...

Un t tlk, un vl tlk!]

[35.41. Skaistais jauneklis S. strd laboratorij, kur cns pret antibiotiku

rezistenci. Vi regulri prvras par snti, katrreiz drusku savdku, - un

izstrd jaunu penicilna paveidu vai ko tamldzgu.]

***

[35.42. Tagad vl par vienu leendu Jsons un argonauti.

Konkrtk, par Jsona tva Aisona (angliski Aeson, krievu avotos Эсон) likteni. Viu no troa gza brlis, bet par tlko grieiem bija trs versijas.

Divos variantos vi iet boj bet dados laikos.

Treaj variant dla Jsona no argonautu brauciena prvest vedekla Mdeja ar

savm burvestbm paldz viam atgt jaunbu. Kas bija vl tlk, par to netiek ststts. Varbt ka Aisons devs pasaul meklt pats savus piedzvojumus...

Interesanti, ka tiei tre versija ir senk - ttad, iespjams, autentiskk. Tau

prststos t ir sastopama visretk.

Varbt ka civiliztajiem sengrieu autoriem t ita nepietiekami drma. Vai nepietiekami morliski esttiska kas biei vien ir viens un tas pats. Saprotiet

pai, vai tad var iznkt sta morle, ja kds paliek dzvs?...

Rodas jautjums, kuras leendas vl ir tikuas prstrdtas, ts drmizjot? Un

kam tur bija jnotiek patiesb?]

[35.43. Var iedomties apakvariantu, balstoties uz to, ka Aisona un Jsona vrdi

skan t k ldzgi. Varam pieemt, ka daa no teiksms Jsonam piedvtajiem

piedzvojumiem patiesb bija Aisonam...

Vai nevis Jsonam, bet kdam citam piedvtie: Aisons pc atjaunoans var bt rtbas labad mainjis vrdu.

Aisonam pirmaj jaunb ceojumu un piedzvojumu laikam nav bijis, un tagad vi droi vien cents atbilst heroiskajiem standartiem.

Vl apakvariants: ko Jsons ar Aisonu varja prrunt pc atjaunoans un varbt pirms Aisona doans piedzvojumos?]

[35.44. Teiksmas ar maintu vrdu ir iespjamas. Hrakls patiesb bija Alkds. Par Hraklu kas nozmjot slava Hrai vai tml. - viu iesauca, iet, pateicoties dievietes Hras paajai naidgajai attieksmei pret viu.

Bet, vl preczk emot, vii bija divi bri, iet, Alkds un tikls!

Un ir iespjams, ka varodarbus vai lielu to dau vii stenb veica kopgi, - tau leendai, protams, ir rtk ar vienu varoni. tikls palika n...]

[35.45. Bet, ja ar leendas Hraklam nav bijis viena noteikta rela prototipa realittei vi tomr ir pr-rk br-riesmgi var-rongs...

Tad ms tomr varam pieemt un iekaut sav versij ideju par sto, oriinlo, un prveidoto variantu.

Piemram, td gar, k to izdarja Henrijs Laions Oldijs sav romn par Hraklu Varonim ir jbt vienam Генри Лайон Олди Герой дожен быть один.

Td gadjum pati leenda var sloties realitt un leend...

Jo vairk tpc, ka pati leendu prveidoans ir zinma un visai izplatta lieta msu, tas ir, pamata realitt. Un reizm pat prveidoana/ietekmana ar nolku.

Ja msu realitt attiecgs leendas versijas nav zinmas lk, Jsona gadjum ir, bet par Hraklu es nezinu - tad varam pieemt, ka ts vienkri nav saglabjus. Ar parasta lieta.]

36. Pielikums (J.T.): drusku par laika ceojumiem.

[36.1. Laika ceojums leendas vstur, lai stenotu labko versiju.]

[36.2. Tikai... kas t par vsturi, kd laik ceot?

Leendas iekj laik vai laik, kur attsts pati leenda?

Ja iekj - tad vai pats laika ceotjs nk no s leendas, vai tomr no rpuses?]

[36.3. Ja rj - tad vai ontoentiskaj, dots leendas dzves laik, dots

leendas vstur? Vai varbt pat filoentiskaj - teiksim, leendu anra

attstbas vstur?

Un leendu uztveres vstur?]

[36.4. Vai pat - dotajai leendai ir vairkas virssistmas (ne tikai literrais anrs)

- un ttad var bt vairkas dadas filoentisks vstures?]

[36.5. Vai t: ceojam dots leendas iekj laik, bet td, kds tas bija taj un

taj paas leendas vstures posm? Jo citos posmos, leendai mainoties, varbt

bija kas savdks.

Ttad heterogna laika ceojumu kaskde?]

[36.6. Bet ne jau vienmr s patnbas bs iepriek zinmas. Var ceot laik ar

tpc, lai ts noskaidrotu, izpttu.

Un tlk varbt jau rkotos pc apstkiem.]

[36.7. Visprgi: laika ceojumu kaskde ar dadm izvlm procesa gait.]

[36.8. Tau, hronooperciju praksei tlk attstoties, tie varbt vairs nebs

atsevii ceojumi: ms jau iepriek kdas pults displej varsim redzt visdos

laikus un to attiecbas un uzreiz nonkt vajadzgaj koordint.

Tas ir, eit - leendas 1) dot, mums vajadzg veida iekj laika 2) dotaj moment.]

[36.9. Iespjams, vars lietot kategoriju pieeju - skat. cit viet un dabt uzreiz

visus ceojuma galamrus ar mums vajadzgajm pabm.]

[36.10. Tlk. Dots leendas norises laiks, ttad iekjais, var bt piesaistts

noteiktam vsturisk laika pariodam; Jsona leendai tas bs kaut kur Miknu

Grieijas laik.

Bet varbt da piesaiste nav viennozmgi noteikta, var lokalizt vairk vai mazk

dadi.

Ko tas nozms laika ceojumiem? Variantus.]

[36.11. Vai pat te bs zinms mikslis, k laikam ir ar Homra eposiem, kur domts Miknu laiks, tau vl vairk ir paa Homra laika iezmju...

Te mana fantzija pagaidm ir apstjusies, lai gan gadjums ir interesants, ir ko

domt tlk.]

[36.12. Sackste: kur sadoms/atrads vairk dadu laiku, kuros ceot (ai

situcij, tas ir, saistb ar leendu)?

Relais laiks vai tri leendrais/literrais, tas te pagaidm nav svargi.

Tlk, kur izdoms vairk visdu iespjamo attiecbu starp dadajiem laikiem?]

[36.13. Vai te var bt kdi kombinatvie/sinttiskie efekti? Pat kombintie

ceojumi, kuros ir darana ar vairkiem laikiem?...]

[36.14. Bet kur vispr ne tikai dotajai leendai, bet vispr - sadoms vairk

dadu laiku un to kombinciju, kur ceot?]

[36.15. Piezme 1. Laika ceojumi pagaidm tiek skatti diezgan vrgi un nabadzgi

ar tpc, tai skait, ka tajos mdz bt darana tikai ar vienu laiku.]

[36.16. Piezme 2. Pirmaj brd tas iet dabiski. T teikt, pasaule ir vienota, viss

ir savstarpji saistts, un tam atbilst viens kopjs laiks.

Bet te atkal ir azmirsts skotnjo priekstatu saret... tas ir, attstt tlk.

Pasaule ir savos mros vienota, bet savos mros n, dads sistmas ir savos

mros saisttas, savos autonomas vai pat ar brvbu.

Un dadm sistmm var atbilst dadas laika formas.

Un, tlk, attiecbas starp m formm ne obligti bs ts vienkrks un

viennozmgks.]

[36.17. Piemram, ir tdi bioloiskie procesi, kuru laiks nav viennozmgi saistts

ar fiziklo laiku, abiem laikiem nevar dabt kopju mru.

Lai dabtu noteiktus viennozmgus rezulttus, ir jem laika vienbas, saisttas ar

dot tipa bioloiskajiem procesiem - piemram, nu dalans laika vienbas. Bet

mums vajadzgo procesu mrana ar standarta fizikl laika vienbm tdus

rezulttus te nedod - jo nu dalans laikam ar o laiku nav pietiekami regulru

attiecbu.

Lai gan pats par sevi nu dalans process ir pietiekami likumsakargs.

Bet laikam btu pat dvaini, ja das brvbas pakpes nemaz netiktu attsttas un vienmr saglabtos viennozmgas attiecbas starp laikiem.

...Nu kaut k apmram t.]

[36.18. Te runa bija par metriku, laika metriskajm pabm. Tau visprg

gadjum kaut kas ldzgs droi vien var bt ar jebkurm laika pabm,

piemram, ar topoloiskajm.

Un ne vien saistb ar bioloiju vai tml., bet galu gal ar pa fizik.]

[36.19. Pie viena, garmejot. Interesanti, k to nkotn vartu apskatt Latvijas Multiversittes kur ir darana ar dadm pasaulm un dadiem zintnes

variantiem Polifizikas un polimatemtikas fakultt?]

[36.20. Un, k jau pardjs piemr ar leendu, var bt ne vien laika ceojumi

vien noteikt laicisko attiecbu sistm, bet ar dads un maings. Un pat ar

izvles iespjm un vadms.

...Sistmu pasaule tau ir oti daudzveidga, droi vien vl vairk nek vienkro

lietu pasaule.]

[36.21. Kur domja, ka hronofantastik nek principili jauna vairs nevar bt?]

[36.22. Es te sakrvu diezgan daudz variantu. Bet var jau skt apgt pamazm,

teiksim, ar ststu par kdiem samr vienkriem, bet pietiekami interesantiem gadjumiem, kuros izpauas laicisko attiecbu daudzveidba vai to maingums.

Vai nu tas btu ststs publicanai, vai ideja savam priekam.]

[36.23. Lielko dau ideju no , 36. punkta var attiecint uz laika ceojumiem

vispr. Bet varbt ne visas. Dot punkta patnba - es te praktiski neiroju relo un leendro vai literro laiku.]

[36.24. Piezme.

Var uztaist ko vl saretku. Piemram.

Paretam fantastik ir bijusi ideja, ka dotais objekts vai dot pasaule ir radta nesen, bet tai tomr ir oti sena vsture tpc, ka t ir tikusi radta ar visu savu vsturi!

Vien Vladislava Krapivina romn (ja ne vairkos) tda ir pilsta, kuru skotnji

ir uzbvjui brni k rotau pilstu - neatceros, smilts vai k savdk.

(Papildbrnumu smilu pilstas tapanu par stu pilstu eit neapskatm.)

iet, ar ai idejai ir liels potencils tlkai fantastiskai vismaz! attstbai.]

[36.25. Ar ko vstures izmaia ar retroaktvo efektu atiras no parastas vstures izmaias?]

[36.26. Varianti das izmaias attloanai: a) jaunradt vsture ietekm ar visu

prjo iepriekjo vsturi; b) t ir gjusi/iet kaut k atsevii un tikai tagad

pievienojas lielajai vsturei; c) ?...]

[36.27. Nezinu, cik (b) variants ir rels, bet t reizm ir rtk iztloties.

Varbt var pieemt, ka vismaz reizm tas izpilds pietiekami lab tuvinjum.

Varbt prjs, liels vstures izmaias rodas/atveras pakpeniski, pc vajadzbas...

Varbt tas viss nk, teiksim, no kdiem parallo pasauu resursiem...]

[36.28. Varbt vsture ir princip atvrta sistma.

Pirmkrt, vsture JAU ir atvrta attiecb uz tagadni ms no ts dabjam arvien jaunu jgu, citiem vrdiem, t uz mums darbojas arvien savdk.

Tas ir kaut vai tpc, ka tagadne pati mains.

Otrkrt, ja ir laika ceojumi, tad vsture ir atvrta ar tiem izmaim.

Trekrt, varbt td gadjum t ir atvrta ar m te izmaim ar retro-aktivitti vai vl citdm neloklajm.

Ceturtkrt...]

[36.29. Vai ideju radt ar visu vsturi var kaut k paturpint?

Teiksim, t... Pirmkrt, radt objektu tagadn. Otrkrt, objektu pagtn. Trekrt,

objektu ar via pagtni/vsturi. Ceturtkrt - ? Piektkrt - ?

Vai t... Pirmkrt, izmaia tagadn, turpins virzien uz nkotni. Otrkrt, izmaia pagtn, turpins uz nkotni (k, teiksim, parast vstures izmaia). Trekrt, izmaia pagtn, turpins uz pagtni un nkotni. Ceturtkrt - ?

Vai turpinm vl kd veid...]

[36.30. Tlk! Pieemsim, ka retroaktivitte nemitjas, bet turpins neprtraukti, ka t ir tikpat visprgs process k parast laika plsma...]

[36.31. Kda ir dzve td vstur, kur ik brdi var pievienoties kas jauns, kda jauna apakvsture?]

[36.32. Un ja apskatm ne vien radanu ar visu vsturi, bet ar nemitgu prradanu? Vai skumam vismaz kdas atsevias prradanas?]

[36.33. Bet varbt to visu var apskatt k opercijas ar iespju kopm vai kategorijm ne vairs atsevim iespjm iespjamo pasauu telp, piemram, Evereta laiktelp?]

[36.34. K ds apskatanas veids ietekmtu msu iepriekjo jautjumu par ceoanas utt. iespjm dados eit, dots leendas laikos?

Droi vien, ka tur radsies vl jaunas iespjas. Bet konkrtk?]

[36.35. Es te vienbrd nodvju radanu ar visu vsturi par vstures neloklas

izmaias paveidu. Bet k to vl vartu raksturot, formult, kategorizt un

visprint, un attstt?]

[36.36. Nu kaut vai, piemram, no t viedoka, ka te iznk tda k dadu vsturu pievienoana vai savienoana noteiktos laika momentos...

Un ttad var domt tlk par visdm savienoanm?]

[36.37. K o 36. punkta dau par radanu ar visu vsturi vartu uzrakstt savdk?]

[36.38. Jautjums Jurija Tamberga stil. Izdomt sietiem 10 idejas, kad kaut ko

rada ar visu via vsturi un to var kaut k lietot.]

37. P.S.

37.1

Daudzi punkti man te palika stipri neattstti, ldz galam neizdomti. Kdus vl

jautjumus tur vartu uzdot?

37.2

Ldzgi, k es te mos ar Jurija Tamberga tekstu, var apstrdt ar citus avotus

piemram, Danni Rodri Fantzijas gramatiku.

37.3

Tas gan neaizsts nopietnu fantazanas sistmas (kda, manuprt, ir vai vismaz

top TRIZ) apganu.

37.4

Man fantazan parasti ir sa elpa. Daji no dabas, bet visvairk tpc, ka

neesmu sistemtiski strdjis, nemku to dart, man prk liela psiholoisk

barjera priek. Iesku te vienu, te otru, bet krtgi attstt neiznk.

Bet ie ieskumi reizm var bt diezgan interesanti un radikli. Un nav izslgts, ka turpinot reizm btu iznkusi kda Liel (vai diezgan liel) Ideja.

Un varbt tda, kuru uzzinjis, es pats brntos: k man tas neienca prt, bija

tau tik tuvu!

...Tad varbt to vars citi?

37.5

Nu kaut vai skum vienkri apkopojot to, ko es ai sav krjum esmu

sarunjis, piemram, par telpu vai par manm, vai par kdiem citiem

interesantiem jautjumiem.

Un tad varbt uzprassies - uzreiz vai pie apstrdes - teiksim, kds visprinjums

vai vl kas interesants... Vai ar kas vis nopietnb jauns radsies tri katram

paam, manm idejm varbt esot td k iekura lom.

37.6

Fantastisko ideju pasaule ir bezgalga.

Galvenais ir nekautrties.

Lai nu kur, bet doman to var.

3. H(A)OSU VCJI

1

Reiz msu Kosmosam uzbruka Haoss. Neveiksmgi (droi vien traucja bardaks). Tau kop t laika te visapkrt mtjas iekapsulti haosa gabali.

audis tos sauc par haosiem vai hosiem* (reizm ar par urm, porzm un vl visdi), vc un lieto, lai apietu dabas vai citus (piemram, loikas) likumus.

* krievu variant хвос

Teiksim, reizi vai divas pabraukt ar manu bez benzna. Vai atcelt 2x2=4 (uz dam mintm, td un td rdius un tm vai citm lietm, piemram, bulcim).

2

Haosa gabaliem mdz bt atirga jauda un citi parametri.

Un, protams, vlties ir jmk, un opert ar hosiem ir jmk...

***

TLK.

3.1

Tlk jau vartu iztloties fantastik visdadks ainas, kad viena vai otra lieta vienkri em un nav spk (vai vismaz ir daudz vieglk apejama), un vl pc cilvka vlans.

Un taist visai dadus sietus.

Ko es gan neesmu darjis. Ststus rakstt nemku, konkrtus sietus ar ne visai.

3.2

VARIANTS. iet, dai hosi (ne tik stingri iekapsultie?) kaut k pamans pat pamukt un slpties no rjiem.

Ttad ne visi hosi ir viendi viegli dabjami.

Gads ar visai reti eksemplri...

Un, protams, ir noststi par pavisam brnumainiem hosiem.

4.1

Kdus likumus js gribtu zinm mr atcelt, lai sasniegtu tos vai citus savus mrus?

Kdas labas lietas vartu paveikt?

4.2

Vienkrots variants: hosi, kuri var maint tikai notikumu varbtbas. Toties - pat visai pamatgi.

4.3

Kda vartu bt parasta hosu lietoana, teiksim, svtdienas piknik?

Varianti: (1) hosu pietiek vism vairk vai mazk parastm vlmm; (2) hosu

nepietiek, un ir jizvlas; (3) ...

4.4

Vl. Vai jums patiktu last fantastiskas avzes ar hosu ietekmtm zim vai citiem tekstiem un varbt druktas nepareizrakstb?

Bet hosu ietekmtus protokolus (piemram, eksperimentiem)?

5.1

Mdzot bt interesanta pieredze ar vairku haosa gabaliu kombinanu, kad izpilds, vienlaicgi vai secgi (vai vl kds kombincijs), vairkas vlans.

Reizm tiek sastdtas pat veselas programmas.

5.2

Viss cilvka dzves ce var sankt oti interesants, pateicoties veiksmgi savktiem/noertiem un veiksmgi lietotiem hosiem. (Piemrus.)

6.1

Variants, k pasplties. emam literatr tipiskas vai vismaz pazstamas situcijas (kaut vai no mlestbas trijstra vai no piedzvojumiem ar slpanos un eranu) - un iedomjamies, ka tur reizi vai divas trs var iejaukties hostis.

(Bet, k zinms, hosi var ietekmt pat dabas un loikas likumus.)

6.2

Hosu duelis (teiksim, tam, kur slpjas, un tam, kur mekl)?

6.3

Starp citu, mltji (pai - nelaimgie) reizm tiem lieto hosus. Kur prasmgi, bet kur ne visai...

Pie tam ir stingri ieteikts nemint tiei ietekmt otru cilvku (par to var bt smagi jatbild), bet gan tikai objektvos faktorus.

6.4

Ir novrotas, piemram, sackstes: kur puisis atness meitenei brnumainku zvaigzni no debesm...

Tas vl ir samr vienkrs gadjums, reizm notiek tdi numuri, ko ms ne

iedomties nevartu.

6.6

No t, ko viegli iedomties. Sackste, kur uzbvs domtajai nkamajai imenei labkus sadzves apstkus. (Vai vismaz uzprojekts.)

6.7

Stop, runa te nav tikai par ikdienas rtbm! Varbt vl vairk par iespjm pavadt laiku interesanti un radoi! Pat par iespjm attstties!

7

Hosi darbojas uz laiku. Bet ko paliekou no iem slaicgajiem brnumiem var

iegt?

Piemrs 1. Sintezt jaunu materilu, kur ar bez hosiem var pastvt, bet, lk,

rasties bez tiem nevartu (vismaz ne in gadsimt).

Piemrs 2. Ejam tlk, dabt/radt kaut ko tdu (agrk neiespjamu, bet tagad

paliekou), ar kura paldzbu tlk vars sintezt tos jaunos materilus (jau

norml krtb).

Piemrs 3. Un, protams, paliekoas ir iegts zinanas...

K var lietot zinanas, kas gtas no brnumainas situcijas, kuras vairs nav (un varbt ar neatkrtosies)?

...Tie bija tikai trs piemri. Bet ko vl var?

8.1

Kur eksperimentos (zintn vai vl citur) nodertu iespjas voluntri ierobeot tos vai citus likumus?

(Varianti: varam to tikai vienreiz katr eksperiment; varam to visai plai, gandrz bez ierobeojumiem; vl kdi varianti.)

Kdi eksperimenti, kdi ptjumi un izgudrojumi btu iespjami ar s jauns

tehnikas paldzbu?

8.2

Varbt dus piegjienus jau tagad var modelt datoriski?

Gan spls, gan vis nopietnb?

8.3

Kas maintos attstb civilizcijai, pasaulei, kura var ko tdu lietot?

8.4

K var kaut ko tdu lietot (fantastiskaj) medicn?

9.1

Variants visam ir sava cena. Mainot likumus, lai panktu kaut ko savu, ms kaut ko ar zaudjam. Ldz ar to ir izvles un pretrunu risinanas problmas utt.

9.2

Pirmais apakvariants: tas notiek paas dabas pc. Teiksim, kstot vieglki (mainot smaguma spku vai vl k?), ms nevaram tai pa reiz bt ar smagki.

9.3

Vai tomr reizm varam? Mainot vl kdus likumus?

Vai pastvoo likumu ietvaros, pateicoties kdai atjautbai?

Vai pat risinot attiecgo pretrunu visprg veid zintniski (ko nereti var TRIZ metodoloija)?

9.4

Tomr - jebkur gadjum - ms nevaram visu, neesam visvareni. Un kaut kdas problmas var palikt.

9.5

Lai gan problmas tas var bt ar labi: ts risinot (un reizm pat tikai apzinoties),

var iziet uz jauniem apvriem, veikt pavisam jaunus atkljumus.

9.6

Otrs apakvariants fantastikai: pa cena. Tas ir, tda, kura nevis izriet no paas dabas, ts likumiem, - bet kuru prasa hosi, pats msu risinanas ce ar hosu

paldzbu... Izpildot vlans d ce, btu kaut kas ar jzaud, jupur.

Te var iedomties oti dadus konkrtos variantus.

***

10.1

PIEZME.

Vai var iztloties eksperimentus vids ar maingu fiziku?

(Vai, teiksim, miju.)

Un loiku?

Matemtiku?

10.2

Kdas vartu bt manas, ja mainga ir pati mehnika (vienkrbas labad, klasisk un nevis kvantu)?

Vai elektrodinamika?

Kas jauns btu iespjams ar tdm manm?

10.3

Vai var kaut ko tdu aprakstt fantastik?

Varbt is tas jau ir bijis?

Bet pa zintn?

10.4

Vl kdi mainguma un nenoteiktbas veidi.

Piemram, neizpilds (kaut kd mr) enerijas vai masas nezdamba vai vielas sastva un pabu pastvgums. Vai ar: priekmeti neatrodas stabili vien telpas viet, bet spontni mdz paviesoties vl kur citur. Resp., telpisks attiecbas drusku urkjas.

(Pdjo variantu var skaitt ar par mehnikas maiu.)

Vai ar mains varbtbu rini, ts sk saskaitties kaut k savdk nek ldz im. Varbt ne visos gadjumos, bet tikai bulcim - vai tamldzgi.

10.5

K izskattos hosu lietoana datorik?

11.1

Variants: tri mainga vide un adaptvs vai evolucionjos eksperiments?

(tri mainties vai evoluciont var dadas lietas: taktika, stratija, pamatidejas, tehnika, matemtika...)

11.2

Dinamisks (manu/programmu) komplekss patvagas vides ptniecbai, tai skait eksperimentlai?

Vides raksturs un parametri iepriek nav zinmi, un eksperimentam vajag pakpeniski paorganizties un pakpeniski iegt noteiktbu?

Bez tdiem eksperimentiem laikam bs grti uz pavisam nesaprotamm plantm vai tml. apstkos...

12.1

K vartu prvietoties vid (tai vai cit, teiksim, klint, kosmiskaj telp, magm

vai zvaigznes dzls) mana (vai pat btne), kura spj uz su laiku un tai vai cit

veid maint dabas likumus sav tieaj apkrtn?

12.2

Abstrakt vid (kdos modeos ar zinmiem parametriem)?

12.3

Vai pat vienkri den: k vartu peldt maksimli tri?

Vai maksimli dziednieciski?

Kdi sieti par o tmu vartu bt?

12.4

Vilks un zatis, kuri abi kaut k lieto hosus?

Hosu uzmeklanas spjas nozme dzvnieku/augu evolcij?

13

Iedomsimies divstvu (divlmeu) manu.

Pirmais lmenis ir apmram tas, ko ms parasti saprotam ar manu.

Bet otrais lmenis ir mana*, kura maina/regul paus mehnikas likumus

(paai manai, pirmajam stvam, un varbt kaut kd mr apkrtjai videi).

* zinma procesu sistma - lai k t ar neizskattos, bet btb t bs mana

14.1

Starp citu, k ideju no 13. punkta (divlmeu mana) var pielietot laika manai?

14.2

K btu jmaina vai jpapildina dabas likumi, lai ktu iespjama laika mana?

(Pc pareiz zinmajiem likumiem ar laika manu ir nopietnas grtbas.

Lai gan patiesb eit lielks grtbas nk no msu izzias paradumiem.)

14.3

Tlk, kdas vartu bt sekas (blakus efekti) tdai maiai (tai vai citai)?

14.4

Bet ja grib vl ko labku par laika manu?

(Piemrus.)

14.5

Hosi darbojas uz laiku, parasti uz su. Tad ar laika manu un laika ceoanas prakses pabas (un to izmaias) nebs pastvgas.

(Pat var bt, ka briem var ceot laik, briem nevar.)

Vai to var k izmantot? Laika ptniecbai, laika manu attstanai (eksperimenti?) vai vl kam?

14.6

Kda btu laika mana (un laika ceojumi, un citas opercijas laik vai ar laiku),

kas darbojas maingi, pc maingiem likumiem?

Var, piemram, paemt virkni jau zinmu ideju no hronofantastikas un iedomties ts variatvas, pat viena ceojuma/paskuma gait...

14.7

Viens laika ceotjs bg, otrs er (varbt tas tds sports). Bet viu laika manm ir atirgas pabas/viu laika ceoanai atirgi nosacjumi...

Dadi laika ceoanas tipi vai tml.!

(Dadas laika manu markas? Pat ar atirgu fiziku?)

15.1

Pieemsim, ka ir tdi hosi, kuri maina nevis atseviu eksperimentlo situciju, bet... teiksim t, visu zintnisko domanu uzreiz, principus, kas ietekm visu

zintni. (Un pieemsim, ka tas ir tikai uz laiku.)

K tas vartu bt? Un ko, par piemru, vartu pankt td gadjum (-os)?

15.2

Piemra pc var emt kdus priekstatus par clonbu.

Vai kdus paas izzias principus.

15.3

Osciljoa (vismaz pirmaj tuvinjum) zintne: pietiekami svargas ts pabas (te vienas, te otras) laiku pa laikam mains (teiksim, lielku hosu ietekm) turp un atpaka.

Ko dart d variant?

Kdus eksperimentus ar pau zintni vartu veikt?

15.4

(Bet varbt s maias ir nevis lcienveid, bet pakpeniskas. Un kdu laiku pastv, piemram, starpvarianti. Vai ir spk vietm tas, vietm cits. Vai...)

15.5

K dzvot apstkos, kuros noteikta veida zintnisks patiesbas ir spk tikai uz

laiku, bet pc tam atkal mains? Varbt mains turp un atpaka?

15.6

Variants msdiens populr socil (vai pat politisk) relatvisma gar. Vadoo izzias metou maia: lai noskaidrotu, cik ir divreiz divi, rko socioloisko aptauju...

15.7

Kda btu dzve polizintnisk sabiedrb (tikko mintaj vai citos variantos)?

Piemram - k lietot vairkas parallas zintnes?

...Vai fantastik ir bijis kaut kas vismaz notlm ldzgs?

...Bet vai ar dzv nevar atrast kaut ko vismaz analoisku?

15.8

Ldzgs jautjums, bet citai situcijai: k lietot reiz msu un citplantieu zintni?

(Variantus. Piemram, kad msu saprta bri ir nevis vienkri no citas plantas, bet... teiksim, no nano pasaules.)

15.9

Krustojam ar laika manas ideju: hosa (un attiecgu vlanos) ietekm uz laiku iestjas nkotne.

Vismaz kaut kd mr. Teiksim, sk darboties nkotnes zintne.

K vars izmantot? Kdas bs problmas?

15.10

Varianti: iepriekjam punktam pamaint mrogus vai vl kdus parametrus.

Cik tla nkotne? Uz kdu laiku? Kd mr piemram, visa zintne vai kda ts

nozare, visai pasaulei (civilizcijai) vai tikai bulcim? Iestsies vienu reizi vai

vairkas? UN T TLK...

15.11

Dzve sabiedrb, kur t ir parasta prakse: laiku pa laikam iestjas nkotne

(vai pat divas)...

***

UN VL

16.1

Vai var kaut k maint paus hosus? Varbt msu realitte tiem atgdina tdu k

haosu?...

16.2

Lgumattiecbas vai partnerattiecbas ar hosti: vi izpilda kdu manu vlanos, es via.

16.3

Vl var iedomties minjumus sintezt jaunu hosti pie tam ar iepriek dotm pabm, zinm mr programmtu (bet diez vai pilnb, tas tau ir hostis).

16.4

Hostis, kur dibina kdu jaunu dabas likumu (vismaz uz laiku) un mums to vl

vajag izzint...

16.5

Jaunu vai prtaistu dabas likumu izminjumi?

Vai var aprakstt tuvk?

17.1

Kda btu daba un kda btu dzve pasaul, kur audis masveid lieto hosus?

17.2

Vai vartu reizm bt augu un dzvnieku adaptcija (un skbtu rezistence) hosu radtm prmaim (un visai dzvei maingaj hosu ietekm)?

17.3

Kdas vartu bt lielas publiskas (varbt svargu institciju veiktas) programmas ar hosu lietoanu, tas ir, dabas likumu mainanu (uz laiku) un vadanu?

17.4

Balsoana par dabas likumiem? Aitcijas kampaas?

17.5

Vispr, dabas likumu raoana un ts sekas.

18.1

Pieemsim, ka reizm (tikai reizm, netaissim ausmenes) kdi hosi pasprk va pai - un ttad spontni pamains (zinmos mros) dabas objekti un likumi. (Variantus.) Ko dart cilvkiem, sabiedrbai, civilizcijai?

18.2

Vai dos apstkos var bt kdi institti/dienesti, kuri novro, monitor dabas

likumus, vai tie nav mainjuies, - lai pie gadjuma maias izmantotu un, no

otras puses, novrstu nopietnas negatvs sekas?

Varbt t ar sauksim Brnumu dienests?

18.3

Bet ar vienkrkiem gadjumiem acmredzot jprot tikt gal katram paam. Brnumu mcba skols.

Brnumkursi. Piemram, iepazstina ar jaunkajm tendencm brnumu jom.

Brnumkopba?

Izgltba, dzve, ekonomika pasaul, kur dabas likumi urkjas.

18.4

Starp citu... Lopkopb mums lopi ir doti pastvgi. Bet brnumputni un pai bnumi atlido uz su laiku. Un vl ir jautjums, vai tie tev pieersies. Un jautjumi, k ar

tdiem apieties... Brnumkopjam ttad vajag prast daudz vairk nek, piemram,

lopkopjam. Bet ja vl grib maksimlus izslaukumus, tas ir, brnumus...

19

Sistemtiski ptot hosu darbbu msu pasaul un analizjot to praktisks

lietoanas pieredzi, acmredzot atklsies ar kdas likumsakarbas.

(Galu gal, mains tau msu, sakarg pasaule.)

Vai var pastvt kdi paradoksu rini, absurdu rini un vl kas tamldzgs?

Paiem likumiem ir sava loika, ar trakajiem variantiem ir jbt vismaz kaut kam ldzgam.

***

20.1

Bet cik tas viss ir reli?

Burtisk nozm ne visai.

Kaut vai tpc, ka pasaule nesastv no atseviiem likumiem bet gan no lietm, procesiem, sistmm.

Un, pat ja btu iespjams maint likumu pau par sevi, stenb tam droi vien

bs saretas sistmiskas sekas, kuras laikam pat btu grti izrint...

(Piemrus.)

20.2

Bet fantastik tas ar nav nepiecieams, tur var opert ar oti aptuvenm vai

vienpusgm patiesbm, prmrgi stiprm (no zintnes viedoka) idealizcijm un visvisdiem fantastiskiem piemumiem.

Un t tomr iegt pat jaunas patiesbas.

Lai gan visbiek ne tdas, pc kurm uzreiz var dabt kdu gatavu manu vai tml.

20.3

Un nereti, jo tlk ms atkpjamies no skaidri redzams un taustms realittes, jo labks ir galarezultts!

(Jo t ms varam iziet uz interesantkm, visprgkm un fundamentlkm

lietm realitt, uz augstka ranga virssistmm un dzikm sakarbm.

Vismaz aizert ts, ja ar neuztvert glui preczi.)

Lidot, izrds, var kaut ar paklji nelido!

20.4

Fantastik nereti ir svargk nevis kura ideja tuvk nokops realitti, bet gan kura bs produktvka. Un produktivitte var realizties dados veidos.

20.5

emot vr gan fantastisko ideju iespjamo savstarpjo ietekmi, gan to, ka vstures (bet reizm ar biogrfijas) gait agrk fantastiskais var tapt rels, - var teikt, ka...

Fantastiskums acmredzot ir princip dinamiska lieta.

21.

Operatoru vcji.

Dab sastopamas dadas lietas, kuras noteikt, var teikt, konceptul veid iedarbojas uz apkrtni (vai uz objektiem, pret kuriem ts pavr, notm).

Skot jau ar pamazintjiem/palielintjiem.

Ts mdz saukt par operatoriem, ar haosi ir tds patnjs operatoru paveids.

Ideja vl nav ldz galam noformta, nav striktk pateikts, ar ko operators atiras no jebkuras citas lietas, kura darbojas uz otru lietu. (Konceptuli, tas vl ir tikai tds mjiens, nevis skaidrs formuljums.) Jattsta tlk.

4. CILVKU UN DIEVU PASAUL

1

Epizode.

Ms ar draugu ceojam, tad apmetamies atptai. Draugs em vakara provzijas devu, ar skatienu prdala to divs das un sniedz man. Es izemu saliekamo kabatas altri, novietoju via dau uz t un aizdedzinu ar jau agrk sagatavotu uguni. Noskaitu/nodziedu attiecgu lganu. Tlk su, klusju, skatos uz draugu, via sejas izteiksme ir mazliet koncentrta.

Pc mintes no altra viss ir nozudis, bet mans draugs ir jtami moks. Vi pieceas, em manu dau un vairkas reizes prlai tai pri ar rokm neliel attlum. Svt, k parasti. Tad pagrieas un veic pris ldzgus estus pret mani.

- Tev apetti ar kpint?

- N, paldies, odien viss ir krtb. Tu jau man vakar labi paldzji.

Vi pasmaida un norda ar rokm: labi, eries klt.

Mans draugs ir dievs, un viam ir nepiecieami altra dmi un ticba, ko dod parastais cilvks.

Man ar viu ir labi un interesanti. Kop uzzinju, ka vi ir dievs, - vl interesantk, par dievu pasauli es agrk diez ko nezinju.

Es gan nemaz t nejsmoju par lidoanu, k tas parasti ir pieemts, - bet kop ar viu, t ir pavisam cita lieta!

Lai gan reizm lidoju ar pats, kad via spks mani uztur no attluma. (...)

2

Bet tagad cits variants.

Lk, ir daudz dadu ciematu, un tur dzvo cilvki k jau cilvki ja skata vius paus par sevi.

Bet A ciema iedzvotji var bt par dieviem B ciema audm. Piemram, prtikt no viu upuraltru dmiem un bez pam problmm izpildt daas viu vlans.

Attiecgi mitoloija un t tlk. Un par kdu tur Babulieni* vst jau mti un acmredzot tiek veikti attiecgi rituli.

Babulienes svtki kaimiu ciem...

* Vrds aizgts no A. Sakses ststa

Un t tlk.

3

VARIANTS: tas viss ir maings, pat varbt atkargs no vja - no kurienes uz kurieni dmus nes.

Autobiogrfijs, CV mdz uzrdt gadjumus, kad esi bijis dievs, kam tiei un kas tev iznca.

4

eit es minju novest ldz galam analoijas un tuvinanos starp dievu un

cilvku pasauli, dzves prozu un mitoloiju. Cilvki un dievi te jau ir praktiski viens

un tas pats.

(Preczk, t k ir un t k nav, un o attiecbu autors var regult!)

Ldz ar to var daudz iepludint no vienas pasaules otr, taist dadus kimius un sinttiskos efektus, tai skait komiskus. (Un ar visvisdas refleksijas.) Manuprt, interesanti.

***

TLK.

5.1

J, pr gadskrtu... Janka no kaimiu ciema viesos pie mums (neoficili). Puii prrun, k ogad msu ciem interesantk nosvint gaidmos Jus.

(Skaidrs, ka pats Jnis ir ieinterests, lai svtki btu lieliski!

Un msu diens, kad viss mains un attsts un kad nevar paauties uz tradciju automtiku vien, iznk palauzt galvu. Ar Jnim. Bet tas ir to vrts!)

5.2

Bet mans kaimi Kria onkulis ir devies uz ciemu - ptt vietjos apstkus. Tur vajag radt pasauli, jo ciemnieki vecaj vairs nevar dzvot.

Kria onkulim (gan jau vi drz atkal bs dievs) ir liela pieredze pasauu un puspasauu jom, t ka es viu varu ieteikt ar jums.

6.1

Vl variants: s attiecbas mains oti tri (dievs vidji uz pusstundu pris diens) - bet reizm burtiski irb.

6.2

Apakvariants: oti intensva irbana; lai tdu vartu lietot, ir vajadzga attstta tehnika (pie tam biei vien abs puss), droi vien pat industrija.

Tas viss attsts vstures gait.

Piemram, dievibas apstrde un lietoana nanosekunu diapazon joprojm ir tikai sapnis... n, pirmie eksperimenti jau ir bijui, tau...

Tdas dievibas druskas ir milzgs un vl vji apgts resurss.

6.3

Otrdi: efekti praktiski izpauas vien oti ilg laik. Teiksim, izpildt vlans var stipri ierobeoti, pa mazam krikstim - un, lai panktu ko nopietnu, ir kaut kd zi jkrj...

du operciju plnoanas pamatus mca skols.

6.4

Citdi papildnosacjumi. Piemram, viss piepilds - bet pc gada...

Vai pc gadsimta tu vlies kaut ko nkamajm paaudzm, un atliek cert, ka vim tiei to ar vajadzs.

Ar tev tau reizm mdz bt daranas ar senu sastrdto putru.

Nu kpc neviens nevlas sev un citiem spju labk izprast nkoos laikus?

7.1

Starp citu, hrestomtijs ir oti labi biogrfiju piemri ar stos laikos ieplnotu un

efektvi izlietotu pareiz veida dievio paldzbu.

Papaldzbas iespjas pie mums, tpat k pie jums, ir oti ierobeotas - vjo

zinanu, nepietiekami attstts kultras d. Tad nu dieviajai paldzbai nereti

var bt iziroa nozme dzv. Ne velti pie mums dzvo visum un caurmr veiksmgk - un pat ilgk.

Tau ir jmk ar vlties...

7.2

Ko Js sav dzv vltos savdku? Kdos Jsu biogrfijas momentos un kds joms btu noderjusi (vai vl noders) augstku spku paldzba un kda?

7.3

Cik lielas btu iespjas to aizstt ar papaldzbu:

a) vismaz teortiski,

b) ar augstu varbtbu praktiski?

Tlk, k vartu (a) un (b) variantus tuvint?

8.1

Vai jsu realitt nodertu t sauktie ccenes romni?

Tas ir pie mums izplatts dailiteratras paveids, kur varoiem attstties pa reizei paldz dievbas vai kas tamldzgs. (Vai pati ccene tr veid.)

Vai, sliktkaj gadjum, paldz izpildt kdas aurkas vlans, piemram, tikt pie naudas (parasti gan ierobeot daudzum).

8.2

Pie mums atzst, ka dievi paldzba visvairk ir vajadzga paattstbas jom, prjo pa lielkai daai vartu cilvks pats.

Ccenes jeb veiksmes romni, vismaz viena to daa, mca, k pareizi meklt, saemt un pielietot dievio paldzbu.

(Un ko var dart, ja t kaut kd zi saiet rsm.)

Iedomjieties, ka pie jums tda literatra ir masveid...

9.1

Vai kdreiz iemcs attstties tik tiem paam, pat negaidot, kad dievbas izpilda tavas vlans, - tas jautjums ir migl tts.

Sabiedrbas domanas veida inerce tomr ir milzga. Kamr kaut k var kulties ar tpat kuas un kuas, un kuas...

9.2

Plus vl viena patnja problma. Daudzi varanas un attstbas jautjumi, kur pietrkst relas mkas, ir tikui uzkrauti morlei (vajag TIKAI gribt utt.).

Ldz ar to jautjums par mcanu daudziem liksies k svtuma zaimoana.

is papildefekts padara veco inerci gandrz neprvaramu; briem iet, ka ai jom progresa nebs NEKAD.

Dzvosim redzsim.

Tie, kuri pasps pieredzt.

9.3

(PIEZME 1.

Ms jau zinm, k sav laik progresu kavja, piemram, reliija. Lai gan

msdienu kristietim, vismaz izgltotam, daudzi no toreizjiem domu gjieniem droi vien liktos mugi.

Varbt var teikt, ka stenb traucja nevis pati ticba, bet gan ts trkumi un domanas trkumi vispr. Tau toreiz to reti kur saprata.)

9.4

(PIEZME 2.

Un patiesb variants par svtuma zaimoanu netiei pierda pretjo, nek tas ir domts. Emocijas tau mdz uzkurbult taisni tad, kad nek labka nav.

T nav ar nekas jpamato. Nedom, bet spied!

Ja saspiedsies, un pie tam veltgi, - pats vaings, un punkts. Morle ne par ko vairk neinteresjas. Un cilvku upuri, t tau ir dabiska lieta.)

9.5

(PIEZME 3.

No kdas krievu lugas.

- Malku crt - skaidas lec.

- Daudz skaidu, maz malkas!)

10

Tiem cilvkiem, kuri ir dievi, gan ar var bt dadi aizspriedumi utt.

Un vispr - dievbas statuss eit vl nedod (vai ne vienmr dod) atbilstou gudrbu.

Tiesa, dieviie efekti var pa daai strdt ar automtiski, neatkargi no prta, k gatavas programmas.

11.1

Tlk. Variants: parcil jeb kombinator dieviba. B pats par sevi vl nevar bt dievs ciemam/cilvkam A tikai ja metas kop ar C.

Vrdu sakot, dievios efektus dod zinmas kopienas (vai citas kombincijas).

Ar internet.

Reizm tas ir atkargs no tri laicgm lietm - teiksim, no prta, kad divas galvas ir gudrkas nek viena.

11.2

Varbt reizm var trauct sapraans grtbas starp B un C - vai kdas viu personisko attiecbu nianses.

Smagkos gadjumos specilisti var runt par izodievbu.

12.1

Megakombincijas, kad zinma tipa dievbai un zinma tipa efektiem vajag miljoniem cilvku. Un tpc agrk di efekti cilvcei nebija sasniedzami.

12.2

Bet nkotn var bt sasniedzami ar tdi efekti, kdi odien vl nav.

Ir kas mina ko tdu projektt. Piemram, Nkotnes teoloijas institt ir daas

laboratorijas, kurs (...)

12.3

Iekjie procesi masveida dievbs, piemram, politiskie.

Lai gan ne tuvu ne vienmr masveida dievbas sevi apzins k tdas. Varbt, ka

ts vienkri ir, efektiem summjoties un kombinjoties paiem par sevi.

(Stihijas jeb stihisks dievbas.)

12.4

Stingrais variants: vajag tiei, preczi os cilvkus, skait miljons, - un statistiskais variants.

Statistisks dievbas.

12.5

Apakvariants: lieta ir tik nenoteikta un izpldusi, ka biei vien nevar saprast, vai

tur ir dievba, vai nav, varbt ts drzk ir fona fluktucijas.

Process, k novest dus neskaidrus elementus ldz pilnvrtgai dievbai (statistisk teurija).

13.1

Nezinmo dievu mekltjs - lietpratjs vai ierce to noteikanai (diagnostikai) apkrtj telp.

Variants: mekl iespjams kombincijas, kuras vartu dot dievios efektus, kuram B btu jsabiedrojas ar kuru C un ar kdu F...

Vai vl saretk: kda kombincija un tiei kdai citai kombincijai vartu paldzt, un kuri gadjumi btu visefektvkie.

Teotehniskie rini. Teuriskie kantori vai firmas.

13.2

Teoloisk analze tai skait dekompozcija, kad noskaidrojas, ka dotais dievs patiesb ir vairki dievi vai masveida process (tda vai citda tipa).

14.1

Pie tevis atnk dievzias profesionlis vai cita ieinterest persona un piedv iestties dievb...

Vai ar. Internets ar jau minto mekltju/diagnostu un tu, ja veicas, vari piestrdt pat vairks dievbs reiz.

Kdus jaunus efektus (un kdas jaunas problmas) tas var dot?

14.2

rmija likums (hipottisks): jo grtk pierunt dalbniekus, jo labka dievba sank (un, protams, ar otrdi)!

15.1

A=B jeb padieviba k pas gadjums.

Kdas ir priekrocbas?

Un, interesanti, kdi ir trkumi?

Piemram, dakrt paam ir sliktk redzams nek no malas...

15.2

Rituls un etiete. K vajag lgties paam sevi?

Vai te var bt kdas kdas, kuru d tu vari pats uz sevi apvainoties?

Pie tam tu varbt nemaz negribi apvainoties, bet t pienkas?...

15.3

Tehniskas detaas. Vai tev tagad ir jprtiek tikai no (pataist) altra dmiem vai tu vari st ar parast krtb?

Ja abjdi vai tas ko ietekms?

Vai varbt tava dievibas pakpe taisni ir atkarga no t, kdu procentu prtik sastda dmi?

16.1

Dubultdieviba: saer vienlaikus divu altru dmus. Sekas?

Dmu kompozcijas mksla un citas teurisks prasmes.

16.2

Sple: dievgais futbols, kad maa gait te vieniem, te otriem spltjiem var bt

kdas prdabisks pabas un tas mains: haotiski vai pc kdiem noteikumiem,

vai pat atkarb no sples gaitas un spltju snieguma.

Varbt tas ir pa daai vadms? Un es k dievs piesplju komandas biedram, bet vi paspj uzemt piespli k dievs.

16.3

Pie viena. Iedomsimies sporta reportu, teiksim, no Olimpa...

16.4

Vl. Tehnoloiskais process (piemram, miskais) ar prdabiskiem komponentiem (stabiliem vai maingiem, vai pat nejauiem). Tehnoloiskais process, kura viena daa satur vlanos izpildanu, bez t neiznk. Vispr, tehnoloiskais process (teiksim, liel man vai rpnc) ar maiskiem vai tml. komponentiem. Inenieramaa profesija, tehnisk (pc satura) ekstze/transs.

16.5

(Varbt transs te dod emprisks zinanas par situciju, pa daai aizstjot mrjumus. Vai iespju iedarboties uz tehnoprocesa gargajiem komponentiem, tpat k klou grozana uz materilajiem.)

17.1

Un, protams, variants, kad ts vai citas dievis pabas tai vai cit mr piemt katram (vai gandrz katram) cilvkam.

(Pretstat iepriekjiem variantiem, kur vieni ir dievi, bet citi, vismaz dotaj moment, nav.)

17.2

Cits variants: cilvks piedzimst, aug, dzvo tlk, noveco, bet tad atgst jaunbu jau k dievs. Bet konkrtika varbt ir atkarga no via ldzinjs dzves satura un kvalittes...

17.3

Vl variants: dievis prasmes (un dieva prakse) k jebkuras profesionls izgltbas specilais kurss vai augstk pakpe teiksim, pdjos kursos...

Dmu poligons?

17.4

Vl. Dievs meistars, mceklis, cunfte...

Analoijas ar literrajiem paraugiem. Piemram, Ddars un Rdis Silmaos.

18.1

Dieviie efekti k savdabgs sasnes veids jeb monta.

Krievu komdij Cilvks no Kapucnu bulvra - Человек с бульвара Капуцинов (1986.) - Donija Frsta (galven varoa, kino pioniera aj prriju novad) meitene grib no via mazo. Pie tam tlt, k kino: divi skpsts - un nkamaj bild jau ir mazais.

Donijs paskaidro, ka tur tpat divi iemlas, satiekas, skpsts, tad paiet vl kds

laiks, un rodas mazais. Bet kino veic montu un o laiku izlai.

Meitene atbild: - Izdari montu, es gribu k kino!

18.2

Jebkuras lietas piepildans prasa zinmu procesu ar saviem nosacjumiem. Tad lk, dievi iejaukans laikam var dot kaut ko pa taisno, tai vai cit veid noemot o procesu (vai kdas t daas un komponentus).

(Vai ar tas notiek nevis burtiski pa taisno, bet gan tpc, ka dievibai ir ts rcb daudzi alternatvi procesi - un ttad neatkarba no jebkura atsevi varianta, no atseviajiem konkrtajiem nosacjumiem.)

Ja js btu tds dievs, k js s iespjas izmantotu?

Piemram, sav darb?

***

19.1

Ttad: eit divu sfru, dzves prozas un mitoloijas, tuvinana un miksana tiek pankta caur cilvku pieldzinanu dieviem (ar tiem vai citiem nosacjumiem). Par operatoru, kur to realiz/raksturo, tiek pagaidm emta spja izpildt vlans, k ar upuraltru dmu lietoana prtik.

Acmredzot var domt ar par citiem operatoriem un par citm jomm, ko ldzg veid saistt.

Kaut vai (ts paas tendences proza/leenda gultn): ikdienas dzve un varoeposs vai pasaka... vai senscija utt.

19.2

Visprgk veid (vien no iespjamajiem visprgajiem veidiem) var teikt, ka eit lietas, kuras agrkaj doman (vai fantzij) skaitjs vienkri piemtoas lietas dabai, tagad tiek padartas maingas, atkargas no tm vai citm attiecbm.

19.3

(J, nekas nav vienkri! Vismaz jaunaj, sistmu pasaul.)

20.1

Kaut kas ldzgs, iet, notika XX gs. fizik, kur pardjs vairk visdu relatvismu

un kur mazinjs tradicionls uzskatmbas loma, bet pieauga teorijas un

matemtikas loma. Fizika kuva ar dinamiskka un problemtiskka.

20.2

Dai vl tagad nespj to sagremot, uzskata msdienu fiziku par tdu k slimu,

krz esou (lai gan problma vl nav krze, problma var bt auganas pazme).

Un mina to apgzt, atgriezties pie vecmodgs fizikas.

(Krievu tekstos daudzkrt redzts, it pai internet. Par citm valodm nezinu, bet ir bijis kas tds ar latviski.)

20.3

Droi vien ldzgs process notika ap XVII-XVIII gs., prejot no Aristotea fizikas uz Galileja un tona fiziku. Klasisk fizika ne uzreiz kuva visiem uzskatma un dabiska.

20.4

Tau tas viss vl ir skums, patiesb msdienu domanas revolcija fiziku ir

skrusi vl samr nedaudz. Ttad pats interesantkais vl bs.

20.5

T ir ne tikai fizik.

Piemram. Visprgo un btb pilngi neskaidro cilvka dabas ideju (vai t vispr ir zintniska?) ekspluat vl odien. Jj un jj, un neapstjas...

Var jau saprast: t ir vieglk atsaucies uz tdu visprgu lozungu, un viss iet krtb, nekas vairs nav jpierda. Tau...

Ap stri var apvest sevi, bet pau realitti n. T js vienkri nesaprats.

***

VL DAS TDAS IDEJAS.

21.1

Nozares dievs. Piemram izpilda tikai juridisks vlans. Vai misks, vai no baleta vai bada (izsalkuma) sfras.

Td gadjum - vajadzba meklt un kombint vairku tdu dievu pakalpojumus,

sastdt programmas, attiecg uzziu literatra, konsultanti, kursi... Grtbas, ko rada valodas barjera starp dadm nozarm...

21.2

Variants: nozare ir nevis no parast klsta, bet mums nezinma, pat abstrakta.

Vispr - dievs ar nezinmm spjm: lai izpildtu vlans, vispirms ir jatrod, ko tad vi var. Laikam ar pats sti nezina... Eksperimenti?

Riski?

22.1

Cilvks top dievs oti jaunos gados vai pat brnb, dzv nepieredzjis. (Bet var bt ar kdas pozitvs puses.) Iespjams sekas?

22.2

Ja gadjum klients ir daudz kompetentks dotaj jom nek dotais dievs, tad

viam var iznkt daudz paldzt savam dievam, lai tas vartu izpildt via vlans...

Bet vispr jau nereti mdz bt kopgs darbs cilvkam ar savu dievu.

23.1

- Es negribu pildt o lgumu. Sagdjiet man fors-maoru!

(Tas ir, neprvaramu varu, kas neautu saistbas izpildt un tiesiski kalpotu par

attaisnojumu. Piemram, nevarju aizbraukt tpc, ka dabas stihija bija padarjusi

satiksmi neiespjamu.)

23.2

Detektvi, kuri izmekl gadjumus, kad dabas stihiju stenb ir izsaukusi vlans.

(Un vispr dabas detektvi.)

23.3

Vai tdos gadjumos var tiesties tikai ar pasttju, klientu, vai ar pau dievu ar?

Bet ja dievs ir masveida process?

(Un ja pasttjs ir masveida?)

24.1

Centieni dievio procesu ietekmt tehniski.

Piemram, mint ietekmt vja virzienu. Vai bvt mobilos ciematus, kuri var ert vju no punkta A vai izvairties no t. Ciemati no diriabiem vai tml. Filtrt dmus. Valkt masku, lai nesaertu dmus un nektu dievs tad, kad pats to

negribi.

24.2

Tlk! Minjumi uzbvt manu, kas uztver dmus un izpilda vismaz kaut

kdas vlans. Minjumi regult dmu plsmas un pat bvt no tm kaut ko ldzgu manm. Minjumi klientiem pat no savstarpji tlm vietm koordinties td veid, lai iznktu kas ldzgs manai. Vl citi manu veidi? (Droi vien to ir vesels kljiens iespjamo manu veidu.)

24.3

Starp citu, filtrana: dieviie efekti ar filtru. Vl jpreciz, kas tas tds bs, tau droi vien filtri var piedert gan klientam, gan paam dievam.

Vai pat jandalties apkrt pilngi patstvgi.

25.1

Informcijas un komunikcijas tehnikas paldzba kvalitatv vlanos izpild, konsultatvie dienesti u.tml.

Firmas, kuras izstrd jaunus pamienus un tehnoloijas, dau no tm turot noslpum no konkurentiem. Spiegoana t vai cita dieva lab.

25.2

Informcijas un komunikcijas tehnoloiju nozme komplicts un masveida dievbs.

Dievbu progress, pateicoties tehnikai.

25.3

Mcbu priekmeti skol satur nodaas par (piemram, to vai citu fizikas vai eogrfijas patiesbu) lietoanu vlanos izpild, ja gadjum esat dievs vai,

otrdi, klients.

25.4

Attiecgi kontroldarbi skolniekiem. Pcstundas. Treniu zles un poligoni, dieva

klienta attiecbu simulcijas. Ar datorspls.

Brni spl dievus un klientus.

25.5

Dievu sertifikcija (informcijas nolkos pau banu par dievu jau neaizliegsi, tas ir tds k dabisks process). Vai, dievibai atkal pardoties pc laika, btu

vajadzba prsertifict par jaunu?

26

Dieviba k tda, masveid, dotaj novad/apvid reizm ir, reizm nav. Dievgie un laicgie apvidi, nozares (jomas), k ar periodi (ras, sezonas, diennakts laiki utt.). Klimatisks kartes. Sinoptii, prognozes, attiecgi ziu dienesti.

27

Negatv dievba.

Teiksim, tda, ko pieldz, nevis lai t izpilda vlans, bet gan lai neko nesapurg no t, kas parasti ir iespjams, neuzliek nevaranu.

Krievu variant man eit termina dievs (бог) viet bija emogujs (немогуй) no

vrda nevar. Un ttad eit ldz (un baro) nevis dievus, bet gan emogujus.

(Kur eit? Idejas pierakst, romnus un ststus jau es rakstt nemku.)

...Bet ko vl vartu apgriezt otrdi?

***

28.1

Tagad drusku deliktkas lietas.

Variants: kristg draudz mctjs pats ir kds dievs. K vi vars labk paldzt savas draudzes cilvkiem?

28.2

Kdas btu mctja darba patnbas draudz, kura sastv (pamat) no dieviem?

28.3

eit abstrahsimies no teoloisks pretrunas: kristietb ir viens Dievs, un citus dievus, vismaz vrda burtisk nozm, kristietba neatzst. Tau fantastik te vartu bt ar kdi risinjumi vai skaidrojumi.

Piemram - pieemt, ka dievi te ir tikai tds nejaui iegjies nosaukums kdiem

ar superspjm...

28.4

Svargs dotajai idejai ir tas, ka varam pc izvles emt pabas un iezmes no daudzveidgajiem kultr esoajiem priekstatiem par dieviem (un jau tlk, ja vajag, risint minto pretrunu).

28.5

Tlk. Vai tas, ka vi pats ir dievs (kaut kd nozm), var viam paldzt bt

labam teologam?

(Vlreiz pasvtrou: stam teologam, ne ecerim. Pdjais btu ar par daudz

trivili.)

28.6

Piezme.

Var jau bt, ka ai idej nek pai jauna nav. Da no kristieu konfesijm ir svtie, un tie nereti var paldzt cilvkiem labk. Un starp tiem ir bijui izcili teologi.

Protams, viu spks nk no Dieva. Pie tam pa taisno, bez kdm mklm. Tau

fantzijas novad var bt interesanti pamint kdas varicijas.

(Es eit nedomju velnu vai tml. Labkie btu pozitvi risinjumi bez asas pretrunas ar pau ticbu un ar maksimlm iespjm fantzijai.)

29.1

Mint bez t, lai iem variantiem nopietnb tictu.

Jo tas fantzijas attstbai nktu pat par sliktu. Daudz labk ir skaidri apzinties, ka tava konstrukcija ir tava konstrukcija, un to kontrolt.

Tai skait, kontrolt, lai t labk virzs uz prieku, attsts!

29.2

Atkpe.

eit labk aizmirst morli ar ts vajag tikai gribt - un atcerties tehniku, instrumentus, ar ko virzties uz prieku.

Protams, ja vispr negribsi, tad uz prieku netiksi. Tau bez instrumentiem, ar pliku muldanu, ar diez ko n. Vienam laimsies drusku vairk, otram mazk bet tas ar viss.

29.3

Es eit daudz lietoju fantzijas pamienus, ttad instrumentus.

Tau dieml visai haotiski, jo man nav darba spju, pai pc avrijas, - un nav ar instrumentu, ar ko ts attstt.

(Man stvokl pat vienkri izpildt Henriha Atova ieteikumus par fantzijas pamienu lietoanu acmredzot nav pa spkam.)

Ttad daudziem cilvkiem ir iespjas izdart daudz labk nek man. Manus tekstus var uzskatt par tdu k ierosinjumu vai varbt sagatavi lielkam darbam.

29.4

Man paam neko labot sev darbaspju utt. jom dzves laik pc avrijas jeb liels neveiksmes t ar nav izdevies. iet, vairs neizdosies.

Dieml par tdm lietm pat jaunrades metodologi - TRIZ u.c. nerpjas. Ar vii iztiek ar morles lasanu vai apelciju pie rjiem, sociliem faktoriem.

Un vienlaikus brns, ka viiem paiem nopietnai jaunradei trkst cilvku...

29.5

Bet par psihologiem u.tml., iet, vispr nav vrts runt.

Pdjos laikos ir pats gribas jdziens pazd no psiholoijas grmatm...

Ja nav spjui problmu atrisint, tad labkais laikam ir izlikties, ka ts vispr nav. Vienam izlikties ir grti un skaits ar negodgi, tau kolektvi, visai cunftei, t ir

pavisam cita lieta.

Cilvks, kur pats mk strdt ar sevi, nevienam specilistam, iet, nav

vajadzgs.

Masveida nespja ai jom un, attiecgi, masveida neveiksmes dads dzves

joms viiem varbt ir pat izdevgas.

Atkpes beigas.

29.6

Zintn ir tpat ar to atirbu, ka eit viena daa konstrukciju izrds izpildma realitt. Bet visprgs fantzijas novad labums no konstrukcijm var t ar palikt neties.

29.7

Man neimpon, ar zintn, fantii, kuri tic nekontrolti.

K, piemram, Freids, kuram gan bija ar reli nopelni, bet prspljumu tomr

sanca daudz vairk - un no t galu gal daudzi ir cietui.

29.8

Un, starp citu, no tableniekiem (tai pa psihiatrij) tpat vai pat vairk - lai gan no tri teortisk viedoka viiem prspljumi bija mazki.

Bet bija un ir - un, galvenais, nekontrolti. Ar vii par daudz tic, k jau tas nereti notiek ar specilistiem. Tic - un tik drag...

30.1

Atgrieoties pie 1. punkta (ceojums ar draugu).

Cits variants: vj dievs (bet tomr ar prdabiskm spjm) un stiprs cilvks. Sieti?

Apakvariants: abi draugi reizm sacenas - piemram, spl ahu vai basketbolu.

Katrs em ar kaut ko savu, katram savas stiprs puses...

Apakvariants: abi kaut ko meistaro varbt sacenoties, bet varbt kopgi...

Variants: dievs (bet laikam ne visai stiprs) audu imen pie cilvkiem. (Varbt t pat ir parasta prakse.)

Apakvariants: kdu dvanu, kdu prsteigumu dievs oreiz sagds savam (audu)brlim (vai citiem tuviniekiem) dzimanas dien (vai Ziemassvtkos)?

Tlks apakvariants: prdabiska dvana Jaunaj gad. Teiksim, dievs, ja

pacenas, var zinm mr ietekmt to, kds bs gads. Vai vismaz uzdvint

kdu pai veiksmgu vai brnumainu dienu.

30.2

(Varbt ar td veid: nevis ar gataviem brnumiem - bet t, ka no paa

samja bs atkargs, k tiei to izlietot... teiksim, ldzgi k tas ir ar dvanu

kartm. Pat varbt paam izdomt kdu jaunu brnumu - kuru dievbas dotais spks tad vartu realizt.)

30.3

Variants. Krj spkus, lai brlis vismaz sav dzimanas dien vartu palidot.

5. ANRU RJI

1

Ms visi dzvojam t vai cita anra ietekm (visbiek tas ir kas prozaisks).

Un tpc uz kua ir vajadzgs ne vien burvis, kas atbild par ceavju un laika apstkiem, bet ar anru rjs.

Piemram, ja uzbrk pirti, tad vi var to visu prvrst par opereti (piesaukt, noert opereti) lai nebtu tik bargas sekas... vai ar lai atrastu kdu izeju, kura cit anr nav iespjama vai ir grti sasniedzama.

2

Piezme.

Tas ir jauki un, manuprt, pilngi normli, ja grmatas varonis var maint - vai izmantot - pau grmatu (k ar apspriesties vai strdties ar autoru un lastjiem). l, ka o resursu grmatu varoi izmanto tik reti.

(Grmata, filma, sple vai vl kas tas te nav tik svargi. Kaut gan reizm ar tas, protams, var ko ietekmt. Var jau ar s lietas uzskatt par anriem vai tml.)

Tpat jauki ir, piemram, ja metafizika ir pilngi lietias, teiksim, inenieru sarunas priekmets (un pat Haoss grie mums turbnas spkstacijs).

Un t tlk!

3

Ja es mctu rakstt (dailiteratru), tad es droi vien t izmintu: uzrakstt vistrakko un visraibko miksli, varbt varenu absurdu, un pc tam (vai pat uzreiz) pagriezt to visu tri lieti gar.

(Bez ausmenm!)

4

Un, pc mana uzskata, t reizm var dabt ar kdas idejas, kas der, ja ne tiei dzvei, tad vismaz zintniskajai fantastikai.

Bet kuras ir grti dabt, ja visu laiku, neprtraukti, ir ciei jturas pie relisma vai pie stingri zintniskas fantastikas - vai pat pie jebkura iepriek dota anra un fikstiem noteikumiem.

5

iet, tda procesa pirmo pusi sav laik visai labi nodemonstrja, piemram, A. Ozolia Dukts.

Otra puse dieml izpalika, bet, manuprt, t btu vl interesantka.

***

TLK.

6

Atgrieoties pie pamattmas.

Daas no papildus iespjm. Aprakstt pau procesu, k tekoajai realittei mains

anrs, k tas izskats. Cilvku rcba da procesa gait...

Ca, duelis starp diviem/vairkiem anru rjiem - un iespjamo rezulttu spektrs.

7

Vl atcersimies, ka anri ir ne tikai mksl.

(Ja nemaldos, Mihails Bahtins - Михаил Бахтин - apskatja runas anrus.)

8.1

Kdas patnbas btu, erot un rkojoties ar nkotnes anriem (vai pagtnes, tdiem, kas vairs nemdz bt apgrozb)?

Vai var izdomt kdus piemrus?

8.2

Bet varbt rjs pie reizes var radt kdu jaunu anru?

Kaut skum vl pusceptu?...

Vai ar noert nevis kdu jau zinmu anru, bet gan kaut ko samr nenoteiktu?

(K tas ietekms cilvkus un situciju?)

Vai noert patlaban vl topou anru?

Kuram varbt ir dadas tapanas iespjas?

...Pdjos punktos ms jau skam maint, varit nodaas skum dotos nosacjumus...

8.3

Kdus eksperimentus vartu veikt anru rjs?

Vai var piesaukt (ert) anrus tiei labkas ideju eneranas nolk? Kdi btu labkie varianti?

(Piemram, varbt der vispirms noert kdu anru un pc tam dada veida parodijas par to?)

Vai anru rjs var (eksperimentjot vai, grt situcij noncis) prstdt kdu pamienu vai ideju no viena anra otram?

9

Kda ir nkam anru eranas sfras attstbas pakpe?

anru konstruktors?

Kaut vai Lego variant?

Iespja lietot reiz vairkus anrus vienai situcijai?

(K tas ir un k vartu izskatties? Variantus!)

Zintne par dadu paskumu un dzves posmu anrisko arhitektru?

Reiona anrisk ekoloija?

Vl kas?

Kaut kas attiecgs ne vairs uz anru, bet uz (...)?

Vai uz anriem kombincij ar (...)?

10.1

K izpauas, k izskats situcija, kad darbojas divi anri reiz?

10.2

Kda ir komunikcija, kad katrs dzvo sav anr?

10.3

Kda var bt (msu realitt) komunikcija starp anriem mksl?

11.1

K analizt paus anrus, to uzbvi un attiecbas starp tiem (noders, tai skait,

ar konstruktoram)?

11.2

K rodas un attsts anri (dab, bez pas maijas)?

Vai relaj vstur ir bijui piemri, kad jauns anrs tiek, vairk vai mazk apzinti, radts?

Kdi anri ir pardjuies pdj laik?

Kdus jaunus anrus var prognozt, teiksim, tuvkaj gadsimt (ievrojot ar tehnikas un komunikcijas progresu)?

Kdas idejas par jauniem anriem ir bijuas?

11.3

Vai vartu bt (rasties) anru projekttja specialitte, tda paa nodarbe?

Ko tur vartu dart? K tai vartu paldzt msdienu komunikcijas?

11.4

Kdas vartu bt interesantas grmatas (vai filmas utt.) ar maingu anru?

Kas tds jau ir bijis literatr, kino vai citur?

11.5

Protams, ka anra ietvari var bt par auriem un ar pati anru ietekme - apgrtinoa.

K vartu (anru rju pasaul) iziet rpus ts, pacelties augstk?

Tai skait ar kdas pa operet ir iespjas iziet rpus operetes robem?

11.6

Kas bs pc anriem? Teiksim, kad anru pasaule ks rkrtgi dinamiska un stabilu anru vairs nebs vispr? (Bet kas bs?)

12

Pieemsim, ka visa joma (anru erana utt.) ir labi apgta. Kda btu cilvces

anru saimniecba? Vai t veidotu kaut ko ldzgu tehnosfrai? K vispr mdz dzvot cilvki d pasaul?

Vai var attlot,kaut uzmetum, tdu pasaules un saimniecbas ainu?

13.1

K attsts pai miki, vispr dadas kombinanas un sintzes iespjas? (Kds no tiem vispr labums, ko tie var dot?) Ko var prognozt/projektt ai jom?

Gan msu realitt, gan varbt anru rju pasaul.

13.2

K var attstties (fantastik) iespjas grmatas varoiem opert ar pau grmatu - utt? Ko te vl vartu izdomt?

tma tau ir apgta oti vji (acmredzot vispr nav pai ptta), te noteikti ir

milzum daudz palaists garm, neizptts un nenojausts.

Kas aj gar tomr jau ir bijis literatr?

13.3

Vai var aprakstt, k persons/grupa vai vesels institts atklj jaunu veidu, k opert ar savu grmatu?

Vai vismaz veic kdus eksperimentus ai jom?

13.4

K vispr var noteikt, ka/vai tu esi uzrakstts?

Kdi piemri fantastik jau ir bijui?

Bet varbt var eksperimentt un rkoties, to pat vl sti nezinot, tikai pieaujot?

13.5

Vai var uztaist ne vien atseviu gabalu, bet pat veselu refleksvs literatras paveidu (anru?) kur personu operana ar pau grmatu (u.tml.) ir parasta lieta un btisks viu dzves aspekts?

Vai var jau tagad nosaukt kdus interesantus sietus dai literatrai?

13.6

Kdi veidi vispr var bt refleksvai literatrai (un ne tikai literatrai)? K t vartu attstties?

14.1

Vl viens variants. Iedomsimies, ka striktas robeas starp abm realittm nav.

Mans kaimi var bt mana ststa persons un pilngi reli to visu piedzvot. Un jebkur var uzrakstt grmatu par jebkuru, bet mint refleksv maija (tai skait operana ar anriem) darbojas tiei msu dzv. Un ts pamatus var pat mct skols...

14.2

Un otrdi: tas, kas agrk bija it k cieta realitte, var izrdties atkargs ar no anra.

(Bet varbt ne viss viend mr.)

Ttad literatras (vai datorsples utt.) realitte nevis k paa realitte, bet gan k pastvga (tau ne visaptveroa) msu dzves sastvdaa. Nu varbt ar zinmiem ierobeojumiem, ar kdiem nosacjumiem...

(Un ttad realitte kopum nemitgi pieaug un dadojas.)

Ko tlk?

14.3

Sksim kaut ar vienkrko: par tevi ir divi sieti, kuri sav starp diez ko

nesaskan...

14.4

K realittes dadoanos vartu izmantot tautsaimniecb?

14.5

Kdas priekrocbas ir variantam, ar vienoto realitti, bet kdas parastajam?

Vai paus os divus variantus, realittes uzbves veidus, var kaut k kombint? Fantastik, protams.

(Bet varbt ar pa relaj dzv var atrast vismaz kdus tamldzgus elementus

vai analoijas?)

15.1

Vl viena manipulcija.

Ir anri, un ir (aj noda postult) anru ietekme uz dzvi. Nodalm ietekmi k

atseviu faktoru (kaut vai nosaucam to par kdu eneriju) un pieemam, ka

anru rjs var to pai regult.

Piekabint vai atkabint tam vai citam anram, pastiprint vai pavjint, virzt,

lokalizt vai paplaint, modifict, uzlikt dadus filtrus jeb transformatorus (papildnosacjumus)...

15.2

Ievietot os dados trus... tas ir, operatorus pa brt, tas ir, sekcij, lai pai

tlk vairojas...

16.1

K dzv izpaustos ironisko anru ietekme?

(Ironiju mdz defint t: dom vienu, saka it k citu, bet t, ka to var mant. Ttad divi plni reiz...)

16.2

Vai vartu (vismaz fantastik) bt kda ironisk fizika?

Un kda, k tas btu?

16.3

Paradokss k pas anrs, kur labi noder situcijas (vai pat visas dzves?)

attstanai.

(Lai gan biek no paradoksiem ir pieemts baidties...)

16.4

Ko jaunu msu spl (tas ir, anru rju pasaul) var dot parodija?

Teiksim, tas, ka te ar iznk reiz divi plni?

16.5

Variants: noer anru, bet vl nav skaidrs, vai t gadjum nav parodija...

Iespjams sekas? Iespjam rcba?

16.6

Ko jaunu var dot zintnisks fantastiskas anrs - kur paai pasaulei var atklties jaunas, agrk nezinmas pabas?

(Kaut gan nereti apgstamas, vismaz skum, vien industrili, ar lielm jaudm.)

16.7

Anekdote ir labs un nereti visai spcgs anrs. Viena nelaime sa. Bet tas ne

vism dzves situcijm der (no anru rja viedoka). Ko dart?

17. P.S.

17.1

Ir romni/ststi ar nonkanu kdas grmatas pasaul. Izdarsim drusku saretk.

Rakstnieks A, vi raksta detektvus un civilprocesa romnus, nonk kd no

saviem romniem, - tas nakts, kad gu. Bet dien viam jtiek gal ar

civilprocesu aj realitt. Var saldzint, k via pieredze noder/neder te un tur, vai abu procesu pieredzes var viena otrai paldzt utt.

17.2

Uz labu laimi.

Epizode. Sncensba starp diviem trim... teiksim, supervaroiem ar superspjm. Tikai vienam s spjas ir no zintnisks fantastikas, otram no fantzijas anra, treajam no humoristisks fantastikas...

Viu sncensbas vai citdas mijiedarbbas gait saskaras un mijiedarbojas ar pai anri, dadie likumi un patnbas no m trim pasaulm (eit vienas pasaules jomm)... Vien un taj pa dzv darbojas un saskaras efekti un likumi, kuri pai par sevi ir alternatvi...

(Bet varbt iznk vesela srija vai pat anrs no tamldzga tipa gabaliem.

Neteiksim, ka fantastik it nekas tds nebtu bijis, tomr dertu kaut k stiprk un sistemtiskk.)

Pie tam... Manuprt, nav neprejamas robeas starp fantastisko ideju veidiem. Un pat joka pc izvirztas idejas var t vai citdi paldzt ar zintnei. (Vai tad t nebija, piemram, ar Lisu Kerolu?) Ar to var pardt ajos darbos par komplekso realitti k vienas idejas paldz citm un viena joma var ko labu gt no otras.

6. CITDS ROBOTU DUMPIS

1

Zintniskaj ptniecb ieviesusies, ievieas un aizvien vairk ieviessies automatizcija, ar lieli automtiski kompleksi.

Bet Henriha Atova fantastik jau ir Atkljumu Mana, kura veic atkljumus eksperimentlajs dabaszintns bez cilvka ldzdalbas; das manas tiek izvietotas uz citm plantm vai to pavadoiem.

2

Zinot, ka mana t ir noteikt materil realizta funkcija

(ideja aizgta no metodologa Jlija Murakovska, bet varbt t ir visprzinma patiesba jaunrades metodoloij TRIZ - kuru radjis Henrihs Altullers jeb tas pats Atovs un kur oti produktvi strd Jlijs Murakovskis),

- var teikt, ka atkljumi notiek pai.

Tie ir k gaiss, k visprpieejams resurss, k visprjs fons.

(Kda bs dzve un darbs apstkos, kad jauni atkljumi nk klt nemitgi?

Un kad dzve gandrz vai sastv no atkljumiem?)

Bet cilvki tdos apstkos nodarbojas acmredzot ar kaut ko VL AUGSTK ATTSTTU, VL PROGRESVKU.

3

(Piemram, ar ko?

Tai skait ko mint Atkljumu Mana vl nevar?

Kas ir vl tlk, vl augstks par atkljumiem?)

4

Vai var iedomties situciju, kad visas manas ir kuvuas par atkljumu manm? Resp., tamldzga funkcija piemt praktiski ikvienai manai. Un atkljumi var nkt katru brdi un jebkur viet.

(Varbt tas notiek td veid, ka ikvienai manai ir savs turpinjums tmekl?)

***

5

Tau mana ideja ir daudz pieticgka.

6

Ideja sietam:

manu sazvrestba, kad ts paas sk sadarboties un izdart atkljumus, ignorjot kopirastu, iestu (gan zintnisko, gan varas) un citu rjo faktoru uzliktos ierobeojumus.

(Pieemsim, drobas apsvrumi tomr netiek ignorti, un avrijas nenotiek, varbt avriju daudzums pasaul pat samazins.)

Vai ds robotu dumpis (lai gan ar cilvki var piedalties) neiznktu ar interesantkm sekm nek fantastik jau pierastie?

Pie tam ar pozitvm sekm?

***

TLK.

7

Variants: ca starp divm manm, (tikko minto) ptniecisko un (mums jau

sen zinmo) birokrtiski politisko: kura izrdsies stiprka (un kura gudrka)?

Variants: kriptoptniecba k ilgstoa joma, kamr vien zintniskajai vai citai ptniecbai pastv stulbi ri?

(Starp citu, t var pat izzust autorba: ptjumu rezultti publicsies pai, jo vienkri nebs citas izejas!

Sekas tam btu laikam visai divdomgas - bet ja citdi nevar...)

Variants: parasto ptjumu joma vairs ir vien redzam daa daudz lielkam aisbergam.

8

Vrdu sakot, cilvki ir tiktl aizspljuies savs skumainajs zintnes ierobeoanas spls, ka nu vairs pai diez k nesaprot, kas zintn notiek, - un manas (automtiskas funkciju sistmas) ir muas iniciatvu uz sevi...

9

Vai da manu sistmas darbba var forst zintnes atbrvoanos no liek (no naudas, varas, birokrtijas, prestia u.c. ietekmm)?

Kdi vartu bt da procesa pozitvie rezultti?

Un negatvie nevis finanu magntiem, politiiem vai administranas entuziastiem, bet vispr cilvku sabiedrb?

10

...Protams, mgi tas turpinties nevar. Radou procesu sti nevar virzt automtiski, un cilvkiem bs atkal jeras pie lietas. Bet varbt jau drusku savdk pasaul.

11.1

Variants. Manu kopa ir riskjusi un drusku saistjusies ar finansm, pastv kriptonaudas plsma kriptoptniecisko darbu sistm.

Kds bldis nolmis to premt sav kontrol, sistma aizstvas. Kur vinns, bldgais cilvks vai godg mana?

Un kuru pusi atbalsts varas iestdes?...

11.2

Variants: tas ir nevis vienkri bldis, bet gan Kremlis/Lubjankas grupjums.

12.1

Atkpe 1.

Lietdergi jau btu biei un daudz, regulri, sistemtiski fantazt par dadm, pat visdadkajm, iespjm ZINTNES ATBRVOANAI.

No relistiskm ldz oti fantastiskm, kaut burvju, no tehnoloiskm ldz smagi politiskm fantziju, vismaz agrnaj stadij, neierobeojot.

(Es gan dotu priekroku prsvar zintniski fantastiskm, nevis burvju, un prsvar tehnoloiskm, nevis politiskm idejm.)

Kpc gan lai zintnes atbrvoanas tma nektu par vienu no pastvgm tmm

fantastik? (K kosmoss vai tie pai robotu dumpji.) Ms tau btb visi cieam

no dadu sru ietekmes uz zintni, pat ja ne vienmr pai to zinm.

12.2

Idejm labk bt dadm ar tpc, ka...

Ja kaut kas s fantastisks tmas gar ktu nkotn stenojams, tad labk, lai ofensva iet vairks fronts, tas apgrtins sru pretdarbbu.

Laika garam ir grtk pretoties nek atsevim iniciatvm - bet laika garu liel mr veido idejas...

12.3

Tlk, fantazt vajag VAIRK, nek to prasa tekoais moments!

Ja fantazt sk vienmr tikai pc tam, kad esi nolmis, teiksim, rakstt ststu, un tikai saistb ar o konkrto, auro uzdevumu, - tad fantzija (un fantastika) vienmr ies gliemea gait. (Pie tam vl, kas realitt ir biei redzams, klupdama, krizdama un trs prieds malddams.)

Ir jbt neatkargam ideju fondam un, es pat domju, fantazanai k neatkargai, patstvgai nodarbei.

Atgrieos pie pamattmas.

***

13.1

Variants: da (gandrz vai vispasaules) manu sistma veic, automtiski un nemitgi, to, ko darja Tomasa ereda ststa Pasteidzies, Do! varoi.

(T.L. Sherred. E for Effort. 1947, krievu tulkojum Томас Шерред. Попытка.)

Tas ir, iegst hronoskopisko informciju (dokumentlos kadrus, filmu) tiei no vstures - un public to, neatskatoties ne uz kdiem vstures mtiem un politiskajm interesm.

13.2

Varbt t lieto zinma veida laika manu. Varbt parasts ptniecbas metodes, tikai vriengk un progresvkas.

Vienkrbas labad pieemsim, ka t ir laika mana un ka informcija ir burtiski tiea, hronoskopiska.

Tagad patiesa dokumentla informcija par vsturi nk pati, arvien pieaugo apjom.

du sistmu acmredzot nevar represt un ir grti kaut k ierobeot...

13.3

Piezmes:

(1) Bet ko tomr var dart vai mint:

a) ja grib aizstvt mtus vai oficils versijas par katru cenu;

b) ja mina pierasts versijas kaut k aizstvt, bet tomr negrib zaudt pau objektvs informcijas avotu?

(2) Ko js dartu, emot vr, ka vstures ststi (mti, mitos grieiski ststs) nav glui viennozmgs aunums, bet kaut kd (ierobeot) veid vartu ar pastvt (kd tiei)?

(3) Vai dokumentlie kadri nozm pavisam pilngu objektivitti, vai tomr ir kdi

ierobeojumi un problmas?

14.1

Variants: iegst informciju nevis no pagtnes, bet gan no nkotnes. Kas notiek

tlk?

14.2

Piezme. Nkotni diez vai var uzskatt par pilngi noteiktu un nemainmu.

(Tau kadri mums tomr ir!)

14.3

Variants: bet ja nu ar pagtne nav glui tda?

Piemram: dads sesijs varam redzt drusku atirgus variantus vienm un tm pam pagtnes situcijm.

Apakvariants: viennozmg pagtne ir tikai tuvinjums, stenb t vienmr drusku irb.

Bet varbt ir tdas civilizcijas vai tdi Visumi, kur pagtne var stipri mainties.

15.1

Atkpe 2.

Ja ar realitt nemains pati pagtne - bet cik droi ms to zinm? tad katr zi mains ts attiecbas ar tagadni: tagadnei mainoties, ms no vienas un ts

paas pagtnes uztveram/dabjam r te vienu, te citu.

Un, ja t tas ir vienmr, tad ms pagtni vienmr uztveram ierobeot veid... Starp citu, tpat k ar visu prjo.

Un tad jjaut visprg gadjum ciktl ms vispr varam runt par tri viennozmgu pagtni, ja katru reizi, VIENMR var atklties un ar reli iedarboties! kas jauns?

Varbt ka varam, bet ciktl tiei?

15.2

Pasaule ir vienmr lielka par msu uztveres spju, t ir neizsmeama. Pagtne acmredzot ar.

15.3

Tiesa, tlk ie dadie pagtnes nenoteiktbas veidi tomr btu jizir un vl

janaliz. Pagtne ir atvrta sistma - tomr vl jskaidro, kdos tiei veidos un k.

15.4

Tau priekstats par tri, absolti noteikto viennozmgo pagtni gan bs diezgan stipra idealizcija. Pie priekstata bs vairk vainga nevis pati realitte, bet gan forma, kd ms to izzinm.

15.5

T mdz bt. Lk, cits piemrs, ar no laika tmas.

Atceros, ka diezgan daudzi zintnieki uzskatja laiku par ilziju jo, lk, fizikas

likumi nekdu laika plsmu (vai tapanu laik) nesaturja un neparedzja.

Tau tur bija vaingas nevis laika pabas, bet gan likuma pabas. Likums jau

bija domts k kaut kas stabils un visiem viends. Tda nu ir/bija? izzias

forma, pieeja realittei.

Un zintnieki mdza visur meklt galvenokrt tiei likumus!

iet, vismaz tagad kaut kas ir izkustjies.

Protams, savas pielietoanas iespjas ir un bs ar bezlaika modeiem - tau laiku

vispr uzskatt par ilziju ir aplamba.

15.6

Ms varam sav izzi daudz ko zaudt, ja mums dots izzias formas tikai vienkri izpildm un strdt ar pam m formm nemkam.

Atkpes beigas.

16.1

Ar kdiem pamieniem vartu (vairk vai mazk droi) prbaudt, prliecinties,

ka pagtne ir (pietiekam mr) t pati?

Ieskumam fantastik.

16.2

Tlk. Laiku mdz attlot k lniju, kur tagadne vienkri seko pagtnei.

Kds btu laika attlojums, kur tagadne strd ar pagtni, apstrd pau savu

sekoanu tai? (Piemram, kaut kd mr izvlas, ko no ts paemt un k.)

16.3

Kdas vispr btu netrivilas attiecbas starp tagadni, pagtni un nkotni?

Kdi vispr vartu bt netrivili laika attlojumi?

16.4

Vai pagtnes punktu, momentu, var attlot ar kaut kd veid diahroniski, laik izstieptu, - emot vr, ka t darbba un iespjas ko no t dabt r var mainties laik un pat attstties? Vai momentam laiktelpas elementam, punktam! ai skatjum vartu bt kda struktra?

17.1

Kdus vl darbus (pc analoijas ar tikko minto ereda sistmu) js gribtu piedvt manu kopai?

17.2

Tlk, pieemsim, ka js to dart pastvgi. Iespjams profesionl darba patnbas das izgudroanas jom.

Tai skait profesionlie riski.

***

18.1

Variants. Iespjams, Atkljumu Mana var skotnji rasties nevis k specili projektta atsevia mana, bet gan pakpeniski, pateicoties arvien plakas un ciekas sadarbbas iespjm starp atseviiem zintniekiem, viu manm un viu institcijm... ldz tav darb var piedalties vai visa pasaule (pc vajadzbas).

18.2

Protams, bez centralizcijas, ir jpaliek ar dadu neatkargu ptjumu iespjai.

18.3

Variants. Vispasaules ptniecisko darbu un ieru tmeklis, taj klejo dadas programmas. Kuras tad ar konfigur tmekl (un varbt vl ar citu resursu

piesaisti) to vai citu manu.

Tas ir, tiei no dots programmas ir atkargs, vai te ir vienota Atkljumu Mana,

vai kas cits. Var bt vienlaikus tas un tas, darbojoties reiz dadm

programmm, - ttad atkarb no atskaites sistmas.

18.4

Ar par trajm Atova Atkljumu Manm var domt, kds sistms ts turpmk

vartu apvienoties/iekauties.

7. FANTZIJAS MATEMATIZCIJAS PRINCIPS

1

Dabisk pasaule, prdabisk...

Tlk, aizprdabisk vai prprdabisk pasaule.

Tlk, N-ts krtas (aizaizaiz...-).

2

Transmistika: minjumi ietekmt prdabisko pasauli, vroties pie aizprdabisks.

3

Tlk, ar msu pasaule kdam ir prdabiska.

Bet mums is kds iznk mnus pirmaj prdabiskuma lmen - lai ko tas ar nenozmtu...

(Starp citu, ko tad tas vartu nozmt, k izpausties, k izskatties - un k tikt pielietots?)

4

Tlk. pasauu savstarpjo attiecbu lnija nav taisne, bet, piemram, ria lnija. Vai kas saretks.

Var apskatt, teiksim, trijstri no trim tdm pasaulm...

Un tur var iznkt ar kdas pretrunas, paradoksi.

5

Tlk, pr/dabiskuma attiecbu rini tklveida struktrs - un t tlk.

Pr/dabiskums: parcils, savstarpjs un parcils, maings laik (vai vl kaut kur citur), dadi pr/dabiskuma tipi, apmaias reakcijas...

6

Te tak var ievilkt vai visu matemtiku!

(Un ne tikai matemtiku.)

7

Reiz es, balstoties taisni uz o piemru, noformulju fantzijas matematizcijas principu:

dodiet man (kd fantzij) kaut vienkrko binro attiecbu (divus objektus un vienkru attiecbu starp tiem) un tlk es ievilku tur visu matemtiku, ar vism ts struktrm un brnumiem!

8

Manuprt, t ir oti interesanta lieta.

Cits jautjums, ka matemtika ir nepietiekami populra un ms pa lielkai daai nemaz nezinm, nepazstam rkrtgi daudzos un interesantos efektus, ko no ts var dabt!

Labi, teiksim, Mbiusa lenti tagad zina vai visi. Bet cik daudz brnumu vl gaida?

***

TLK.

9

Tomr jatzm, ka no TRIZ viedoka tas viss laikam bs tikai viena domanas

pamiena (evolcijas pamiena) viens apakvariants.

Cik saprotu, is pamiens ir - preja no viena uz daudz, bet tlk uz struktru un sistmu.

10

Matemtika tad laikam iznk k tds struktru un attiecgo efektu fonds.

Starp citu, k TRIZ palgldzeklis galvenokrt tehnikas jom (vsturiski pirm TRIZ teorija ir tehnik, izgudroanas jom) pastv un tiek krts ne vien fiziklo efektu informcijas fonds (senkais un lielkais), bet ar citi, tai skait matemtiskais.

11

J, bet kpc tiei pasaules?

Var emt ar citus mrogus un, k saka TRIZ, sistmu rangus.

Plantas, kontinenti un salas, pilstas, priekpilstas un ciemati, kabatas un irbas... duma pilienii un mikrofizisks daias...

Bet varbt vl... Sples un ststi, sapi un sapu sekvences (dtes) vai pat veselas sapusfras...

12

Prlieku zmuli no vienas kabatas otr un tas tur glabjas k spoks...

13

Acmredzot, tamldzgus efektus TUR mdz izmantot ar mans, tehnik.

Teiksim, iegt eneriju no prdabiskuma potencilu starpbas.

(Te uzreiz var jautt, kdu eneriju dabisku vai prdabisku, vai vl kdu?)

Un t tlk, un vl tlk.

14

Zmulis ir skums. Bet kdas btu datortehnikas iespjams metamorfozes un efekti no tm? Un k tamldzgas lietas vartu izmantot?

15

Tlk. Iedomsimies internetu ar dabisko un prdabisko sektoru (un varbt vl aizprdabisko utt.).

Ar dabiska un prdabiska tipa programmas vai k tamldzgi. (Te gan vajadztu precizt, ar ko tiei ts atiras, - un droi vien var bt dadi varianti.)

Starp citu. Vai nirvnai vartu bt sava mjaslapa?

16

Vai internet vartu modelties, simulties, pat realizties kdas ietekmes starp dadajm pasaulm?

***

17.1

Tas bija, pieemot, ka aiz-prdabisks ir tas pats, kas pr-prdabisks. Bet tas nebt nav obligti. Aiz prdabisks pasaules var atrasties nevis vl prdabiskka, bet gan atkal kda dabisk.

(Tad gan bs jpreciz, ko te nozms is aiz! Kpc atkal dabiska, bet tomr

aiz?)

17.2

Ja aizprdabisk pasaule atkal ir dabiska, tad varam mint ietekmt savu

prdabisko pasauli no augas nevis mistiski, bet gan tehnoloiski.

Tas augmints transmistikas viet, un eit darbosies fizii un inenieri...

Vrdu sakot, transtehnii.

Varbt ar biologi. Vai eogrfi, meteorologi, vai...

17.3

Bet varbt uz o atkal dabisko pasauli var aizbraukt (teiksim, kd pa ku), pasldot garm prdabiskajai?

Vismaz ja pdj nerada prk stiprus traucjumus.

17.4

Pie viena. Kosmos ir gan dabiskas, gan prdabiskas plantas, kurm gan var stipri atirties piekuves veidi.

18.1

Vai ar: pr/dabiskuma attiecba vispr nav tranzitva.

Tranzitva, tas btu t: ja C-pr-B un B-pr-A, tad ar C-pr-A

bet eit tas NAV spk.

Un varbt attiecba ir pat individula katram pasauu (vai citu objektu!) prim (un ttad ptma drzk empriski).

Trijstri es jau pieminju, tklveida struktras ar...

18.2

Prim?

Bet varbt, piesaistoties kdai treajai pasaulei, tas viss mains, prspljas atkal savdk?

18.3

Vispr interesanti, kds ir skats, kad pasaul mains pr/dabiskums. Kad kaut kas no t, kas bija dabisks, tagad kst prdabisks un otrdi. Un varbt notiek kdi vl saretki procesi.

18.4

Iespjams, tdos apstkos mdz agri vai vlu rasties kdi gari, kas os jaunos prdabiskuma resursus ekspluat.

(Variantus, kd ce tie rodas!)

(Papildjautjums: ko tad, ja ekspluatjamais objekts/resurss nav viennozmgi prdabisks vai dabisks?)

18.5

Pieemsim, ka dabisk un prdabisk pasaule vispr mains vietm.

Ko no t vartu iegt prdabiskums (un dabiskums)?

18.6

Piemram, msu (ldz im) dabiskaj pasaul varbt ir vairk dadu detau (lielka informcijas/pabu bagtba) nek destiltaj prdabiskaj...

Ja s pasaules mains (vai atmains atpaka), vai ir iespjams gt kdu pieredzi (vai vl kdu mantojumu) no iepriekj stvoka (un no paa maias procesa)?

Un ja tas notiek daudzkrt?

18.7

Vl pasaules A un B var bt katra sav zi abas prdabiskas viena pret otru (A-pr-B un B-pr-A).

Bet reizm ar vien un tai pa zi - un tad var notikt konkurence un cas.

18.8

Vl: pr/dabiskums, atkargs no kdiem paiem nosacjumiem, varbt maingiem.

19.1

Un varbt vl var emt tdu skaidrojumu. Fantzijas literatr diezgan populra ir ideja, ka ticba rada (vai vismaz uztur) dievus.

Tad varbt ar pau prdabiskumu? (Un kaut kd mr pat dabiskumu?)

19.2

Relaj vstur tau mains (un, iet, ne vienmr tikai vien virzien) msu attieksme un izturans pret to vai citu lietu/jomu k pret prdabisku vai dabisku

(vai, trekrt, mkslgu, kultras radtu, tehnisku).

(Starp citu, cilvka ietekm mains ar pats dabiskums. pai Eirop daba vairs

nav tda k pirms tksto vai trstksto gadiem lai gan t joprojm ir daba.)

19.3

Georgija edrovicka SMD metodoloij tas vispr ir relatvi un no iem jdzieniem, iet, var bvt saretas konstrukcijas.

(Tur gan runa ir par dabisko un mkslgo.)

20.1

...Tad (in skaidrojum) pr/dabiskumu vartu noteikt ticbas/attieksmes plsmas no vienas pasaules vai objekta uz otru.

Un s plsmas, s msu fantzij jaunieviests lietas un attiecbas, ms atkal varam visvisdi manipult, ar tri matemtiski, izdomjot jaunas fantzijas...

20.2

Starp citu, varbt sabiedrbs ar attsttu tehnoloiju s plsmas var raot sava veida spkstacijs, piegdt pa vadiem, laist caur transformatoriem un ieldt kdos akumulatoros?

Vai, ja ne burtiski t, tad vismaz kaut kur ldzgi, analoiski?

20.3

Un pr/dabiskums varbt mains un reguljas mkslgi, biei un masveid, pie tam pc cilvku izvles - vai pc kdm programmm?

Nu j, mkslgi radts dabiskums, parasta lieta...

21.1

Protams, var bt vl citi varianti. Piemram, kad starp dabisko un prdabisko nav skaidras robeas.

Pirmatnjie cilvki skum t ar uztvra pasauli, daljums rads vlk.

21.2

Varbt (kd fantzij) ms atkal nonkam pie k ldzga, tikai oreiz tehnikas

attstbas rezultt?

21.3

Dabisks prdabisks, mkslgs... Vai kas prmkslgs ar vartu bt? Un k tas ir? Kas tiei btu pelnjis godu saukties td vrd?

Ja tas ir vienkrs prdabiskuma analogs (teiksim, gars vai dievs nevis uz dabas spku, bet uz tehnikas spku bzes), tad kur tomr bs atirba? K dabt no s filoloisks sples ko pc iespjas interesantku?

Viens variants: kas atirgs un jauns var iznkt saistb ar to, ka tehnika oti tri

attsts.

21.4

Ir pirm daba, un ir otr daba - tehnika. Vai var bt tre un kda?

***

22.1

K opercijai Matemtika (t es to nosaucu, lai gan te no matemtikas ir viegli

priet ar uz citm jomm) analoisku pamienu, kur reizm tiek lietots fantastik, varu atzmt operciju Nauda.

Piemram, Belkampo (Hermana Vihersa, Nderlande) stst Atmiu ce (krieviski Дорога воспоминаний) ir visai labi, plai, izvrsti pardts, kas notiek, kad cilvka atmias (paas atmias, nevis to pieraksti grmats vai tml.) kst par tirdzniecbas priekmetu.

22.2

Reizm opercija Nauda tiek t vai citdi lietota ar laika tm.

Parasti vairk vai mazk negatv skatjum. Piemram, Mihaela Endes Momo.

22.3

(Negatvam skatjumam te, protams, ir pamats. Bet vai nevar kdreiz pamint atrast ar ko pozitvu un radou, attstou?)

22.4

TRIZ ar tas btu tikai viena pamiena apakvariants.

is pamiens, cik es saprotu, ir izneana (krieviski - ai valod rads TRIZ - вынесение): kad lietas kda paba tiek, t teikt, iznesta rpus un padarta par patstvgu lietu.

22. 5

(iet, var teikt, ka nauda pilngi reli ir tda lieta attiecb pret citm lietm precm. Protams, tas eit ir iespjams tikai tpc, ka viss notiek socium, naudas btiskks pabas ir socils un nevis fizisks.)

23.1

Tomr ir kda svarga patnba. Piemrojot fantzijas priekmetam operciju Nauda, ms tri nonkam pie oti attsttas jdzienu un priekstatu sistmas (par maiu, tirdzniecbu, bankm, birm, bitkoiniem utt., utt., utt.).

Un is jau gatavais, kultr mums jau dotais bloks, fonds var bt kolosls visdadko analoiju avots visdu situciju veidoanai un fantastisks domas attstbai.

Tas pats ar operciju Matemtika...

23.2

Interesanti, vai var bt darbba ar uz otru pusi?

Tas ir, vai da opercija fantastik var novest ar pie kdm jaunm un t vai citdi dergm idejm pa matemtik?

pai varbtgi tas man neliekas bet kas zin...

23.3

Un acmredzot ir iespjamas vl daudzas citas tdas opercijas, tikai jpadom.

Piemram, es pats nesen (skat. nodau Kamaas apgana un tlk) minju (kaut ne visai centgi) noformult operciju Astronautika.

23.4

Ar par o gatavo bloku saistbu ar TRIZ pamieniem btu jpadom tlk, varbt te atkljas vl kas jauns.

23.5

Var teikt, ka te tiek lietots pats par sevi it k vienkrs pamiens, analoija.

patnba ir t, ka te ir darana praktiski uzreiz ar lieliem analoiju masviem.

Aiz kuriem mdz bt izvrstas jdzienu, ideju sistmas.

23.6

Tas gan reizm var bt ar konservatvs faktors, vecs idejas var trauct

progresam. Tau te vismaz ir ko attstt un/vai prvart. Tuk viet, bez

analoijm, nek tda acmredzot nav.

(Un tomr kdas btu alternatvs pieejas?)

24.1

Vl. Heterogn (neviendabg) pasaules karte.

Vien ts tuvinjum/sasinjum (redukcij) redzama tikai dabisk pasaule

un tad iznks parast pasaules (zemeslodes vai Visuma) karte.

Bet, ptot dzik, redzsim ar prdabisks pasaules (jeb reionus) un tpat jaunas dabisks, kurs var nonkt caur prdabiskajm utt.

(Ideja man palikusi negatava, tikai aizmetnis.

Bet varbt kds izdoms tlk.)

24.2

Atzmju: ttad fantastik dadas kartes var gan reduct, gan paplaint vai padziint.

Varbt ir vrts paptt iespjams fantastisks kartogrfijas opercijas? Gan jau ka to klsts var sankt diezgan plas.

Uz labu laimi... K var summt, interfert vai pat sareizint divas kartes no diviem dadiem romniem? Kdas tam bs sekas attlojamai fantastiskajai pasaulei?

25

Protams, viss ais tms var splties vl oti dadi.

Seas karmas danci veda...

N, darsim t.

Visas seas sajjuas

Visu, kas bij sa...

N, laikam tur bija savdk.

Seas karmas sajjuas

Man tva sti...

Nu un domsim tlk.

8. BRLIS ASTOKJIS, BRLIS DELFNS, BRLIS FANTOMISTS

1.1

Pieemsim, ka pietiekami vienlaicgi par saprtgiem top cilvki, kalmri (vai drzk astokji) un delfni.

Fantasts eit vartu izsecint/izdomt dadas civilizcijas un vstures patnbas galvkjiem un delfniem.

Bet... var bt vl saretks un, iet, vl interesantks variants.

1.2

Delfniem nav roku un ir apgrtinta rkoans ar rkiem. Un delfnus ldz saprta

lmenim izvelk simbioze ar kalmru vai cilvku (vai k kur viet) civilizciju.

1.3

Piezmes.

(1) Variants: savukrt delfni skum ir labkie starpnieki, mediatori starp kalmriem un cilvkiem?

(2) Vlk (iet, pai tad, ja nonk ldz augstu attsttai tehnosfrai) rokm vairs tik lielas nozmes nav.

***

TLK.

2.1

Piezme par delfniem.

Delfniem ir oti attsttas smadzenes, un vienu laiku bija pat hipotze, ka tie var bt saprtgi.

T gan nebs; tie ir augstu attstti, bet tomr tikai zvri. Daudz orientcijas, tai skait akustisks, daudz komunikcijas un socils dzves, laikam tpc ar tdas smadzenes.

No otras puses, attstta komunikcija tau ir viens no btiskajiem saprta prieknoteikumiem. Tomr pats par sevi vl nepietiekos.

Piezme.

Msu diens delfniem lielu postu nodara cilvku civilizcijas nestais vides piesrojums ar trokiem! Cersim, ka, civilizcijai turpinot attstties, o kdu pasps labot.

2.2

Viens mans kompilts (savkts, apkopots) apraksti.

PLSODELFNS, agrk saukts ar zobenvalis.

Bstams! Garums ldz 10 m, svars ldz 8 t, muguras spura ldz 1,5 m, zobi 13 cm. Baroans piramdas virsotn, praktiski bez snceniem. Medjot bar, var uzbrukt ar lielajiem vaiem, pat plsgajiem milzeiem kaalotiem (to dmm un mazajiem, no kungiem izvairs).

Bara medbs var pielietot saretas taktiskas un pat stratiskas shmas. Var medbs sadarboties ar albatrosiem vai citiem plsjputniem.

Barbas spektrs princip oti plas, tau katrai atseviai populcijai mdz bt

aura specializcija. Liels balts haizivis vii izncina ar k konkurentus.

Sugasbriem draudzgi, agresija tuva nullei. Visattsttk socil organizcija no

visiem zvriem - atskaitot zilous un augstkos primtus.

Dzvo grups (parasti - dma, mazui, pieauguie dli), kuras apvienojas baros (vidji 18 pati). Baram ir savs dialekts. Veselie pati rpjas par slimajiem un sakropotajiem biedriem.

Medbm vai kam citam bars var dalties vai apvienoties ar citiem bariem.

Piemram, ja iet uz zivm, medbu grup mdz bt 5-15 pati.

Kungi reizm pievienojas citam baram (vairoans nolk).

Tau kopum vairk pieruies dzimtajam baram un mtei, t ir augstk autoritte (mtes kults).

Dzvo, domjams, 75-100 (dmas) vai 50 (kungi) gadus.

2.3

Vai nav pateicgs materils, lai rastos saprts?

Bet varbt tomr ne glui: nopietnu evolciju parasti neuzsk lielie veiksminieki, izcili pielgotie un prk specializtie. Viiem tpat ir labi. Tik labi, ka prmaiu laikos veiksminieks var nepaspt prmainties.

Drzk jmekl kdi mazk veiksmgi - un vjk specializti - radi...

(Vai varbt starp paiem plsodelfniem kdi problemtiskki paveidi?)

2.4

(Interesanti, vai tas attiecas tikai uz sugm - visvairk jau evolciju skata sugu evolcijas aspekt -, vai ar uz cita ranga un cita veida biosistmm, piemram, biocenozm?)

2.5

Tau - nezinu, vai (un ciktl) tas bs spk ar mintaj simbiozes jeb velkou variant.

3.1

Vl. Relaj vstur bija vismaz divas saprtgo cilvku sugas msu seni un to veckie bri neandertliei.

(Evolcij t ir parasta lieta, ar starp dinozauriem prputnoans - to vai citu vlkajiem putniem raksturgu pabu, piemram, apspalvojuma, iegana - bija izplatta lieta. Bet starp zvrzauriem - przvroans... Ar augstko primtu hominizcija bija tda tendence. Tau pietiekami nopietn pakp izdevs tikai daiem. Un galu gal palika viena suga.

Laikam var piebilst: ja ar o sugu, ar msu seniem, btu kaut kas noticis, droi vien paliktu iespjas pamint vl citiem.)

3.2

Nu tad variants. Saprta robeu prvar divu/vairku sugu koevolcija (ne obligti tiea sadarbba, bet tomr btiska ietekme vienai uz otras attstbu) - un tas parasti nenotiek reionos/uz plantm, kur tdas nav.

Tlk gan, visticamk, viena suga izkonkurtu otru. Tau fantasts var iedomties ar kdus paus apstkus un citus risinjumus...

(Variantus.)

3.3

Vlkos laikos, ar atsevim cilvku civilizcijm un zemm, ldzgas lietas ar

attstbu laikam notika pilngi reli.

3.4

Tai skait: indoeiropiei rads, kad Viduseiropas iedzvotji piema izaicinjumu, ko nesa Dienvideirop imigrjuie izceotji no Tuvo Austrumu neoltisks revolcijas pua. Tas ir, kad vii ska pai attstt zemkopbu un lopkopbu, t.i., sistemtisku raotjsaimniecbu.

(Indoeiropieu stepes izcelsmes variantam es ticu mazk.)

3.5

Piezme. Vai te bija ar kdas ziemenieku ietekmes uz dienvidniekiem - pirms tam, kad indoeiropiei prma ar Dienvideiropu, - to gan nezinu. Par s premanas raksturu un par to, kds mantojums palika no ziemeniekiem un kds no dienvidniekiem, to ar nezinu.

3.6

Vl viens jautjums.

Attstba (vismaz nereti) sk ar vienkrkm un ekonomiskkm formm, tdm acmredzot ir vieglk tapt. Bet ne vienmr - tlk attstties.

Piemram. Msdienu tipa dzvnieki (bet bioloij parastaj vrda tips nozm - gandrz visi msdienu dzvnieku tipi) rads kembrija period vai si pirms t. Ttad pirms kda pusmiljarda gadu. Bet pirms tam dominja t sauktie vendobionti, kuri visum bija daudz vienkrki un vienveidgki. (Tomr ar diezgan kri.)

Ar neandertliei varbt bija sav zi vienkrki par msu seniem. Bet konkrtk, vii bija tik labi fiziski piemroti dzvei skarbos apstkos - ka izrdjs nepietiekami tendti (saldzinot ar konkurentiem) meklt tehniskus ldzekus, k pielgoties prmaim.

Smadzenes jau viiem bija labas (vismaz lielas) - bet...

Un vl, iet, msu seniem kromaonieiem vienbrd, kad abas sugas Eirop bija aukst klimata stipri apdraudtas, pienca klt jauns imigrcijas vilnis no dienvidiem ar jauniem kultras sasniegumiem...

3.7

Nu tad jautjums. Iedomsimies, ka ar kromaoniei nebija pdjie - bet ka da situcija atkrtojs, varbt pat laiku pa laikam.

(Teiksim, t sanca, ka no ts paas frikas ik pa laiciam nk r kda jauna cilvku suga vai pasuga.)

Kdas vartu bt sekas?

Tai skait, vai vartu iznkt ar kda koevolcija? Vai pat simbioze?

(Starp citu, kromaoniei ar neandertlieiem mazliet tomr krustojs, pris procentu gnu mums no viiem ir cit reion vairk, cit mazk.)

3.8.

Kpinsim ideju. Iedomsimies, ka dads viets ik pa laikam rodas cilvku ints

Homo jaunas sugas vai pasugas. (Ttad ar mazliet atirgu bioloiju un

atirgm kultrm.) Un vai ik brdi no kaut kurienes iznk r kas jauns.

3.9

(Varbt msu gadjum - tas ir, aj fantzij - telpai ir tdas pabas, ka vienmr ir no kurienes iznkt.)

3.10

Kda btu cilvku evolcija aj variant? Kas interesants vartu notikt?

(Es gan nedomju, ka vienmr burtiski atkrtotos situcija, kad jaunatncji ir progresvki utt. Vartu pa reizei bt dadi.)

4.1

Pie viena. Par vienu iespjamu bzi fantazanai.

Iedomsimies lielu plantu (vai kdu citu platformu) ar daudziem ekoloiski visai

noirtiem sektoriem. Tur var rasties dadas dzvbas, dadi saprti utt., notikt visvisdi dabas un vstures eksperimenti.

Noirtbas pakpes var bt dadas (un ar maingas), ldz ar to ar dadas ietekmes.

Un ttad ar dzvbas paveidu/saprtu/civilizciju savienoans, kontakts, var notikt dads evolcijas/vsturisks attstbas/tehnoloiju attstbas fzs...

4.2

(Ar m noirtbm/kontaktu iespjm ms sav fantzij varam mint manipult pc vajadzbas.

Pie viena te droi vien iznks msu domu/fantzijas eksperimentu nolkos manipult ar ar msu fantastikas zintniskuma pakpi. Ar dadu ideju pamatotbas pakpi utt.)

4.3

Varbt tur pat okeni sastv no dadiem idrumiem vai to maisjumiem.

Kas ir svargi gan dadu veidu dzvbai, gan ar vlkos laikos kuniecbai.

Bet varbt visi okeni gan sastv no dens, toties ar oti dadm piedevm, un tas var dot kdas interesantas patnbas.

(Un varbt ar atmosfr reizm ir kdas pardbas, kas auj prvietoties pa gaisu ne tikai t vien, k pie mums pierasts.)

Varbt du plantu vai platformu ir daudz un tdas ir pat tipiskas kdam kosmosa reionam.

4.4

Pieemsim, ka uz vienas platformas sastopas dzvas btnes un pat biosfru fragmenti uz ogleka organisks (k msj) un, teiksim, silcijorganisks bzes. K vartu izveidoties savstarpjs attiecbas?

(st vienam otru btu stipri grti.)

Vai var rasties ar kdas sadarbbas vai pat simbiozes, vai pat vl ciekas sintzes? Kpc un ko ts vartu dot?

(Varbt var iedomties pat organismu, bvtu no kop sasaisttm divu veidu dzvbm?)

4.5

Un ja sastopas saprti? Atkal varianti: akmens laikmeta lmen, industrilaj, vl

augstk attstt?...

4.6

Un ja kas tds iet jau no dzvbas izcelans laika?

(Pieemsim, ka izolcija/kontaktu iespjas te ir im procesam optiml pakp un veid, fizika un eogrfija mums netrauc... bet varbt ar paldz.)

5.1

Vl. Kdas vartu bt dads dzvbas?

Labi, silcijorganisk (nevis ogleka) vai fluoru (nevis skbekli) elpojo (k Ivana Jefremova skas sird).

Vai tda, k uz Harija Harisona Nves plantas.

Vai, teiksim, biosfra ar plau teleptijas izplatbu.

(Ir teleptija stenb, vai nav, tas mums pagaidm nav svargi, ms iedomsimies, ka attiecgs funkcijas tomr kaut k tiek veiktas.)

Kas vl?

5.2

...Bet varbt ir kdas btiskkas atirbas?

Varbt ir kdas matrijas organizcijas formas, kuras atrodas apmram taj pa organizcijas lmen k dzvba, bet ar kaut ko btisku tomr atiras no msu parastajiem priekstatiem par dzvbu?

Citiem vrdiem, dzvba (mums kaut cik parastaj izpratn) btu vien daa no iespjamo formu kontinuuma?

(Un varbt vl ne pati interesantk?)

5.3-5.4

K vartu strdt ar o jautjumu?

(Pirmais variants vai variantu grupa, kas nk prt, t, protams, ir tehnika. Piemram, Staislava Lema romn Neuzvaramais.

Starp citu, tehnikai - tehniskas izcelsmes dzvbai var bt interesanta patnba: tai nav jsk evolcija no paa skuma, no vienkras vielas stvoka utt. Cita starta pozcija.

Ttad vartu bt kda visprgka evolcijas teorija, kas emtu vr ar tdus variantus?)

Varbt paanalizt dzvbai raksturgs funkcijas un svargks evolcijas patnbas vai vl ko tdu un mint iedomties kdas varicijas un alternatvas?

5.5

Tai skait var iedomties ar kdus paus apstkus, kas veicina attstbu vispr vai attstbu neparastos virzienos.

Piemram, kaut kur ir iespjama teleptija. Vai ir - skat. cit viet - modelns, k Jurija Tupicina stst. Vai nav pau problmu ar enertiku.

(Vai briem ir, briem nav.)

Varbt kdi pai fizikli efekti, kuri var ko labu veicint.

(Vai pat... matemtiski efekti?)

Vai varbt varam atrast kdas visprsistmisko attstbas likumu alternatvas kaut

kur kiberntik, sinertik, sistmu teorij (vai vairks sistmu teorijs, pieejs)?

5.6

Teiksim, tdas, kuras parasti nerealizjas dotajos, mums pasaprotamajos Zemes apstkos, bet citur vartu? Vai tdas, kuras nevar rasties aiz ekonomijas apsvrumiem - bet varbt kaut kur Visum ir sagadjies t, ka enerija (vai vl kas cits) nav jekonom?

5.7

(Bet varbt daos gadjumos neizpilds pat princips, ka attstba iet pakpeniski no vienkr uz saretko?

Kdos gadjumos?

Un varbt atsevios gadjumos ir iespjami tdi lcieni evolcij, kas mums iet cloniski nepamatoti.

Piemram, kaut kas nejaui, bet produktvi, uzmodeljas ar modelna skat. tlk - paldzbu?

Tas ir, tda evolcijas gaita, kur jauns formas pa reizei tiek pat radtas? Nu labi, t k tas nav glui apzinti, tad teiksim pusradtas.

Tds k imanents puskreacionisms...

Vai ne vienmr imanents: evolcijas gaita, kur epizodiski iejaucas citplantiei/citplatformiei.)

5.8

Skaidrs, ka realitt attstbas iespju spektrs ir plaks nek mums zinmais. Un

tas, kas mums ir pasaprotams, stenb ir tds ne visur un ne vienmr.

Starp citu, ar Zemes apstki var kdam likties neparasti. Galu gal prsvar jau

komos ir tuka (nabadzga) telpa ar zemu informcijas ietilpbu...

5.9

Katr zi, strdjot ar o jautjumu, diez vai vajag iet vienmr tikai vien veid. Piemram, vienmr skt no paa skuma un priet doman uz nkoo posmu (nkoo ideju) tikai tad, kad iepriekjais posms bs droi pamatots.

Nu ms nezinm, vai, konkrtk ptot, vispr izrdsies iespjama, teiksim, silcijorganisk dzvba! Nu un tad? Pati ideja par dzvbas pamatu daudzveidbu no t jau vl nepaliek nerela un nederga.

(Un varbt pat silcija gadjum neiespjamba pardsies tikai no pirm skata, kd atsevi izzias epizod. Bet stenb t tiks dab apieta kd cit variant, citos apstkos. Tau ms, skotnj neiespjambas fakta hipnotizti, bsim savu domanu jau apturjui. Pat fantastik.)

5.10

Sistmm (un ts prstvoajm idejm) ir dadi lmei. Vlreiz: lidojo paklja nav - bet lidot tomr var!

Tau varam tikai tad, ja iepriek kaut doms pieaujam tdu iespju. Ja n - n.

Izzi nevajag tikai meklt, vajag konstrut!

(Protams, tas mazk ir spk pa zintn, nevis fantastik, un vl mazk - lietiajos ptjumos, nevis fundamentlajos. Tomr zinm mr ir spk ar tur.)

5.11

Viens no variantiem, k pamatot visdu eksotiku (ja ne zintniskaj, tad zintniski fantastiskaj doman).

Iedomsimies, ka dzvbas/citu augstas organizcijas formu attstba notiek viets, kur pilns ar dadu civilizciju izmeiem, piemram, vecu, bet pa daai darboties spjgu tehniku.

(Tai skait materiliem. Un vispr - tehnika nav tikai dzeli, varbt ts ir plves/

membrnas vai t ir no pirm skata ldzga kdai miglai. Vai laukam.)

Ldz ar to ms vartu iedomties vairk dadu attstbas faktoru, ar tdus,

kuri ar parasto dabisko vidi msu prt nesaists.

5.12

(Bet varbt izmeos ir pat vecas laika manas...)

5.13

Kdas dzvbas formas un dzvbai ldzgas formas jau ir bijuas fantastik?

(Ar kdas dzvbu atgdinoas tehnikas formas.)

Vai os jau esoos piemrus var kaut k attstt un visprint?

5.14

Bet kdi apakvarianti ar mums neierastm pabm ir bijui relaj Zemes dzvbas vstur?

5.15

T k ms pazstam tikai vienu noteiktu dzvbas formu (bet mintajiem apakvariantiem, ja tdi ir, pievram maz uzmanbas) - tad nav brnums, ka

doma par dzvbas idejas paplainjumiem man sanca tda nenoteikta.

Protams, ar tpc, ka pie ts neesmu strdjis.

Bet ceru, ka mazliet materila paam, paam ieskumam tomr ir.

Atgrieos pie pamattmas.

6.1

Vispr jau saprtu radja darbs X komunikcija.

Dabas priekmetu prveidoana (tomr atirb no vienkras izmantoanas!) pastvgi paplaina, bagtina darboans, bet ldz ar to ar psihes, vlk jau

saprta, saturu. Pat neierobeoti (vismaz princip).

Tas ir, ja pati prveidoanas joma var paplainties. Jo pai - ja rada un

prveido ar otr eelona priekmetus - tas ir, instrumentus, darba rkus, ar kuriem tos priekmetus prveido.

Bet tas nevartu notikt ar bez bara dzves, bez komunikcijas, kura var iegto

saturu (summro, kolektvo un pat vstures gait gto saturu) nodot tlk, pat cauri laikiem no paaudzes paaudz.

6.2

Bez tam taisni komunikcija acmredzot dod pamatu spjai pacelties pri

konkrtajai situcijai, jaun lmen.

(Vai ko tamldzgu tomr vartu dot ar rku radana k tda?)

Ja tu, ieraugot cirvi, vari tikai emt un cirst - reflekss - t ir viena lieta, vl visum

automtiska, ieprogammta. Bet ja tev, ieraugot cirvi, var bt ar vl cits

variants: kaut ko signalizt par to otram cilvkam...

Un ja tava rcba tagad vads ar no tdu signlu (un to apstrdes) sfras...

(Un kop ttad sank dubult determincija...)

(Gan, preczk emot, cirst jau mdz ne katru reizi, kad redz cirvi, - bet ir jbt ar vajadzbai.)

Lai gan skum is progress bija rkrtgi lns, topo pirmcilvku kultra varja vai miljons gadus lietot nemaintus rkus nemaint veid.

6.3

Starp citu. Sakar ar seno cilvku gleznojumiem uz alu sienm.

(Tas jau krietni vlkos laikos.)

di zmjumi vl nav sti mksla - jo galvens ir citas funkcijas!

Skotnji t ir gatavoans (kolektvajm) medbm.

Par mkslu zmjumus acmredzot var saukt tad, kad izteiksmes ldzeki, vispr izteiksmguma, izteiksmes, aspekts, sk tikt lietots plak, pietiekam mr nodals no utilitrkm funkcijm un iegst patstvgu nozmi.

Tpat k reliija rodas tikai tad, kad prdabiskais tiek striktk nodalts no dabisk un kults kst par tdu k specilu nozari...

Pirms tam viss ir kop, vienota (sinkrtiska) sabiedrisks apzias forma - kur centrlo un augstk stva (lmea) vietu, k visas cilts apzias un kultras vienotjs un kop saturtjs, ieem mts (ststs) kop ar atbilstoajiem rituliem.

6.4

Pc krievu filozofa Staislava Smirnova (Станислав Николаевич Смирнов) hipotzes (1974?), tiei kolektvo medbu repetсijas (minjumi) bija tas mehnisms, kas izraisja preju no nosacto refleksu automtikas uz brvu, no tekos situcijas neatkargu apzias darbbu.

(Смирнов С.Н. Диалектика отражения и взаимодействия в эволюции материи, 1974.)

Jo eit refleksu dtes iedarbina jau CITA situcija, ne vairs paas medbas!

(Bet varbt ir svargi tas, ka iedarbintja lom ir komunikcija?)

Savukrt pai minjumi pamatojs (zdtjiem raksturgaj) jauns paaudzes apmcan un sencilvku sadarbb, kolektvaj dzves veid...

6.5

Nezinu, vai tiei t viss bija. Bet hipotze ir interesanta ar to, ka, pat pastvot it

k dzelainai automtikai (citi autori bija domjui, ka refleksu automtisms kaut k pakpeniski vjinjs - bet ai hipotz pretstati NEtiek mkstinti!), var

atrasties ce uz brvbu!

6.6

Vai ir (vismaz fantastik) vl kdi, vairki cei?

7.1

Bet Jurija Tupicina fantastiskaj stst Sarkan pasaule (Юрий Тупицын, Красный мир, 1970) es redzju interesantu bezroku variantu.

Citplantiei rada, model lietas, ar domu spku iedarbojoties uz pau

substanci - modelnu, ko viiem laimjies atrast dab.

Cilvkus, kuri atlidojui kosmosa kuos, vii sauc par pseidosaprtgajiem - jo ar

rokm vai tamldzgi darboties uz lietm tau var ar dzvnieki...

Un ar cilvkiem neizdodas te atrast saprtgas btnes - un saprast redztos fantomus. Kontakts pagaidm neiznk, lai gan abas puses cenas...

7.2

Jautjumi.

Pirmkrt, k vartu rasties tds modelns? Vai tiem pat dab? Kdas vartu bt modelna - vai dadu, atirgu tda veida substanu/lauku - pamatpabas

un iespjas?

(Pieemsim, ka cilvki ko tdu projekt...)

Vai ir tehnikas veidi, kas kaut kd zi atgdina modelnu (pat varbt katrs pa

savam)? Kas tajos btu jattsta tlk, lai tuvintos modelnam?

7.3

Kdas vl citas funkcijas (jau esoas, mums zinmas, vai pat jaunas, ko varam izdomt) vartu uztict kdai paai fantastiskai substancei?

7.4

Otrkrt, vai doma un darbba te nesaiet par cieu kop?

Teiksim, ja dusms vai pa jokam novl kaimiam Ka tevi nelabais parautu!, - vai neuzmodeljas un neparauj ar?

Tas ir, vai d praks ir pietiekama domas un darbbas autonomija - kura tau ir tikpat vajadzga k to saistba?

7.5

(Bet vai mums t ir pietiekama? Kpc vartu teikt, ka j, un kpc, ka n?

Vai varbt ts kaut kur ir par daudz - kur un kpc?

Vai varbt kur ar to ir neviennozmgi - t k par daudz, t k par maz?)

7.6

Trekrt, cik btiska ir viu starpba ar mums? Vai tad nav vienalga, kur ir rokas, pie pleciem vai smadzens, - ja ts dara praktiski vienu un to pau?

7.7

Vai vartu bt saprts, kur ai zi atiras no msj vl vairk nek dotaj piemr - un tomr paliek saprts?

7.8

Varbt var, piemram, mint fikst saprtam un saprtgai btnei vai

civilizcijai raksturgs pabas - un tad ar tm pamanipult, izdomt kdus jaunus variantus?

Kdi saprta varianti jau ir bijui fantastik?

Bet kdas iespjas tiek galgi laistas garm?

7.9

K attstjies pats saprts msu pau kultras vstur?

Vai var izdalt kdas Zemes cilvku saprta apakformas un svargus attstbas etapus?

Vai to var izmantot ar kdm hipottiskm prognozm?

8.1

Kdas interesantas perspektvas vartu bt sadarbbai, kad s divas civilizcijas (no Jurija Tupicina ststa) reiz tomr sapratsies?

8.2

Ja nu kda oti attstta civilizcija ir radjusi modelnu un izmtjusi to pa visu kosmosu vai pa kdu t reionu vai tagad ai reion civilizciju raans nebs vieglka, trka un daudz bieka?

8.3

K modelnus vartu lietot dzvnieki? Vai dzvesveids ar das gatavas substances lietoanu veicins vai kavs saprta raanos?

(Vai var bt gan t, gan t, atkarb no kdiem papilldu nosacjumiem?)

8.4

Konkurence (dzvnieku pasaul, agrn saprta laik, attstta saprta laik) starp abiem attstbas veidiem - ar parast tipa tehniku (dzvnieku gadjum - ne glui ar tehniku) un ar modelnu.

8.5

Bet k os abus veidus var savienot, k tie var paldzt viens otram?

9.1

Atkpe.

K ar du modelanu vartu dabt laika manu?

9.2

Iedomsimies, ka laika manas, to dadie paveidi un to attstbas varianti tiek projektti ar domas spku.

(Modeljot ar dadas hronositucijas, ar kdm var sastapties.)

Varbt ldzgi k kosmosa kui (un iespjams situcijas lidojumos, tai skait

pavisam trakas vtras sveu plantu atmosfr) tiek projektti (un izminti) Henriha Atova stst enerlais Konstruktors?

(Генрих Альтов Генеральный Конструктор \\ Ссоздан для бури.)

(Kur gan, atirb no Sarkans pasaules, fantzijai, domai nekds f i z i s k s spks piedvts netiek.)

9.3

Bet varbt var kaut k uzmodelt pau pagtni? Vai nkotni? (Vismaz kdus fragmentus?) Vai kdas saretkas dadu laiku kombincijas?

9.4

Ja pagtni tiei rekonstru, uzmodel ar savu domu, tad tomr jatceras, ka

doma pagtni neatspoguo bezgalgi preczi.

Kas jdara, lai btu pc iespjas preczk?

K to vartu praktizt civilizcija ar kdu modelnu?

9.5

Vai nepreczi rekonstrujot, ms dabjam atirgus pagtnes (vai drzk kdu

ts fragmentu) variantus?

K to vartu izmantot?

Kdus efektus dotu iespja kolekciont masveid pagtnes variantus, laistus caur dadiem attlojumiem?

(Starp citu, kdas iespjas jau tagad var dot kas ldzgs, tikai vsturiskaj izzi?)

9.6

Kdas btu iespjas attlot pagtni (pagtni k tdu, visu vai ts momentos un fragmentos) nevis viennozmgi, bet ar virtulo, caur daudziem modeljumiem dabto mkoni?

9.7

Vai tas viss var, tai skait, paldzt izzint autentisko pagtni?

Vai tas var bagtint msu relo pagtni?

(Tas ir, to, kura uz mums reli iedarbojas.)

9.8

Vai tas var bagtint pau pagtnes darboans, iedarbbas veidu klstu? Bagtint, attstt pau veidu, k pagtne iedarbojas uz/saists ar tagadni?

9.9

(Ttad - attstt pau laika plsmu, laika pabas?)

9.10

Var nkotni paredzt vai pat rekonstrut vienkri k objektvu ainu un notikumu gaitu tas bs pirmais tuvinjums.

Bet msu darbba tai skait pati dot rekonstrukcija var nkotni ietekmt.

(is efekts jau sen ir atzmts. Labi, bet ko dart tlk?)

K to emt vr, paredzot un/vai rekonstrujot nkotni?

K vartu iegt nkotnes realittei pc iespjas tuvkus variantus?

Un k savukrt var iegt pc iespjas revolucionrku nkotni tas ir, maksimli attsttu variantu?

Atkpes beigas.

10.1

Nkoais jautjums. T k delfni, galvkji un cilvki uz daudz ko skats atirgi,

tad acmredzot das (heterognas jeb neviendabgas un polifiltiskas jeb daudzizcelsmes) kultras (ts, kuras izdzvo) ir satur bagtkas, vairk spjgas uz dialogu un labk attsts.

Droi vien tas vl jo vairk attiektos uz trskomponentu simbiotisko civilizciju

(cilvki, astokji, delfni).

10.2

Bet kdas priekrocbas vienam un tam paam indivdam, teiksim, cilvkam, var dot iespja kaut kd veid/mr pieiet pasaulei ar galvkjiski un delfniski, izmantot ar o divu prjo (sub)kultru sasniegumus?

10.3

Kda btu komanda, kopa, kur sadarbojas cilvks, galvkjis, delfns?

Zem dens, uz sauszemes, kosmos, zintn, datornodarbs, medbs, izklaids, kopgi rakstot romnu, praktizjot kdu mums vl nezinmu mkslas veidu?

10.4

Kda vartu bt o (sub)kultru dinamika? Piemram, k cilvki, delfni un

astokji vartu tuvinties, kt ldzgki (kultras, ne organisma zi)?

10.5

Kdas sugas vl var mint pavilkt ldz saprtam, kdas jaunas kultras vai subkultras radt (preczk, paldzt tm rasties)?

10.6

Kda btu simbiotisk/kooperatv civilizcija no nenoteikta skaita btu veidiem?

10.7.

Papildjautjums. K to visu izmantot seks? Varbt jau tagad, negaidot, kad astokji paliks saprtgi?

Kdas seksuls fantzijas var bt, kdi jauni genderi? Kdi vl citi smadzeu dakaranas pamieni?

K os jautjumus var izbdt cilvku sabiedrbas uzmanbas centr? Piemram, kdas jaunas kampaas par seksulo dvaiu tiesbm var ieskt? Par ko te vartu izdevgi apvainoties un prast gandarjumu? Un kdus varas ldzekus lietot?

11.1

Starp citu... Vai vartu bt kdi apstki, kuru ietekm automtisk skudru vai

biu tipa sabiedrba tomr nonk ldz saprtam?

11.2

iet, ka saprtgs btnes lom te iznks nevis atsevia skudra, bet kda to

kopa vai viss pznis.

11.3

Un bara/cilts viet - vairku pu kopa?

Saprtam tau ir nepiecieama attstta komunikcija starp btnm... starp saprtiem.

11.4

Un tad atsevis skudras bs k sava veida roboti?

11.5

Ttad - diezgan attstta sava veida tehnika kop paa skuma?

(Tomr ne universla.)

11.6

Vai tdm komplictm btnm (un to kopienm) pie gadjuma neiznks vl saretka, attsttka darboans un varbt vl attsttks (vismaz skum) saprts nek cilvka gadjum?

Vai ar prk sareti, tas nav labi, un te ir kda optiml zona?

11.7

Skudru gadjum, kur fizisk bze ir vieglk prmontjama, vartu

izsplties saldzinoi dadki attstbas varianti nek cilvkiem.

11.8

Droi vien tomr nav obligti, ka atsevi skudra ai proces paliks elementrka, primitvka.

Varbt, kas zin, ar gudrka.

(Lai gan skum pirmais variants laikam bs prsvar, jo tas, iet, ir vieglkais,

ekonomiskkais, vienkrkais ce.)

11.9

Iespjams, ka var bt dads saprta funkciju un pabu sadaljums starp dadajiem organizcijas lmeiem.

11.10

Un varbt, ka evolcija uz hipottisks skudru plantas izmina dadus variantus un ceus, vstures.

Piemram, vienos gadjumos saprts koncentrjas, izvietojas vairk pa lmen, citos bioloisk indivda lmen, citos vl k?

11.11

Vai var sastdt kdu tabulu ar variantiem saistbai starp fizisks organizcijas

lmeiem un paa saprta organizcijas lmeiem?

(Teiksim, tabulu, lai btu labk fantazt.)

11.12

Kdi vartu sankt Kontakti starp skudru civilizcijm ar dadu, aj zi, saprta organizciju (tas ir, no dadm tabulas vietm)?

Vai var bt ar kdi jauni varianti, efekti, kdus parasti ms no Kontakta negaidm?

11.13

Un ja nu da veida organizcija var bt mainga, saprts un t funkciju sadaljums var prvietoties pa dadiem fizisks organizcijas lmeiem?

(Pati o lmeu uzbve td gadjum ir pietiekami elastga, variatva.)

is variants iet maz ticams, toties interesants.

11.14

Kds vl btnes vartu saorganizties vai tikt saorganiztas, lai rastos saprts?

Vai ir iespjams kaut k saorganizt, piemram, baktrijas?

(Vai kdu pau to paveidu pie paiem nosacjumiem?)

Piemri no fantastikas (gan neaizejot ldz saprtam): Severs Gansovskis La saimnieks (Север Гансовский Хозяин Бухты), Staislavs Lems Neuzvaramais, - bet varbt ir kas vl tuvks.

11.15

Vl viena fantzijas opercija: atirgo variantu savienoana.

Piemram, ir skudru sugas, kur elementrais saprta nesjs ir pznis, bet bioloiskais indivds ir robots, - un ir tdas, kur saprts piemt indivdam.

Bet vai var bt sugas, kur reiz ir spk abi principi (varbt ne katru sekundi, bet vismaz princip)? Suga vai pat btne (vai, otrdi, sugu vai populciju kopa), kura var gan t, gan t?

K tas vartu bt?

(Variantus. Var atmest nosacjumu, ka ts ir tiei skudru sugas, te svargs ir saprts vispr.)

12.1

Pie viena. Kdas vartu bt mkslg intelekta SUBkultras?

Ja dabisk intelekta kultras - piemram, jau zinms cilvku - nav visas

viendas, tad kpc gan mkslgais intelekts lai btu pilngi vienveidgs?

Drzk jau otrdi!

12.2

Tlk, vai, attstoties mkslgajam intelektam, vartu rasties vairki dadi

saprti? Vai pat oti daudzi?

Bet kop kda multisaprtg civilizcija?

(Un k tas ir?

Un k tas ietekms saprta attstbu kopum?)

12.3

Piezme. Nav teikts, ka m saprta formm vajadzs bvt katrai savu

(super)manu. Fizisk bze var bt ar viena, piemram, kds kopjs tmeklis

(galu gal gaiss tau ar ir mums visiem viens), un taj var dzvot dadi saprti.

12.4

(Varianti. Ar fizisks bzes, ko vieno tmeklis, ir dadas. Vai ar pa tmekl modeljas, simuljas dadas sub-fizikas.

Varbt dadie saprti var sadzvot pat burtiski vien un tai pa viet k vii ar btiski atirgm frekvencm. Varbt ar sub-fizikas to var.)

12.5

Tiesa, mkslgais intelekts jau attstsies uz cilvka saprta bzes, tpc diez vai

var gaidt ko krasi atirgu.

Un tomr vai ir kdas alternatvas?

12.6

Piemram, varbt t: uz sveas plantas izmet manas ar... ne jau gatavu

intelektu, bet, t teikt, ar prieknoteikumiem no kuriem var attstties intelekts,

ja bs veiksmga iedzvoans dots plantas apstkos?

Un td gar uz dadm plantm vai vispr oti dads vids...

Kaut vai kd oti attstt tmekl.

12.7

(Td veid saprts kopum tiek diversificts, bagtints ar dadm attstbas

stratijm un pabm?)

12.8

N, tiem, paminsim iedomties kdu daudzsaprtu civilizciju!

(Un ar ko t atirtos no vienkri daudzkultru civilizcijas, k msj?)

12.9

Saprtu tmeklis, kur koordinti apgst dadas vides vai pat Visumus.

(No truma ierobeojuma - gaismas truma - problmas pagaidm abstrahsimies.)

13.1

Piezemsim citu saprtgo civilizciju mekljumus.

Pieemsim, ka tdi notiek ne tik daudz kosmos, cik uz dots plantas. (Varbt uz

ts ir pavisam daudzveidgi dabas apstki.)

Iespjams, pat ik pa laikam tiek atklta kda jauna civilizcija.

Variants no fantzijas anra ar maiju, dadm pasaku btu rasm utt.

13.2

T var bt pat parasta prakse, uz dots platformas ir pieradui, ka saprtgo

civilizciju spektrs palielins (un pat brns, ja ilgku laiku nekas tds nenotiek).

13.3

Starp citu, viens no veidiem, k var iznirt agrk nezinms saprts.

Btnes un civilizcijas, kuras bijuas ilgsto konservcij teiksim, ldzgi ziemas guai.

13.4

Konservcijas patnjs paveids: nevarot noturt saprtgas civilizcijas lmeni (teiksim, posta apstkos pc katastrofas), priet zemk, nesaprtgu btu lmen - tomr atstjot snaudou kultras fondu un programmas iespjamai reprogresanai, atkalattstbai labvlgkos apstkos.

Pie pdjiem var piedert ar citu civilizciju ieraans, kura ttad var nest paldzbu vai, otrdi, izaicinjumu.

(Skat. ar visprgk un interesantk: Henrihs Atovs 28. uzdevums.)

13.5

Tiesa, ir liels jautjums, cik ideja ir rela. Ja, piemram ms gribtu regrest atpaka kokos (dai ekoloisti varbt grib), - tad ms stenb aizietu boj jau ilgi pirms tam, vl kokus nesasniegui.

13.6

Joka pc. Ceojoais saprts.

Civilizcija, kura ik pa brdim maina fizisko bzi. No skudrm uz bitm, tad uz

delfniem utt.

(Bet fantzijas anr varbt vl no viena maijas veida uz otru...)

Vl dertu izdomt kdus pusldz ticamus skaidrojumus, k un kpc tas vartu bt.

13.7

Dzii simbiotisks vai ar paraztisks saprts, kur izmanto liel mr saimnieku saprta resursus (zinma analoija ar vrusiem)? Bet eit tas ne obligti nk saimniekiem par sliktu? (Piemrus, variantus.)

13.8

Sub-saprtu raans uz skotnj saprta [resursu] bzes - un to prveidoans

par pilnvrtgiem saprtiem - k parasta pardba?

(Lai gan man neiet ticama tik dzia skaldans saprtam.

Ja vien... Ja vien t vispr ir skaldans.)

13.9

Kda vispr vartu bt saprtu dinamika?

14.1

Tlk. Kas btu jzina un jmk specilistam kultru projekttjam? Vai

attsttjam/konsultantam, evolucionistam, progresoram?

14.2

Kda btu vsture, ja kolonizatoru viet (pieemsim, ka tas btu bijis iespjams,

vismaz daos gadjumos) btu nkui kultru attsttji/konsultanti?

14.3

Kdi ldzgi procesi ar augstk attsttu sabiedrbu iespaid notikum veiksmgm reformm ir bijui relaj vstur?

14.4

Pie viena. Progresors, kur specializjas nooenz: mekl pa visu kosmosu (vai vl kur) btnes, kas ir uz saprta slieka vai tuvu tam, - un paldz tm kt par saprtgm.

Konference Nooenzes metodoloisks problmas: progresoru pieredze un

perspektvas.

14.5

Vai viam ir vajadzga laika mana process tau ir visai lns?

Preczk, tipiskie civilizciju attstbas laiki tlu prsniedz tipiskos cilvku un pat

citu btu dzves laikus.

14.6

Un k mrt du progresoru darba efektivitti?

Ar to, cik jaunu civilizciju top vidji gadsimt, vai k tamldzgi? Cik civilizciju viens progresors ir inicijis sav m vai, teiksim, 50 savas dzves gados? (Vai viena komanda, vai firma.)

15.1

Labi, divas trs kultras (piemram, cilvku, galvkju, delfnu) un to sadarbba vai sintze... Bet k var visprint tlk?

Plas vai pat bezgalgs kultru kontinuums jeb okens ar neierobeotm vai milzgi plam iespjm sadarboties un ko-evoluciont - vai pat sastarpji

sintezties - pc izvles?

15.2

K orientties oken? K izvlties (sev) vai paldzt izvlties (citiem) labkos variantus? Perspektvks kultru kombincijas, labkos scenrijus, vstures?

15.3

Kdi paorganizcijas un evolcijas procesi vartu notikt aj vid (oken)?

15.4

Teiksim, msu Visum, kur, k uzskata praktiski visi, sastv no oti daudzm

saprtgajm civilizcijm?

15.5

Citos Visumos ar citm pabm?

Multivers (Daudzvisum)?

16.1

Kpc nepadomt, ieskumam, nevis par atseviu Kontaktu starp divm civilizcijm - bet lielkos mrogos?

16.2

Divas vai vairkas civilizcijas ar dadu Kontaktu bieumu: k tas ietekm atirbas viu vstur?

Statistika par Kontaktu bieumu un to raksturu, un k t ietekm kopjo

saprta evolciju dotaj Visum.

Vispr, milzgi daudz Kontaktu, dadi masveida Kontaktu procesi ar dadm, atirgm patnbm un to sekm, efektiem.

16.3

Civilizcijas uz oti atirgas fizisks (un pat fizikls) bzes: kdas ir patnbas

Kontaktiem, jaunveidojumiem, koevolcijai.

K fizisko/fiziklo pamatu daudzveidba ietekm kopjo saprta (un tlko?) evolciju dotaj Visum vai dotaj Multivers.

16.4

Pie viena. Ko ms, cilvce, vartu iegt no Kontakta ar fiziski un pat fizikli stipri atirgm civilizcijm?

Kdi piemri jau ir bijui fantastik?

16.5.

Pie viena. K fantastikas ptnieks vartu bagtint un ietekmt cilvces domanu vispr? Variantus.

17.1

Vl. Iedomsimies, ka tikai tagad (vai nkotn) pki uznirst, atrodas kda

civilizcija, kura pastv tepat mums blakus (ttad ne obligti tl kosmos), tikai ldz im nav nonkusi kontakt stipri atirgs dzves vides d?

Pazem vai oken? Nano pasaul?

17.2

Tmekl kda spja attstbas procesa rezultt?

Vai varbt gandrz-civilizcija un tiei msu pardans ir izprovocjusi tlko

attstbu.

(Vai tepat msu sabiedrb, bet ar tmeka paldzbu internet pastvoas kopienas prtapana par civilizciju?)

Dadas civilizcijas visdadkajs vids pla spektr?

Varbt vesels laikmets, kad ms teju vai visur saskaramies ar attstbu civilizcijas lmen?

17.3

Tlk. Pieemsim, cilvku sabiedrb daudzas subkultras vai pat atsevias iezmes attsts ldz paas civilizcijas lmenim.

Un tas viss kop veido...

N, ne sadrumstalotu, bet gan daudzremu civilizciju!

Kur atsevis iespjas pastv ldzs drzk kaut k virtuli un ir iesldzamas pc vajadzbas (un ne obligti katrreiz pa vienai)?

Daudzas civilizcijas = viena civilizcija.

( ideja man ir palikusi prk nenoteikta. Vajag noskaidrot, attstt.)

Teiksim, pdjos gados klimatu taisa, msu liels civilizcijas veidolu nosaka

visvairk diplomtijas fanu subcivilizcija (agrk mazskaitlga), tas ir aktuli, jo

nupat ir daudz Kontaktu...

Nu vai kaut kd td gar.

17.4

Virtulo civilizciju analze ms iemcmies ds iezms jau skum saskatt

iespjams civilizcijas, to pabas un efektus. Un pie vajadzbas ts diezgan tri

realizt, attstt.

Relo civilizciju tagad mdz aprakstt kop ar ts virtulo civilizciju mkoni.

(Un, tpat k ar virtulajm daim fizik, no tm ir reli efekti jau tagad.)

17.5

Kaut kas ldzgs atseviam cilvkam (poli- vai multibiogrfija, pat ja fiziski ir viena dzve)?

18.1

Vl viena bze fantazanai.

Liels, liels tmeklis (vienkrbas labad, bezgalgs) ar neaptveramu visvisdu

paorganizcijas procesu klstu. Tai skait veidojas visdadks civilizcijas un

civilizcijm ldzgas lietas.

To fizisk lokalizcija biei vien ir oti patnja, neskaidra un parasti nav pai svarga...

Nu un kas tik viss tlk nenotiek.

18.2

Cits variants. Civilizcijas pieemsim, galvenokrt kosmisks un fiziski lokaliztas pusldz normli savieno tmeklis. Attiecbas un procesi tmekl tm faktiski ir visum daudz svargki nek fiziskie faktori. Civilizciju raksturo daudz

vairk vieta tmekl nek vieta kosmos...

18.3

Un ja tmekl var (btb) prstt ar skaidri materilas (vieliskas) lietas (pateicoties 3D-printeriem u.tml., vispr - attsttm reproducanas iespjm)...

Variants: tmeklis k viengais nopietnais sakaru veids starp vielas un antivielas (vai citu savstarpji eksotisku fizisko formu) pasaulm.

18.4

Variants: civilizcija piedals vairkos neatkargos tmekos...

(Kas kopgs un kas atirgs, saldzinot ar dalbu vairkos Visumos?)

19.1

Dadu kombinto kultru attloana var bt interesanta lieta.

Vai treniam var emt kdas interesantas kultras no jau esoiem ststiem,

varbt ar no dadiem?

19.2

Par neandertlieiem un msu seniem zinu, ka ir, bet neesmu lasjis. (Bet

varbt kas tds epizodiski un pa druskai ir bijis ar msu relaj vstur.)

Par sencilvkiem un Rietumu puslod saglabjuos dinozauru pcncju civilizciju mazliet esmu lasjis - Harija Harisona dene - bet tur m kultrm nebija cieu sakaru.

Man paam viens piemri joka pc.

20.1

Pieemsim, ka pietiekami vienlaicgi (lai prieklaikus viens otru neizkonkurtu) par

saprtgiem kst cilvki un pundurimpanzes bonobo vai viena to daa.

(impanzes ir cilvka tuvkie radi.)

Un kaut k notiek, ka ar turpmk saglabjas abas sugas.

Izveidojas patstvgas kultras un ar dadas to mijiedarbbas.

Daas alternatvs vstures tmas par kultras aizguvumiem.

20.2

K zinms, daudziem primtiem par ikdieniu un socili svargu fizisko darbbu

kuvusi savstarpj ieskans, grmings.

Bet daiem, ar bonobo, - sekss.

Nu tad... K cilvki PSRS sinja laiku rinds veikal.

Tlk, bonobo iespjams infiltrcijas un ietekmes 1968. g. patrtju kultras

revolcij (kuras svarga sastvdaa bija t saukt seksul revolcija).

Un pavisam uz labu laimi: kura civilizcija kurai iemcja mrkaoties?

9. ASISTENTS ASTOKJIS

1

Vai diezgan daudzi dzvnieki nevartu cilvka vadb iemcties nu kaut vai cirk (ja ekoloisti vai kdi konkurenti nepasps visus cirkus izncint) kaut ko no informcijas tehnoloijm?

2

Un tad jau - datorizcijai, ieskaitot lietu internetu, attstoties, - ar visdas tehnikas vadanu un lietoanu (tai vai cit mr)?

Tas, protams, nebs saprts - bet nav izslgts, ka t tomr rodas milzum daudz jaunu iespju.

3

Kais man ort piezvanja uz darbu...

Un signalizja/nomurrja, ka vakar piebraukot, lai atvestu mani mjs.

Kdas tehnoloijas btu vajadzgas, lai t tiem vartu notikt?

4

N, no paas tehnikas viedoka tas reti kad bs labkais variants, programmas droi vien to visu izpilds labk, tuvk idelajam.

(Varbt izemot murranu. Uzminiet, kpc!

T nav glui akustikas lieta.)

Bet, ja jau nu dzvnieki mums ir... tad viiem droi vien ir kdas perspektvas!

5

Viena daa dzvnieku jau tagad ir diezgan labi piemrojusies dzvei pilst. Bet k bs stipri datorizt un citdi tehnoloizt vid?

(Tai skait kd, piedodiet, tehnoloizt me?

Labi, kd liel, liel park... Vai fermerim piedero ainav.)

6

Kdas vartu bt (vismaz fantastiskajos ststos) dzvnieku pozitvs perspektvas civilizcij ar oti attsttu tehnoloiju?

Kad viu ekoloisks nias bs piestintas ar tehnoloijm (vai vismaz kda to daa)...

***

TLK.

7

Publikas priekam un izgltoanai - ne vien kltienes cirks, bet ar ne mazk interesanti raidjumi par mjas un savvaas dzvnieku sasniegumiem.

8

Un pat ptjumi par viu progresu vstures gait. odien kai vai ei vairs nav tie, kas pirms divdesmit gadiem... J, pateicoties tehnikas/ekoloijas progresam!

9

Tai skait - varbt iemcs lidot? Protams, ar tehnikas paldzbu.

- Vai jsu kais ir sertificts lidoanai pilst?

- J, un gandrz visa mjas tehnika viu lai klt lietoanai!

Un tpat krietna daa publisko ieru pilst.

Tik tiem gudrs zvri!

Paskums pilstas/apvidus kau lidfestivls.

10

Epizode. Notikusi tomr kda kme: pilst nes pa gaisu lci...

Bet varbt ne kme - un stenb viss ir droi.

11

Ar zvru cirks var bt dads vids, tai skait kds specils.

Zem dens (piemram, delfniem vai astokjiem - kuri gan msu vstures variant nav saprtgi), gais, bezsvara stvokl...

Bet varbt vl svargk bs, kdas attiecg vid ir programmas, informtiskais aprkojums (un ar visprtehniskais).

12

Piezme.

Kdas vispr jaunas iespjas var bt cirka mkslm? K bagtint, k visprint cirku?

Bet kdas idejas jau ir bijuas fantastik?

Vai ir iespjams cirkusfantastikas anrs u.tml.?

Vai jau var nosaukt kdus tipiskus sietus?

13

Tai skait cirks k sava veida laboratorija jaunu prasmju izstrdanai dzvniekiem?

Vai k poligons, kur laboratorijs izstrdts prasmes un prakses tiek plak izmintas un rdtas publikai?

Kura savukrt var (ne tikai vienkri priecties, bet ar) paldzt ar kdu padomu vai ierosinjumu. Vai pat piedalties tlkos izminjumos, tepat uz vietas vai mjs.

Vai var bt dadi cirka veidi, lmei dadas kompetences publikai?

Ko jaunu var dot attlintais cirks?

14

Vl. Jau tagad reizm rda suni, kur it k prot skaitt vai rint. Pajaut, cik ir divi plus viens, un vi norej trs reizes. Pateicoties trikam, publikas nemantam signlam no cilvka puses.

Bet varbt kdus dzvniekus tiem var iemct atpazt zinmas matemtisks patiesbas un reat uz tm? Un ne vien aritmtiskas, bet ar, teiksim, Pitagora teormu vai ko tamldzgu?

(Vai kaut ko no datorikas?)

Tikai - nevis specili mcot tiei o auro iemau, k divi plus viens, bet gan ilgsto un daudzveidg praks, kopgi strdjot ar cilvku?

Nezinu. Un, protams, ar tas nav glui tas pats, kas zint matemtiku. Tau vartu nodert...

15

Es tikko teicu, tehnika visu izpilds labk.

Bet no otras puses...

Tehnika attsts no vienkr uz sareto un varbt ne vienmr bs tikusi ldzi

dzvniekiem, kuri ir jau paspjui attstties.

Un tehnika (vismaz t mums parasts) biek ir domta kdiem precziem, auriem, speciliem mriem bet dzva btne ir daudzfunkcionla un daudzveidga. (Dators gan ar.)

16

T ka var nebt tik vienkri.

K jau parasti. Bet jo labk fantastikai bs vairk ideju, vairk iespju.

17

Pie viena: tradicionlo, dabisko evolcijas faktoru lomas relatva samazinans un tehnogno faktoru lomas palielinans, vismaz daai sugu.

Mazk svargas nek agrk kst ties attiecbas starp vilku un zati (un ar viu attiecbas ar klimatu).

Savukrt svargkas viu attiecbas ar tehnosfru un ts faktoriem un ar cilvku sabiedrbu.

Tlk, izmaias evolcijas tempos. Un varbt vl citos parametros.

18

Vai cilvki sks raot ar kdu pai dzvniekiem piemrotu tehniku?

19

Un vai ar pai dzvnieki sks vismaz pa druskai kaut ko meistarot?

20

iet, tagad vars ko meistarot ne vien no vienkriem priekmetiem, bet ar no attsttas tehnikas blokiem.

21

Vai pat darbinot paas dzvniekiem adapttas programmas.

22

(Piezme 1. Bet ko dzvnieki vars no paas programmanas [elementiem]?)

23

(Piezme 2. Adaptts programmas vartu bt ne vien meistaroanai, bet ar ar citu saturu. Varbt pat socilu.)

24

(Piezme 3. Vl tlka attstbas pakpe - kad programmas sks attstties paas.

Ja tdas bs ar dzvniekiem saistts programmas, tad cilvki pai ne vienmr iepriek zins, ko dzvnieki tagad mk un var.

Lai gan t var bt ar tagadj realitt, dab bez programmm.)

25

(Piezme 4. Vl trakk. Apskatt kompleks dzvniekus un programmas. N, dzvnieki jau paliks k atsevias btnes, bet mijiedarbbas bs visai dzias un, atsevii emtus, vius maz vars saprast...

Lai gan ar tagad dzvnieks nav sti saprotams rpus via ekoloijas.)

26

Attstbas nevienmrgums. Teiksim, skum dzvniekiem domts tehnoloijas vl nebs rutna, ts nebs masveid, bet gan pardsies k atsevias iniciatvas

ar atseviu entuziastu spkiem.

27

Variants nevienmrgumam. Kpc zai kuvui tdi k gudrki par vilkiem? Aiz

nejaubas: zaiem domts tehnikas sektors sazin kpc attstjies stipri trk...

Vispr, pateicoties tehnikai un ar to saisttm iespjm, vartu mainties dau sugu spku samrs.

28

Dzvnieku ekoloisk darba aizmeti. Viens krievu autors apraksta patnju veidu,

k mjs (nezinu, cik legli) turts ezis mdza tikt pie barbas.

Mjs bija vl kais un suns; tad nu ezis ad un tad pabakstjis tos ar savm

adatm, lai izdod skaas - un t signaliz, ka ir jdod st...

Tas bija XX gadsimt. (Civilizts paradums, savva ei t dart nemdz.) Bet kas tlk?

29

Tas pats jautjums, bet emot vr vides piestintbu ar tehniku un pat ar

iespjm meistarot.

30

Tagad msu apkrtne sastv vl prsvar no diezgan vienkriem priekmetiem. Ar laiku droi vien prsvar bs sareti priekmeti ttad tehnika.

Un datoru varbt bs vairk nek vecu zbaku un sarsjuu naglu. Jo naglas un zbaki (vai kas tur bs to viet), oti iespjams, ar bs datorizti (tai vai cit mr)...

31

Dzvnieks, kur pieradis attlinti pieteikties un piedalties konkurs vai cit ov

un nopelnt gargo (vai k citdi labo) atalgojumu...

32

Un pie viena kaut ko ar saimniekiem?

Kpc n? Var atnest saimniekam ne vairs peli bet balvu no konkursa!

Ar tdu, ko var lietot kopgi.

33

J, apgt jau var ne vien cilvku radto priekmetisko vidi un tehnoloijas, bet ar kdas socils dzves formas un paskumus...

34

Kaut kd mr - ar iepirkanos internet u.tml.

Mans kais [man] nopirka vienu interesantu lietu...

Ar daudzm lietm vartu bt, k ar iepirkanos internet: dzvnieki to nedars tik pilnvrtgi, k cilvki, - bet pie zinmiem nosacjumiem un kaut kd mr kas tds tomr reizm bs...

35

Starp citu, varbt (atnest) ne tikai saimniekiem.

Gan jau paliks ar pusneatkargs kau kolonijas, k dakrt msdienu pilsts, un tamldzgas lietas.

J, dzvos drusku saretk nek tagad bet tad jau ar interesantk!

36

Kolonijai nav saimnieka bet varbt bs kds drauga statuss?

Vai partnerba pc (nerakstta) lguma?

37

Kolonijs var bt ar lidojoie kai, reizm pat ar visu aprkojumu. Utt.

(Bet reizm var lietot publiski brvi pieejamo - ja tev ir kompetences sertifikts, piemram, ip - aprkojumu.)

Var bt aizmeti tirdzniecbai starp kolonijm (ar starp dadm sugm).

38

J, un naturlistu vai tml. ekskursijas ks vl izzinokas!

Viengi daudzas zinanas bs mazk stabilas.

Jsu vectva vai pat veck bra skolas laik uzzintais biei vien vairs

nepieders pie dzvnieku paradumiem bet gan pie dzvnieku paradumu vstures. Js atklsiet jau kaut ko jaunu.

39

Starp citu, pieaugs dzvnieku etoloisk (izturans) daudzveidba. Kaut vai tpc, ka ne jau visus kaus apmcs jaunajs iemas vienot ierind pc vienotas programmas...

40

Tlk, jaun Plutonija vai Zudus (?) pasaule: apvidi, kur saglabjies dadiem iepriekjiem laikmetiem raksturgs dzvnieku dzvesveids.

Pagtnes parki?

41

Starp citu, pastvot pagtnes parkiem, kuri reprezent dadus laikmetus, ms

gstam iespjas vrot dadas vstures stadijas, it k dadus laikus.

Un varbt pie vajadzbas pat eksperimentt vai vl kd veid rkoties ar tiem.

42

Zinm mr eksperimenti ar laiku.

Vai tdi var paldzt ar paa laika pabu, efektu un likumsakarbu sapraanai?

43

(Vstures, attstbas procesu likumsakarbm - acmredzot var.

Un neteiksim, ka procesu daba ir paa laika dabai pilngi vienaldzga!

Realitte jau nav vainga, ka ms sav izzi truli turpinm balstt laika izpratni tikai un viengi uz primitvu makromehnisko kustbu.

Relais laiks nebt nav tik nodrzts, k mums rds! Ms tikai esam apguvui vl oti maz laika pabu.

Droi vien laika izpratn vl bs revolcija. Visticamk, saistta ar sistmu domanu, sistmisko pasaules ainu... Vai vairkas revolcijas.)

44

Nkotnes parki, tur dzvnieki izmina jauninjumus aprkojum un dzvesveid.

45

ipi dzvniekiem kurus vii var lietot patstvgi. Ldz ar to - jaunas iespjas darbbm un komunikcijai.

Zvru internets?

46

Jauna tipa dzvnieku bari nekltienes bari, kuros dzvnieki pietiekami efektvi

komunic (un koordinjas) attlinti? Vai drzk tai skait attlinti.

Varbt reizm bara vadonis pat var dzvot cit me (vai cit kontinent, nav tik liela starpba) nek bars (vai t lielk daa)?

Kdm jbt tehnoloijm, lai t vartu notikt?

Un ko tda bara dzve vartu dot, kam t vajadzga?

Kdi vartu bt tipiski o jauno, daji attlinto baru paveidi? Funkciju sadaljums tajos? Ar - jaunas funkcijas? Kdas problmas - un kdi risinjumi?

47

Varbt bara vadonis var pa reizei ar tlvadbu regult kdu zinmu aprkojumu?

Vai ar tam ir kds specilists, bara inenieris/tehniis?

48

Zvru kopiena internet?

(Labi, ne tik ciea k bars - bet tomr kaut kd veid kopiena. Kd? Variantus.)

49

Ms ar manu pieradinto roni vai delfnu (vai pat vali) faktiski neiramies, ms komunicjam (attlinti, bet) visai daudz un pastvgi. Kaut ar es tagad esmu uz sauszemes, ne vairs praks/ekskursij/atvainjum jr...

Ar lielo vali komunikcija tagad var bt pat rtka nek bija tur uz vietas.

50

Bet varbt te var realizt ar kdas skaidri materilas darbbas.

Ar tehniku piestint vid tau nebs tik grti, piemram, attlinti padot/nogdt skbeka apartu slkstoai zivij.

(Pardon, pats piemrs iznca tds aplams. Nu nekas, doma ir saprotama.)

51

Vispr k var mainties dzvnieku dzve, pateicoties vides piestintbai ar

attlints darbbas un komunikcijas iespjm?

52

Cilvka attstto informcijas un komunikcijas ldzeku iespjam loma partnera izvl dzvniekiem.

53

Starp citu... Kds tur mazais tis vai drzk ente iemcs lietot telediagnostikas apartiu un tagad var labk saprast, vai kavalieris tiem ir

veselgs, vai n.

Ekoloija paliek ekoloija, t tiek lietota ar ts tehniztaj variant.

54

Situcijas, kad dzvnieks izvlas saimnieku - un varbt te ar lieto kdas tehnoloijas.

Un/vai kdu dienestu paldzbu.

55

Starp citu, varianti ar maingu vai daudzremu dzvesveidu. Dotais patnis ir

briem mjas, briem savvaas dzvnieks.

(Vai kaiem kas ldzgs reizm jau nenotiek?)

56

Pie viena. Dzvnieks, kur pieradinjis vairkus saimniekus.

Cilvki sadraudzjas, pateicoties tam, ka viiem, izrds, ir viens un tas pats

kais.

57

Vai tehnikas radana dzvniekiem var pozitvi ietekmt ar cilvkiem domto

tehniku?

Teiksim, tpc, ka tur nepiecieams rpgk izstrdt adaptciju - jo iem klientiem tau vrdos nepaskaidrosi?

Vai vl kdu iemeslu pc.

58

Sadarbba, tai skait attlinta, starp dadu sugu dzvm btnm.

(Vai to kopm.)

Ar tdm, kuras agrk vispr nekomunicja, teiksim, tpc, ka dzvoja dados kontinentos.

(Piemrus.)

Cilvku organizto dienestu (socils tehnikas) iespjam loma dzvnieku attlintaj sadarbb.

59

J, bioloisks telpas pabas mains...

Pareizk sakot, telpU pabas, dada veida telpisks attiecbas bioloij.

60

Pelte sav ali skats kaut ko ldzgu novroanas kamerai vai mikrotelevizoram (tdi varbt mtjas apkrt bez sava gala) kur jau ir iemcjusies izirt, k

izskats kaa tuvoans? Vai damu lietu pardans tuvum.

61

Vai varbt t lieto nevis ierci vizulai informcijai, bet kdu oas pastiprintju vai ko td gar.

62

Vai kdreiz tdas lietas var cilvkam ar trauct?

Varbt bs kampaa par to, lai nemt apkrt... n, ne vairs plastmasas maisius, bet televizorus un datorus? Utt.

63

Vispr civilizcijas izmei perspektv droi vien ks arvien gudrki.

Kira Buliova ststs Glbiet Gainu! (pamest rotalietu fabrik notiek

paorganizcija un rodas brnumaina un briem pat bstama Zona) varbt piepildsies kdos pat vl brnumainkos veidos.

(Piemrus?)

64

Variants: kaut kas ldzgs notiek kosmos - pilns ar tdiem msu un citu civilizciju izmeiem, k dadas bet princip dzvoanai dergas platformas. Apakvariants: plantas meklt vairs nav tik svargi, visvairk tiek apdzvotas tiei mkslgs izcelsmes platformas...

65

Daas no tm var paas evoluciont, tai skait audzt savus izmrus. Reizm

starp tm ir sakari, varbt pateicoties pamestai, savulaik dadiem mriem

domtai tehnikai, - un veidojas platformu grupas ar dadm pabm un

uzvedbu.

66

Spontni rodas jaunas civilizcijas uz izmeu bzes? Tai skait heterogni ar dadu atirgu civilizciju izmeiem? Varbt tas ir viens no izplattiem civilizciju

raans mehnismiem?

67

Plaas iespjas vientuniekam vai nelielai grupai aizskt jaunu civilizciju?

68

Vai ar nokldui (bet izgltoti) mjdzvnieki var paldzt rasties kdai jaunai civilizcijai?

69

Ir putni, kuri sace trauksmi, ieraugot bstamu plsoni, - un t paldz citiem dzvniekiem tuvum.

Bet varbt pardsies ar zinmas iespjas kaut ko tdu dart attlinti.

Un, piemram, sekot jau plak teritorij, k prvietojas vilku bars.

Tau gan jau ar vilki kaut k pielgosies. (K?)

Vrdu sakot, vai visa t lieta vartu kt saretka un kaut kd veid

stratiskka? Vismaz reizm.

Kas maintos savvaas dzvnieku dzv, ja vii vartu, vismaz kd ierobeot veid, lietot GPS?

70

Apgstot saretkas prakses, diezgan daudzi dzvnieki kst jtami gudrki un

kaut kd zi tuvki saprtam nek agrk.

71

Es negribu kategoriski apgalvot, ka vec stila biocenozes vispr vairs nepaliks. Paskatsimies.

Un pafantazsim...

72

Iespjams uzdevums fantzijai. (Varbt fantzijas anra dajai ievieanai dzv. Ar zintnisks fantastikas ldzekiem.)

Kdas tehnoloijas, vispr kdi nosacjumi btu vajadzgi, lai msu realitt pardtos pi... n, labk pi - kuri krj zeltlietas?

73

Dai ptnieki sk dzvnieku populcijas dalt pirmatnjs un civilizts...

74

Adaptcijas problmas, civiliztam dzvniekam (citi varianti: baram, populcijai)

nonkot pirmatnjos (vai vismaz pirmatnjkos) apstkos un otrdi.

Vai nonkot civilizts, bet jtami atirgs vids (citas civilizcijas).

75

Ja dzvniekiem btu attiecgi filozofi, tad, kas zin, vartu pat rasties kda kustba

Atpaka pie dabas... tas ir, pie relatvi pirmatnjkas dabas. Tau dzvniekiem attiecgu filozofu (paldies Dievam?) nav.

76

Ar o tmas daiu var izvrst un attstt tlk. Piemram.

Civiliztiem dzvniekiem, tpat k cilvkiem, daas fizisks spjas var kt mazk svargas (bet citas - vairk?), ldz ar ko ts var vjinties, bet tas ne

vienmr ir labi.

Tiesa, dzvniekiem sugas uzlaboanai var lietot pirmatnjko perifriju (kurpret

cilvkus ciltsdarba groos neiejgsi).

Var izdomt vl kdas attiecbas starp civiliztkiem dzvniekiem un barbariem - un vl kdas problmas.

77

Pie viena par ekoloisko tiku. Godgie slazdi.

Viens no kaitku, vismaz kukaiu, eranas veidiem pievilinana ar pam vielm, feromoniem, kas sola seksulos pakalpojumus.

Godgie slazdi atiras ar to, ka pc noeranas ie pakalpojumi tiem tiek sniegti.

Ja ekoloisti pacentsies, gan jau ko tdu var ieviest.

78

Kdas tiskas un oti tiskas idejas vl var ieviest zooloij?

K dzvnieki ts novrts? (emot vr to nelielo sarejumu, ka paiem dzvniekiem nekdas tikas nav, t ir tri cilvku nopelns.)

79

Pie viena. Par patiesajm vrtbm un to konfliktiem. Epizode.

Murki kaut kpc kuvui oti reti un oti vrtgi. Un, lk, masu mediji svingos toos zio par uniklu lietu taj un taj apvid murku tvi taiss apmeklt murku mtti!

Televzija prtrauc savus ikdienas raidjumus, lai rdtu pasaulvsturiski svargo notikumu. Skolniekus (un citus atkargos) pedagoiskos nolkos bariem sasdina pie televizoriem. Visa tauta ir sajsm...

Vai gandrz visa.

Ietekmg organizcija LGBTQXYMZGD iesdz ties vados TV kompnijas - jo murku d ir nojukusi reporta par to, k projas trs jauni genderi!

Bet das reportas ir obligti jrda saska ar neseno jauno Konvenciju. To trkums var nodart neatsveramu pedagoisku zaudjumu!

T skas slavenais konflikts starp divm ideoloiskajm (un mrketinga) organizcijm LGBTQXYMZGD un Dzvnieku proans aizsardzbas biedrbu.

Pdj ir smagi nobajusies, ka bez publicittes murki vairs nemcs proties.

Konflikta sekas ir grti prredzamas!

80

Atgrieos pie pamattmas.

Kdus jaunus mjdzvniekus var skt turt (vai skt turt masveidgk) jaunajos apstkos - kad galvenais vairs nav piens vai vilna, bet, t teikt, citi resursi?

Varbt kdi dzvnieku sniegti pakalpojumi.

81

(N, es eit nedomju to, par ko mslaikos ir pieemts domt! Ar to ldzu

vrsties pie neoliberiem un visiem tiem LGGBTTMMZZDDQQ!)

82

Treniu partneri: iedomsimies kdus kopgus trenius cilvkam un dzvniekam.

(Piemrus.)

Palgi dads profesijs (urnlistam putni ar fotoapartu un/vai diktofonu, nakt varbt siksprntis).

83

Jras kavalrija: dzvnieki (pie tam dadi, variantus!), kuri var vizint cilvkus.

Vl citi vizinanas varianti?

84

Ir delfinriji, kur cilvkiem komunikcija ar delfniem var splt rstniecisku lomu.

K komunikcija vartu attstties, delfniem arvien vairk iedzvojoties cilvku apgt vid un kstot sav zi gudrkiem? Kdus jaunus kopgus paskumus vartu veikt delfni un cilvki? Varbt ar rpus noslgts delfinrija telpas, piemram, up vai oken?

85

Cilvki uz laiku bija kolonizjui daas plantas kosmos (vai kdas citas platformas) - bet pc tam ts (steig?) atstjui.

(Kdu iekpolitisku procesu vai ar citplantieiem noslgtu lgumu d? Vai ar tie

bija latviei, kuriem mgi vai nu nav naudas, vai nav sakrtoti likumi?)

Un uz tm paliek mikslis no vairk vai mazk Zemei ldzgas biosfras un

tehnosfras.

86

Ir pat kdi evolcijas procesi apstkos, kas saistti ar tehnosfras lietoanu.

K ai sakar vartu attstties bioloijas zintne?

87

Vai var bt tda bioloisks evolcijas teorija, kas btiski em vr ar

tehnoloisko evolciju? (Dubultevolcijas teorija?)

88

Variants: minto plantu/apvidu sk kolonizt vlreiz.

Un jaunie iemtnieki ir prsteigti par to, k biosfra vius sagaida, cik tri un

spargi daudzas dzvnieku sugas sk izmantot viu tehniku un iekauties viu dzv.

(Tehnika, protams, nav tikai smagi dzeli, t var izskatties oti dadi.)

K zinms, msu vstur kais kuva par mjdzvnieku pats pc savas iniciatvas:

cilvki ska audzt un uzglabt labbu, to iekroja grauzji, bet grauzjus kai -

un atnca pie cilvkiem, t paldzot saglabt rau un mazint grauzju izraists

epidmijas...

Varbt, ka uz ts plantas bs pat oti daudz ldzgu procesu.

89

Un jaunie mjdzvnieki nereti nks, t teikt, pai ar savu tehniku...

Reizm pat labku nek jaunajiem kolonistiem.

90

Vl drusku fantastiskks variants.

Daiem dzvniekiem saglabjusies tda k zinma pieredze, un vii labk zina, k

bt par mjdzvniekiem, nek jaunkolonisti k bt par viu saimniekiem.

Tad nu skum dzvnieku puse ir t k drusku aktvka, kaut kd sav veid paldz jaunajiem saimniekiem mcties...

Tai skait apgt kolonizjamo plantu?

91

Starp citu, ldzgi vartu uzvesties ar viens otrs attsttks tehnikas paveids.

92

Apakvariants: tie ir augstk (nek msj) attsttas civilizcijas (bijuie)

mjdzvnieki.

93

Variants: koalcijas starp cilvku un dzvnieku grupm ar saskangm interesm plantas apgan. (Vai pat cilvku dzvnieku manu, teiksim, datoru,

grupm.)

Bet dadm koalcijm var bt ieinterestba atirgos variantos, virzienos.

94

Ne vienmr tie bs burtiski mjdzvnieki. Var bt ar vairk vai mazk sinantropi

(cilvkam tuvu dzvojoi) savvaas dzvnieki.

(Un tpat savvaas manas?)

Msu vstur savvaas dzvnieks ezis Eirop ir izplatjies ziemeu virzien ldz ar

kultrainavu izplatanos ttad faktiski pateicoties cilvkam. Ar Baltij pcledus

laikmet ei atnca pc cilvkiem.

Kultrainavas sagd tiem diezgan daudz labu iespju. Lai gan pdj laik ir ar

prvi mnusi imiklijas un automobii.

Varbt nkotn uzprojekts kdu kultrainavu tipu specili eiem?

Pus/neatkargos kaus es jau pieminju.

95

Vai ir vrts piemint ar peles? Laikam jau ir.

Un ai sakar jautjums: vai peles kdos apstkos vartu tapt par cilvkam

dergiem dzvniekiem? Kdos, par piemru?

urka cilvka labkais draugs... vai viens no labkajiem.

Ja nu tomr?

Ko dergu vartu dart urkas, pat pai nemainot savu dzvesveidu?

(Nu... fantzijas anr ts varbt izer skos dmonus. Vai izkonkur.)

Vai da veida piemri jau ir bijui/ir realitt?

96

Var sameklt informciju (patiesu, nevis aizspriedumus) par cku. (Neprecizu, mea vai mjas.) K cka vartu nkotn paldzt cilvkam, kt par vienu no via labkajiem draugiem?

97

Bet muas? (Variants iet diezgan neticams un tomr...)

98

Visprg gadjum, bet jo vairk - tehnoloiztajs nkotnes ekosistms, var

bt plas sinantropijas veidu, pakpju un iespju spektrs.

Piemram...?

Tlk, ar cilvka attiecbs ar dzvniekiem vienkr daljuma mjdzvnieks savvaas dzvnieks viet var rasties plaks iespjamo komunikciju un attiecbu

spektrs.

99

Var bt, parasti brnb, iedomtie draugi. Bet vai var uzprojektt iedomtu mjdzvnieku (vai citdi sinantropu dzvnieku), dzvnieku - draugu?

Vai uzreiz vairkus (grupm ir savas priekrocbas)?

100

Starp citu. Par neterminlo lopturbu... labi, lai paliek pa vecam, lopkopba.

K vartu iegt gau, nenokaujot pau lopu?

Es te kdreiz izdomju tdus ganmus zvrus, nosaucu par vabakstm kurm

labk gaa koncentrjas ast, bet to vias palaikam nomet (k irzakas, briesms, bet varbt vienkri tpat).

Tau es noslinkoju attstt pamatojumus (piemram, k ds efekts varja rasties

evolcijas vai selekcijas proces)...

Un ideja, protams, ir prk vienkra, lai t kaut kur jau nebtu bijusi.

Bet vai ir vl kdi varianti? Prtikai - lietoanai vl pirms prtikas sintzes vai

elektro-uztura ras. (Par elektrouzturu skat. stst: Henrihs Atovs Radts vtrai Генрих Альтов Создан для бури).

101

Kda firma sk kultivt vabakstes ar mazm tri audzjamm asttm specili

mticbai. Izdodas ieviest mtu, ka s asttes nesot laimi (varbt dadas formas

asttes dada veida laimi). Pie tam daudz labk nek citi dzvnieku valsts

produkti!

Vrdu sakot, nekaitg(k)a mticba izkonkur kaitgu!

(Par mticbas izmantoanu progresam skat. ar labku variantu Valentnas

uravovas stst Visa taisnba par perlamutra zibeiem: Валентина Журавлева Вся правда о перламутровых молниях.)

102

Varbt, cilvku kontaktiem/kontaktspjm ar dzvnieku pasauli attstoties, daudz ko vairk vars iegt no dzvniekiem savvaas apstkos?

Vienkrbas labad, emam ts paas iedomts vabakstes: varbt ts var ganties pilng savva, bet bt oti draudzgas cilvkam un aut savkt prpalikumus?

103

Un vl. Bada draudiem cilvcei atslbstot, varbt ar selekcij vairs nebs tik

svarga dzans pc maksimliem izslaukumiem utt., upurjot prjos parametrus, teiksim, spju dzvot savva?

Vai ar selekcijas zintne attstoties iemcsies to kaut k savienot?

Nezinu. Bet padomt par to var.

104

Un k nkotn vartu mainties prtik(an)a paiem dzvniekiem?

105

Tlk. o to dzvnieki iemcs stihiski, bet o to dzvnieku pasaul ievie.

Specilists dzvnieku pasaules apmcan.

Aizraujoas ekspedcijas oken un zemdens pasaul ne vien jras bioloijas ptanai, bet ar apmcanai.

Protams, tpat ar cits ainavs (landaftos).

Nkotnes ilam Vernam un nkotnes Deraldam Darelam bs, par ko rakstt...

Ekoloisk un etoloisk inovtika - mcbu priekmets visprizgltojos skols.

106

Starp citu, ir tur ar tds aspekts: k uzemt un apgt dzvnieku piedvts

inovcijas.

Reizm tau gads, ka tavs kais izgudro, dab gatavu ko jaunu, kdus gjienus,

kas var nodert.

Vai js ko radt abi kop, pielgojoties un paldzot viens otram.

107

Prejas period: paas programmas, kampaas, kurs masveid paldz dzvniekiem pielgoties jaun tipa videi.

108

Variants: to dara specilisti. Variants: to dara cilvki masveid. Piemram, dot apvidus iedzvotji - ar saviem kaimiiem. Vai, piemram, paa loma te mdz bt brniem un jaunieiem.

109

Ekskursijas un ekspedcijas dzvniekiem, lai tie apgtu jaunu pieredzi.

Dzvnieks praktikants.

110

Pirmais dzvnieku grupas patstvgais brauciens kosmos.

(Vai pa pusei patstvgais - ar cilvku k kuratoru/palgu.)

Uz vl neapgtu plantu vai tamldzgi.

Es to domju k zintnisks fantastikas sietu.

Variants: biei vien jaunu plantu vai citu apvidu pirmie apgst dzvnieki (vai

dzvnieki un augi), bet pc tam seko cilvki.

111

Tlks variants: vesels komplekss, biocenoze, ekosistma, kura specili projektta

dots plantas apganai. Automtisks, paattstos bioloisks+tehnolois-ks sistmas jaunu plantu (vai vl kda veida vides) skotnjai apganai.

Zintne par tdm sistmm.

112

Apakvariants: das sistmas - individulai lietoanai. Pieemsim, ka

jaunapgstamu plantu (utt.) ir kuvis pat vairk nek cilvku...

113

Kaut kas ldzgs, bet ar modeiem datorpasaul. Labkos variantus pc tam vartu stenot dzv.

Tiesa, modelis un realitte jau vienmr kaut drusku atirsies...

114

Bet k dzvnieki vartu dzvot/attstties civilizcij, kura ir daudz augstk attstta

par msjo?

115

Fantastika par bioloiskm civilizcijm jau pastv. Tau tehnoloiska plus

bioloiska, tas var bt vl interesantk.

116

Kdas interesantas idejas par dzvnieku/dzvo btu attstbu ir bijuas fantastik? Un fantzijliteratr, kur maija utt.?

117

Kad notiek cilvces Kontakts ar citu civilizciju, ar dzvnieki no t var ko iegt.

Teiksim, kdu tehniku vai pieredzi. Un viiem var notikt savi, t teikt, Kontakti.

118

Un Kontakts kopum tad var iznkt tds daudzveidgs vai daudzlmeu.

(Bet, paliekot pie saprtgajiem, kpc nevartu bt, vismaz reizm, savi sub-

Kontakti pieauguajiem un brniem? Vai dadm socilm grupm, pat klubiem?)

119

Viena tiesa s nodaas punktu jau bija uzrakstta, kad es izlasju Jlija

Murakovska tekstos.

Dzvnieku pasaules nkotne uz Zemes ir nevis slaven saglabans, bet gan

preja uz virssistmu vii ks par civilizcijas elementiem, dzvos cilvku, tehnisk vid.

Pie tam dzvnieki kop dzimanas apgs dzves noteikumus cilvcisk vid, bet

cilvki mcsies dzvot ar dzvniekiem.

Ms tau visi mcmies noteikumus dzvoanai vien pilst ar transportu.

(24. prognoze.

Mans aptuvens tulkojums no krievu teksta, grmatu latviski vl neesmu redzjis.)

120

K jau reizm ir bijis - domas ievirze ir ldzga*, tau viam doma ir noteiktka,

droka un visprgka**.

* Galu gal, vi ir Atova skolnieks, bet ar mani stipri ietekmja Atovs.

** Vi ir zintnieks, viam ir darba pieredze un teorija, bet man tikai

fragmentri uztvertas idejas.

Neraugoties uz manu faktisko nespju kaut cik normli mcties, vi mani tomr

ir daudz ietekmjis.

121

Man paam s nodaas ideja skum jau rads (rads k cirka ideja) drzk joka

pc, kad ieraudzju internet simptisku fotogrfiju ar ezi pie kdas datorveidgas

ierces.

Tlk jau es atcerjos par dzvniekiem, kuri iedzvojuies pilst...

122

Protams, metodologs nevar atbildt par visu to, ko es te safantazju.

(Vai nu tas btu aplams, vai n e p i e t i e k a m s, vl prk nabadzgi un nedroi fantazts.

Savas patnbas dod ar tas, ka es diezgan brvi staigju pri robem starp

zintnisko un, piemram, humoristisko fantastiku.

...Bet par otro galjbu es prk neuztraucos. Labk safantazt par daudz, nek par maz. Tad jau redzs, kas tlk ders, kas n.)

Bet via ietekme te ir.

123

...Tlk jau katrs pats var palast/paskatties/dabt vai atcerties kdu informciju

par dzvnieku pasauli vai pat par tehniku? un izdomt vl ko savu.

Ar zoofantastikai/biofantastikai, izrds, ir daudz neapgtu un nezinmu iespju.

Pagaidm vairk fantastikai, vlk varbt ar dzvei.

124

Bet hrono-zoofantastikai?

K savienot biofantastikas idejas ar laika ceojumu idejm (un vl citu hronooperciju idejm, un vl citm idejm par laiku)? Lai iegtu ko jaunu un interesantu.

Visticamk, te var bt oti plas spektrs.

125

Bet matemtiskai zoofantastikai?

K vartu mainties un papildinties bioloij lietojamie matemtiskie priekstati? Tai skait sakar ar ai noda mintajm prmaim.

Un kdas jaunas idejas var dot jauns matemtiskais skatjums paai bioloijai? Pagaidm kaut fantastik?

126

Dzvnieku etoloiskajai un ekoloiskajai daudzveidbai pieaugot, ar Dzvnieku

pasaules tipa aprakstos informcija bs diferenctka. Droi vien bs ar vairk statistikas u.tml.

Piemram, daudz retk bs vienkrais tdas un tdas sugas zvriem ir tdi un

tdi paradumi. Bet vairk raksts, ka sugai ir tdi un tdi tipiski dzvesveidi un kultras (reizm pat stipri atirgas) ar tdiem vai tdiem paradumiem.

Un varbt mins ar aptuveno procentulo sadaljumu - cik indivdiem kura kultra piemt - vai cik liel da no arela, vai vl pc kdiem parametriem...

Plus vsturisk dinamika. Plus novrojams tendences, plus prognozes. Varbt ar kdas rekomendcijas.

127

Varbt aj statistiskaj lmen darbosies ar kdas jaunas likumsakarbas, kuras

ietekms dzvnieku/dzvnieku pasaules attstbu un kuras vars atklt, ptt un

kaut k izlietot?

128

Abstraktka ideja. Pateicoties daudzveidgm attlinto kontaktu iespjam,

mains (dadu) bioloisko telpu sakargums.

Sakargums, ja nemaldos, ir topoloijas priekmets. Vai relaj topoloij ir kdas idejas, ko lietojot fantastiskaj bioloij, var iegt kdus interesantus efektus, jaunas biofantastiskas idejas?

K, piemram, Mbiusa lente ir mazliet devusi jaunas idejas fiziskaj fantastik.

Vl: ar dadm topoloijm, iet, ir darana datorik, varbt ar tur var dabt ko dergu.

129

Starp citu, bioloisk kartogrfija, protams, mainsies. Tas bija vienkri, kad dzvnieki bija sadalti pa dabas zonm. Bet kdas zonas bs tagad... un kda bs to dinamika (droi vien ts mainsies reizm oti tri)...

130

Es tomr esmu galgs nespecilists un tas ierobeo ar ideju spektru.

Ko biofantastikai var piedvt biologs vai bioloijas students?

131

Un ir liels daudzums, piemram, naturlistu rakstts literatras, kur smelties iedvesmu ar fantastikai, bet varbt reizm pat prognostikai.

132

Un tas viss vl gandrz tikai par msu Zemes biosfru. Neizmantojot vl iespjas fantazt par iespjamo biosfru spektru, par to dado iemtnieku un visdadko bioloisko efektu spektru.

Vai par vl plaku bioloisko/biofantastisko ideju spektru...

133

Uz beigm kaut kas no abstrakts fantastikas.

Dvida Etenboro filmas Zdtju dzve (David Attenborough. Life of Mammals, 2. Insect Hunters) krievu tulkojum ir brnumains teiciens:

Katrs no viiem (sikspriem J.T.) lido no dadm alm...

K to var lietot un attstt?

134

Un vl no abstrakts. Kaut kur redzju (varbt Rodri Fantzijas gramatik, bet varbt citur) ideju sakombint dzvnieku un elementrdaiu (mikrofizisko daiu) pabas.

Man interesantkais iet variants attiecint uz dzvniekiem mikrodaiu fizikas efektus.

Nenoteiktbas princips un varbtiskums, tuneefekts un kvantu teleportcija, savstarpjs prvrtbas un virtul struktra, un vakuums, masas un enerijas savstarpjs prejas, enertiskie lmei un spektroskopija, dada veida ldii, des reakcijas, daudzpasauu interpretcija jeb sazaroans...

135

Bet varbt var tpat pa tieo attiecint kaut ko no citm nozarm, teiksim, no neliners fizikas? (Atraktori u.c.) No datorikas? No matemtikas (teiksim, no algebriskm opercijm vai topoloijas)?

136

s abatrakts lietas, protams, vairs neattiecas uz dots nodaas (samr relistisko) pamattmu.

Vismaz pa lielkai daai.

Lai gan ko var iepriek pateikt td jom, k fantzija, fantastisko ideju attstba? Un vispr attstba?

10. SAZAROT ZEMESLODE

jeb KO DART PC PLUTONIJAS?

1

Vladimira Obrueva romn Plutonija (Владимир Обручев Плутония - 1915, publicts 1924, latviski 1957) krievu ekspedcija atklj pasauli, kur saglabjuies citur izmiruie augi un dzvnieki, pareizk sakot veselas dabas zonas, kuras atbilst dadiem Zemes paleontoloisks vstures laikmetiem.

To nosauc par Plutoniju, un t atrodas... zemeslodes iekpus, kas romn ir tuka, bet Zemes kodols ai iekpasaulei ir td k saules viet.

Protams, pats Obruevs (ievrojams zintnieks eologs) ai senajai tuks Zemes teorijai neticja - bet vi to izmantoja k rtu pamienu, lai radtu piemrotu arnu savam lieliskajam paleontoloiski fantastiskajam ststam.

Ldzgi, bet ar ar mazku vrienu: ils Verns Ceojums uz Zemes centru, 1864.

2

Bet k to lietu attstt tlk? Ko varam dart pc Plutonijas?

Varbt, piemram, ceot pa SAZAROTO ZEMESLODI.

3

Lk, durvis sien: ieej pa vienm durvm, noksti vien zem, ieej pa otrm pavisam cit zem.

s zemes neatrodas uz vienas un ts paas virsmas. No vienas otr bez durvm nenonksi.

(Ja nu viengi braucot kosmos vai kd cit eogrfam neierast ce.)

4

Un du preju, durvju pasaul ir daudz.

Daudz, daudz, daudz!

Un pasaules karte visas pasaules, tas ir, Liels Zemes karte nav viena plakne vai viena virsma. T ir sareta struktra (sazarota, tklveida vai vl kda), kas sastv no lokusiem, iecirkiem, kuri ir savienoti ar m durvm, ar prejm vai kontaktiem.

(Paas prejas dab var bt oti dadas pc formas, izmriem un citiem parametriem. Piemram, kds ce, ezers, atslgas caurums, kds praktiski nemanms plvurs vai svtra...)

Vai uz katra stra var bt durvis, kas ved uz jaunu pasauli... pareizk sakot, uz jauniem Liels Zemes novadiem.

Bet parast pasaules karte (Maz Zeme) iznk tad, ja neem vr visas s durvis un zemes aiz tm.

***

TLK.

5

Pie viena. Tomr ldzgas durvis var bt ar uz msu Mazs Zemes.

Mans draugs dzvo tksto kilometrus tlu - tau vl ir tds mazs koridori, un

taj via dzvoklis atrodas dau metru attlum no manj.

6

(Starp citu, tas viss sk mazliet atgdint ar internetu.

Tas ir labi, internetu vajag vl plak ieviest dzv un fantastik!)

7

Varbt ka agrk visas s durvis nebija pamanmas bet tad kaut kas notika... piemram, viens zintnieks ts atklja un pat izgudroja vienkri lietojamu personlo indikatoriu... vai trenaieri, ar kuru ikviens var iemcties s prejas mant...

8

Tlk. Varbt ka reizm ar istabu vai kabatu var iekrtot ldzg veid k Lielo Istabu vai Lielo Kabatu, vai Lielo Somu...

9

Vai ms zinm uz Zemes patiesb valdoo eometriju?

(Valdoo vismaz eogrfiskos mrogos.)

N, ms nekad neesam to zinjui! Un varbt nkotn, pc durvju laikmeta, atklsies vl kas labks!

T saka zemiei no dots fantzijas. Bet, starp citu, ar msu realitt var iznkt ldzgi. Tikai mums cilvku lietojams/pieejams telpas organizcija un pabas mainsies tehnikas ietekm (t aus mums telp un ar telpu opert savdk).

10

Jautjums, kdas tad ir pabas visai Zemei (Lielajai) kopum k fiziskam ermenim, eit netika apskatts.

11

BET...

Varbt ka, skatoties no kosmosa, ts ir daudzas plantas, izkaistas kaut pa visu galaktiku vai vl tlk tau savienotas (ar prejm, kontaktiem, durvm) vien Lielaj Zem.

s prejas acmredzot netrauc plantm griezties un dzvot savu normlo dzvi tpat k netrauc, piemram, kosmosa kua nolaians.

Attlumi starp punktiem (vai zemm) A un B, ejot caur parasto telpu vai caur durvm, protams, mdz bt stipri, stipri dadi.

Un td gadjum mums iznk sekojoais.

12

Tas viss kop ir Liel Zeme tad, ja ms ceojam eogrfiski, tai skait caur prejm, kjm, ar zirgu vai kamieli, kui vai automobili...

Bet astronomiski, kad ms lidojam kosmosa ku un s prejas pat nemanm, mums vienkri ir dadas plantas dads viets.

Tad jau laikam ar zvaigot debess Zemes novados var izskatties stipri atirga ja jau ie novadi gan atrodas uz Zemes (Liels), tau dados kosmosa

nostros.

13

...Vrdu sakot, divas dadas telpisko attiecbu sistmas, un no t rodas jauni

efekti. Ar kamieli uz citu galaktiku...

***

14

Fantastik sazarots pasaules (sazarot Visuma) ideja ir populra (un kaut kas ldzgs hipotzes lmen pastv ar fizik).

Es tikai paminju to piezemt, realizt uzskatm makrofizisk un, t teikt, sadzvisk veid.

15

Varbt var saskatt ar kdu ldzbu ar frdmonu pasauli (skat. cit viet par fizia M. Markova hipotzi), tau ai virzien dot ideja ir nepietiekami attstta.

Vispr jau doma, ka mazk telp var slpties lielka, ir acmredzot oti perspektva un attstbas iespjm bagta.

16

Zinu, ka ar kdas Liels Zemes fantastik ir (nu vismaz kaut kas ar tdu nosaukumu) - bet neesmu paptjis, kdas un ar ko ts atiras vai neatiras. Btu labi, ja tur izrdtos dadi risinjumi.

17

Variants. Sazarot, Liel Zeme vl nepastv, bet cilvki tdu vai tamldzgu sistmu var radt.

Un protams, ka dados veidos!

Varbt aprakstt ko tdu (ar vism problmm, izvlm, variantiem, tapanas stadijm) btu vl interesantk nek jau gatavas Liels Zemes izmantoanu?

18

Ms pai izvlamies, ar kurm no bezgala daudzajm pasaulm apvienoties...

Vienkrbas labad var skum emt variantu ar abstrahanos no tri tehniskm lietm. Pieemsim, ka paas durvis (pau preju) var radt, uzsitot gais knipi (un to var viegli iemcties). Bet svargas te btu tlks problmas...

Lai gan... izvles, iet, iznk ldzgas: uz kuru ceot vai kuru pievienot...

Nu tomr ne glui viendas.

19

Vl variants: Lielo Zemi rada laika ceotji pagtn.

Tlk var attstt, piemram, idejas, k tas izpaudsies un attstsies vstur.

Teiksim, varbt ms pakpeniski atkljam te vienu, te otru lietu pagtn, kur manma Liels Zemes ietekme. Vai ar - visi jaunie efekti ir ldz msu laikam snaudui un Liel Zeme mums atkljas tikai tagad.

(Vispr - kdi var bt pagtnes - un taj veikto izmaiu - dadi iespjamie iedarbbas veidi, mehnismi?)

20

Apakvariants: vairki laika ceotji dados laikmetos rada Liels Zemes.

K tas viss saies kop - t var bt interesanta hronofantastikas problma...

***

VL TLK

21

Vl drusci variantu un atvasinto ideju.

Vispr jau Liel Zeme var bt vai bezgalga (ja ne stingri matemtisk, tad vismaz praktisk nozm).

Un var bt vairkas Liels Zemes, kuras reizm sakontaktjas (viss tau ir atkargs no durvm).

22

Varbt ir lokusi, kuri ceo urpu turpu un, teiksim, kds rajons Antarktd vai Brazlijas selv briem ir bijis uz msu Zemes, briem n... bet briem, kas zin, divs uzreiz vai pat daudzs.

(Vai, teiksim, Leiputrija ar Utopiju?)

23

Pag, pag, vai tad Zemei (Mazajai) tiek izplsti veseli miesas gabali?

Un ms neko nemanm?

Te droi vien, pirmkrt, var izdomt piemrotus kontaktu/preju veidus (lai nav

jpl).

Teiksim, varbt is gabals stenb ir iemontts uz (Mazs) Zemes tikai pateicoties durvm.

Otrkrt, var atklt kdus likumus (teiksim, ka, vienam gabalam aizejot, ir jnk viet citam ar tdu pau masu).

Trekrt... gan jau vl kaut ko var.

Ceturtkrt, var galgi noslinkot un pieemt, ka Maz Zeme tik nopietni nemains, viengi Liel.

24

Paas prejas var bt nestabilas un Zemes (Liels) karte ldz ar to mainga (prkontaktans). Zemes virsma ar maingu topoloiju...

No rta klas atnesa sdienas pasaules karti...

Un trs varbtgks rtdienas kartes.

Bet varbt ar msu novada kartes.

Latvijas Vides, meteoroloijas un kartogrfijas centrs prognoz...

25

Pie viena. Kosmos atrod plantu, kur (gandrz) nav pastvgu iecirku, VISS var mainties... Vieta ir t pati, bet konkrtais saturs nemitgi mains.

No tdas plantas pazuduu apvidu nereti atrod jau uz citas plantas.

Maiplantas?

26

Kdas patnbas btu [meta]biosfras evolcijai uz tdu plantu kopas?

27

Selektvs prejas - piemram, lk, tai viet kamieus lai cauri, bet zirgi dvain krt netiek.

Td gadjum pasaules (pieejams pasaules) karte ir relatva, atkarga no

prvietoans veida.

Tlk. Brniem Zeme ir lielka nek pieauguajiem, kuri ne vienmr tiek cauri aurm durvm. Bet kaiem o, kur tikai vii nav bijui!...

Relatvs jau iznk pat plantu skaits no viena prvietoans veida viedoka tas ir praktiski viens ermenis, vien gabal, no cita daudzi.

28

Protams, ar mans skotnjais piemums, ka durvis (kontaktu vietas starp novadiem) vienmr ir samr auras, tagad vairs nav nepiecieams, stenb var domt par visdiem variantiem.

Var maint ne vien prejas/kontakta vietu izmrus, bet izdomt tm vl visdas pabas, eometriskas un ne visai, - un pat padart ts par pau, patstvgu fantzijas sples objektu. Iespjams, no t radsies vl kdas, pat btiski jaunas, idejas.

***

29

Tlk. Varbt ir nevis divas telpisko attiecbu sistmas, bet vairkas - ar dadm iespjm un ar dadu piekuvi.

Olgas Gromiko Belorijas hroniks ir labs uzskatmais modelis topoloijas maiai: ja papra lapu saurca, tad caur jaunradtajm saskarm ce no A uz B var bt daudz sks nek rpojot pa vecam pa lapas virsmu.

Bet varbt pastv vairki/daudzi urcanas veidi, kas maina... pat ne vien kdus atsevius kontaktus, bet kartes struktru kopum (tam ceotjam, kuram

ir piekuve dot veida urcei)?

30

Bet ja dadi urces (un ar maias, prurces) procesi ir parasta un pastvga lieta, ja tdi ieiet pa fizik, paos kustbas un telpas organizcijas pamatos...

31

Vl ai Post-Plutonijai var pievienot ar ko ldzgu laika dimensij, kad dadie

novadi var atrasties dados laikos, - un tas droi vien dos vl interesantkus

efektus.

Tikai tad ir jsakrto nodoku sistma: nav labi, ja pagtn vai nkotn esoajam

novadam ir jmaks nodoki vienlaikus abiem laikmetiem.

32

Piezme. Ar laika urces un prurces?

Kpc n - lai gan skum es t nebiju domjis...

Un var bt ne vien tda piekuve ceotjam, bet vispr dadi procesi ar dadm laika topoloijm (gan attiecb uz rjo, visprjo laiku, common time, gan sava laika, procesa iekj laika, organizcij).

33

Bet varbt var ceot, teiksim, mrog, kalibr - tikai vajag kdu efektu, kas ceotju samazina vai palielina.

34

Iedomsimies valsti ar vairkm provincm (reioniem), katra sav mrog.

Varbt ts ievietojas viena otr, varbt vl k savdk...

Msu valsts ievrojama daa atrodas kd dzvokl Zaaj iel 99...

(Variants: plakai publikai nezinma daa!

Nu vismaz rzemju publikai.)

(Vai varbt mrogu attiecbas nav iepriek dotas, ts uzzin - un piedzvo - individuli katr dotaj ceoanas reiz.)

di efekti padartu Lielo Zemi vl interesantku (vai pat Mazo).

Un jaunu zemju (novadu) atklanas un apdzvoanas attstba var iet ar ai virzien.

Vl variants. Katra zeme (novads, reions) pastv reiz dados lmeos, kuri atiras pc saviem mrogiem un visi var bt apdzvoti.

Bet varbt var pievienot, apgt vl jaunus lmeus.

35

Nu tad jau var ceot ar visprg veid, fu telp jeb konfigurciju telp.

Vai te neiznks kas vl visprgks, vl fundamentlks nek vienkri ceojumi

telp - un pat laik?

Bet varbt ir iespjamas dadas fu telpas tai paai lietai/sistmai.

36

Var sakrustot sazarots Zemes ideju ar parallo pasauu ideju (piemram, sazarot laika jeb Evereta variantu).

Td gadjum Liel Zeme var ietvert, piemram, vairkas paralls Amerikas (ar dadu ldzbas pakpi)...

37

Ienca prt vl viena, pagaidm abstrakta un neskaidra, ideja, ka Zeme (Maz) vartu bt tikai viena projekcija vai varbt lums no kdas vairkdimensiju formas (k kvadrts no kuba).

Dertu interprett to eogrfiski - piepildt o formu ar kdu eogrfisku (un

nevis tikai ar matemtisku) saturu.

38

Viens no variantiem: interprett kdu no liekajm dimensijm k laiku (vsturi) - un skt eometriski (vai pat eogrfiski) attlot laika ceojumus un citas konstrukcijas laik.

Vai - lietot im nolkam pat vairkas dimensijas?

Varbt t var izdomt ko jaunu ar hronofantastikai.

39

K vl savdk var tamldzgu ideju lietot laika tm?

Piemram, ka ar mums zinmais laiks/zinm vsture ir vien lums no kdas

augstkas laiciskas formas? (Ar ko tas atirsies no sazarot laika jeb parallajm pasaulm?) Bet t savukrt (...)

40

Bet varbt var pat izmantot praks zinmo laika telpiskoanos - kda, iet, pards tamldzgos variantos. (Laika ceojumi kjm?)

41

Vismaz formli uz kosmosu ar Post-Plutonijm var paskatties ar no otras puses.

No kuras otrs puses?

Es domju sekojoo. Varbt ms (ai fantastiskaj versij) varsim uztvert

kosmosu k sastvou pirmm krtm nevis no plantm un starpplantu/starp-zvaigu telpas (tas mums vairs nebs tik svargi, parast braukana kosmos tagad notiks vien retos gadjumos) bet gan no Lielajm Zemm/Telpm un topoloiskajm (kontaktu/nekontaktu) attiecbm starp tm.

Kosmosa apganai galvenais bs Liels Rmes un lokusi, kontakti un topoloijas.

42

Ldz im kosmiskaj fantastik visu uzmanbu ir piesaistjusi metrika - attlumi utt. Tau topoloisk puse var bt vl interesantka.

43

Kdi vl, kdi vispr vartu bt Zemes (msu Mazs Zemes) vai citu plantu PAPLAINJUMI?

Vai var pc analoijas ieviest kdu visprgu piekstatu/jdzienu par objekta paplainjumu?

***

44

Te vakar brni spljs ar telpiskajm attiecbm un nejaui (?) radja jaunu eogrfiju, kura visum ir daudz rtka par jau esoajm eogrfijm - vai vismaz lieliski ts papildina!

Ja vius pieruns piedalties eogrfijas olimpid, tad msu pavaldbas komandai ir labas izredzes nacionl un pat starptautisk lmen...

Bet dome vlanu priekvakar jau ir soljusi uzcelt jaunajai paaudzei jaunas blotnes.

Kur vartu sagaidt... vartu veikt vl kdus brnumus!

...Un t tlk...

11. KABATNIS, JAUKS DZVNIECI

1

is brnigais zvri izskats it k diezgan prozaiski, k tds maisi vai kabati.

Bet iekpus ir vl viena kabatia, taj vl viena... un t tlk.

Un uz ru atkal iziet kaut kur kaimiu pilst... vai uz Mness...

Nu j, reizm to lieto ar kontrabandisti, gads...

2

Reiz mans darbabiedrs Viktors paststja par brnu TV raidjumu, kur bija dots uzdevums izdomt jaunu dzvnieku un tai skait bija kds spraudzenis, irbenis vai tamldzgi.

Man vienkri spraugu iemtnieks liks ne prk interesants, bet izdomt dzvnieku, kas sastv tikai no spraugm prk grti, noslinkoju.

T laikam rads is kompromisa variants.

Nosaukumu kabatnis izdomja Viktors.

***

TLK

3.1

Par garm palaisto iespju (dzvnieks, kur sastv no spraugm).

Piezme 1.

Hm, bet vai tad visi dzvie organismi nesastv galvenokrt no spraugm? Nebtu spraugu, vii diez vai vartu bt dzvas btnes, jo vios diez vai kas vartu notikt.

(Piemram, svarga nozme var bt dadm membrnm, kuras kaut ko lai cauri, bet kaut ko n.)

3.2

Piezme 2.

Pc filozofa Vladimira Biblera teikt (1975.), ja es to pareizi sapratu... Piemram, arhitekts projekt ne tik daudz sienas, kpnes vai kolonas (tie ir tikai ldzeki), cik... tukumu: cilvka kustbas tukumos mj, ielu k tukumu, kur savieno mjas, pilstu k pau komunikcijas tipu.

(Tpat acmredzot dzvoka iemtnieks, kur izvieto sav istab mbeles, vai inenieris, kur projekt mbeles vai manas, - utt.)

Tas ir, cilvks projekt iespju telpu savm darbbm un komunikcijm; o telpu tad nu zinm mr ar organiz priekmeti.

Lk, ko nozm tukumi, spraugas...

3.3

Piezme 3.

Un, protams, der atcerties, ka sprauga ir kaut kas relatvs (tpat k, cik saprotu,

vakuums fizik).

4

Vl vartu dinamizt: nevis nemainga struktra (ar kabatm, spraugm vai membrnm kds noteikts, fiksts viets), bet gan mainga.

5

Un varbt di dzvnieki var veidot superpozcijas vai interferences (prkljumus), ne vien vairoans nolk, bet ar darbam.

6

Vai pat veselas kolonijas (darba grupas).

Kurs ptnieks (vai meklanas ierce) var pat apmaldties.

Bet telpa (emot vr to, kas ir kabatnis vai tam ldzgie dzvnieki) var iegt oti dvainas pabas.

7

Ja plas dzvnieku klsts vai visi dzvnieki (vai daudzas/visas lietas, daudzi/visi telpas punkti) ir ar kabatniskm pabm kas mains, kdi ir jauni efekti, kda dzve?

8

Veiksim frdmonizcijas procedru. Kabatias ar auru ieeju, bet lielu ietilpbu. Varbt kabatnim iekpus atrodas pat Liel Zeme (skat. iepriekjo nodau)...

12. DAUDZMJU DZVOKLIS

1

Dzvoklis, kas pieder uzreiz vairkm vai daudzm mjm un\vai pagalmiem dads viets.

(Vietu var saprast oti plai: dads pilstas mals, plantas mals, plants, galaktiks, pasauls, laikos... varbtbs...

Ar atkarb no kdiem saretkiem nosacjumiem un procesiem.*)

Bet, kur tiei tu atrodies, ir atkargs no t, kuras rdurvis tu atvrsi (vai pat t: kdu kombinciju tu izvlsies, verot vienas un ts paas durvis).

2

* Vai v i e t , kas atbilst kdiem zinmiem nosacjumiem, k a t e g o r i j a i.

Nu teiksim, k a t e g o r i j no tdm realittm vai to griezumiem, kurs:

- laika ceojumu vai citu laika procesu d

- regulri mains vsture,

- bet saglabjot ar kontaktu ar iepriekjm vsturm...

ufff, nu vai kaut k t.

Vai, teiksim, kategorij no tdm vietm, kur tuvum ir pludmale.

3

Jana Behvas pasak par panu Kleksi ir gaitenis ar daudz durvm uz dadm pasakm.

Bet Horhem Luisam Borhesam pat ir Alefs vieta, punkts (vai varbt objekts, neatceros) ar piekuvi visiem citiem punktiem. Lai gan piekuve ir tikai vizula, tikai telp (ne laik) un tikai uz zemeslodes - bet tas vairs nav tik svargi...

T ka es te laikam bu izdomjis viengi jaunu terminu. Bet tas ar ir darbs, un ar no ejienes var lietu attstt tlk.

***

TLK.

4

Matemtiski tda dzvoka atraans vieta bs nevis kds punkts, bet gan punktu kopa?

Vai kas vl saretks? (Variantus!)

5

Bet varbt... punkts ar dadm apkrtnm?

Mja, kvartls, pilsta, kur visi dzvoki ir tdi, ar dadm apkrtnm.

Tlk, visprgs princips: tagad praktiski visur un visi dzvoki ir tdi, da paba piemt, t teikt, dzvoklim k tdam. Kdas sekas?

(Telpa, kur punktiem ir vairkas apkrtnes. Vai matemtik tas var bt?)

K ai idej vl pietrkst?

6

Mobilais dzvoklis, kur (dots sistmas prkljuma ietvaros) visi ir (princip,

potencili) savienoti ar visiem - tas ir, var atrasties visur.

7

Piezme.

Vl pirms visprjs maingas lokalizcijas dzvoku ras notika daj dezurbanizcija.

Saistta ar to, ka attsttu komunikciju (un ar attsttu autonomo ieru) laik fiziska (un stacionra) blvans pilsts vairs nav diez ko vajadzga.

Faktiski izzuda strikta atirba starp pilstu un laukiem, bija vienkri dada (bet pc tam arvien vairk - mainga) apdzvotbas blvuma apvidi, plas ainavu spektrs.

8

Pie viena. Inversijas (apvranas) opercija.

Izemu dzvokli no kabatas, izdaru inversiju - un tagad jau es esmu iek dzvokl.

Kdas citas, tai skait saretkas, inversijas vartu bt?

Vai di/kaut kur ldzgi telpisko attiecbu efekti btu vismaz princip iespjami pc msdienu fizikas (vai vismaz tai tuviem) priekstatiem?

Bet datorpasaul kdos modeos?

9

J, var izdart vl otru inversiju, un dzvoklis bs nepieejams no rpuses (vismaz parastaj veid). Tpc ka rj pasaules telpa tagad ir iek, bet dzvoklis rpus...

10

Es apskatju tikai divus hierarhijas lmeus (rangus): sistma dzvoklis un virssistma mja. Kda izskattos vairku lmeu organizcija pc paa principa? Kdus jaunus efektus vartu iegt?

11

Un daudzlmeu sistma inversijas gadjum?

Saimniecba, kur plai un daudzveidgi praktiz inversijas?

(Kaut vai kd pasak.)

Saretas inversijas? Dajas inversijas (k tas ir?), nepabeigtas inversijas?

Pretrungas, paradokslas inversiju sistmas?

12

Tlk.

Kas maintos (miteku liets, apdzvotbas un telpisks uzturans paradumos), ja cilvki apgtu teleportciju (gan sev, gan iercm un vispr lietm)?

13

Varianti:

(1) vism lietm vai daai lietu (te var bt apakvarianti);

(2) teleportcija neko nemaks, neko neprasa teleportcija prasa enerijas vai kdu ldzeku patriu;

(3) vai ar tai ir vl kdi ierobeojumi.

14

Acmredzams ierobeojums: nevar bt divi cilvki vai lietas vien un tai pa viet - gan izemot, parasti, laukus vai kdas gzveida lietas.

(Preczk sakot, fantastik jau var, tikai tad ir bez teleportcijas vl jbt kdam

papildu efektam.)

K im teleportcijas ierobeojumam pielgosies?

(Vai pieaugs piemram informcijas faktora un dadas informcijas tehnikas loma?)

15

Tlk.

Pieemsim, ka cilvks (bet varbt viu pavado lietu pasaule) aizem nevis vienu punktu, vienu nelielu stingri lokaliztu telpas gabaliu, - bet gan citas formas, cita tipa vietu.

(Piemram. Divus, vairkus vai daudzus punktus. Telpas apgabalu vai pat lielu apgabalu. Kaut ko tmeka veid. Kdu maingu telpiskuma formu...)

Kdas sekas mtnei, apdzvotbai, satiksmei?

16

T bija vl pagaidm tri matemtiska fantzija. Bet kdas vartu bt rels interpretcijas?

(No pavisam relm, kas var bt spk jau tagad, ldz futristiski fantastiskm, tomr reli fiziskm, ne abstrakti matemtiskm.)

17

Bet k tas vartu bt fantzijas anr, ar burvestbm utt.?

Un humoristiskaj anr, kur lietu jocgums, paradoksalitte un neticamba var bt pluss jau pats par sevi?

13. PIEZMES PIE IVANA JEFREMOVA ANDROMDAS MIGLJA

(un visa Liel Loka cikla)

1. Citts

No Baiu stundas (Bua stundas) sests nodaas Paradzes cena:

Сами земляне сначала показались жителям Ян-Ях слишком серьезными и сосредоточенными. Их немногословие, нелюбовь к остротам и полное неприятие всякого шутовства, постоянная занятость и сдержанное выражение чувств в глазах болтливых, нетерпеливых, психически нетренированных тормансиан казались скучными, лишенными подлинно человеческого содержания.

Pai zemiei Jan-Jah iedzvotjiem skotnji ita prk nopietni un koncentrti. Viu lakonisms, nepatika pret asprtbm un pilnga jebkdas kstbas noraidana, pastvga nodarbintba un atturg jtu izpausme ppgo, nepacietgo, gargi neizgltoto (vai: psihiski netrento J.T.) tormansieu acs ita garlaicga, bez patiesa cilvciska satura.

2. stenais nopietnisms un attstba

2.1

Bet t tau ir katastrofa, t ir sten nopietnisma pilnga un galga uzvara!

Vii, k liekas, dzvo no odm - un kaut kd (kaut vai spogusimetrisk) nozm - no cieanm (negatv atkarba ar ir atkarba).

2.2

Smiekli - t ir iekj brvba, - saka Deimss Kriss sav Tim Tler.

Smiekli, asprtba - t ir iespja paskatties no malas - ar uz pastvoo pareizbu - un kaut kur pacelties tai pri - un iet tlk par to. Tas ir, attstties.

Pilngs nopietnisms ir pat bstams.

2.3

Bet pie viiem, k izskats, valda drzk pareizba (tda, es teiktu, diezgan tomr aprobeota un pataisna) un pielgoans tai.

2.4

Un, ja gadjum tu pastvgi esi nopietns un koncentrts, - burtiski tas nozm, ka tu nekad nenovrsies.

No k?

No dot. Piemram, no dot darba, dot uzdevuma.

Bet kas tad vius tev dod? Ne tu pats (jo tu nenovrsdamies turies pie jau dot)?...

Izpildtja darb tas varbt ir pieemami bet rado?

2.5

is laikam ir tds, ka vii liek par daudz uzsvara uz harmoniju - tik daudz, ka jau sk ciest brvba.

Pagaidm vl ne stipri, tau brvbas un nepiecieambas, k ar subjektvs un objektvs puses dialektika (to iekj, btisk savstarpj dinamisk sakarba),

viiem paiem nemanot, jau deformjas.

Prcentuies, prharmonjuies!

2.6

Jo vairk tpc, ka prk liela (manuprt) nozme tiek pieirta jtm un dabai - pai dabai pa cilvk, tas ir, bioloiskajai pusei.

Rodas sajta, ka tevi taisni ar varu spie pie zemes...

3. Par doto kritiku

3.1

Viss in tekst teiktais nav jsaprot k Jefremova darba nosodjums, t ir un paliek izcila grmata.

Bet ir gan jsaprot k radikla nepiekriana vairkos svargos jautjumos.

3.2

Tas ir normli, viens rakstnieks jau nevar atrisint visas problmas.